«Mums ir jāsaprot, ka esam šīs valsts saimnieki!» 26.08.2017


Trešdien, 23. augusta vakarā, liels skaits tautiešu
pulcējās Rīgā, Rātslaukumā, lai atgādinātu varas kalpiem, kam
pieder valsts.
Dzīve ar paceltu galvu
Zīmīgi. Iebraucot Rīgā, lija, bet mirkli pirms tautas sapulces
slapinātājs norima. Viss precīzi sarunāts arī ar augstākajiem
spēkiem. Lai gan demonstrāciju organizēja Jaunā konservatīvā
partija (JKP), tajā piedalīties bija aicināts ikviens Latvijas
iedzīvotājs. Pūlim drūzmējoties, uzsāku sarunu ar blakus stāvošo
kundzi. Dzintra mērojusi ceļu no Skrundas, jo uzskata, ka cilvēkiem
jāpārstāj gausties, un kaut kas jādara. «Mana vecmamma vienmēr
teikusi, ka jādzīvo ar paceltu galvu! Jāizbeidz šīs muļķības, kas
notiek mūsu valstī! Ir svarīgi pulcēties, jo tikai mēs varam panākt
taisnību. Redzam, ka valdības vadoņi uz to nav spējīgi. Viņiem
jābeidz mānīt iedzīvotājus un šķērdēt mūsu naudu! Mudinu apkārtējos
pievienoties, jāiet kaut ar dakšām protestēt! Daudzi baidās, jo
kāds no ģimenes strādā valsts pārvaldē un uztraucas par darba
vietas zaudēšanu. Diemžēl tā pie mums notiek…» teic
skrundeniece.
Tā kā esmu no jaunās paaudzes, piedalīšanās šādā demonstrācijā ļāva
notvert izjūtas un kaut nedaudz saprast, kā jutās tautieši, kuri
pirms vairākiem gadu desmitiem devās aizsargāt mūsu valsti, cīnījās
par neatkarības iegūšanu. Kopības izjūta, drosmes un pārliecības
nostiprināšana, ka tautai ir jārīkojas, ja gribam, lai Latvija
turpinātu pastāvēt un tā varētu attīstīties, nevis turpinātu
grimt.
Rūpēties par valsti kā par savām mājām
«Pēdējo laiku notikumi liecina, ka būs vajadzīga gan drosme, gan
gudrība, gan spēja sadoties rokās un aizsargāt savu zemi. Tautas
sapulce varētu būt labs sākums,» klātesošajiem sacīja
operdziedātāja Evita Zālīte. Viņas mudināti, ļaudis vienojās
Latvijas valsts himnas izpildē. JKP valdes priekšsēdētājs Jānis
Bordāns sacīja, ka šādas tautas sapulces notiks tik ilgi un bieži,
kamēr kaut kas mainīsies. Soli pa solim. «Tieši šodien, 1987. gadā,
mēs visi bijām pie Brīvības pieminekļa. Dažu drosminieku vadībā
iznāca vairāki desmiti tūkstoši cilvēku. Tik daudz, ka tā laika
milicijai nepietika mašīnu, ar ko šos cilvēkus aizvest. Toreiz
savos kompartijas un komjaunatnes kabinetos sēdošie saprata, ka
viņu laiks ir pagājis, ka tauta nodibinās savu valsti. Iespējams,
tas, ka Tautas frontē esošie pēc valsts nodibināšanas pajuka pa
mājām un neiesaistījās partijās, ir viens no iemesliem, kāpēc esam
tur, kur esam. Ja tautfrontieši būtu partijās un nodrošinātu godīgu
darbu, esošajai kliķei nebūtu iespēja sagrābt varu savās rokās.
Aicinu atcerēties un runāt par to, ka vara pieder mums, tautai,
nevis dažām atsevišķām personām. Ir jārīkojas un jāuzņemas
atbildība! Ne tikai dziedāt un runāt! Mēs taču uzņemamies atbildību
par savas mājas sakārtošanu, mēs, vecāki, uzņemamies atbildību par
savu bērnu audzināšanu. Tieši tas pats attiecas uz mūsu valsti,»
sacīja J. Bordāns.
Arī Jūrmalas domes deputāte Dagmāra Beitnere-Le Galla uzsvēra, ka
ļaudīm jāturpina pulcēties, mudinot arī citas politiskās partijas
uzņemties šādu demonstrāciju organizēšanu. «Ceru, ka ar katru reizi
sanāksim aizvien vairāk un vairāk. Tas ir ļoti būtiski, jo šādā
veidā kļūstam par demokrātiskas sabiedrības pilsoņiem. Demokrātiska
sabiedrība veidojas, kad apzināmies savu vērtību. Pilsonība
nenozīmē tikai pasi kabatā, tā nozīmē aktīvu dalību demokrātiskajos
procesos. Tieši tāpēc ir jāpulcējas! Ticiet man — tiem, kuriem
ir jābaidās no tautas kopā sanākšanas, IR bail. Mums ir jāsaprot,
ka esam šīs valsts saimnieki!
Ļoti priecātos, ja nākamajā pulcēšanās reizē šeit būtu vairāk
jauniešu. Man ir jautājums — kur ir mūsu jaunieši? Viņi taču
ir mūsu nākotne! Visām paaudzēm kopā jāveido demokrātiska valsts!»
sauca D. Beitnere-Le Galla.
Prezidents un Satversme
Vairāki runātāji uzsvēra to, ka ir neapmierināti ar prezidenta
rīcību, atgādinot viņam, ko zvērējis, stājoties amatā, kā arī
vairākus pantus no Satversmes. Piemēram, 3. nodaļas
46. pants nosaka: «Valsts prezidentam ir tiesības sasaukt un
vadīt ārkārtējas Ministru kabineta sēdes, noteicot tām dienas
kārtību.» Vai to, ka prezidentam ir tiesības uzaicināt jebkuru
politiķi vai politiķu grupu uz pārrunām, iniciēt jebkuru diskusiju
jebkurā sabiedrības daļā. Par ko sanākušie kliedza, ka prezidents
neko no tā nav darījis.
«Prezidents ir atbildīgs tautas priekšā. Te pat nav runas par
izzagtiem īpašumiem. Te ir runa par Satversmes, valsts pamata
visnopietnāko aizskaršanu, valsts nodevību. Valsts amatpersonas
veic sistemātiskas pretlikumīgas rīcības, šie cilvēki atklāti
ņirgājas par mūsu valsts tiesiskumu. Kāpēc turpinām ievēlēt vienus
un tos pašus cilvēkus, vecos VDK darbiniekus? Esam to aizmirsuši?»
vaicāja JKP pārstāvis.
Arī bijusī Rīgas domes «Vienotības» deputāte Sarmīte Ēlerte
pievienojās runātājiem, norādot ļaudīm, ka «oligarhu sarunu»
teicēju izteiksme liecina par viņu mentālo piederību — padomju
un Krievijas telpai. ««Baltijas ceļam» un mums nebija un nav pa
ceļam ar šādiem cilvēkiem. Un tomēr — vai mums ir liels
pārsteigums par to, kas šajās sarunās pausts? Jau gadu desmitiem
smagos kriminālnoziegumos apsūdzētajam Lembergam ir būtiska ietekme
Latvijas politikā, tomēr, neraugoties uz to, brašas dāmas no
Ventspils viņu tiesas zāles priekšā apbēra ar ziediem. Katru reizi
vēlēšanās ZZS ieguvusi būtisku vietu valdībā, un tas ir ļāvis
darboties šai slepenajai koalīcijai ar «Saskaņu». Amatpersonu
atbildība bijusi gļēva. Bet šoreiz runāsim par mūsu katra
atbildību. Ko mēs varam darīt? Varam runāt ar saviem līdzcilvēkiem,
kad dzirdam vaimanas, ka nav, par ko balsot. Tā nav! Ir partijas,
kuras stāv pret Kremli un oligarhiem. Mēs varam panākt, ka
līdzpilsoņi nākamajās vēlēšanās labprātīgi neatdotu varu tiem, kas
iestājas par Kremļa kārtību Latvijā! «Baltijas ceļš» nav tikai
jāpiemin, tas ir jāturpina gadu no gada,» mudināja izvērtēt
S. Ēlerte.
Pasākumā aktīvi tika reklamēta mājaslapa www.nebarooligarhu.com,
kurā apkopoti uzņēmumi, kas esot saistīti ar oligarhiem. «Kā vien
vari — izvairies no šeit apkopotajiem uzņēmumiem, jo tie tieši
un netieši vairo oligarhu bagātību, kas tiek izmantota
pretvalstiskām darbībām,» norādīts mājaslapā. «Te jūs atradīsiet
instrumentus un informāciju, kā ikviens no mums var mazināt un
neitralizēt oligarhu spēku. Iespējams, šis ir pirmais instruments,
un, katram izdarot nedaudz, kopā paveiksim daudz!» sacīja
E. Zālīte.
Vairākkārt tika pieminēta parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas
izveidota, lai izvērtētu lietu par «oligarhu sarunām». Kā absurds
un ņirgāšanās par tautu tika izcelta Ingunas Sudrabas iecelšana
komisijas vadītāja amatā, lai arī viņa «oligarhu sarunās» parādās
kā Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam vēlama premjera amata
kandidāte.
Demonstrācijā uzstājās arī daudzi citi JKP biedri, un ne tikai.
Savu vērtējumu par notiekošo valstī izteica arī mācītājs Guntars
Dimants un publicists Otto Ozols, pēdējam izsakoties skarbiem
vārdiem par valstsvīriem, kurus oligarhi «vazā kā lētas
prostitūtas».
Īpašas ovācijas par savu runu saņēma JKP Talsu nodaļas vadītāja
Inga Gluzda. «Kas notiek mūsu valstī, Latvijā? Pēc mūsu
priekšstāvju domām, viss ir vislabākajā kārtībā, un satraukumam nav
pamata. Tas jau nekas, ka iedzīvotāju skaits katastrofāli sarūk un
katru mēnesi valsti pamet liels skaits cilvēku. Siltās vietās ērti
iekārtojušies, labi paēduši ierēdņi, bez jebkādiem sirdsapziņas
pārmetumiem un reālās situācijas izpratnes vēl ik pa laikam
atļaujas šos aizbraucējus kritizēt. Kāpēc cilvēki pamet Latviju? Ne
jau aiz labas gribas, bet apstākļu spiesti. Tāpēc, lai pabarotu
savus bērnus un sevi, un pie iespējas vēl atbalstītu mājās
palicējus. Vai priekšstāvjus tas uztrauc? Nē. Un, kad Saeimas
deputāti vēl pavisam nesen nobalsoja par sava atalgojuma
paaugstināšanu, Mūrnieces kundzei nekas neiesprūda kaklā,
paziņojot, ka, viņasprāt, neesot jau iemesla no tā atteikties. Tas
nekas, ka nepietiek naudas veselības aprūpei, un slimību
novājinātajiem savā izmisumā jāvēršas pie tautas ar lūgumu pēc
palīdzības. Tas nekas, ka lielākā daļa pensionāru ar savas pensijas
apmēru spiesti izdzīvot tā vietā, lai dzīvotu. Un tas nekas, ka
korupcija mūsu valstī plaukst un zeļ. Mūsu priekšstāvjus tas
neuztrauc, jo viņiem tādas maņas kā līdzjūtība, veselais saprāts
vai kauns nefunkcionē. Toties funkcionē augstprātība, cinisms,
visatļautība un nesodāmība.
Uzņēmēji, lai nebankrotētu, nespējot nomaksāt priekšstāvju jeb
kakla kungu uzliktās klaušas, spiesti savus uzņēmumus reģistrēt
ārpus Latvijas robežām. Kā uz to reaģē mūsu kakla kungi? Viņi
spītīgi kaļ nākamos plānus, izdomājot nākamos nodokļus un turpinot
audzēt ierēdniecības aparātu. Finanšu ministre, cenšoties ieviest
jaunas nodokļu reformas, nekaunas publiski uzsaukt, ka uzņēmējiem
jānāk ārā no komforta zonas. Kurš tad tajās komforta zonās atrodas?
Pilnīgi noteikti tie neesam mēs, tauta. Tas, kas notiek šobrīd, ir
nožēlojami un necilvēcīgi, bet apziņa, ka mēs paši to pieļaujam, ir
vēl nožēlojamāka. Nožēlojami, ka uzturam valsts pārvaldes aparātu,
kas darbojas nevis tautas, bet atsevišķu noziedzīgu grupējumu
interesēs. Priekš kam mums jāuztur šī amatpersonu varza,
nespējnieki, kuri, kā izrādās, neko nevar!? Bet par visu vairāk
nožēlojami apzināties, ka manas valsts prezidents ir persona, kuru
nespēju cienīt, jo nav jau, par ko. Man nav vajadzīgs tāds
prezidents! Dievs, svētī Latviju!» sacīja I. Gluzda.
Sapulces noslēgumā klātesošie kā savulaik «Baltijas ceļā» sadevās
rokās un vienojās dziesmā «Daugav’s abas malas».
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: