«Mums ir jāsaprot, ka esam šīs valsts saimnieki!» 26.08.2017

Mārīte Raks-Lasmane
marite@talsuvestis.lv
63223336

Tweet

Trešdien, 23. augusta vakarā, liels skaits tautiešu pulcējās Rīgā, Rātslaukumā, lai atgādinātu varas kalpiem, kam pieder valsts.
Dzīve ar paceltu galvu
Zīmīgi. Iebraucot Rīgā, lija, bet mirkli pirms tautas sapulces slapinātājs norima. Viss precīzi sarunāts arī ar augstākajiem spēkiem. Lai gan demonstrāciju organizēja Jaunā konservatīvā partija (JKP), tajā piedalīties bija aicināts ikviens Latvijas iedzīvotājs. Pūlim drūzmējoties, uzsāku sarunu ar blakus stāvošo kundzi. Dzintra mērojusi ceļu no Skrundas, jo uzskata, ka cilvēkiem jāpārstāj gausties, un kaut kas jādara. «Mana vecmamma vienmēr teikusi, ka jādzīvo ar paceltu galvu! Jāizbeidz šīs muļķības, kas notiek mūsu valstī! Ir svarīgi pulcēties, jo tikai mēs varam panākt taisnību. Redzam, ka valdības vadoņi uz to nav spējīgi. Viņiem jābeidz mānīt iedzīvotājus un šķērdēt mūsu naudu! Mudinu apkārtējos pievienoties, jāiet kaut ar dakšām protestēt! Daudzi baidās, jo kāds no ģimenes strādā valsts pārvaldē un uztraucas par darba vietas zaudēšanu. Diemžēl tā pie mums notiek…» teic skrundeniece.
Tā kā esmu no jaunās paaudzes, piedalīšanās šādā demonstrācijā ļāva notvert izjūtas un kaut nedaudz saprast, kā jutās tautieši, kuri pirms vairākiem gadu desmitiem devās aizsargāt mūsu valsti, cīnījās par neatkarības iegūšanu. Kopības izjūta, drosmes un pārliecības nostiprināšana, ka tautai ir jārīkojas, ja gribam, lai Latvija turpinātu pastāvēt un tā varētu attīstīties, nevis turpinātu grimt.
Rūpēties par valsti kā par savām mājām
«Pēdējo laiku notikumi liecina, ka būs vajadzīga gan drosme, gan gudrība, gan spēja sadoties rokās un aizsargāt savu zemi. Tautas sapulce varētu būt labs sākums,» klātesošajiem sacīja operdziedātāja Evita Zālīte. Viņas mudināti, ļaudis vienojās Latvijas valsts himnas izpildē. JKP valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns sacīja, ka šādas tautas sapulces notiks tik ilgi un bieži, kamēr kaut kas mainīsies. Soli pa solim. «Tieši šodien, 1987. gadā, mēs visi bijām pie Brīvības pieminekļa. Dažu drosminieku vadībā iznāca vairāki desmiti tūkstoši cilvēku. Tik daudz, ka tā laika milicijai nepietika mašīnu, ar ko šos cilvēkus aizvest. Toreiz savos kompartijas un komjaunatnes kabinetos sēdošie saprata, ka viņu laiks ir pagājis, ka tauta nodibinās savu valsti. Iespējams, tas, ka Tautas frontē esošie pēc valsts nodibināšanas pajuka pa mājām un neiesaistījās partijās, ir viens no iemesliem, kāpēc esam tur, kur esam. Ja tautfrontieši būtu partijās un nodrošinātu godīgu darbu, esošajai kliķei nebūtu iespēja sagrābt varu savās rokās. Aicinu atcerēties un runāt par to, ka vara pieder mums, tautai, nevis dažām atsevišķām personām. Ir jārīkojas un jāuzņemas atbildība! Ne tikai dziedāt un runāt! Mēs taču uzņemamies atbildību par savas mājas sakārtošanu, mēs, vecāki, uzņemamies atbildību par savu bērnu audzināšanu. Tieši tas pats attiecas uz mūsu valsti,» sacīja J. Bordāns.
Arī Jūrmalas domes deputāte Dagmāra Beitnere-Le Galla uzsvēra, ka ļaudīm jāturpina pulcēties, mudinot arī citas politiskās partijas uzņemties šādu demonstrāciju organizēšanu. «Ceru, ka ar katru reizi sanāksim aizvien vairāk un vairāk. Tas ir ļoti būtiski, jo šādā veidā kļūstam par demokrātiskas sabiedrības pilsoņiem. Demokrātiska sabiedrība veidojas, kad apzināmies savu vērtību. Pilsonība nenozīmē tikai pasi kabatā, tā nozīmē aktīvu dalību demokrātiskajos procesos. Tieši tāpēc ir jāpulcējas! Ticiet man — tiem, kuriem ir jābaidās no tautas kopā sanākšanas, IR bail. Mums ir jāsaprot, ka esam šīs valsts saimnieki!
Ļoti priecātos, ja nākamajā pulcēšanās reizē šeit būtu vairāk jauniešu. Man ir jautājums — kur ir mūsu jaunieši? Viņi taču ir mūsu nākotne! Visām paaudzēm kopā jāveido demokrātiska valsts!» sauca D. Beitnere-Le Galla.
Prezidents un Satversme
Vairāki runātāji uzsvēra to, ka ir neapmierināti ar prezidenta rīcību, atgādinot viņam, ko zvērējis, stājoties amatā, kā arī vairākus pantus no Satversmes. Piemēram, 3. nodaļas 46. pants nosaka: «Valsts prezidentam ir tiesības sasaukt un vadīt ārkārtējas Ministru kabineta sēdes, noteicot tām dienas kārtību.» Vai to, ka prezidentam ir tiesības uzaicināt jebkuru politiķi vai politiķu grupu uz pārrunām, iniciēt jebkuru diskusiju jebkurā sabiedrības daļā. Par ko sanākušie kliedza, ka prezidents neko no tā nav darījis.
«Prezidents ir atbildīgs tautas priekšā. Te pat nav runas par izzagtiem īpašumiem. Te ir runa par Satversmes, valsts pamata visnopietnāko aizskaršanu, valsts nodevību. Valsts amatpersonas veic sistemātiskas pretlikumīgas rīcības, šie cilvēki atklāti ņirgājas par mūsu valsts tiesiskumu. Kāpēc turpinām ievēlēt vienus un tos pašus cilvēkus, vecos VDK darbiniekus? Esam to aizmirsuši?» vaicāja JKP pārstāvis.
Arī bijusī Rīgas domes «Vienotības» deputāte Sarmīte Ēlerte pievienojās runātājiem, norādot ļaudīm, ka «oligarhu sarunu» teicēju izteiksme liecina par viņu mentālo piederību — padomju un Krievijas telpai. ««Baltijas ceļam» un mums nebija un nav pa ceļam ar šādiem cilvēkiem. Un tomēr — vai mums ir liels pārsteigums par to, kas šajās sarunās pausts? Jau gadu desmitiem smagos kriminālnoziegumos apsūdzētajam Lembergam ir būtiska ietekme Latvijas politikā, tomēr, neraugoties uz to, brašas dāmas no Ventspils viņu tiesas zāles priekšā apbēra ar ziediem. Katru reizi vēlēšanās ZZS ieguvusi būtisku vietu valdībā, un tas ir ļāvis darboties šai slepenajai koalīcijai ar «Saskaņu». Amatpersonu atbildība bijusi gļēva. Bet šoreiz runāsim par mūsu katra atbildību. Ko mēs varam darīt? Varam runāt ar saviem līdzcilvēkiem, kad dzirdam vaimanas, ka nav, par ko balsot. Tā nav! Ir partijas, kuras stāv pret Kremli un oligarhiem. Mēs varam panākt, ka līdzpilsoņi nākamajās vēlēšanās labprātīgi neatdotu varu tiem, kas iestājas par Kremļa kārtību Latvijā! «Baltijas ceļš» nav tikai jāpiemin, tas ir jāturpina gadu no gada,» mudināja izvērtēt S. Ēlerte.
Pasākumā aktīvi tika reklamēta mājaslapa www.nebarooligarhu.com, kurā apkopoti uzņēmumi, kas esot saistīti ar oligarhiem. «Kā vien vari — izvairies no šeit apkopotajiem uzņēmumiem, jo tie tieši un netieši vairo oligarhu bagātību, kas tiek izmantota pretvalstiskām darbībām,» norādīts mājaslapā. «Te jūs atradīsiet instrumentus un informāciju, kā ikviens no mums var mazināt un neitralizēt oligarhu spēku. Iespējams, šis ir pirmais instruments, un, katram izdarot nedaudz, kopā paveiksim daudz!» sacīja E. Zālīte.
Vairākkārt tika pieminēta parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas izveidota, lai izvērtētu lietu par «oligarhu sarunām». Kā absurds un ņirgāšanās par tautu tika izcelta Ingunas Sudrabas iecelšana komisijas vadītāja amatā, lai arī viņa «oligarhu sarunās» parādās kā Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam vēlama premjera amata kandidāte.
Demonstrācijā uzstājās arī daudzi citi JKP biedri, un ne tikai. Savu vērtējumu par notiekošo valstī izteica arī mācītājs Guntars Dimants un publicists Otto Ozols, pēdējam izsakoties skarbiem vārdiem par valstsvīriem, kurus oligarhi «vazā kā lētas prostitūtas».
Īpašas ovācijas par savu runu saņēma JKP Talsu nodaļas vadītāja Inga Gluzda. «Kas notiek mūsu valstī, Latvijā? Pēc mūsu priekšstāvju domām, viss ir vislabākajā kārtībā, un satraukumam nav pamata. Tas jau nekas, ka iedzīvotāju skaits katastrofāli sarūk un katru mēnesi valsti pamet liels skaits cilvēku. Siltās vietās ērti iekārtojušies, labi paēduši ierēdņi, bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem un reālās situācijas izpratnes vēl ik pa laikam atļaujas šos aizbraucējus kritizēt. Kāpēc cilvēki pamet Latviju? Ne jau aiz labas gribas, bet apstākļu spiesti. Tāpēc, lai pabarotu savus bērnus un sevi, un pie iespējas vēl atbalstītu mājās palicējus. Vai priekšstāvjus tas uztrauc? Nē. Un, kad Saeimas deputāti vēl pavisam nesen nobalsoja par sava atalgojuma paaugstināšanu, Mūrnieces kundzei nekas neiesprūda kaklā, paziņojot, ka, viņasprāt, neesot jau iemesla no tā atteikties. Tas nekas, ka nepietiek naudas veselības aprūpei, un slimību novājinātajiem savā izmisumā jāvēršas pie tautas ar lūgumu pēc palīdzības. Tas nekas, ka lielākā daļa pensionāru ar savas pensijas apmēru spiesti izdzīvot tā vietā, lai dzīvotu. Un tas nekas, ka korupcija mūsu valstī plaukst un zeļ. Mūsu priekšstāvjus tas neuztrauc, jo viņiem tādas maņas kā līdzjūtība, veselais saprāts vai kauns nefunkcionē. Toties funkcionē augstprātība, cinisms, visatļautība un nesodāmība.
Uzņēmēji, lai nebankrotētu, nespējot nomaksāt priekšstāvju jeb kakla kungu uzliktās klaušas, spiesti savus uzņēmumus reģistrēt ārpus Latvijas robežām. Kā uz to reaģē mūsu kakla kungi? Viņi spītīgi kaļ nākamos plānus, izdomājot nākamos nodokļus un turpinot audzēt ierēdniecības aparātu. Finanšu ministre, cenšoties ieviest jaunas nodokļu reformas, nekaunas publiski uzsaukt, ka uzņēmējiem jānāk ārā no komforta zonas. Kurš tad tajās komforta zonās atrodas? Pilnīgi noteikti tie neesam mēs, tauta. Tas, kas notiek šobrīd, ir nožēlojami un necilvēcīgi, bet apziņa, ka mēs paši to pieļaujam, ir vēl nožēlojamāka. Nožēlojami, ka uzturam valsts pārvaldes aparātu, kas darbojas nevis tautas, bet atsevišķu noziedzīgu grupējumu interesēs. Priekš kam mums jāuztur šī amatpersonu varza, nespējnieki, kuri, kā izrādās, neko nevar!? Bet par visu vairāk nožēlojami apzināties, ka manas valsts prezidents ir persona, kuru nespēju cienīt, jo nav jau, par ko. Man nav vajadzīgs tāds prezidents! Dievs, svētī Latviju!» sacīja I. Gluzda.
Sapulces noslēgumā klātesošie kā savulaik «Baltijas ceļā» sadevās rokās un vienojās dziesmā «Daugav’s abas malas».

Pievienotie attēli

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: