Neatkarīgas Latvijas patriotam un godavīram Teodoram Kalnājam 19.10.2015
Piektdien, 16. oktobrī, Talsu novada muzejā notika grāmatas
atvēršanas svētki. Biedrība «Aleksandra Pelēča lasītava» laida
klajā Guntara Cerava un Jāņa Vasiļevska sastādīto dokumentālo darbu
«Karavīra ceļš. Virsleitnants Teodors Kalnājs».
Nepieciešamību pēc šāda izdevuma tā ievadā raksturo Latvijas
Okupācijas muzejā strādājošais vēstures pētnieks Uldis Neiburgs:
«Latviešu leģions bija tabu tēma vairākus gadu desmitus pēckara
padomju okupētajā Latvijā, kur tā tika noklusēta vai pat aizliegta.
Atklāti par latviešu leģionāriem plašāka sabiedrība varēja sākt
runāt tikai, sākoties tautas Atmodas kustībai 20. gadsimta 80.
gados.
Tagad, nu jau ceturtdaļgadsimtu pēc Latvijas faktiskās
suverenitātes atjaunošanas, šis temats ieņem stabilu vietu Otrā
pasaules kara pētījumu un disputu krustpunktā. To apliecina arī
latviešu leģionam veltītie daudzie zinātniskie un
populārzinātniskie raksti, grāmatas, foto un dokumentu krājumi,
kuru vidū ar savu personisko līdzdalību īpaši izceļas bijušo
karavīru atmiņas. Tagad tām pievienojas arī stāstījums par
virsleitnantu Teodoru Kalnāju.
(..) Kara laika paaudze nenovēršami aiziet, bet paliek viņu bērni,
mazbērni un mazmazbērni, kuriem vēl mūsdienās nākas saskarties ar
kara un okupācijas atstāto vēstures mantojumu. Vēl tagad nerimstas
strīdi un diskusijas par latviešu leģiona nozīmi Latvijas vēsturē,
un arī tagadējās norises starptautiskajā politikā ļauj vilkt
paralēles ar Otrā pasaules kara notikumiem Eiropā.
Tas viss liek īpaši pārdomāt mūsu vēstures dramatiskākās lappuses
un apjaust katra indivīda personiskās brīvības un neatkarīgas
Latvijas valsts vērtību, kas bija arī Teodora Kalnāja dzīves
augstākais lielums un spēks.»
Jaunā izdevuma būtiskākā vērtība ir dokumentalitāte — fragmenti no
Teodora Kalnāja piezīmēm, pārdomāti izvēlētie vēstures materiāli
lasītāju uzrunā ļoti tieši, patiesi un vienlaikus spēcīgi
emocionāli. Šo grāmatu un sarīkojumā parādīto filmu studijas
«Deviņi» dokumentālo filmu «Latviešu leģions» (2000) būtu vērts
izmantot skolu vēstures stundās.
«Es vēlos mājās pārnākt, kad Latvija brīva būs…» ir mūsu tautā
joprojām dzīva latviešu leģionāru dziesma. Par brīvu, neatkarīgu
Latvijas valsti Teodors Kalnājs atdeva savu mūžu. Tas sākās 1915.
gada 4. februārī toreizējā Talsu apriņķa Laidzes pagasta «Pēčās»,
noslēdzās 2007. gada 8. decembrī, bet 2008. gada 16. martā viņa,
virsleitnanta, Latviešu leģiona 19. divīzijas rotas komandiera,
sevišķu uzdevumu virsnieka, pīšļus guldīja latviešu leģionāru
svētvietā — Lestenes Brāļu kapos. Ar militāru godu tos apbedīja pie
Varoņu sienas, kur iegravēti vairāk nekā 16 000 kritušo
latviešu leģionāru vārdi.
Grāmata man atgādina pulsējošu daudzpunkti. Arī tāpēc, ka tajā ir
teksts: «Latvijas Republikas Saeima 1998. gada 29. oktobrī pieņēma
Deklarāciju par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā, kas
paredz, ka — «Latvijas valdības pienākums ir: 1) prasīt no
okupētājvalstīm un to tiesību pārņēmējvalstīm, lai tās saskaņā ar
starptautisko tiesību normām samaksātu Latvijas pilsoņiem, viņu
ģimenes locekļiem un mantiniekiem kompensācijas par zaudējumiem,
kas tiem radušies sakarā ar prettiesisku mobilizāciju
okupētājvalstu armijās, 2) rūpēties par latviešu karavīru goda un
cieņas aizskārumu novēršanu Latvijā un ārzemēs.» Mēs lieliski
saprotam, ka realitāte ir visai tālu no šis deklarācijas labajiem
nodomiem. (..) Tādi ir Latvijas varoņi, leģionāri — kaujās rūdīti,
lepni un nesalauzti! Un nožēloja viņi tikai vienu — to, ka viņiem
nav otras dzīvības, ko ziedot Latvijas brīvībai. Dienā, kad mēs
viņus aizmirsīsim, enciklopēdijās šķirkli «Latvieši» varēs
izsvītrot.»»
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: