Mūsu novadnieki dižojās Gaismas pils atklāšanā 01.09.2014
Ceturtdien, 28. augustā, Latvijas Nacionālās bibliotēkas jauno ēku — Gaismas pili — Novadu dienās atklāja arī radošie ļaudis no Talsu, Rojas, Mērsraga un Dundagas novada.
Ar plašu Novadu dienas kultūras programmu tika atklāta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunā ēka. Ceturtdien katrs Gaismas pils stāvs attiecīgā laika posmā tiks atvēlēts kādam Latvijas novadam. Ap 500 dažādu kultūras, mākslas kolektīvu, kā arī amatnieku no visas Latvijas pulcējās, lai dižotos ar savām prasmēm un vietējās kultūras bagātībām. Atklāšanas svētkos Talsu, Rojas, Mērsraga un Dundagas novadu pārstāvēja ap četrdesmit dažādu nozaru pārstāvji, novada literāti un mākslinieki, kā arī tūrisma informācijas centra darbinieki. Mūsu puses ļaudis stundas garumā dižojās LNB ēkas ceturtajā stāvā.
Mērsradznieki uz Rīgu bija atveduši ne tikai Ulda Lapiņa pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados uzņemto dokumentālo filmu par zvejniecību Mērsragā, bet arī īstus tīklus un saivas. Valda Zvirgzdiņa sacīja: «Mēs rādām, kā kādreiz zvejnieku sievas lāpīja tīklus. Šobrīd mērsradznieces nav kļuvušas ne slinkākas, ne neprasmīgākas, tikai nozare vairs nav vajadzīga. Faktiski mēs rādām neatgriezenisku vēsturi, jo kuģi ir sagriezti. Tā ir vēsture, kuru negribētu aizlaist nebūtībā, jo mēs dzīvojam pie jūras,» ir pārliecināta mērsradzniece. «Ar šīs filmas palīdzību gribējām izstāstīt, ka zvejniecība ir izzūdoša vērtība, kuru ir vērts nodot nākamajām paaudzēm,» līdzīgās domās bija arī Mērsraga avīzes redaktore un informācijas centra vadītāja Madara Brāle. Mērsradznieces kopā ar tautas nama vadītāju Aiju Barovsku atzina, ka Gaismas pilī ieradušās jau savlaicīgi, lai visu paspētu apskatīt. Līdzīgi kā daudzi citi sanākušie, arī viņas vēlāk atzīs, ka visvairāk aizkustinājusi tieši sabraukušo novadnieku sadziedāšanās, kad tautas dziesmā vienojās visu Gaismas pils stāvu dalībnieki.
Savukārt kaimiņi — rojenieki — stāstīja par lielākajiem un grandiozākajiem svētkiem — Zvejnieksvētkiem. «Dižojamies ar vēsturi — kā savulaik zvejnieku kolhozā «Banga» svinēja šos svētkus,» atklāja Rojas jūras zvejniecības muzeja krājuma glabātāja Gundega Balode. «Mums joprojām ir arī zvejnieki, tāpēc svinam Zvejnieksvētkus, ne Jūras svētkus,» lepojās rojeniece. Viņa, kā arī bibliotekāre Iluta Graudiņa un aktīviste Zinta Zandberga sanākušos aicināja ciemos arī uz citiem novada svētkiem, taču vispirms katram gribētājam bija jāievingrina roka smagā zvejnieka zābaka mešanā un mīlestības jeb slīdošo zvejnieku mezgla siešanā.
Par sava veida Dundagas vēstnieci bibliotēkas atklāšanā varēja dēvēt grafiķi Baibu Dambergu. «Pārstāvu lībiešus. Ģimenē tēvs bija lībietis no Sīkraga, bet mamma latviete no Mazirbes. Tēva ģimene runāja lībiski, bet mamma nemācēja, mēs — trīs meitas — bērnībā lībiski nerunājām. Es gan vēlāk nedaudz iemācījos. Ko es šodien darīju? Lasīju stāstus, iepazīstināju ar savām bildēm, nolasīju arī dzejolīšus gan lībiski, gan latviski. Tāpat interesentus iepazīstināju ar mammas savulaik stāstītajiem stāstiņiem dundžiņu izloksnē,» atklāja B. Damberga.
Savukārt Talsu novads atklāšanas svētkos tika pārstāvēts viskuplākā skaitā — vairāk nekā 30 dalībnieku. Gatavojoties Gaismas pils atklāšanas svētkiem, Talsu novada dažādu mākslas un literatūras nozaru pārstāvji bija sagatavojuši īpašu programmu. «No sešām organizatoru piedāvātajām vietām Talsi pārstāvēja piecas,» atklāja Talsu novada kultūras nodaļas vadītāja Ina Jurkeviča.
Caur mūziku un Tiguļkalna stāstiem, Daiņa Kārkluvalka iemūžinātajās fotogrāfijās, apmeklētājus priecēja mūziķis Raimonds Tiguls. Ar lasītavas stāstu uzstājās «Aleksandra Pelēča lasītavas» dibināšanas iniciators Zigurds Kalmanis, savukārt par latviešu folkloru stāstīja folkloras pētnieks, filoloģijas zinātņu doktors Guntis Pakalns. Apmeklētājiem bija iespēja aplūkot arī Ulda Balgas divdimensionālu fotostāstu — «Dižskābaržu meža raksti». Mākslas lasītavā audēju kopas «Talse» (Antra Auziņa, Mudīte Siliņa un Una Upīte) krāsaino dzīparu deķos radītās domas apdzejoja Maija Laukmane. Ar dzejas lasījumiem, piepalīdzot mazajam dēliņam Auseklim, uzstājās arī jaunā dzejniece Santa Purēna. Savukārt sanākušos ar tāmnieku dialektu priecēja un smīdināja dzejnieks, dramaturgs un rakstnieks Arnolds Auziņš. Par to, lai noskaņojums būtu vēl omulīgāks rūpējās tautas mūzikas ansamblis «Tals’ trimiš», kurš sanākušos aicināja izkustēties, dejojot senos latvju dančus. Talsu Radošās sētas ķēniņmeitas dalījās stāstos par Talsiem, ar novadu iepazīstināja arī Talsu novada tūrisma informācijas centra darbinieki. Apkārtējo interesi piesaistīja arī gleznošana uz ūdensvirsmas — ebru tehnikā, kuru demonstrēja Elita Blumbaha un Jana Dziemidova. Par to, lai atklāšanas svētku iespaidi tik ātri neizzustu, parūpējās Talsu fotokluba fotogrāfi.
Svētku svinēšanā piedalījās arī novadu bibliotekāri, kuri kopā ar nozares pārstāvjiem un LNB direktoru Andri Vilku piedalījās svinīgā astotā stāva atklāšanā.
«Iecere ir izdevusies,» pēc Novadu dienām sacīja Talsu novada kultūras nodaļas vadītāja Ina Jurkeviča. «Gan ēka ar savu auru, gan cilvēki, kas mūs šeit sagaidīja, gan to, ko mēs spējām viņiem sniegt, viss šis kopums veidoja pozitīvu emociju gammu, kas, manuprāt, mūsos saglabāsies vēl ilgi,» atzina I. Jurkeviča. «Uzskatu, ka tas bija liels izaicinājums braukt stāstīt, rādīt, nezinot, vai šeit kāds nāks skatīties un klausīties. Man šķiet, ka šeit ne tik daudz svarīgi ir, cik atnāk klausītāju, bet tā izjūta, ka mēs paši cits citam varam dot šajā brīdī un tiešām justies, ka arī mēs esam atvēruši kaut daļiņu no Gaismas pils!
29. augustā LNB jaunās ēkas inaugurācijas ceremonijā piedalījās arī Talsu Galvenās bibliotēkas vadītāja Vija Nagle.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: