Normunda Tropiņa prioritātes: pašvaldības kapitāldaļu sabiedrības un komunālie jautājumi 11.03.2014
Ilgus gadus Talsu pilsētas un arī novada izpilddirektora amatu ieņēma Normunds Tropiņš. Tomēr pirms aizvadītā gada pašvaldību vēlēšanām viņš pieņēma lēmumu iestāties politiskajā partijā «Vienotība» un startēt uz deputāta amatu. To iegūstot, tika pieņemts lēmums N. Tropiņu apstiprināt Talsu novada domes priekšsēdētāja Aivara Lācarus vietnieka amatā. Par jau paveikto un vēl tikai plānotajiem darbiem, kā arī par lēmumu ienākt politikā «Talsu Vēstis» jautāja Normundam Tropiņam.
— Kā atšķiras jūsu ikdiena iepriekšējā amatā un tagadējā kā priekšsēdētāja vietniekam administratīvajos, finanšu, attīstības, starptautisko sakaru un tautsaimniecības jautājumos?
— Ritms tikai tagad pamazām sāk palēnināties, jo no tā, kas bijis vairāk nekā 15 gadu, nevar tik viegli tikt vaļā. Tas laikam līdz galam nebeigsies, jo, ja cilvēki nāk pie manis pat ar vienkāršiem jautājumiem, viņus, noskaidrot atbildi, citur nesūtu. Tā kā zinu drēbi no iekšpuses un no ārpuses, tad mēģinu cilvēkiem palīdzēt arī jautājumos, kas tieši uz mani, esot priekšsēdētāja vietnieka amatā, vairs neattiektos.
Tāpat četrus gadus biju Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas priekšsēdētājs, vienojāmies, ka amatā palikšu līdz 2013. gada beigām, kad notika nākamā priekšsēdētāja vēlēšanas. Tas prasīja daudz laika, turklāt saistībā ar izpilddirektora amata jautājumiem.
Reizēm, esot izpilddirektoram, bija problēmas ar darbu deleģēšanu, šķita, ka pašam viss jāpaveic. Ja kāds kaut ko neizdarīja, tad labāk pats ķēros pie darba, bet tad tie sakrājās. Esmu grēkojis, ne vienmēr laikus atbildot uz iedzīvotāju iesniegumiem un vēstulēm. To varu sev pārmest un pelnus uz galvas kaisīt. Novadam izveidojoties, it sevišķi sākumā, galds bija nokrauts ar vēstulēm. Ir vēstules, uz kurām var vienkārši atbildēt, bet ir tādas, uz kurām nevar vien atrakstīties. Tagad esmu atvieglots, ka vairs nav rakstiski jāatbild uz iesniegumiem, lai gan jautājumu risināšanā iesaistos. Cilvēku jautājumu risināšana un skaidrošana noteikti nepāries, varbūt nevajag visām pudelēm par korķi kļūt, bet cilvēkiem censties palīdzēt vajag.
— Kādi bija pirmie darbi, nonākot priekšsēdētāja vietnieka amatā?
— Tie bija komunālie jautājumi, ar ko arī iepriekš strādāju. Bija jāsaprot, ko līdz tam nebija izdevies izdarīt. Jāņem vērā, ka novada veidošanas sākums bija briesmīgs un neviens nesaprata, ko darīt un kā tālāk būt. Turklāt reģionālā reforma sakrita ar Saeimas vēlēšanām un krīzi.
Tagad esmu saņēmis oficiālu pilnvaru no domes priekšsēdētāja Aivara Lācarus pārstāvēt pašvaldību kapitāldaļu uzņēmumos SIA «Talsu namsaimnieks», SIA «Talsu televīzija» un SIA «Talsu ūdens». Kopš vasaras piedalos kapitāldaļu sabiedrību SIA «Siltumiņš» un SIA «Stendes nami» reorganizācijā. Tāpat priekšsēdētājs ir pilnvarojis mani piedalīties iepriekšminēto kapitāldaļu sabiedrību dalībnieku sapulcēs, pieņemt atbilstošus lēmumus. Tas būs smagi un grūti, bet saprotu, ka šis ir lauks, kas man jāar un jāecē. Ja ar to kopā ar speciālistiem tiktu galā, tad varētu teikt, ka ir kas fundamentāli paveikts.
Nav noslēpums, ka bijušajās pašvaldībās, novadam veidojoties, situācijas bija dažādas. Sākām ar siltuma pakalpojumu pārņemšanu, arī ēku apsaimniekošanas jautājumā bija daudz nekārtību. Ar to vispirms vajadzētu nodarboties.
Tāpat jādomā par nākotnes perspektīvām. Ir daudz ikdienišķu lietu, par ko agrāk dažādu apstākļu dēļ netika domāts, tomēr arī tajās jānosprauž prioritātes. Tagad arī citādāk jāskatās uz politiku. Tā kā darbojos divās Latvijas Pašvaldību savienības komitejās, tehnisko problēmu komitejā esmu tās vadītāja vietnieks, tad regulāri tiekamies ar ministriem un amatpersonām un pārrunājam dažādus jautājumus. Tie saistīti ar elektrības tirgus atvēršanu, ceļiem, ēku apsaimniekošanu, arī būvniecības likumu. Šajā brīdī tas ir citādi nekā iepriekš, vairāk skatos likumdošanas virzienā, kā ko varētu mainīt. Esot izpilddirektoram, nācās daudz vairāk saskarties tieši ar ikdienišķām lietām.
— Tad augstam lidojumam neatlika laika?
— Jā, gribēju, bet laika bija par maz. Šī brīža situācija Talsu novada domē ir daudz labāka nekā pagājušajā sasaukumā. Nebija labi, kad politiķi savā starpā stīvējās, bet tagad tā nav. Kāds uzdod asus jautājumus — tas ir normāli. Cilvēks var jautāt, bet tas notiek te un tagad. Iepriekšējās ķildas jau tā sarežģīto novada izveides sākumu darīja vēl smagāku. Arī cilvēki bija neapmierināti, teica, ka nekā nav, jo Talsi visu paņēmuši. Nemaz nerēķināja, ka nav tāpēc, ka pirms tam nekā nebija. Turklāt vēl bija krīze. Negribu žēloties, jo tā bija ļoti laba pieredze. Ja kāds man pārmet par laiku izpilddirektora amatā, tad kritiku pieņemu tikai daļēji. Tie, kas runāja, varēja atnākt manā vietā un pamēģināt. Biju starp dzirnakmeņiem — domē notika politiķu cīņas, bet valstī bija krīze un reģionālā reforma.
Tagad pamats, labi, tas varbūt nav tik taisns un stingrs, bet tomēr ir uzbūvēts. Arī mehānisms, varbūt kādreiz krakšķot un brakšķot, tomēr strādā. Domāju, arī tagad neesam panākuši, ka pārvaldnieks ir un jūtas kā saimnieks savā pārvaldē. Tam jābūt pirmajam cilvēkam, pie kā iedzīvotāji un iestāžu vadītāji, lai arī neatrodas tiešā pārvaldnieka pakļautībā, vēršas. Iepriekšējos gadus pārvalde cilvēkus sūtīja uz novada administrāciju. Pārvaldniekam jāiniciē un jārisina problēmas jau tālāk pie novada vadības.
— Par ko izjūtat gandarījumu kā iepriekšējais izpilddirektors?
— Pēdējos četros gados Talsu pilsētā notika ļoti strauji uzlabojumi. Tomēr arī iepriekš tie pa pilienam vien tika pilināti. Daudzi aizmirsuši, kā bija pirms tam. Kad vēl Talsu pilsētas laikā ko darījām, saskārāmies ar pretestību — šķita, kad nedari, esi slikts, un arī, kad dari, nav labi. Apgaismojumi, ietves pilsētā — pamazām šīs lietas ir sakārtojušās. Ja neieliec baigo blīkšķi uzreiz, tad tas, kas lēnām pilnveidots, aizmirstas. Kopumā gandarījums nav par vienu konkrētu darbu, bet par to, ka gadu no gada esam kāpuši no bedres ārā. Priecājos, ka ar dažādu spēku piesaistīšanu, izdevās Talsu pilsētai dot lielo pagrūdienu — atjaunotās ielas, rekonstruētā Sauleskalna brīvdabas estrāde, izveidotā Radošā sēta un promenāde. Tomēr par maz uzsveram, ka tas ir bijis kopdarbs. Projekti nenotiek vienā dienā. Piemēram, ūdenssaimniecības projekts Talsos tika iesākts jau 2002. gadā. Arī pie Radošās sētas un ielu projektiem darbs sākās 2006. vai 2007. gadā. Šajā procesā ļoti daudzi iesaistījušies. Vienmēr ļoti atturīgi vērtēju, kad kāds sev piesprauž medaļu un saka: «Tikai es!» Pašvaldībā strādāju jau no 1996. gada, bet no 1998. gada biju izpilddirektors, tā ka esmu šos procesus redzējis. Priecājos, ka spējām Talsu pilsētai piesaistīt lielas investīcijas. Atceros, ka 90. gadu beigās pašvaldība ņēma kredītu, lai varētu apmaksāt ikdienas darbus.
Reizēm gan sāp, ja cilvēki pasaka: «Es par jums vēlēju, jūs solījāt, bet neesat izdarījis.» Nevienam uz vēlēšanām neesmu neko solījis un neesmu arī lauzies šeit ar varu, apgalvojot, ka esmu baigais spicmens. Izpilddirektora amatā mierīgi varēju atbildēt, ka nevienam nav par mani jābalso un ka solījumus esmu devis, jo domāju, ka šos darbus var līdz galam paveikt. Tas nav no sērijas — kā var nesolīt? Brīdī, kad ar cilvēkiem tiek pārrunāti šie jautājumi, pozīcija var izskatīties vienkārša. Kad sāc likt kopā šo piramīdu, tad saproti, ka atduries pret dažādiem aspektiem. Arī pret banālo naudas jautājumu. Reizēm tīri objektīvu iemeslu dēļ neizdodas izdarīt apsolīto, tāpēc cenšos sevi turēt rokās un solījumus pārdomāt.
Pārējo interviju lasiet 10. marta laikrakstā!
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: