Rakstu arhīvs
 
Decembris 2012
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2013
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2013
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2013
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2013
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2013
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2013
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2013
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2013
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2014
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 1 2
Marts 2014
24 25 26 27 28 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Aprīlis 2014
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Maijs 2014
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Jūnijs 2014
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Jūlijs 2014
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Augusts 2014
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Septembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Oktobris 2014
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Novembris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Decembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Janvāris 2015
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Februāris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 1
Marts 2015
23 24 25 26 27 28 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2015
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2015
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2015
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2015
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2015
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2015
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2015
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Novembris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Decembris 2015
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Janvāris 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Februāris 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 1 2 3 4 5 6
Marts 2016
29 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Aprīlis 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Maijs 2016
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Jūnijs 2016
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Jūlijs 2016
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Augusts 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Septembris 2016
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Oktobris 2016
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Novembris 2016
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Decembris 2016
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Janvāris 2017
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Februāris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 1 2 3 4 5
Marts 2017
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Aprīlis 2017
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Maijs 2017
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Jūnijs 2017
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Jūlijs 2017
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Augusts 2017
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Septembris 2017
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Oktobris 2017
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Novembris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Decembris 2017
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Janvāris 2018
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Februāris 2018
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 1 2 3 4
Marts 2018
26 27 28 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Aprīlis 2018
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Maijs 2018
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Jūnijs 2018
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Jūlijs 2018
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Augusts 2018
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Septembris 2018
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Oktobris 2018
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Novembris 2018
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Decembris 2018
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2019
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2019
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2019
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2019
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2019
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2019
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2019
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2019
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2019
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2019
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2019
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2019
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2020
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2020
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 1
Marts 2020
24 25 26 27 28 29 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2020
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2020
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2020
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2020
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2020
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2020
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2020
 
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Viedoklis

Vai gaidāt Latvijas simtgades svētku?



Lai balsotu, jāielogojas sistēmā!
Pēdējās galerijas
Biežākie atslēgvārdi

Mērsradznieks, kuru jūra nevilina 15.03.2014

Krista Tropiņa
tropina.krista@gmail.com
63223336

Vai zināt, kāds sods vācu laikā piemeklēja skolēna vecākus, ja atvase kavēja mācības? Ko pret parakstu ik mēnesi izsniedza Padomju Armijas kareivim? Varbūt gadījies dzirdēt, kādi pienākumi reiz ietilpa radiotehnikas speciālista ikdienā? Mērsradznieka Imanta Liepiņa mūžā līdzās citām interesantām epizodēm atrodamas arī atbildes uz šiem jautājumiem.

Lai arī ceļu līdz galamērķim Mērsragā esmu noskaidrojusi, nonākot pie ļoti stāvā iebraucamā celiņa, prātojam, vai tas patiesi būs īstais. Riskējam un dodamies lejup.

Drīz parādās sarunas galvenais varonis. «Labdien! Vispirms aplūkosim mājas ārpusi,» viņš sveicina un mudina doties līdzi. Izrādās, esam nonākuši vēsturiskā vietā — šeit no aizvadītā gadsimta piecdesmito gadu pirmās puses līdz pat 1964. gadam atradās Mērsraga pasts. «Fazānu» māju stāsts sniedzas gan senākā pagātnē. Lai arī par to, kā cēlies īpatnējais vārds, ziņu nav, kungs atklāj pa interesantam faktam no tās pirmsākumiem. Kā dzīvojamais nams tas celts 1934. gadā. Blakus atradās otra — vecāka saimniecība. Par šīs puses iemītnieku godību aizvien liecina dažas senas saimniecības ēkas. Vietā, kur šobrīd atrodas māja, reiz skalojusies jūra. «Līdz krastam ir nedaudz vairāk par puskilometru. Te viss ir apakš jūras. Protams, tad tā nenāca ārā. Kurš tad te pļavā būtu lopus turējis, ja jūra šitā nāktu virsū?» stāsta I. Liepiņš. Diemžēl ilgi saimniekot jaunuzceltajā mājā īpašniekiem neiznāca. Otrā pasaules kara laikā viņi devās bēgļu gaitās uz Zviedriju. Pēc neatkarības atjaunošanas likumīgie īpašnieki ēku atguva, tomēr nu jau tā dzīvoja savu dzīvi.

I. Liepiņš augšstāva dzīvoklītī mīt kopš 1959. gada decembra, kad ieradās šeit strādāt.

Lai gan pats viņš sevi dēvē par mērsradznieku, šis stāsts sākas krietni tuvāk Talsiem…

I. Liepiņa dzimtā vieta

ir Pastendes puse — «Zemgaļu» mājas (pārsteidzoši, ka nu šis nams aplūkojams Talsos, Laidzes ielā, uz kurieni pirms gadiem pārvietots). Mamma Minna nāk no šīs apkaimes. Savukārt tēva Roberta ģimene šurp pārcēlusies no Krustpils puses. Kā atkļuvuši uz otru Latvijas galu, izprasīts nav, taču pie īsteniem latgaliešiem tēva ģimene pieskaitāma neesot. Atšķirībā no Latgales iedzīvotājiem, kuri ir katoļticīgi, tēva radi bijuši luterāņi.

Vecākiem bija sava saimniecība. Zemes dalīšanas laikā pie sava gabaliņa cilvēki tika ar izlozes palīdzību. «Gabali bijuši samērīti, un katram bija jālozē pa trīs reizēm. Mātei krita tieši šis gabals,» par dzimto vietu stāsta I. Liepiņš.

Jaunā ģimene bija visnotaļ kupla — tajā auga četri bērni. Diemžēl kādā ziemā to piemeklēja nelaime. Trīs gadu vecumā bojā gāja Imanta mazā māsiņa.

Sarunas laikā nozvana pie sienas piekārtais pulkstenis. «Tas ir no 1928. gada. Tēvs ar māti apprecējušies un to nopirkuši. Maksāja desmit latu. Tēvs bija kokamatnieks. Izkapts kāts maksāja divus latus, bet grābeklis — latu piecdesmit. Tātad kopā — pieci izkapts kāti,» viņš rēķina. (Manā pierakstu blociņā iegulst nospiedums no viņa tēva saglabātā zīmoga. Uzraksts vēsta: R. Liepiņš/Postendes Zemgaļos, kas ļāva atpazīt viņa darinājumus.)

Mācības Pastendes skolā

puisis uzsāka vācu okupācijas laikā. Kā liecina no tiem laikiem saglabātās liecības — tās raizes nesagādāja.

Brīvība laikā, kamēr citi draugi sēž skolas solā, bērnus valdzinājusi visos laikos. Savi paņēmieni cīņā ar kavētājiem bija arī svešajām varām. «Zini, ko vācu laikā darīja, kad vienu dienu bērns nokavēja skolu, bet nebija zīmes? Vecākiem bija jāmaksā desmit markas,» viņš atklāj. Liecības gan ļauj secināt, ka šis skolēns ģimenes budžetu saudzējis — visi kavējumi attaisnoti. Vēlāk apskatām arī septītās klases liecību, kas izdota jau padomju gados. Otru tādu atrast būtu grūti, jo tā glabājās skolā, un bērniem izdota vien brīvlaikā vecāku parakstīšanai. «Pacentos atpakaļ neaiznest,» viņš nosmaida.

Par vācu okupācijas laiku saglabājušās arī citas atmiņas. Prātā palikušas gan zaldātu pilnās ielas Talsos, gan to apmeklējumi, vēloties ko iemainīt pret pārtiku. Savukārt netālu no mājām (tā atradās mežā) bija laukums, kur kareivji trenējās šaušanā. Arī krievu valoda apgūta tieši vācu laikā. «Kad pārrāva Ļeņingradas blokādi, vācietis iedzīvotājus ar visām mantām vilcienā iekšā un šurp — uz Latviju, uz Kurzemi. Saimniekiem, kam bija mājas, pienāca paziņojums ierasties Stendes stacijā. Lūdzu! Iedeva krievu ģimeni. Mūsējā bija vīrs, sieva, vilcienā piedzimis puika, meita aptuveni 12 gadus veca un dēls Viktors — manos gados. Un kaza. Es ganīju savus lopiņus, krievu puika — kazu, tā divatā mācījāmies,» viņš atminas un turpina stāstu par sadzīvi. «Sarunāties ar viņiem varēja. Mana māte Pirmā pasaules kara laikā trīs gadus bija izsūtīta uz Pleskavu, tāpēc kaut cik prata krieviski; tēvs arī mācēja, jo nāca no Latgales. Tomēr toreiz krievu bēgļi bija spiesti mācīties latviski, jo tos veikalā apkalpoja tikai pēc pusdienas. Priekšpusdienā pārdeva vāciešiem un vietējiem cilvēkiem — visiem, kuri runāja latviski.» Ģimenes sadzīvoja labi. Zēns iemācījās noderīgas lietas. No krievu vīrieša aizgūtas klempmera (metāla izstrādājumu — spaiņu, kannu un līdzīgu lietu — darinātājs) iemaņas. Pateicoties viņa prasmēm pulksteņu labošanā, arī šie mehānismi iepazīti no iekšpuses; vēlāk iemaņas bija iespēja likt lietā.

Ģimene pie Imanta vecākiem dzīvoja līdz 1944. gadam. Vēlāk tās ceļš aizveda uz Skrundu, pēc tam nonāca atpakaļ šajā pusē — Līčos (vieta starp Spāres un Stendes staciju) —, kur bijušas barakas. Pēc kara tā atgriezās dzimtenē. Vēlāk starp abām valstīm ceļoja vēstules, tomēr saziņa apsīka.

Laikam ritot, pienāca brīdis izlemt, ko darīt tālāk. Savu varu bija atjaunojusi padomju okupācija.

Dažādi mehānismi puisi vilka jau kopš bērnības, arī roka bija iemēģināta. Viņš atklāj: «Mums kopš 1936. gada bija radio. Kad ienāca atbrīvotāju armija, ejot ķēdē cauri mājām, to atņēma. Biju ieinteresēts, lai radioaparāts būtu. Lasīju literatūru, un, mācoties septītajā klasē, pats uztaisīju radio, kas skan.» Pēc septītās klases absolvēšanas ceļš bija skaidrs. Puisis 1948. gadā iestājās toreizējā 13. Sakaru skolā Rīgā; specialitāte — radiotranslāciju tīkla uzraugs. Iestādē valdīja stingra disciplīna. «Kazarmu režīms. Uz pilsētu tikām tikai sestdien un svētdien. Grupā bijām pa 30 cilvēkiem. Ja kādam mācībās bija gadījies divnieks un nākamā atzīme nebija labāka, visa grupa netika uz pilsētu. Sēdēja un mācījās.» Līdzās mācībām bijusi iespēja izpausties arī radoši. Aplūkojam Goda rakstu, kas saņemts par labām sekmēm Dziesmu dienā. Viņš, pašmācības ceļā apgūstot mandolīnas spēli, licis to lietā, muzicējot stīgu instrumentu orķestrī. Tiesa, mērsradznieks atzīst: ja tagad vajadzētu ko nospēlēt, vairs nevarētu.

Skolu viņš pabeidza

1950. gada augustā un jau novembrī iekārtojās uz pastāvīgu darbu iecirknī Laucienē, amats — līniju pārlūks. Kungs skaidro, kas tolaik ietilpa pienākumos: «Pārziņā bija radiomezgli. Uzpasēju telefonu tīklu. Ja pārtrūka vads, to sasēja. Ja bija bojāts izolators — nomainīja. Telefona aparāti tolaik bija valsts īpašums; tie bija ne tikai jālabo, bet arī jārūpējas, lai izskatās glīti. Ja priekšnieks atbrauca un, iegājis pie kāda abonenta, ieraudzīja, ka telefona aukla izskatās čābiska… Neesi uzpasējis!»

Lai gan, kā norāda I. Liepiņš, tolaik pasē bijis štempelis, kas apliecina: četrus gadus pēc skolas beigšanas jāstrādā tikai Sakaru ministrijas uzņēmumos, likums mainījās. Pēc pusotra gada darba pienāca iesaukums dienestā. Tas aizveda uz Ukrainu. «Vai ir gadījies lasīt «Kluso Donu» (krievu rakstnieka Mihaila Šolohova darbs — K. T.)?» viņš painteresējas. «Tur minēts 288. kavalērijas pulks. Tajās kazarmās man bija gods dienēt.» Kāda attieksme armijā drīz pēc kara valdīja pret latviešiem? «Toreiz armija bija armija. Nebija ne latvietis, ne krievs, bet karavīrs. Tad visi virsnieki vēl bija karojuši, un mums mācīja par apstākļiem, kādi ir kara laikā. Lode neskatās: tu krievs vai latvietis. Zaldāts zaldātam palīdzēja. Lamāties, kauties nedrīkstēja, ģedovšķinas nebija. Tas nāca vēlāk, kad vairs nebija to, kas karu redzējuši,» strikts ir kungs.

Savas rūpes dienestā prasīja arī sadzīviskā puse. Nospodrinātas pogas un zābaki. Baltas krādziņas… «Zaldātam ik pa sešiem mēnešiem deva divus kabatlakatiņus un divas krādziņas. Trešajā dienā tā jau ir melna, bet jābūt sniegbaltai. Tā nu pirkām baltu drānu un pa gabaliņam plēsām — tik saloka un iešuj,» viņš atklāj sadzīves aizkulises. Līdzās dienesta laika fotogrāfijām uz galda uzrodas arī kāds saraksts. Izrādās, tajā redzamas karavīriem pret parakstu ik mēnesi izsniegtās mantas. «Pāris mēnešu man bija gods komandēt 63 vīrus, bija šīs mantas jāizsniedz, tā nu paturēju par piemiņu. Tātad: 12 paciņas mahorkas, trīs kastītes sērkociņu un sešas grāmatiņas smēķpapīra,» viņš uzskaita.

Dienests pagāja kara aviācijas skolā. Daļa laika no tā pavadīta tehniskajā, pēc tam — sakaru rotā. Lai arī vēlāk kā labam speciālistam nāca piedāvājums palikt virsdienestā, viņš atgriezās dzimtenē. Dienestā gūta vērtīga pieredze turpmākajam darbam. «Kā pārlūks, montieris aizgāju, bet kā tehniķis pārnācu. Esmu vidējās un lieljaudas raidstaciju speciālists, vecākais mehāniķis,» nespeciālistam visnotaļ sarežģīto izaugsmi skaidro I. Liepiņš. Arī pēc armijas laika gaitā vairākkārt papildinātas zināšanas specialitātē.

Dundagas līnijtehniskajā iecirknī

bija nepieciešams vecākais rajona radiotehniķis, un viņš nonāca tur. Pēc laika to apvienoja ar Talsiem, bet I. Liepiņš turpat uzņēmās radiomezgla dežuranta pienākumus; vēlāk kļuva līniju būves un remonta grupas vadītājs.

Jau 1959. gadā viņš ieradās tagadējā dzīvesvietā. «No Mērsraga montieris aizgāja uz siļķu kuģi garo rubli pelnīt, vietu piedāvāja man. Brigādē man bija jāatbild par cilvēkiem. Te — pats sev kungs,» viņš nosaka. Arī šeit ieņemamais amats bija iecirkņa pārlūks (vēlāk amatu pārdēvēja par sakaru elektromontieri; laika gaitā mainījies arī pašas darbavietas nosaukums). Darba laiks — nenormēts. Nācies strādāt arī laikā, kad citi baudīja brīvdienas un svētkus. Piemēram, reiz problēma Rojas radiomezglā likusi upurēt Sieviešu dienas svinības. «Cēlos no galda un ar pēdējo autobusu devos turp. Izlaboju, bet atpakaļ tieku tikai no rīta. Pārbraucu mājās, un viss jau kluss,» viņš smej.

Darbs netaupīja nedz svētkos, nedz sliktos laikapstākļos. Tā kā transporta iespējas bija ļoti ierobežotas, lielākoties nācies pārvietoties kājām. «Dundagas iecirkņa transports toreiz bija viens pats zirgs. Esmu no Dundagas uz Tiņģeri 18 kilometrus kājām gājis. Naktī. Ziemā. Toreiz bija tikai zemes ceļš. Zini, pa kādām četrām stundām to var izdarīt,» viņš stāsta.

Mērsragā I. Liepiņš nostrādāja līdz pat 1995. gadam. Visu laiku viņa mājvieta bija kādreizējā pasta ēka. Kad izveidojās ģimene, mazajā istabiņā palicis par šauru, tādēļ lieti noderējušas no tēva aizgūtās amatnieka prasmes dzīvesvieta paplašināšanā (jau pirms sarunas sākuma, kungs izrāda paša rokām mājā paveikto).

Tā kā Mērsragā pavadīta teju lielākā daļa mūža, interesējos, vai jūrmalnieki ātri pieņēmuši svešinieku. «Neviens slikti neizturējās, biju viņiem vajadzīgs. Jūrnieki visi ar viņķeļiem uz rokas, un es arī biju ar zvaigznīti (formastērpā — K. T.),» kungs smaida. Savukārt jūra nekad nav vilinājusi, allaž paticis savs darbs. «Man var ēst nedot, pielaid tik pie šī darba,» viņš smej. Par mīlestību pret darbu, šķiet, liecina aizvien lieliski saglabātais formastērps, kas drīz tiek izcelts no skapja. Savukārt par reiz paveikto stāsta daudzie Goda raksti, apliecības un citi dokumenti, kas sagūluši uz galda. Tiesa, lai man piedod saimnieks, visus uzskaitīt nav iespējams. To vidū ir arī pērn 18. novembrī Mērsraga novada piešķirtais Pateicības raksts «Par mūža ieguldījumu Mērsraga izaugsmē».

Sarunas gaitā atklājas, ka Imants savulaik labprāt fotografējis. Savukārt tehniskās iemaņas no viņa, šķiet, mantojis dēls, kurš arī dzīvo un strādā Mērsragā.

Brīdī, kad atvadāmies, ārā jau sabiezējusi krēsla. Lai arī pelēcīgā apkārtne vēl izskatās nemīlīga, pārņem izjūta: drīz! Pavisam drīz pie vecās pasta ēkas zaļos piemājas mazdārziņš, no jūras pūtīs silts vējš, un par reiz piedzīvoto aizrautīgi klausīsies atkal citi interesenti.

Pievienotie attēli
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Lietotāja profils
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Twitter
----- Account: talsuvestis.lv -----