Pagasta svētki «Ar Laidzi plaukstā» 27.05.2015
23. maijā notika Laidzes pagasta svētki «Ar Laidzi plaukstā», kas sākās ar talsenieces Ritas Rosas vadīto nodarbību nūjošanā rīta rasā. Tieši pēc stundas aktīvās meitenes jau bija ieradušās laukumā pie Laidzes brīvā laika pavadīšanas centra, lai piedalītos svētku svinīgajā atklāšanā.
Dziedāja bērni,
uzmundrinoši runāja Laidzes pagasta pārvaldes vadītāja Solveiga Stalidzāne, brīvā laika pavadīšanas centra vadītāja Marika Laursone, Talsu novada domes pārstāve Sandra Pētersone, Talsu novada fonda priekšsēdētāja Iveta Rorbaha, novēlot gaišus un siltus svētkus, neskatoties uz to, ka mākoņi debesīs negrasījās pazust, bet solīja arī kādu aukstu dušu. Tā jau vienmēr Laidzē notiek — tad, kad Ziedgravas estrādē tiek rīkots mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu un aktīvu laidzenieku pārskata koncerts, ārā vienmēr gaiss strauji atdziest līdz gadalaikam nepiemērotiem grādiem. Un izņēmumu diemžēl nav arī šoreiz. Tomēr tas laidzeniekus nemaz neuztrauca, jo diena solījās un arī bija piepildīta, interesanta un iespaidiem bagāta. Lai nu kas, bet jaunie vides objekti bija uzziedinājuši visu Laidzes centru. Pavasarī tika izsludināts Talsu novada fonda konkurss, laidzenieki startēja ar projektu par pagasta vides uzlabošanu. To ierosināja Gunita Ķēniņa, kura bija pārliecināta, ka to vēlas īstenot. Projekts tika uzrakstīts, iesniegts un atbalstīts ar nosaukumu «Sev, tev, citiem — mums vides objekti Laidzē.» Ļoti ātri tapa šie vides objekti, lai ļaudis iepriecinātu jau pagasta svētkos. Tie atkarībā no gadalaika mainīsies, jo projekts tiks īstenots visa gada garumā. Bet arī vēlāk tie nekur nepazudīs, bet turpinās priecēt Laidzi.
«Talsu Vēstis» lūdza
dalīties domās par Laidzes pagasta dienu brīvā laika pavadīšanas centra vadītāju Mariku Laursoni, kas šajā amatā ir pavisam nesen. Viņai šī bija pirmā Laidzes pagasta diena un vēl neierastas rūpes par visu šeit notiekošo.
«Pagasta svētki noteikti ir vajadzīgi, lai cilvēki nāktu un skatītos tieši to, ko mēs paši darām, kā to veicam. Ja kāds vēl ir stāvējis malā, lai to pārtrauc un iekļaujas visu mūsu pulciņā. Mēs, protams, atšķiramies no pilsētām un tur rīkotajiem svētkiem. Tur uzaicina māksliniekus no Rīgas, Rīgā — no vēl tālākām zemēm. Toties mēs pagastos priecājamies paši par sevi, par mūsu kaimiņu un draugu varējumu. Un rodas pavisam citas svētku izjūtas nekā lielākās vai mazākās pilsētās. Jā, Laidzē ir bijuši svētki divas un pat trīs dienas, bet, domāju, ka pietiek arī ar vienu, jo koncentrēts prieks nekādā gadījumā nav mazāks par izkaisītu prieku. Svinējām vienu dienu, toties — daudz. Mūsu plāns bija nodarbināt pilnīgi visas vecuma grupas, kas atrodas Laidzē. Kurš no rīta mostas visagrāk? Protams, tās ir vecmāmiņas un vectētiņi, kas jau rasā bija kārtīgi iznūjojušies. Nākamie ceļas bērniņi. Tāpēc no rīta līdz pusdienlaikam aktivitātes bija bērniem — cirks, klauni no Talsiem, īpaši godinājām mazos laidzeniekus, kas dzimuši pagājušajā gadā, tādi mums ir 17 bērni. Viņiem Laidzes vecmāmiņas bija noadījušas mazas zeķītes, kas bija mazuļiem dāvanā. Mums šai darbā ļoti palīdzējusi Ģibuļu pagasta vecmāmiņa Ilga Jēkabsone. Tā ka mēs šos mazos laidzeniekus gaidījām sevišķi silti un mīļi kopējā bariņā.
Īpašs prieks par to,
ka Talsu 2. vidusskolas filiāles «Laidzes pamatskola» skolotājas bija atsaukušās un iestudējušas mūžam slaveno un jautro Annas Brigaderes izrādi «Čaukstenes». Lai cik tā būtu redzēta, lai cik jau zināma, izrāde katru reizi ir citādāka. Šoreiz tās bija pašas skolotājas, kas piešķīra izrādei īpašu garšu. Viss notika brīvā dabā zem vītola kuplajiem zariem stilizētā kafejnīcas gaisotnē, kur viesi pie galdiņiem bija skatītāji, kas bija aicināti baudīt šo pusdienlaika kafijas pauzi. Nākamā dienas sadaļa saistīta ar izglītību. Māksliniece Elita Blumbaha ieveda krāsu pasaulē un pastāstīja par mums pašiem, kādi esam krāsu ietekmē. Visi skatītāji veidoja vienu kopīgu gleznu Laidzei ebru tehnikā. Katrs pielika savu krāsas pilīti, kamēr glezna izveidojās pilnīgi gatava. Tālāk tika izglītoti jaunieši. Tā kā mans kabinets atrodas tieši pretī veikalam, redzu, ko jaunatne ikdienā nes no tā ārā. Neteikšu, ka mani iepriecina viņu pirkumi. Tā radās doma svētkos izdarīt arī kādu lietderīgu lietu. Sarūpējām lekciju, ko vadīja Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas 2. kursa students Kārlis Grīva. Viņš iepazīstināja jauniešus ar veselīga dzīvesveida pamatprincipiem, ar vingrojumiem, kam nav nepieciešama speciāli aprīkota zāle, ko var darīt katrs jaunietis savas fiziskās formas uzturēšanā.
Tālāk jaunieši un visi pārējie
laidzenieki tika aicināti izkustēties pirms garās vakara sēdēšanas Ziedgravā zumbas maratonā kopā ar Ingu Stauģi. Un katrs varēja mazliet padejot, izkustēties bez jebkādiem ierobežojumiem, varēja atnākt un tikai paskatīties, kā to dara citi. Jau no paša rīta mūsu jaunieši spēlēja volejbolu. Tā kā sestdien visapkārt notika daudz dažādu sportisku pasākumu, šoreiz mums izveidojās tikai divas komandas, taču tas nenozīmēja, ka viņu cīņa nebija interesanta Jāņa Motivāna vadībā. Jau pēcpusdienā mēs pie sevis gaidījām ne tikai volejbolistus, bet visus pirmajā pusgadā notikušo turnīru uzvarētājus. Mums ir notikušas sacensības galda tenisā, novusā, dambretē. Un kad gan labāk, ja ne pagasta dienā, viņus godināt un sveikt? Pēc tam Goda laidzeniekus pie sevis gaidīja pagasta pārvaldes vadītāja Solveiga Stalidzāne, lai atcerētos tos ļaudis, kas Laidzes labā daudz darījuši. Vakara daļā visi pulcējās pie bērnudārza, lai skaistā gājienā dotos uz Ziedgravas estrādi, kur notika lielais koncerts. Tajā uzstājās ne tikai Laidzes bērnudārzs, Laidzes pamatskola, PIKC «Rīgas Valsts tehnikums» Laidzes teritoriālā struktūrvienība, amatierkolektīvi «Virpulis» un «Puķuzirnis», bet arī aktīvie mūsu pagasta ļaudis — sporta dejotāji, dejotāji ar lentēm, solo dziedātāji un citi. Aicinājām piedalīties ikvienu, tāpēc koncerts bija patiešām kupls un bagātīgs. Visu noslēdza balle ar grupu «Gandrīz ideāli».»
Viss izdevās labi,
kaut arī šis lielais sarīkojums Marikai Laursonei un viņas komandai bija jāveido pirmo reizi. Viņa uzsvēra: kādreiz dzirdējusi vārdus, ka ar smaidu var atvērt ikvienas durvis. Un tā esot liela patiesība, jo, organizējot svētkus, viņa esot klauvējusi pie daudzām durvīm un visur saņēmusi smaidus pretī. Nav bijis neviena atteikuma, bet gūti tikai ieceru papildinājumi. Marika priecājas par savu komandu, kas ir kā divas dūres, kurās ir svarīgs katrs pirkstiņš. Un to veido pagasta pārvalde, brīvā laika pavadīšanas centra darbinieki, bibliotekāres. «Mēs desmit bijām labi atpazīstami zilajos krekliņos,» Marika piebilda.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: