Nākotnes vārdā — vēl trīs bērnus Tiņģeres pirmsskolas izglītības grupai 16.10.2018
Kā iepriekš bija runāts, 9. oktobrī, nedēļu pēc
pirmās iedzīvotāju tikšanās, kurā Īves pagasta ļaudis iestājās pret
Valdemārpils pirmsskolas izglītības iestādes «Saulstariņš» Tiņģeres
grupas slēgšanu, notika nākamā sanāksme. Ja vēl pirms nedēļas
klātesošajos bija jaušams liels optimisms, tad pēc šīs tikšanās
palika iespaids, ka bērnudārza grupu var glābt vairs tikai
brīnums.
Tiņģernieku priekšā šoreiz sēdās ne vien Talsu novada domes
priekšsēdētāja vietnieks Normunds Tropiņš, bet arī Valdemārpils
pirmsskolas izglītības iestādes «Saulstariņš» vadītāja Līga Blaua,
Talsu novada izglītības pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja
Vineta Ozola, speciāliste pirmsskolas darba jautājumos Dace Ivanova
un galvenā speciāliste bērnu tiesību jautājumos Daiga Feldmane,
kura ir arī Talsu novada domes deputāte un, kas šajā gadījumā nav
mazsvarīgi — tiņģerniece.
Jāatzīst, ka šajā reizē vairāk nekā stundu garā saruna nebija
sevišķi auglīga ne no vienas puses. Varbūt tāpēc, ka īsti jau kaut
ko izrunāt nemaz nebija iespējams. «Mēs sākam runāt par vienu
jautājumu, bet atkal aizslīdam no tā prom… Galvenais jautājums ir:
būt šai grupai vai nebūt!» N. Tropiņam atkal un atkal nācās
atgādināt. Brīžiem veidojās apburtais loks — viena puse
gribēja zināt, cik daudz vecāku būtu ar mieru laist savus bērnus
Tiņģeres grupā, bet otra — kā bērnudārzs ir gatavs atsaukties
vecāku vajadzībām.
Iepriekš tik aktīvie vecāki šoreiz bija krietni atturīgāki. Ja
pagājušajā sanāksmē gluži vai kā galvenais arguments, kāpēc daudzi
vecāki jutušies spiesti izņemt savus bērnus no Tiņģeres grupas,
tika minēta viena no skolotājām, tad šoreiz viņas virzienā netika
raidīts neviens pārmetums, un izglītības pārvaldes darbinieces bija
nepatīkami pārsteigtas, ka viņām par šo problēmu nācies uzzināt no
«Talsu Vēstīm». Vadītāja skaidroja, ka sūdzība par šo audzinātāju
patiesi ir saņemta, bet problēma risināta, veicot pārrunas ar
darbinieci un sūtot viņu pieredzes apmaiņā uz Valdemārpils
bērnudārzu — mācīties strādāt ar bērniem klusinātā balsī un
katram izvēloties individuālu pieeju. «Mēs esam lieli cilvēki,
runāsim atklāti, jāizrunā viss, lai nav pārpratumu. Ja šoreiz par
audzinātāju nesakāt neko, tad saprotu, ka jautājums vairs nav
aktuāls? Ja neatbildat, tad saprotu, ka klusēšana ir piekrišana,»
N. Tropiņš provocēja, bet reakcijas nebija.
Atkārtoti izskanēja jautājums
par Tiņģeres grupas darba laiku, kas, kā jau iepriekšējā reizē tika
minēts, arī esot viens no būtiskajiem iemesliem, kāpēc dažiem
vecākiem nākas savas atvases laist citos bērnudārzos. L. Blaua
atzina, ka divi bērni izņemti no iestādes tieši darba laika (no
7.30 līdz 17.30) dēļ, tomēr darba laiku pagarināt varētu tikai,
turpmāk vedot no Valdemārpils uz Tiņģeres grupu ne tikai pusdienas
un launagu (tas tiek darīts reizē, nevis divos braucienos, un
launagā bērni bauda ēdienu, kas nav jāpasniedz silts), bet arī
brokastis, lai būtu iespējams ievērot Ministru kabineta noteikumos
numur 890 noteikto prasību, ka starp ēdienreizēm jāievēro trīs līdz
četru stundu intervāls. Vecāki bija neizpratnē, kāpēc viņi brokastu
maizītes bērnam nevar iedot līdzi no mājām kastītē, lai šo problēmu
risinātu, tomēr Latvijā tas neesot atļauts. «Kurš atbildēs par to,
kas ir uz maizītēm?» jautāja L. Blaua. «Mēs!» atteica mammas.
«Nē, diemžēl visa atbildība gulsies uz mani, bet es nevaru
pārbaudīt to, ko jūs liekat bērniem kastītēs. Mūsu valstī tādu
sistēmu vēl nepiekopj,» vadītāja skaidroja. Vecāki brīnījās, kāpēc
audzinātājām nedrīkstētu atļaut, piemēram, sajaukt biezpienu ar
krējumu audzēkņu brokastīm. «Nedrīkst! Ja tas būtu mans privātais
bērnudārzs, es jums varētu nākt pretī,» rokas bezpalīdzīgi
noplātīja L. Blaua.
Izskanēja jautājumi par
Tiņģeres grupas izglītības kvalitāti, iespēju saņemt logopēda
pakalpojumus, arī par transporta nodrošināšanas iespējām, ja grupa
tiktu slēgta. «Vai jums šis bērnudārzs ir vajadzīgs? Ja sakāt, ka,
jā, ir vajadzīgs, bērni būs un vēl nāks klāt, tad varam modelēt
iespējas pagarināt darba laiku, piegādāt brokastis. Nesaku, ka tā
būs, bet tā ir ideja,» sacīja N. Tropiņš. «Jā, mums ir
vajadzīgs bērnudārzs, jo bez tā Tiņģerē vairs nekā nebūs,» minēja
kāda mamma. N. Tropiņš piekrita: «Kad laukos kaut ko aizslēdz
ciet, tas nozīmē, ka lietas uz augšu neiet. Var iet tikai uz leju,
jo katrs centrs, kur ir cilvēki, nozīmē vietai dzīvību. Tāpēc
vajadzētu bērnudārza grupu par visām varītēm saglabāt.» «Ar sirdi
un dvēseli iestājos par to, ka bērnudārzam Tiņģerē jābūt, bet ir
jābūt kādam minimālajam audzēkņu skaitam, lai darbu varētu
turpināt,» sprieda D. Feldmane.
Tagad noteikts tā — ja līdz 20. oktobrim tiks saņemti
vecāku iesniegumi par vēl trim bērniem, kuri papildinātu Tiņģeres
grupas audzēkņu skaitu, tad novada domei vēl ir iespēja atcelt
lēmumu par grupas slēgšanu. Iesniegumu veidlapas atrodas pie
Tiņģeres grupas skolotājām. «Ja iesniegumu nav, tad saruna diemžēl
ir beigusies, un mums jādomā par tiem atsevišķajiem gadījumiem, kad
vecākiem bērnu nav, kur atstāt,» sacīja N. Tropiņš.
«Jautāšu kā vietējā: vai jums ir zināmi kādi vecāki, kuru bērni
varētu nākt bērnudārzā? Varbūt ir personīgi jāuzrunā mammas un
tēti, kas šaubās,» ieteica D. Feldmane. Kad viena mamma
saredzēja iespēju savus bērnus laist Tiņģerē tikai gadu, tika
atgādināts, ka jebkurā gadījumā lēmums par Tiņģeres grupas slēgšanu
tiks vien atlikts uz laiku, lai paskatītos, kā situācijas
attīstīsies. Pieredze liecina, ka tā var mainīties arī labvēlīgi,
jo līdzīga situācija bijusi pirms dažiem gadiem, bet toreiz viss
atrisinājies, jo uz Tiņģeri pārcēlusies kāda daudzbērnu ģimene.
«Cerēju, ka arī šogad tāds brīnums notiks,» neslēpa L. Blaua.
«Esmu optimists līdz pēdējam, vēl ceru, ka varbūt mums izdosies!»
teica N. Tropiņš. «Es biju, bet realitāte ir tāda, kāda tā
ir,» pauda L. Blaua. «Es esmu joprojām! Realitāte ir skarba,
bet nekad nesaki nekad! Līdz pēdējam brīdim. Viss vēl nav zaudēts.
Nākotnes vārdā — mēģinām!» iedrošināja N. Tropiņš.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: