Pāces Vilnas fabrika būs vēl ilgi! 08.04.2013
Pāces Vilnas fabrikas pirmsākumi meklējami 1894. gadā, bet pirmās Latvijas Republikas gados tur velta vadmala. Padomju laikos vilnas pārstrāde notikusi sadzīves pakalpojumu sistēmas ietvaros, kad darbu tur sācis Dainis Derkevics, kurš, vēlāk cehu privatizējot, turpinājis to vadīt. Pirms četriem gadiem, Dainim Derkevicam aizejot mūžībā, vadības grožus savās rokās pārņēma viņa dēls.
Fabrikas tagadējo vadītāju Dinu Derkevicu satiekam, nevis sēžam savā kabinetā pie datora, bet gan ražotnē strādājot. Viņš lūdz mirklīti uzgaidīt, līdz pabeigs iesākto. Vilnas fabrikas īpašnieks neslēpj, ka iesaistīšanās darbos ir viņa ikdiena. «Salīdzinoši neilgi darbojos vilnas pārstrādē, man ir svarīgi pašam iziet cauri visam procesam, jāredz remonti, visas tīrīšanas, jo nevaru veiksmīgi vadīt uzņēmumu, ja nezinu, kā notiek ražošana. Ja nezinātu katra darba detaļas, nesaprastu, kādēļ, piemēram, dzija sanākusi nevis pasūtītajā violetajā tonī, bet gan ceriņu krāsā,» atzīst ražotājs.
Fabrika ir lielākais darba devējs
vietējiem, tajā strādā 14 cilvēki un tikko apmācīts jauns darbinieks vilnas krāsošanā. Par šo darbu Dins tur vislielāko rūpi, pats strādā, papildinot krāsu paleti. Dziju krāso, izmantojot 33 pamattoņus, bet rekords uzstādīts pirms diviem gadiem — saskaitot bijuši aptuveni 200 dažādu krāsu dziju varianti. Pārņemot fabriku, viņš sācis strādāt arī daudzkrāsainas dzijas ražošanā. Pirmais gads esot pagājis eksperimentos, jaucot krāsas, cenšoties sabalansēt krāsu toņus un mēģinot saprast, kas no kā rodas. «Krāsvielas var jaukt dažādi, piemēram, lai iegūtu egļu zaļu, var jaukt kopā zilu, dzeltenu, oranžu un mazliet sarkanu, bet var arī vienkāršāk — sajaucot melnu un dzeltenu,» atklāj Dins. Daudzkrāsainā dzija netiek ražota lielā apjomā, konkrētais krāsu sajaukums vienā partijā ir aptuveni 40 kilogrami, tā radot unikalitāti. Vispieprasītākās krāsas esot sarkana, pelēka, zaļa un melna. Tomēr krāsu izvēle atkarīga arī no pircēja dzīvesvietas, un latgalieši nejūsmošot par to pašu, kas patīk kurzemniekiem, pierādot, ka, cik cilvēku, tik gaumju. Ar katru klientu fabrika strādā individuāli, tā, piemēram, deju kolektīvi atsūta brunču paraugu, un, ja kādas no krāsām nav, tad tā tiek izveidota, lai varētu apmierināt pircēju.
Dzijas krāsošanai paredzētā krāsviela
tiek iepirkta no Šveices, tās esot vienas no atzītākajām krāsvielām, jo to sastāvā ir mazāk nekā viens procents ķīmijas. Pēc iespējas dabīgāka krāsviela ir pirmais no trīs pamatprincipiem, ko, uzsākot vadīt uzņēmumu, D. Derkevics sev noteicis. Otrkārt, dziju nemazgā, izmantojot dažādus šampūnus un mīkstinātājus, bet gan ar dīķa ūdeni un sāli. Treškārt, viņš apņēmies lielāko daļu vilnas iepirkt tikai no latviešu saimniecībām. Šeit gan kā izņēmums jāmin pelēkā aitu vilna, kuru Latvijā nav iespējams iegādāties, tā pieprasījuma dēļ tiek ievesta no Zviedrijas. «Mums ir izdevīgi sadarboties. Ja viņi atsūta piecas tonnas vilnas, mēs to pārstrādājam un pusi sūtām atpakaļ, otra daļa paliek mums,» stāsta fabrikas vadītājs. Dziju tirgo Latvijā, Eiropā un arī ārpus tās robežām, bez eksportēšanas nebūtu iespējams izdzīvot. «Ienesīgs šis bizness nav, bet apgrozījums mums ir, ražošanas daudzums atkarīgs no tā, cik vilnas varam Latvijā savākt. Saražoto neskaitu, strādāju ar to, kas ir, mēģinu iekrāt, lai sanāk nākamajām algām, elektrībai un nodokļiem un, ja kaut kas paliek, ieguldām remontos,» skaidro D. Derkevics.
Ražošanas darbi rit no septembra līdz jūnijam, šo deviņu mēnešu laikā vilnu mazgā, vērpj, kārš un pārstrādā līdz gatavam produktam. Baltijā šis ir vienīgais uzņēmums, kas izvēlējies iespējami ekoloģisku vilnas apstrādi un dzijas ražošanu. Vasaras mēnešos, kad darbi apturēti, remontē iekārtas, jo vecākā no tām ir vilnas mazgājamā mašīna no 1928. gada, bet pārējās ražotas aptuveni astoņdesmitajos gados, turklāt kalpojot labi. Vienai no mašīnām tehniskā apkope nebija veikta teju divdesmit gadu, bet pēc tās mehāniķis ar roku uz sirds apgalvojis, ka tā bēdas neradīs vēl tuvākos piecpadsmit gadus.
Notiek nepārtraukta virzība uz priekšu,
apgalvo vilnas fabrikas vadītājs. «Esam ne tikai papildinājuši dziju klāstu, bet pēdējos divus gadus pieņemam arī ekskursantus un ar kolēģi tūristus iepazīstinām ar visu dzijas ražošanas procesu. Priecājos, ka novembrī saņēmām «Lielā Jēkaba balvu» nominācijā «Ražots Kurzemē 2012». Jāpiebilst, ka 12 gadus dzīvoju Ogrē, pa nedēļu esmu šeit, bet ģimene, bērni — tur. Drīz tas mainīsies, pārcelsimies uz šo pusi. Varu teikt, ka man patīk visu izdarīt līdz galam, tāpēc Pāces vilnas fabrika būs vēl ilgi!» apgalvo Dins Derkevics.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: