Mežacūkas neaicinātas pārvago kartupeļu laukus 18.06.2014
Laucienes pagasta Garlenē teju katrā kartupeļu laukā pirms neilga laika nakts aizsegā viesojušās mežacūkas. Kādam piemājas kartupeļu lauciņš norakts pavisam, bet citiem nedaudz papostīts. «Bruņinieku» saimnieki uz lauriem nav gulējuši — konstatējuši postījumus, ātri vien sazvanīts teritoriju pārraugošais mednieku kolektīvs, kas operatīvi rīkojies, un pašlaik no meža dzīvniekiem vairs nav ne miņas.
Citos gados mežacūkas uzdarbojušās nelielos apmēros, bet šogad to aktivitāte esot krietni lielāka. Katrs saimnieks dzīvniekus atbaida kā mācēdams, kāds izlicis putnubiedēkļus, cits lauka malā atstājis traktoru, jo arī eļļas smaka dzīvniekiem nepatīkot. Pēdējo postījumu apmēri bijuši pietiekami lieli, lai sazinātos ar mednieku kolektīvu. «Bruņinieku» īpašnieks Gunārs Memmens stāsta, ka pēc telefona sarunas jau vakarā ieradies kolektīva pārstāvis, kas visu apskatījis. Atvesta arī vakts, kas novietota netālu no lauka. Ilgi nav bijusi jāgaida arī kolektīva ierašanās. To, vai kādu no dzīvniekiem izdevies nomedīt, saimnieks neprata teikt, tomēr meža iemītnieki vairs nav manīti. Mednieki iedevuši arī aerosolu meža dzīvnieku atbaidīšanai. Pa lauka perimetru tagad sadzīti mietiņi, kam piesieti ar aerosolu piesūcināti auduma gabali.
«Man maksā platību maksājumu, un tas nozīmē, ka visiem laukiem ir jābūt apstādītiem, tādēļ ātri vien mežacūku izraktajās vagās kartupeļus pārstādīju. Kaimiņam bija norakts viss lauks, tā kā man ir kartupeļu stādīšanas tehnika, pārstādīju arī viņam. Trakāk būt, ja nebūtu, ko stādīt vietā!» bilst «Bruņinieku» saimnieks. Mežacūkas viesojušās no mājām tālākajā laukā un, visticamāk, atnākušas no tuvējā meža, kurā arī redzami dzīvnieku izrakņātās zemes velēnas.
«Komunikācija starp mežu īpašniekiem,
lauksaimniekiem un medību kolektīviem ir pats galvenais, lai pasargātu platības,» uzsver Valsts meža dienesta Ziemeļkurzemes virsmežniecības virsmežzinis Uldis Frīdenbergs, sarunā par mežacūku populāciju un meža dzīvnieku nodarītajiem postījumiem. 2013.—2014. gada medību sezonā Latvijas mežos, pēc dzīvnieku uzskaites datiem, ir 74 107 mežacūkas. Pēc Valsts meža dienesta datiem, var secināt, ka, sākot no 1997. gada, mežacūku populācija ar katru gadu arvien turpinājusi pieaugt, 1997.—1998. gadā Latvijā uzskaitītas 15 228 mežacūkas, nākamajā sezonā (1998.—1999.) — 17 274, un secīgi skaits pieaudzis. Virsmežzinis gan uzsver, ka par mežacūku populāciju nevar spriest, skatoties datus tikai no deviņdesmito gadu sākuma. «Deviņdesmitie gadi bija pārmaiņu laiks visā Latvijā, kas skāra gan medību saimniecību, gan mežsaimniecību. Tad medību iespējas bija daudz liberālākas nekā padomju laikos un daudzi to izmantoja. Atmodas laikā intensīvi medīja ne tikai mežacūkas, bet arī briežus, aļņus… Šo dzīvnieku skaits samazinājās, bet, kad aizgāja uz mežu un saprata, ka tur vairs nav, ko šaut, jo meži ir tukši, sāka domāt par pareizu medību saimniecību un pareizu medīšanu. Nevar šaut visu, kas nāk pretī, jādomā, lai populāciju kādā vietā nelikvidētu. Tagad medību saimniecība ir atkopusies, atkopušies arī lauksaimnieki un mežsaimnieki, un līdz ar to — palielinājies arī dzīvnieku skaits,» populācijas pieaugumu pamato virsmežzinis.
Talsu nodaļā šogad uzskaitītas 1626 mežacūkas, Dundagas nodaļā — 1025, Valdemārpils — 1029, Ventspils — 1252, Ugāles — 1126 mežacūkas. No uzskaitītajiem dzīvniekiem Talsu nodaļā šajā sezonā atļauts nomedīt 1955 mežacūkas, kas sastāda 120 procentus. «Mednieks vienmēr teiks, ka vajag vēl mežacūku, lauksaimnieks teiks, ka vajag mazāk, dabas draugiem un iedzīvotājiem būs vēl kāds viedoklis. Starp šiem viedokļiem mums ir jāmeklē kompromiss. Mežacūku uzskaite tiek veikta līdz 1. aprīlim, tātad skaita iepriekšējā gada sivēnus un pieaugušās cūkas, bet pēc tam — aprīlī un maijā — seko mežacūku pieaugums un skaita izmaiņas, tādēļ, pat nomedījot šos 120 procentus, populācija nepazudīs,» skaidro U. Frīdenbergs.
Virsmežzinis stāsta, ka nopietns jautājums ir savu stādījumu un sējumu aizsardzība, un šajā ziņā bieži grēko arī lielie lauksaimnieki, neizvērtējot, cik lielus zaudējumus var radīt meža dzīvnieki. Piemēram, briežu labākais pievilinātājs ir rapsis, kas tiem ir tas pats, kas medus bitēm. Viens no efektīvākajiem lauku aizsargātājiem ir aerosolu lietošana pret meža dzīvniekiem, tas ir arī salīdzinoši lēts variants. Dārgāka ir žoga uzstādīšana, bet vēl viens labs aizsargs — elektriskais žogs. Tā uzstādīšana gadu laikā noteikti būs izdevīgāka nekā sējumu pārsēšana. «Jāsalīdzina, cik iztērē aizsardzībai, cik lielu postījumu var izdarīt meža dzīvnieki,» teic virsmežzinis.
Vēl viens klupšanas akmens ir baltās zonas jeb teritorijas, par kuru pārraudzību īpašnieks atsakās noslēgt līgumu ar medniekiem, neļaujot to ne šķērsot medību laikā, ne tajā medīt. Problēmas rada arī teritorijas, kurās ir daudzi medību kolektīvi, un kartē attiecīgā teritorija izskatās kā šaha galdiņš, atkal apgrūtinot medību procesu.
Ziemeļkurzemes virsmežniecība ir saņēmusi ziņojumus
par meža dzīvnieku postījumiem, visvairāk no Ugāles puses, kur tie pat nekautrējas nākt ļoti tuvu mājām. Pēc mežacūku blīvuma kartes var secināt, ka visvairāk šo dzīvnieku ir tuvu lielām meža platībām — Ugālē, Tiņģeres apkārtnē, Dundagas novadā Kolkas apkārtnē, Spārē.
Šis ir pirmais gads, kad dzīvnieku uzskaite netiek veikta, bet veic dzīvnieku populācijas novērtēšanu, vācot datus un veidojot kontroluzskaites, ko nosaka Zemkopības ministrijas metodika. Tā novērtē, vai dzīvnieku skaits pieaug vai samazinās, un atkarībā no tā Valsts meža dienests nosaka maksimāli pieļaujamo nomedījamo apjomu.
Maija beigās stājušies spēkā jauni noteikumi
par medījamo dzīvnieku nodarīto zaudējumu aprēķināšanu un medību koordinācijas komisijām. Noteikumi paredz kārtību, kādā nosaka to postījumu apjomu, kurus lauksaimniecībai, mežsaimniecībai, meliorācijas sistēmām un infrastruktūras objektiem nodarījuši medījamie dzīvnieki, kā arī rīcību šādos gadījumos. Šādai komisijai turpmāk būs jābūt katrā pašvaldībā, un tajā jābūt pa vienam pārstāvim no attiecīgās pašvaldības, Valsts meža dienesta un Lauku atbalsta dienesta, kā arī pa vienam pilnvarotam pārstāvim no mednieku, lauksaimnieku un meža īpašnieku apvienības. Šo komisijas darbu vadīs pašvaldības pārstāvis, bet, jāatgādina, ka nepieciešamības gadījumā zaudējumi tiks aprēķināti, ja saimnieki būs izpildījuši punktu par platību aizsardzības sistēmām.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: