Mierīga saruna vēl nenozīmē mierīgu dzīvošanu 23.03.2015
17. martā Sabiles pilsētas un Abavas pagasta pārvalde savā teritorijā dzīvojošajiem piedāvāja sapulcē tikties ar namu un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu pārstāvjiem, speciālistu nekustamo īpašumu jautājumos, pašvaldības policijas, sociālā dienesta, bāriņtiesas darbiniekiem.
Ņemot vērā, ka
pilsētā un pagastā kopumā ir 2899 iedzīvotāji (1395 pilsētā, 1504 pagastā), pārsteidza, ka šāda atklāta, lietišķa saruna par ikdienas iespējami labāku dzīvošanu un saimniekošanu rūpēja tikai nelielai saujiņai. Gaisā palikušais jautājums kāpēc tā? ir pētīšanas vērta tēma. Pārvaldes vadītājs Zigmunds Brunavs vispusīgi un precīzi informēja par pilsētas un pagasta teritorijā pērn paveiktajiem lielākajiem darbiem un plānoto tuvākajā laikā.
Liels darbs ieguldīts
atkritumu apsaimniekošanas līgumu noslēgšanā un īpašumu sakopšanā pilsētā un pagastā. Kopš 2014. gada, pēc iedzīvotāju ierosinājumiem, uzņēmuma «Talsu namsaimnieks» pārstāvji apmeklētājus pieņem pārvaldes telpās, Pilskalna ielā 6, noteiktās dienās.
Sapulcē «Talsu namsaimnieku», kas savā apsaimniekošanā ir pārņēmis visas pašvaldības dzīvojamās mājas, pārstāvēja Linda Taubenberga — Stendes, Sabiles, Virbu, Strazdes iecirkņa vadītāja, un Modris Freibergs, siltumenerģētikas tehniķis. Lai gan bija piedāvāta iespēja, līdz šai sarunai uzņēmums nesaņēma nevienu jautājumu vai ierosinājumu no tā pakalpojumu saņēmējiem.
Vieglāk ir strādāt tāpēc, atzina L. Taubenberga, ka dzīvokļu īpašnieki izvēlējuši namu vecākos, kuri pārzina visu situāciju kopumā un ar kuriem uzņēmums var kopīgi plānot remontus un citas aktuālas vajadzības.
Kāda no šo namu iedzīvotājām pauda neizpratni par ļoti karstajiem radiatoriem dzīvokļos pavasarīgi siltajā laikā — nelietderīgi tērē kurināmo, nepamatoti daudz jāmaksā. Viņa vairākkārt par to telefoniski runājusi ar «Talsu namsaimnieka» atbildīgu darbinieku, arī ar vietējās katlumājas kurinātāju. Bezjēdzīgi. Situāciju nemainīs arī sīks fizikas likumu skaidrojums, vienīgā izeja ir siltuma padeves regulēšanas iespēja katrai ēkai un katram dzīvoklim.
Sašutums iedzīvotājos sakrājies arī par atkritumu konteineriem pie vairākdzīvokļu namiem — tajos un pie tiem regulāri savus atkritumus liek svešinieki, bet par pakalpojuma izpildi maksā līguma noslēdzējs. Izskatījās, ka priekšlikums aizslēgt šos konteinerus, lai svešie netiktu klāt, tiks apdomāts un īstenots — dežurēt, lai pieķertu pie rokas, taču neviens nebūs ar mieru.
Gatavas atklātai sarunai bija arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma «Eco Baltia Vide» pārstāves Vineta Bekmane un Agrita Fogele.
No vairāku iedzīvotāju jautātā secināju: pirms līguma parakstīšanas, lai kā negribētos izstudēt garos, sīkiem burtiem uzrakstītos noteikumus abām līgumslēdzējām pusēm, tie tomēr teikumu pa teikumam ir uzmanīgi jāizlasa, lai nebūtu nepatīkamu pārsteigumu it kā labprātīgi iesāktajā sadarbībā. Līdz ar to muļķīgā situācijā nepaliktu tie cilvēki, kuriem, pēc līguma noteikumiem, reizi mēnesī izvedīs konteineru, iekasēs par to naudu, bet patiesībā tas būtu nepieciešams ne biežāk kā reizi trijos — četros mēnešos. Mazliet izbrīnīja atbilde uz kādas pensionētas kundzes jautājumu, kur likt veco, nevajadzīgo televizoru — vai tiešām sirmgalvei jāmaksā par taksometru, lai vizinātu savu grabažu no veikala uz veikalu un lūgtu pieņemt atpakaļ šo, jau atkritumu? Kopš televizora iegādes pat paša veikala sen vairs nav.
Iespējams, tā nav tikai viena iedzīvotāja sāpe, jo pārvaldes vadītājs solīja jau tuvākajā laikā padomāt par speciāla milzu atkritumu konteinera novietošanu šādu liela izmēra mantu savākšanai. Iespējams, ģenerāltīrīšana dzīvokļos, pagrabos un garāžās varēs notikt jau šī pavasara talkas laikā.
Par to, ka sabiedrība ar pašas saražotajiem atkritumiem netiek galā eiropeiski, acīs un pēdās baksta piecūkotās ceļmalas, zaļās zonas un grāvji. Sapulcē izskanēja prasība pēc plašākas, regulārākas informācijas par iespējām atkritumu apsaimniekošanā, lai iedzīvotāji pamazām pierastu pie prasībām un zinātu savas iespējas. Pārmetumu šis uzņēmums saņēma par neatbildēšanu uz klienta e-pasta vēstulēm. Zigmunds Brunavs vairākkārt aicināja iedzīvotājus nebaidīties vērsties pārvaldē nopietnu jautājumu noskaidrošanai, lai nerastos nevajadzīgi konflikti un pārpratumi.
Katram cilvēkam viņa drošība ir ļoti svarīga,
tāpēc pārvaldes vadītājs informāciju par pērn paveikto un paredzēto tuvākajā laikā ievadīja ar pašvaldības policijas iecirkņa inspektora Daiņa Sokolovska sagatavotu pārskatu. Pašvaldība sadarbībā ar iecirkņa inspektoru un Valsts policiju ir krasi uzlabojusi sabiedrisko kārtību.
Pērn pašvaldības policija izbraukusi uz izsaukuma vietām pilsētā un pagastā vairāk nekā 200 reižu, bet šogad līdz 16. martam tas bijis nepieciešams jau 37 reizes. Pērn uzsāktas astoņas administratīvās lietas — par huligāniskām darbībām, žūpības perēkļu turēšanu un dzīvnieku labturības noteikumu pārkāpumiem.
Pārvaldes vadītājs un vairāki «Talsu Vēstu» uzrunātie iedzīvotāji ļoti atzinīgi novērtē šī policista principiālo rīcību, likvidējot žūpības perēkļus un alkoholisko dzērienu nelegālās tirdzniecības vietas — tādu teritorijā vairs nav! Uz aicinājumu ziņot, ja kādam ir cita informācija, vismaz publikā zālē bija klusums. Lielākā problēma pērn Sabilē bijušas personas, kuras atradušās narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē sabiedriskās vietās.
Būtiska nozīme pārkāpumu novēršanā un izdarīto atklāšanā ir vairākās pilsētas vietās uzliktajām novērošanas videokamerām. Jau šā mēneša beigās paredzēts to skaitu papildināt, un jaunajām būs attēla ārkārtīgi augsta izšķirtspēja.
Gada sākumā notika
apjomīga parakstu vākšanas epopeja par autoceļa «Plosti — Sabile» sakārtošanu. Ceļa slēgšana krasi samazināja caurbraucēju skaitu Sabilei — to sāpīgi izjuta tūrisma uzņēmēji, ēdināšanas pakalpojumu piedāvātāji, veikalu īpašnieki.
Apsolītajā termiņā bīstamais ceļa posms netika atvērts lietošanai, un Abavas senkrasta valnis — kalns — turpina stumties virsū autoceļam tā pakājē, apdraudot satiksmes drošību. Nupat pārvalde saņēmusi Satiksmes ministrijas atbildi savai vēstulei par valsts reģionālā autoceļa «Līgas — Kandava — Veģi» atvēršanas nepieciešamību. Satiksmei to plānots atklāt šā gada maija beigās.
Tilts pār Abavu pilsētā
ir savu laiku nokalpojis. Tā atjaunošana ir ne tikai vietējās pārvaldes, bet arī visa Talsu novada prioritāte. 30. martā ir jābūt gatavam rekonstrukcijas tehniskajam projektam. Laivas nebūs jāiepērk vai prāmis jāierīko — blakus nojaucamajam uzbūvēs pagaidu tiltu.
Mērķiem līdzekļus iegūst, izstrādājot attīstības projektus
Izsludināts iepirkums projektam «Siltumnīcas efekta gāzu emisijas samazināšana Sabiles pilsētā». Latviski skaidrā valodā tas nozīmē ielu apgaismojuma rekonstrukciju, esošās apgaismes lampas nomainot ar ekonomiskajām LED lampām.
Talsu novada investīciju plānā 2015.—2017. gadam ir iekļauti tādi darbi, kā Brīvības ielas grantētā posma asfaltēšana, veloceliņa izveide Sabilē un apkaimē, Sabiles vidusskolas ēkas energoefektivitātes uzlabošana. Protams, šīs aktivitātes varēs notikt, ja būs pieejams Eiropas finansējums.
Pirmsskolas izglītības iestāde (bērnudārzs) «Vīnodziņa» nupat ieguvusi jaunu vadītāju — pieredzējušu pedagoģi Zani Cīruli. Paredzēts projektēt jaunu bērnudārza ēku uz pašvaldības zemes tuvu sporta hallei un mazajai skolai, jo esošās remonts un siltināšana neatmaksājas. Ņemot vērā arī sabiedrības viedokli, iespējams, ka abas pilsētas bibliotēkas ietilpinās mazās skolas namā.
Apstiprinātajā investīciju programmā ir paredzēts veikt vizuālas pārmaiņas kultūras namam, kura ēkā ir arī mākslas un mūzikas skola, pieaugušo bibliotēka — paredzēts sakārtot nama fasādi un izbruģēt apkārtni.
Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstības plānam īstenos otro kārtu — Sabiles Priedēs jau būvnieki ved materiālus, lai nomainītu ūdensvada un kanalizācijas tīklu.
Sabiles Ēģiptē plānots izveidot labiekārtotu peldu un atpūtas vietu, bet pilsētas centrā labiekārtošanu piedzīvos Rožu laukums — pilsētas vizītkarte.
Jaunu žogu un lapeni apmeklētāju atpūtai, arī izmantojot Eiropas Savienības fondu līdzekļu piešķīrumu, iegūs Vīna kalns.
Uz publikas iebildēm par
aizaugušo, neglīto Abavas piekrasti pilsētā, sava tirgus vietas neesamību, vajadzību pēc peldvietas pašā pilsētā pie jaunajām daudzdzīvokļu mājām Ventspils ielas tuvumā pārvaldnieks atbildēja atklāti — finanšu līdzekļu visām vajadzībām nepietiek, bet kaut ko, kas neprasa naudas ieguldījumu, var darīt arī iedzīvotāji paši, domubiedriem apvienojoties, un pašvaldība palīdzēs attīstīt jebkuru lietderīgu ierosmi.
Šogad pārvalde no Talsu novada budžeta ir saņēmusi papildu 20 000 eiro prioritāšu realizēšanai, un Z. Brunavs atzina, ka tas dod brīvākas rīcības iespējas salīdzinājumā ar diviem gadiem iepriekš.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: