Ne slavinot depresiju, bet meklējot ceļu ārā no tās 25.10.2018


17. oktobrī Talsu novada muzejā tika atklāta izstāde
«Slepenais dubultnieks», kas aicina aizdomāties par depresijas
problēmu Latvijā un pasaulē. Talsi ir jau piektā vieta, kur šī
izstāde apskatāma. Iepriekš «Slepenais dubultnieks» bijis sastopams
Rīgā, Jēkabpilī, Tallinā un Tartu, bet tās ceļš noslēgsies Amerikas
Savienotajās Valstīs.
«Piekritīsiet, ka pagaidām negribas runāt par slimībām, par tumsu,
par to, kas mūs varbūt tuvākajā laikā sagaida. Tajā pašā laikā
būsiet pamanījuši, ka gan «Talsu Vēstis», gan raidījums «Kā labāk
dzīvot» jau sāk runāt par tādu lietu kā rudens depresija un to, kā
cilvēki cīnās, lai šīs sajūtas neieilgtu. Izrādās, ir mākslinieki,
kuri vēlas par depresiju runāt, un ir cilvēki, kuri grib šo slimību
saprast un piedāvāt dažādus risinājumus,» ievadam sacīja Talsu
novada muzeja galvenā speciāliste mākslas jautājumos Guna
Millersone.
«Slepeno dubultnieku izmantojam kā starpnieku starp mums un lietām,
par kurām nevēlamies runāt un kuras vēlamies noklusēt. Caur gleznām
un visu izstādes būtību vēlamies stāstīt par cerību, par gaismu,
par apņēmību, gribasspēku. Nevis par tumsu un bedrēm, kurās
iekrītam un iestiegam, bet par ceļu ārā no tām,» atklāja izstādes
kuratore, gleznotāja Madara Lazdiņa.
Izstādes idejas autors
ir teologs, mūziķis un gleznotājs, Latvijas un Amerikas pilsonis
Čārlzs Deivids Kellijs. «Tā ir privilēģija — runāt caur mākslu
un caur mūziku, jo šīs valodas ir ārkārtīgi dziļas. Mēs esam
izveidojuši šādu izstādi ne tāpēc, lai slavinātu depresiju, bet
tāpēc, ka zinām — tik daudz cilvēku cieš no šīs slimības, bet
daudzi to neatzīst, tāpēc nevar saņemt palīdzību. Tas īpaši
attiecas uz vīriešiem. Es to ļoti labi zinu, jo tas daudzus gadus
notika arī manā dzīvē. Tā nu izstādes temats ir depresija, bet
mērķis ir piedāvāt cerību un palīdzību. Slepenais dubultnieks ir tā
otra būtne, kas mūsos dzīvo un kas spēj mūs vilkt lejup — uz
vietām, kas ir ļoti neveselīgas un pat bīstamas. Mēs visi pazīstam
cilvēkus, kuri cieš no depresijas, un iespējams, ka pat šajā telpā
ir tādi cilvēki. Tomēr šai tēmai ir tendence kļūt par tādu, par ko
runājam nelabprāt. Kad par kaut ko, kas ir svarīgs, tu nespēj
runāt, brīdī, kad beidzot iznes to gaismā, ir liela cerība saņemt
palīdzību,» viņš sprieda.
Izstādē redzami Latvijas, Igaunijas un Amerikas mākslinieku darbi.
«Katru reizi, kad skatos uz šīm gleznām, ieraugu kaut ko jaunu un
dziļāku. Tas ir mākslas brīnums! Māksla ar mums runā bez dzirdamas
balss. Tai nav vajadzīga dzirdama balss, lai mēs to saprastu.
Māksla ir ļoti svarīga valoda,» Č. D. Kellijs uzsvēra.
Viņš sapratis, ka tāda pati valoda ir mūzika. «Tā ir Dieva dāvana!
Tā nāk no sirds un uzrunā citu sirdi. Kad pats piedzīvoju
depresijas smagāko posmu, klavieres bija mans labākais draugs.
Ticu, ka mūzika un māksla ir daļa no mūsu dziedināšanas,» vērtēja
Č. D. Kellijs. 14. novembrī viņš atgriezīsies
Talsos, lai muzikālajā vakarā ne vien spēlētu paša radītas klavieru
kompozīcijas, bet pēdējā izstādes dienā arī dalītos personīgā
stāstā par savu slepeno dubultnieku.
Izstādes atklāšanā piedalījās
arī Talsu novada domes priekšsēdētājs Dainis Karols. «Domāju, ka
mums katram, ieskaitot mani, ir bijis kāds dzīves posms, kad krītam
bezdibenī ar domu: «Nekas, bezdibenis ir dziļš, bet gan jau nokļūšu
līdz tā dibenam, atsperšos un nokļūšu atkal augšā!» Tikai brīdī,
kad saprotam, ka bezdibenis tiešām ir bezdibenis un ka pašiem
jārāpjas ārā no bedres, saskatot cerību, ideju un mērķi, varam
nokļūt uz drošām kājām un pildīt tos uzdevumus, kas mums ir doti.
Svarīgi ir atrast cilvēkus, kuriem uzticaties un kuri var dot
pareizos padomus,» viņš sprieda. Pašam savulaik no bedres izkļūt
palīdzējis padoms ieguldīt savu enerģiju cilvēkos. «Svarīgākais ir
saprast, ka esi bedrē, nevis slēpties aiz kaut kā,» D. Karols
pauda.
Izstāde muzejā būs skatāma līdz 14. novembrim, bet līdz tai
dienai ik nedēļu iecerēta kāda aktivitāte. Jau šonedēļ —
sestdien, 27. oktobrī — māksliniekiem Talsos notiks
plenērs «Slepenais dubultnieks», kuram var pieteikties interneta
saitē ej.uz/plenersTalsi vai, rakstot e-pasta vēstuli uz adresi
lazdinamadara@gmail.com.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: