Rakstu arhīvs
 
Decembris 2012
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2013
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2013
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2013
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2013
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2013
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2013
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2013
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2013
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2014
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 1 2
Marts 2014
24 25 26 27 28 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Aprīlis 2014
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Maijs 2014
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Jūnijs 2014
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Jūlijs 2014
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Augusts 2014
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Septembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Oktobris 2014
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Novembris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Decembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Janvāris 2015
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Februāris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 1
Marts 2015
23 24 25 26 27 28 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2015
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2015
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2015
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2015
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2015
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2015
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2015
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Novembris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Decembris 2015
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Janvāris 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Februāris 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 1 2 3 4 5 6
Marts 2016
29 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Aprīlis 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Maijs 2016
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Jūnijs 2016
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Jūlijs 2016
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Augusts 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Septembris 2016
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Oktobris 2016
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Novembris 2016
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Decembris 2016
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Janvāris 2017
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Februāris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 1 2 3 4 5
Marts 2017
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Aprīlis 2017
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Maijs 2017
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Jūnijs 2017
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Jūlijs 2017
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Augusts 2017
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Septembris 2017
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Oktobris 2017
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Novembris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Decembris 2017
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Janvāris 2018
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Februāris 2018
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 1 2 3 4
Marts 2018
26 27 28 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Aprīlis 2018
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Maijs 2018
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Jūnijs 2018
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Jūlijs 2018
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Augusts 2018
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Septembris 2018
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Oktobris 2018
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Novembris 2018
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Decembris 2018
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2019
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2019
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2019
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2019
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2019
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2019
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2019
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2019
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2019
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2019
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2019
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2019
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2020
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2020
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 1
Marts 2020
24 25 26 27 28 29 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2020
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2020
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2020
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2020
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2020
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2020
 
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Viedoklis

Vai gaidāt Latvijas simtgades svētku?



Lai balsotu, jāielogojas sistēmā!
Pēdējās galerijas
Biežākie atslēgvārdi

Mūzikā atpazīt īstu mantu 29.08.2014

Anna Ķīviča
anna@talsuvestis.lv
63223336

Tik lielu bijību pret mūziku, kā sarunājoties ar brāļiem Kārli un Krišjāni Rērihiem, nebiju sen izjutusi. Viņi abi profesionāli nodarbojas ar mežraga spēli — Kārlis nupat uzsācis maģistrantūras studijas Šveicē, Lucernas Mūzikas augstskolā, kā arī spēlē «Chaarts» orķestrī, savukārt Krišjānis otro gadu turpinās mācības Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, paralēli muzicējot Latvijas Nacionālās operas orķestrī. Viņi apliecina — mūziķa profesija nav vis bohēmisks dzīvesveids, bet gan smags un nopietns darbs, kas, kāpjot uz skatuves, vainagojas ar visskaistākajiem svētkiem.

— Jūs izpildāt klasisko mūziku. Vai balles nemaz nav sanācis spēlēt?

Kārlis: — Esmu spēlējis visu ko! Bērēs, Talsu «Klondaikā», «Alusdārzā»… (Smejas.) Bet, protams, mūsu pamatdarbs ir spēlēt simfonisko mūziku. Šomēnes Šveicē divas nedēļas spēlēšu vijolnieka Jehudi Menuhina festivāla orķestrī pie igauņu diriģenta Nēmes Jervi un pie Genādija Rožģestvenska.

— Kad jūs sapratāt, ka dzīvi gribat saistīt ar mūziku?

Kārlis: — Bērnudārzā!

Krišjānis: — Kārlim bija nedaudz citādāk — viņš sāka spēlēt jau no mazotnes, bet es tikai astoņu gadu vecumā.

— Astoņi gadi vairs nav mazotne?

Kārlis: — Lai profesionāli apgūtu mūziku, tas ir diezgan vēlu. Es sāku spēlēt jau piecu gadu vecumā.

Krišjānis: — No sākuma gāju Dundagas mākslas skolā, kurai tieši blakus atradās arī mūzikas skola. To sāku apmeklēt, jo brālis jau tajā mācījās un kopā ar Talsu pūtēju orķestri varēja daudz kur aizbraukt. Protams, es arī gribēju kaut kur tikt! Kad deviņu gadu vecumā devos savā pirmajā braucienā uz Itāliju, tas bija dzinulis turpināt nodarboties ar mūziku. Pašu spēlēšanu tajā vecumā īsti neatceros. Protams, raudāju, spēlēju varbūt kādas 20 minūtes nedēļā. Abi mācījāmies pie mūsu tēta (Talsu mūzikas skolas direktora Raita Rēriha — A. Ķ.).

Kārlis: — Piecos gados sāku kā pianists. Kamēr nav tika augstu prasību, protams, ir viegli — katru dienu drusciņ paspēlē klavieres, un gatavs! Taču, tā kā man diezgan labi sanāca, mani sāka spiest trenēties. Tas, kurš spieda, bija tētis, nevis skolotāja. Ir saglabājies videoieraksts, kur man stundu liek spēlēt gammas, sakot, ka, ja es netrenēšos, Ziemassvētkos nedabūšu nevienu dāvanu. Man, protams, bira asaras, bet spēlēju. Deviņu gadu vecumā nolēmu, ka ar mūziku vairs nenodarbošos. Tāpat kā brālim, arī man pūtēju orķestris bija iemesls, kāpēc tomēr neatmetu ar roku. Vienam spēlēt klavieres ir ārkārtīgi smagi, bet spēlēt orķestrī taču ir interesanti — apkārt ir cilvēki, var ceļot. Tā nu mūzika no hobija ir kļuvusi par profesionālu nodarbošanos.

— Tātad arī jums, profesionāliem mūziķiem, neizpalika vēlēšanās mūzikas skolu pamest.

Krišjānis: — Protams! Līdz sestajai klasei mežragu spēlēju tikai tāpēc, ka to nācās darīt, pašam nebija nekādas iniciatīvas. Taču tas ir koks ar diviem galiem. Daži, kurus tāpat kā Kārli spieda spēlēt, beigās pasaka: nē, es nespēlēšu! Citi, līdzīgi kā es, spēlē pavisam maz, tomēr turpina. Kad iestājos dārziņos (Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā — A. Ķ.), sāku trenēties. Dažas dienas pat izdevās tam veltīt piecas stundas!

— Ko darīt tiem, kuriem nav pūtēju orķestra, kas dotu papildu motivāciju?

Krišjānis: — Tas lielā mērā atkarīgs no skolotāja.

Kārlis: — Ir jau arī konkursi un festivāli, piemēram, pianistiem un vijolniekiem. Kādā brīdī esmu domājis, ka labāk būtu kļuvis par pianistu. Nezinu, varbūt vecākiem to spiedienu vajadzēja uzturēt ilgāk. Motivācija rodas arī, saprotot, ka kaut kas no tā visa var sanākt. Piedalījāmies Jura Jurjāna starptautiskajā konkursā «Jaunais mežradznieks». 2008. gadā tajā uzvarēju es, bet 2010. gadā — brālis. Pirmoreiz uzvarot starptautiskā konkursā, saproti, ka var izdoties.

Krišjānis: — Mani tik ļoti nespieda spēlēt, jo es raudāju! Kāda jēga likt bērnam darīt to, kas viņam nemaz nepatīk? No otras puses — zinām taču, ka arī Raimondu Paulu spieda spēlēt un viņš tāpēc raudāja!

Kārlis: — Lieta, no kuras netieku vaļā, ir mūzikas komponēšana. Mūzikas akadēmijā izvēlējos apgūt gan mežraga spēli, gan kompozīciju, bet tētis tomēr ieteica izvēlēties instrumenta spēli, jo tā ir reāla profesija, ar ko nopelnīt maizi. Ja komponistam nav pasūtījumu, ir diezgan grūti.

— Tad nevar teikt, ka mūziķi lēmumus pieņem, balstoties tikai uz emocijām — jūs arī rēķināt.

Kārlis: — Jā, protams. Varbūt Latvijā konkurence nav tik liela, bet, lai tiktu spēlēt kādā Eiropas orķestrī, piemēram, Vācijā, Šveicē vai Francijā, konkurss ir vismaz 300 cilvēku uz vienu mežraga vietu! Protams, ir jārēķina un jāapzinās, ka vismaz četrus bakalaura un divus maģistrantūras gadus būs jāspēlē vairākas stundas dienā, un tikai tad varbūt būsi viens no tiem izredzētajiem. Lielākoties mūziķi brauc uz dažādām Eiropas valstīm, piesakās konkursos. Parasti teic, ka pirmie 20 konkursi ir izmēģinājums, un 21. reizē jau var nopelnīt vietu orķestrī.

— Cik stabils ir mūziķa darbs? Vai nenākas bieži mainīt darbavietas?

Kārlis: — Piemēram, Arvīds Klišāns — viens no pasaules izcilākajiem mežradzniekiem — bija pirmais mežrags Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī 54 gadus. Tas ir Ginesa rekords! Lielākoties mūziķiem, tāpat kā citiem māksliniekiem, pensija tiek nopelnīta pēc 25 gadiem. Teorētiski, savu profesionālo mūžu var noslēgt jau 45 gadu vecumā.

Krišjānis: — Tas atkarīgs arī no katra fiziskās varēšanas. Tāpat kā sportā, viens varbūt salauž kāju, un karjera beidzas, tikko sākusies, bet kāds hokejists mierīgi spēlē līdz 40 gadu vecumam.

Kārlis: — Piemēram, mežradzniekiem var sākt kustēties zobi tā, ka vairs nevar paspēlēt. Droši vien par kādiem desmit tūkstošiem var ielikt zobus, ar kuriem var spēlēt… (Smejas.)

Krišjānis: — Zobi vispār ir svarīgi, sākot spēlēt šādu instrumentu. Sākumā varbūt iedod mežragu desmit bērniem, un visi iepūtīs vienlīdz slikti, bet, kad viņi izaug tik tālu, lai nopelnītu vietu orķestrī, sākas nianses. Varbūt vienam no bērniem ir izmainījušies zobi, citam varbūt ir astma, atkrīt vēl kāds, un beigās izkristalizējas tie 100, kas var spēlēt Berlīnes Filharmonijā.

— Vai doma, ka darba mūžs, ļoti iespējams, tiks pavadīts prom no Latvijas, nerada sirdssāpes?

Krišjānis: — Es ļoti gribu cerēt, ka ar laiku ekonomiskā situācija uzlabosies. Labprāt turpinātu spēlēt operas orķestrī un mācītu mūzikas skolā. Katrā ziņā negribu pa galvu, pa kaklu lauzties uz ārzemēm tikai naudas dēļ. Var jau būt, ka ir veiksmes stāsti par cilvēkiem, kuri aizbraukuši, bet vienā brīdī taču saproti, ka visu mūžu jūties kā svešais, kuram gribas mājās. Jo vairāk pelna, jo vairāk tērē…

Kārlis: — Es Šveicē esmu pavadījis jau divus gadus. Atalgojuma atšķirība ir vienkārši ārprātīga! Tur orķestra mūziķi pelna 100 eiro stundā. Latvijā — varbūt septiņus vai astoņus. Tajā pašā laikā visu vasaru nodzīvoju Talsos, un man liekas, ka nemaz nevajag tos 100 eiro stundā. Mājas ir mājas, naudas dēļ uz citu valsti pavisam aizbraukt nevarētu, taču nedaudz sāp sirds par to, ka Latvijā mūsu profesija īsti netiek novērtēta. Daudziem ir priekšstats, ka mēs vienkārši pūšam tauri. Šveicē ar mežragu jūtos gandrīz kā rokzvaigzne! Ja dodies kaut kur spēlēt, tiek atmaksāta gan viesnīca, gan ēdināšana, transports — ne par ko nav jāuztraucas, vienkārši ej un spēlē!

Krišjānis: — Šeit var bērītes spēlēt. Trenējies kaut vai desmit stundu dienā.

Kārlis: — Jauni cilvēki, kuri spēlē klasisko mūziku, savā ziņā ir pionieri. Mums jāparāda, ka tā ir pavisam normāla dzīve, tāda pati profesija kā visas citas, turklāt tas ir smags darbs. Uzpūst bērīti absolūti nav tas, kā dēļ mēs mācāmies.

— Vai tas, ka Latvijā lielā mērā jādarbojas, balstoties uz paša entuziasmu, nav sava veida dzinulis? Varbūt māksliniekam šāda pārestības izjūta pat nedaudz nepieciešama?

Kārlis: — Jā, savam darbam jāpieiet radošāk. Izcils piemērs ir talsenieks Rihards Zaļupe, kurš darbību ir izpletis tik daudzos mūzikas lauciņos! Tas noteikti saistīts arī ar finansiāliem apsvērumiem. Piemēram, Rietumeiropā mežradznieki izvēlas, cik dienas nedēļā strādāt — četras vai piecas. Alga ir tik liela, ka vari īpaši neiespringt. Šeit tas radošais dzinulis strādā arī tāpēc, ka jādomā, kā nopelnīt.

Krišjānis: — Tik daudz nevaram nopelnīt arī tāpēc, ka nav pietiekami daudz cilvēku, kas varētu un gribētu par to maksāt. Vidējās latviešu ģimenes vīrs drīzāk izvēlēsies aizbraukt uz «Dinamo» spēli, neskatoties uz to, ka biļete varbūt maksā 30 eiro, bet uz Lielo Ģildi, kur uzstājas pasaules slavens solists, neies arī par desmit eiro.

— Kā paliek ar komponēšanu? Vai tu, Kārli, tai tagad esi atmetis ar roku?

Kārlis: — Nē, maģistrantūrā mācīšos gan kompozīciju, gan mežraga spēli. Būs ļoti labi jāplāno laiks, jo komponēšana — radošais process — parasti sākas pēc desmitiem vakarā un var ieilgt līdz pat rītam, bet, lai spēlētu mežragu, vislabāk to darīt jau līdz ar saullēktu. It kā sanāk divi nesavienojami režīmi. Mežradzniekam ir līdzīgi kā sportistam — instruments jāspēlē divas trīs reizes dienā, jāskatās, lai nebūtu pārāk daudz ballējies. Ar radošo procesu ir pavisam citādāk — neskaties ne pulkstenī, ne arī uz to, vai esi paēdis.

— Kas ir sirdij tuvāka — mežraga spēle vai komponēšana?

Kārlis: — Gribas abus! Tas arī ir visgrūtākais. Jāiemācās sevi disciplinēt.

Krišjānis: — Mūsu profesijā grūti ir arī tas, ka nevaram kā biroja darbinieki strādāt no pirmdienas līdz piektdienai vai vienkārši paņemt atvaļinājumu. Ir teiciens: «Ja nepaspēlē vienu dienu, tu pats to jūti. Ja nepaspēlē divas — to jūt kolēģi. Ja nepaspēlē trīs dienas, to jau jūt visi pārējie.» Pēc pauzes ļoti cītīgi jāmēģina atgūt formu.

— Cik gara ir bijusi ilgākā pauze?

Krišjānis: — Šovasar man bija desmit dienas. Tad jau pašam nagi niezēja, gribējās uzspēlēt.

Kārlis: — Piemēram, pagājušajā gadā neizlaidu nevienu dienu. Instrumentu visur ņēmu līdzi un spēlēju kaut vai jūras krastā.

Krišjānis: — Vistrakāk bija, kad beidzu Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolu. Jau aprīlī biju sācis strādāt operā. No rīta bija jāpieceļas un stundu jāpaspēlē, tad jāiet uz konsultācijām skolā, pēc tam uz mēģinājumu operā, tad jābrauc atpakaļ uz skolu gatavot eksāmena programmu, jāiet uz ansambļa mēģinājumu un sešos jābrauc uz operu, jo jau septiņos ir izrāde, kas iet līdz pusvienpadsmitiem. Un tā katru dienu. Sēžot izrādē, jau lūsti nost!

— Kas līdzās visām grūtībām ir tas labais un skaistais?

Krišjānis: — Vispatīkamākie ir aplausi, kad redzi, ka cilvēkiem patīk. Viss atkarīgs no auditorijas — tajā var būt vienkārši garāmgājēji, bet var būt arī cilvēki, kas jau mēnesi iepriekš plānojuši apmeklēt koncertu.

Kārlis: — Man droši vien ir līdzīgi. Tu esi ilgi un smagi trenējies, un tad tev ir iespēja kāpt uz skatuves, pirms tam ir vakariņas mūziķiem, tad tu sapucējies, nospēlē, cilvēki aplaudē, pēc koncerta ir aperitīvs, kad ar citiem mūziķiem vari izdzert kādu glāzi vīna — tie ir sava veida svētki. Īpaši Rietumeiropā, kur mūziķiem ir statuss. Protams, ir melnais darbs, kas ir diezgan liela rutīna, bet koncerts ir svētki.

Krišjānis: — To droši vien var salīdzināt ar sportu. No mazām dienām sāc trenēties, dari to katru dienu, bet darba auglis ir varbūt 100 metru distance, ko sacensībās noskrien dažu sekunžu laikā. No malas jau neredz treniņus, kas stāv aiz muguras.

Kārlis: — Spēlējot simfonisko mūziku, uz skatuves pilnīgi rodas adrenalīns. Nokāpjot no skatuves, ir tāda laimes izjūta, ka līdz diviem trijiem naktī nevari gulēt!

Krišjānis: — Es esmu ļoti paškritisks, ja gadās kāda kļūda, izjūta ir pavisam cita.

Kārlis: — Mežrags vispār ir grūtākais no visiem pūšaminstrumentiem. Ir bijis arī tā, ka vienas nots dēļ jau divas dienas iepriekš ir bāla seja no satraukuma. Tas nav tāpat kā klavierēm nospiest «do». Var divu stundu koncertā aizšaut garām vienu noti un pēc tam vairākas dienas staigāt nokārtu galvu.

Krišjānis: — Tas ir tāpat kā mēģināt nospiest «do» ar aizsietām acīm.

—Vai var teikt, ka jums mūzika ir veiksmīgs apvienojums starp darbu un vaļasprieku?

Kārlis: — Savā ziņā, jā. Protams, ir arī dienas, kad negribas spēlēt, dažreiz pat negribas mūziku klausīties.

Krišjānis: — Es brīvajā laikā nodarbojos ar sportu, atpūšos, darot dažādus lauku darbus. Taču nevaru teikt, ka no mūzikas nogurstu. Ja man, ieslēdzot radio, jāizvēlas, ko klausīties, drīzāk uzslēgšu klasiku, nevis hip hopu. Man ļoti patīk klausīties un skatīties dažādus koncertus!

Vai kaut ko bez klasiskās mūzikas vispār varat klausīties? Populārā mūzika nekrīt uz nerviem?

Kārlis: — Kad esi izpratis klasisko mūziku — gan tās filozofiju, gan vēsturi —, klausoties, piemēram, Mocarta simfoniju, var gūt tādas emocijas, ko nekad nespētu sniegt trīs minūtes īsa dziesma. Piemēram, Mālera simfonijas ir pusotru stundu garas! Protams, mūsu profesija mums ir iemācījusi mūziku saklausīt pavisam citādāk. Arī es vislabprātāk klausos klasiku. Arī džeza mūziku.

Krišjānis: — Man patīk arī rokmūzika!

Kārlis: — Galvenais, lai tā būtu dzīvā mūzika ar labiem izpildītājiem. Ar laiku iemācies atpazīt kvalitāti. Pats stils nemaz nav tik svarīgs. Saproti, kas ir īsta manta, pa Latvijas Radio 2 ļoti reti skan īsta manta. (Smejas.)

Pievienotie attēli
Atslēgvārdi
jaunieši, mūzika
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Lietotāja profils
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Twitter
----- Account: talsuvestis.lv -----