Monumentālā karoga, visticamāk, nebūs 09.06.2016


Ceturtdien, 2. jūnijā, notika sanāksme Talsu novada pašvaldības
pārstāvjiem un iedzīvotājiem, kuri bija rakstījuši vēstules Talsu
domei. Pārsprieda, vai karogs Talsos nepieciešams. Līdz šim to
pieņēma kā faktu, uzreiz piedāvājot iedzīvotājiem izvēlēties karoga
atrašanās vietu.
Atgādinām, ka projekta ietvaros paredzēts līdz Latvijas simtgades
sagaidīšanai 2018. gadā valstij simboliskās, labi pārredzamās un
nozīmīgās vietās Rīgā un Latvijas novadu centros izvietot
monumentālus Latvijas karogus. No Talsu novada pašvaldības puses
tika piedāvātas trīs iespējamās lielformāta karoga uzstādīšanas
vietas — pie Talsu ezera, pieminekļa «Koklētājs» vai Talsu
pilskalna apkārtnē.
Cilvēki aicināja Talsu domes pārstāvjus atcelt lēmumu par
lielformāta karoga izveidi. Astoņi Talsu novada mākslinieki 13.
maijā uzrakstīja iesniegumu Talsu pilsētas domei, norādot: «Vai
tiešām kādam no malas šķiet, ka tad, ja pie pieminekļa «Koklētājs»
sāniem iestādīs 40 metrus augstu karoga mastu, tas atraisīs mūsu
patriotisma jūtas? Drīzāk notiks gluži pretējais — visu mīlētā
pieminekļa emocionālā burvība tiks apspiesta un sagrauta. Lai kur
mazpilsētā arī tiktu izvietots iecerētais megamasts, tā masivitāte
kļūs par varas izpausmi, pastiprinot cilvēka niecību, nevis ceļot
cilvēku garu.»
Būt vai nebūt projektam
«Mūs pamatā vispār neinteresē, cik tas maksā. Svarīgāka ir pati
doma — vai mazpilsēta būtu vieta, kur šāds projekts realizējams.
Mums vajadzētu rast vislabāko risinājumu, kā sagaidīt Latvijas
simtgadi,» sanāksmē aicināja mākslinieks dizainers Andris Vītols.
Turpinot domu, arhitekts Elmārs Orniņš norādīja, ka ir ļoti daudz
neatbildētu jautājumu: «Vai mums ir nepieciešams kārtējais tipveida
karogs, viens no n-tajiem Latvijā? Vai mazajai Latvijai ir
nepieciešama šāda koncepcija? Vai kādu kompleksu dēļ mums
nepieciešams pārspīlēts karogs? Man šķiet, ka tas nav loģiski un
emocionāli pamatoti. Šāda ideja rada skepsi,» sacīja arhitekts.
Viņš norādīja, ka pārspīlējumi rada tikai pretēju efektu. «Mēs
riskējam ar to, ka karogs galu galā tiks apsmiets, nevis radīs
emocionālu pacēlumu. Par to vajag padomāt,» aicināja
E. Orniņš. Par piemēru arhitekts min Strazdes pagastā esošo
vides skulptūru «Zaļā saule», kura arī sākotnēji konceptuāli šķita
pareiza, bet pašlaik tā diemžēl nerada plānoto efektu. Viena no
māksliniecēm teica, ka «mums jānes atbildība par savu tēvu zemi un
valsti, bet, pakarot šādu monstru, mēs to nedarīsim».
E. Orniņš apsprieda arī trīs piedāvātās karoga būves vietas: «Ļoti
diskutējama un trausla vieta, jo tā ir vecā Talsu pilsētvide, kura
jau piesātināta. Mēs riskējam ar milzīgu būvi to salauzt. Tautas
nama tornī ir Talsu karogs, kas cilvēkiem jau pierasts. Varbūt
pievērst uzmanību šai vietai, to uzlabojot, jo stāvoklis nav tas
labākais.» Talsu mākslas skolas pedagoģe Ginta Kaminska izteica
savu skatījumu par projektu: «Priekšlikums ir ļoti neveiksmīgs, un
to vajag norakt jau pašās saknēs. Pieļauju, ka citā pilsētā šāds
karogs izskatīsies labi, bet ne jau Talsos.»
Idejas Latvijas simtgades sagaidīšanai
Keramiķe Diana Dzelme sniedza salīdzinājumu ar Jāņu sagaidīšanu:
«Kad tuvojas svētki, saimnieks un saimniece vispirms iztīra māju,
visu sakārto, izravē dārzu, sagādā malku un tikai tad pušķo. Kā
ieteikumu aicinātu sakārtot dendroloģisko parku, kas mūsu uztverē
ir liela vērtība. Tā bija viena no pirmajām vietām, ko ievēroju,
kad atnācu dzīvot Talsos. Man tur ļoti patika pastaigāties. Kad
norisinājās Talsu rallijs, pie manis ciemojās draugi no Rīgas,
nolēmu viņus aizvest uz parku. Tad arī sapratu, cik tas ir
aizaudzis un neizkopts, vairākās vietās arī bīstams ar nokaltušiem
lieliem zariem. Tas šķiet loģiski, ka vajadzētu sakārtot šo vietu.
Tā kā darāmā ir milzum daudz.»
E. Orniņš minēja arī vides labiekārtošanu ap Vilkmuižas ezeru
patriotiskā ievirzē. No vides sakārtošanas viedokļa tas visiem būtu
labi saprotams. Vēl viņš uzsvēra, ka ļoti «kliedzoša vieta» Talsos
esot krustojums pie Soda priedes, kur vērojams «absolūts rasols»:
«Tā ir tik nesakārtota vieta! Ko tur runāt par svētku karogiem, ja
mums vēl tik daudz jāizslauka savā istabā.» Tāpat no iedzīvotāju
vidus izskanēja doma par Kupfera kapličas sakārtošanu.
Arī arhitekte un teritorijas plānotāja Indra Kļaviņa minēja, ka
piedāvātā lielformāta karoga būve šķiet samākslota, piedāvājot
variantu izveidot aktivitātes, kur iesaistīt iedzīvotājus, jo tad
gandarījums būtu krietni lielāks. «Cilvēkiem vajag justies
līdzdalīgiem un piederīgiem, nevis radīt vidi, kura stāv tukša,»
sacīja I. Kļaviņa.
O. Blumbaha atklāja, ka ir izveidota darba grupa «Latvijas valstij
100 gadi». Deputāte ir tās vadītāja. «Esam sanākuši kopā jau trīs
reizes. Doma ir veidot darba grupas ar jauniešiem, pensionāriem,
māksliniekiem, izglītības nozares, bibliotēkas, muzeju darbiniekiem
un citiem, cenšoties aptvert pēc iespējas vairāk. Tiks apkopotas
iniciatīvas, kādus 100 labus darbus varētu veikt, piemēram,
iestādīt 100 kokus. Mēs esam atvērti visiem priekšlikumiem,» pauda
deputāte. Ideja veidot stilizētas kāpnes ar 100 pakāpieniem, ar
katru pakāpienu simbolizējot vienu paveikto darbu. Līdz simtgadei
plānots sasniegt virsotni, sasniedzot svētku kulmināciju. Esot arī
ideja internetā izveidot ideju banku, kur jebkurš varētu iesniegt
savus priekšlikumus aktivitātēm.
Rezumējums
Kā norādīja Talsu novada pašvaldības komunikācijas speciāliste
Ivonna Vicinska, interesants šķiet fakts, ka lielākā daļa pilsētu,
kas nolēmušas monumentālo karogu izveidot, esot Latgalē. «Tas,
iespējams, liecina arī par mūsu mentalitātes atšķirību. Kā saka,
kurzemnieks jau ir konservatīvs. Tas, protams, nav slikti,» sacīja
I. Vicinska. Viņa arī teica, ka biedrības «Latvijas karogs»
pārstāvji norādījuši, ka saprot, cik tradīcija ir jauna, tāpēc ne
visi to atbalstīs. «Tas, kas ir labs Latgalē, ne vienmēr der
Kurzemē. Acīmredzot viņiem tas ir nepieciešams. Pieļauju, ka tas
palīdzēs celt viņu patriotismu. It sevišķi — ja tas tiek darīts par
ziedotāju naudu, kāpēc gan ne. Lai arī esam projektu Talsiem
norakuši, tajā pašā laikā izdomājām, ka to realizēsim citādākā
veidā — labāku un piemērotāku mums,» teica Talsu novada domes
priekšsēdētājs Aivars Lācarus.
«Man ir ļoti liels prieks, ka notikusi šāda tikšanās un jums nav
vienalga. Sēžot pie galda, mēs nevaram zināt, ko cilvēki pieņems,
ko ne. Paldies Dievam, nekas nav nokavēts. Ir tikai lēmums, ka
piedalīsimies ar kādu pasākumu, akciju, performanci, lai simtgade
izceltos arī mūsu novadā. Klausoties jūsu viedokļus, saprotu, ka
pilsētai nav vajadzīgs šis milzīgais karogs. Mūsu kļūda un līdz
galam neizdomātais bija tas, ka tā vietā, lai piedāvātu izvēlēties
lokāciju, vajadzēja sākt ar to, vai šāds karogs vispār ir
nepieciešams. Tas jāņem vērā arī turpmāk,» tikšanos uz patīkamas
nots noslēdza Talsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Daiga
Feldmane («Reģionu alianse»).
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: