Monumentālā karoga, visticamāk, nebūs 09.06.2016

Mārīte Raks-Lasmane
marite@talsuvestis.lv
63223336

Tweet

Ceturtdien, 2. jūnijā, notika sanāksme Talsu novada pašvaldības pārstāvjiem un iedzīvotājiem, kuri bija rakstījuši vēstules Talsu domei. Pārsprieda, vai karogs Talsos nepieciešams. Līdz šim to pieņēma kā faktu, uzreiz piedāvājot iedzīvotājiem izvēlēties karoga atrašanās vietu.
Atgādinām, ka projekta ietvaros paredzēts līdz Latvijas simtgades sagaidīšanai 2018. gadā valstij simboliskās, labi pārredzamās un nozīmīgās vietās Rīgā un Latvijas novadu centros izvietot monumentālus Latvijas karogus. No Talsu novada pašvaldības puses tika piedāvātas trīs iespējamās lielformāta karoga uzstādīšanas vietas — pie Talsu ezera, pieminekļa «Koklētājs» vai Talsu pilskalna apkārtnē.
Cilvēki aicināja Talsu domes pārstāvjus atcelt lēmumu par lielformāta karoga izveidi. Astoņi Talsu novada mākslinieki 13. maijā uzrakstīja iesniegumu Talsu pilsētas domei, norādot: «Vai tiešām kādam no malas šķiet, ka tad, ja pie pieminekļa «Koklētājs» sāniem iestādīs 40 metrus augstu karoga mastu, tas atraisīs mūsu patriotisma jūtas? Drīzāk notiks gluži pretējais — visu mīlētā pieminekļa emocionālā burvība tiks apspiesta un sagrauta. Lai kur mazpilsētā arī tiktu izvietots iecerētais megamasts, tā masivitāte kļūs par varas izpausmi, pastiprinot cilvēka niecību, nevis ceļot cilvēku garu.»
Būt vai nebūt projektam
«Mūs pamatā vispār neinteresē, cik tas maksā. Svarīgāka ir pati doma — vai mazpilsēta būtu vieta, kur šāds projekts realizējams. Mums vajadzētu rast vislabāko risinājumu, kā sagaidīt Latvijas simtgadi,» sanāksmē aicināja mākslinieks dizainers Andris Vītols. Turpinot domu, arhitekts Elmārs Orniņš norādīja, ka ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu: «Vai mums ir nepieciešams kārtējais tipveida karogs, viens no n-tajiem Latvijā? Vai mazajai Latvijai ir nepieciešama šāda koncepcija? Vai kādu kompleksu dēļ mums nepieciešams pārspīlēts karogs? Man šķiet, ka tas nav loģiski un emocionāli pamatoti. Šāda ideja rada skepsi,» sacīja arhitekts. Viņš norādīja, ka pārspīlējumi rada tikai pretēju efektu. «Mēs riskējam ar to, ka karogs galu galā tiks apsmiets, nevis radīs emocionālu pacēlumu. Par to vajag padomāt,» aicināja E. Orniņš. Par piemēru arhitekts min Strazdes pagastā esošo vides skulptūru «Zaļā saule», kura arī sākotnēji konceptuāli šķita pareiza, bet pašlaik tā diemžēl nerada plānoto efektu. Viena no māksliniecēm teica, ka «mums jānes atbildība par savu tēvu zemi un valsti, bet, pakarot šādu monstru, mēs to nedarīsim».
E. Orniņš apsprieda arī trīs piedāvātās karoga būves vietas: «Ļoti diskutējama un trausla vieta, jo tā ir vecā Talsu pilsētvide, kura jau piesātināta. Mēs riskējam ar milzīgu būvi to salauzt. Tautas nama tornī ir Talsu karogs, kas cilvēkiem jau pierasts. Varbūt pievērst uzmanību šai vietai, to uzlabojot, jo stāvoklis nav tas labākais.» Talsu mākslas skolas pedagoģe Ginta Kaminska izteica savu skatījumu par projektu: «Priekšlikums ir ļoti neveiksmīgs, un to vajag norakt jau pašās saknēs. Pieļauju, ka citā pilsētā šāds karogs izskatīsies labi, bet ne jau Talsos.»
Idejas Latvijas simtgades sagaidīšanai
Keramiķe Diana Dzelme sniedza salīdzinājumu ar Jāņu sagaidīšanu: «Kad tuvojas svētki, saimnieks un saimniece vispirms iztīra māju, visu sakārto, izravē dārzu, sagādā malku un tikai tad pušķo. Kā ieteikumu aicinātu sakārtot dendroloģisko parku, kas mūsu uztverē ir liela vērtība. Tā bija viena no pirmajām vietām, ko ievēroju, kad atnācu dzīvot Talsos. Man tur ļoti patika pastaigāties. Kad norisinājās Talsu rallijs, pie manis ciemojās draugi no Rīgas, nolēmu viņus aizvest uz parku. Tad arī sapratu, cik tas ir aizaudzis un neizkopts, vairākās vietās arī bīstams ar nokaltušiem lieliem zariem. Tas šķiet loģiski, ka vajadzētu sakārtot šo vietu. Tā kā darāmā ir milzum daudz.»
E. Orniņš minēja arī vides labiekārtošanu ap Vilkmuižas ezeru patriotiskā ievirzē. No vides sakārtošanas viedokļa tas visiem būtu labi saprotams. Vēl viņš uzsvēra, ka ļoti «kliedzoša vieta» Talsos esot krustojums pie Soda priedes, kur vērojams «absolūts rasols»: «Tā ir tik nesakārtota vieta! Ko tur runāt par svētku karogiem, ja mums vēl tik daudz jāizslauka savā istabā.» Tāpat no iedzīvotāju vidus izskanēja doma par Kupfera kapličas sakārtošanu.
Arī arhitekte un teritorijas plānotāja Indra Kļaviņa minēja, ka piedāvātā lielformāta karoga būve šķiet samākslota, piedāvājot variantu izveidot aktivitātes, kur iesaistīt iedzīvotājus, jo tad gandarījums būtu krietni lielāks. «Cilvēkiem vajag justies līdzdalīgiem un piederīgiem, nevis radīt vidi, kura stāv tukša,» sacīja I. Kļaviņa.
O. Blumbaha atklāja, ka ir izveidota darba grupa «Latvijas valstij 100 gadi». Deputāte ir tās vadītāja. «Esam sanākuši kopā jau trīs reizes. Doma ir veidot darba grupas ar jauniešiem, pensionāriem, māksliniekiem, izglītības nozares, bibliotēkas, muzeju darbiniekiem un citiem, cenšoties aptvert pēc iespējas vairāk. Tiks apkopotas iniciatīvas, kādus 100 labus darbus varētu veikt, piemēram, iestādīt 100 kokus. Mēs esam atvērti visiem priekšlikumiem,» pauda deputāte. Ideja veidot stilizētas kāpnes ar 100 pakāpieniem, ar katru pakāpienu simbolizējot vienu paveikto darbu. Līdz simtgadei plānots sasniegt virsotni, sasniedzot svētku kulmināciju. Esot arī ideja internetā izveidot ideju banku, kur jebkurš varētu iesniegt savus priekšlikumus aktivitātēm.
Rezumējums
Kā norādīja Talsu novada pašvaldības komunikācijas speciāliste Ivonna Vicinska, interesants šķiet fakts, ka lielākā daļa pilsētu, kas nolēmušas monumentālo karogu izveidot, esot Latgalē. «Tas, iespējams, liecina arī par mūsu mentalitātes atšķirību. Kā saka, kurzemnieks jau ir konservatīvs. Tas, protams, nav slikti,» sacīja I. Vicinska. Viņa arī teica, ka biedrības «Latvijas karogs» pārstāvji norādījuši, ka saprot, cik tradīcija ir jauna, tāpēc ne visi to atbalstīs. «Tas, kas ir labs Latgalē, ne vienmēr der Kurzemē. Acīmredzot viņiem tas ir nepieciešams. Pieļauju, ka tas palīdzēs celt viņu patriotismu. It sevišķi — ja tas tiek darīts par ziedotāju naudu, kāpēc gan ne. Lai arī esam projektu Talsiem norakuši, tajā pašā laikā izdomājām, ka to realizēsim citādākā veidā — labāku un piemērotāku mums,» teica Talsu novada domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus.
«Man ir ļoti liels prieks, ka notikusi šāda tikšanās un jums nav vienalga. Sēžot pie galda, mēs nevaram zināt, ko cilvēki pieņems, ko ne. Paldies Dievam, nekas nav nokavēts. Ir tikai lēmums, ka piedalīsimies ar kādu pasākumu, akciju, performanci, lai simtgade izceltos arī mūsu novadā. Klausoties jūsu viedokļus, saprotu, ka pilsētai nav vajadzīgs šis milzīgais karogs. Mūsu kļūda un līdz galam neizdomātais bija tas, ka tā vietā, lai piedāvātu izvēlēties lokāciju, vajadzēja sākt ar to, vai šāds karogs vispār ir nepieciešams. Tas jāņem vērā arī turpmāk,» tikšanos uz patīkamas nots noslēdza Talsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Daiga Feldmane («Reģionu alianse»).

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: