Nav, ko darīt 10.01.2014
A/s «Latvijas autoceļu uzturētājs» Talsu nodaļa ceļu tīkla ziemas uzturēšanas darbiem sākusi gatavojusies jau oktobrī, jo jau 1. novembrī bija jāuzsāk ziemas dienesta dežūras. Tās ierasti turpināsies līdz 1. martam, bet pašreizējā dīkstāve neesošās ziemas un neskaidro turpmāko laika prognožu dēļ uzņēmumam par labu nenāk, toties pašvaldībām ļauj ietaupīt finansējumu.
Ziema, kādu neviens līdz šim neatceras piedzīvojis — tā pašreizējos, drīzāk pavasarīgos laika apstākļus vērtē a/s «Latvijas autoceļu uzturētājs» Talsu nodaļas vadītājs Andris Kondrāts. Lai arī patlaban uzņēmuma 50 darbiniekiem darba nav daudz, 2013. gada nogalē, tas ir, novembrī un decembrī, kopumā tika kaisīti ceļi 3500 kilometru garumā, bet gan kaisīti, gan tīrīti tika 800 kilometri ceļu. «Apkalpojam visu bijušā Talsu rajona teritoriju. Mūsu pārraudzībā ir otrs lielākais ceļu tīkls Latvijā — 500 kilometru asfaltbetona seguma un 500 kilometru grants seguma ceļu,» uzsvēra A. Kondrāts.
Darbam viss ir sagatavots, un nav jābažījas,
ka pēkšņa laikapstākļu maiņa varētu uzņēmumu pārsteigt — tā nosaka A. Kondrāts, norādot, ka uzņēmuma rīcībā ir nepieciešamais sāls, citi materiāli, tehnika un arī darbaspēks. «Tikai nav īsti, ko darīt,» viņš piebilst. Uzņēmuma sāls noliktava atrodas Stendē, bet netālu pie Ābeļu ezera esošajā laukumā stāv smilts un sāls maisījums.
Arī Talsu nodaļas vadītāja kolēģi savā pieredzē neatceras tik siltu ziemu, pieredzēts, ka sniegs uzkrīt janvāra sākumā, bet tagadējās prognozes sola vien nelielu salu un spožu sauli debesīs.
«Ziemā visu diennakti dežūrē cilvēki — kopumā mums ir seši dežuranti. Viņi rīkojas pēc vajadzības, bet es vairāk kontrolēju un uzraugu, mēģinu ko plānot. Tomēr darbus ziemā saplānot nevar, tā ir daba. Uzņēmumam dīkstāve par labu nenāk, nezinām, kas notiks, ja vispār ziemas apstākļi Latvijā neiestāsies,» bažas atklāj A. Kondrāts.
Pagājušajā gadā A/s «Latvijas autoceļu uzturētājs» Talsu nodaļai beidzies septiņu gadu līgums ar VAS «Latvijas valsts ceļi», bet tagad spēkā ir deleģēšanas līgums ar Satiksmes ministriju par autoceļu ikdienas uzturēšanu. Līgums par ziemas uzturēšanas darbiem noslēgts arī ar Talsu pilsētu. Patlaban Talsu nodaļas rīcībā ir deviņas automašīnas, kas aprīkotas ar lāpstām un kaisītājiem, astoņi greideri, no kuriem četri atrodas Talsos, bet divi Valdemārpilī un Vīdalē. «Tehnikas iekārtas ik pa laikam atjaunojam, arī februārī mums būs jauna «Scania» automašīna. Protams, vajadzētu vēl kādu jaunu tehnikas vienību, bet tam pietrūkst līdzekļu. Mums ir automašīna, kas kādreiz bija jaunākā, bet tagad ir vecākā. To vien dara, kā garāžā stāv, — pabrauc trīs kilometrus un atkal remonts nepieciešams. Arī greideru it kā ir daudz, bet tie visi ir veci. Jauns, aprīkots greiders maksā ap 200 000 eiro. Tas nespēj atpelnīt savu vērtību,» pastāsta Andris Kondrāts. Lai arī uzņēmumam ir astoņi greideri, tas nebūt nenozīmē, ka visi astoņi reizē ir arī darboties spējīgi, nereti daļa no tiem ir remontējami.
Kad ceļu segumi ir slapji,
darbi apstājas. Tagad ir jāgaida piemērotāki laikapstākļi, jo arī grants ceļu greiderēšana nav iespējama. «Protams, ceļi pēc lietus ir bedraini, bet, ja bedrēs ir ūdens un ceļu segums ir mitrs, tad izdarīt neko nevar. Greiderējot uz ceļiem veidosies dubļu kārta. Tomēr tieši greiderēšana ir vienīgā iespēja grantēto ceļu segumu uzturēšanā,» uzskata A. Kondrāts. Lielākās problēmas sagādā trūkstošais finansējums — tieši šī iemesla dēļ netiek regulāri atjaunota grants seguma ceļu virskārta. Gadā viens vai divi centimetri no ceļu virskārtas vienkārši noput, bet tie atjaunoti netiek, zina teikt vadītājs. Vēl sliktāka situācija ir uz lauku ceļiem, nereti to uzturēšana zināmā kārtībā prasa tehniskā aprīkojuma bojāšanu. Valsts un pašvaldību prioritāte ir asfaltbetona segumu bedru aizlāpīšana un ziemas uzturēšana, citiem darbiem finansējuma nav.
Vairāk neapmierinošs — tā a/s «Latvijas autoceļu uzturētājs» Talsu nodaļas vadītājs vērtē uzņēmuma apkalpojamās teritorijas ceļu tīkla stāvokli. «Tūdaļ būs pilnībā rekonstruēts lielceļš A10, bet tas arī viss. Ceļa posmā «Roja — Kolka» uzlikta virskārta, bet ceļš uz Roju un Dundagu ir zem jebkuras kritikas. Ar savu automašīnu tur negribas braukt. Arī iespēju tos salabot nav. Parasti līdz 1. jūnijam jāsalabo visi A klases ceļi, bet pagājušajā gadā to lika izdarīt divas nedēļas ātrāk,» saka A. Kondrāts. Lai arī pagaidām iztikts bez krasām temperatūras svārstībām, kas veicina bedru rašanos, par nākotnes prognozēm viņš optimistisks nav. «Ceļus nepaspējām līdz galam salabot. Tajos ir plaisas, kur tiek ūdens. Pagājušajā gadā Talsu pilsētā ļoti daudz bedru salāpījām,» viņš sacīja. Lai arī Talsu pilsētā veikti ielu rekonstrukcijas darbi, A. Kondrāts paskaidro, ka tā ir tikai neliela daļiņa no kopējā ceļu tīkla. «Uzskatu, ka savā mūžā labus un kvalitatīvus ceļus nepiedzīvošu, jo valstij tam vienkārši nav naudas. Ceļu no Talsiem līdz Kuldīgai sen jau gatavojas rekonstruēt, bet pēdējā informācija liecina, ka šajā gadā to tikai projektēšot. Turklāt, kā vienu ceļu sataisa, tā pēc pāris gadiem jau jādomā, kā to remontēt. Bedru lāpīšana nav darbs, ar ko mēs lepojamies, bet tas ir jādara,» vīrietis apgalvoja.
Regulāra sekošana laika prognozēm —
tāda ir šī darba specifika. Tomēr reizēm uz tām paļauties nedrīkst un jābūt gataviem reaģēt pēc nepieciešamības. A. Kondrāts uzsver: ja nakts sākumā sāk snigt, tas nenozīmē, ka nakts sākumā arī vīriem jāsāk strādāt. A klases ceļi kārtībā jāuztur no 6.00 līdz 20.00, nav paredzēta diennakts uzraudzība. Par B klases ceļiem jārūpējas no 6.00 līdz 18.00 vakarā. C klases ceļu uzturēšanas laiks nav normēts, jākaisa bīstamās vietas. Savukārt D klases jeb grantētos ceļus paredzēts tīrīt divas līdz trīs reizes sezonā. «Mēs, protams, tīrām ceļus arī citos laikos, bet principā par to varam saņemt aizrādījumus. Cik valstij izmaksā uzturēt ceļa posmu, kur dzīvo tikai viens vai divi cilvēki? Tā ir daudzās vietās, laukos cilvēku vispār ir maz. Ir vietas, kur tukšas mājas vien stāv. Latvijā ceļu tīkls ir pārāk blīvs. Ventspils novadā, piemēram, ir vietas, kur var nokļūt pa diviem ceļiem, kas iet līdztekus. Abi ziemā jāuztur. Jauni ceļi nav nepieciešami, jātiek galā ar jau esošajiem,» uzskata A. Kondrāts.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: