Rakstu arhīvs
 
Decembris 2012
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2013
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2013
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2013
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2013
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2013
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2013
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2013
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2013
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2014
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 1 2
Marts 2014
24 25 26 27 28 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Aprīlis 2014
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Maijs 2014
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Jūnijs 2014
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Jūlijs 2014
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Augusts 2014
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Septembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Oktobris 2014
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Novembris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Decembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Janvāris 2015
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Februāris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 1
Marts 2015
23 24 25 26 27 28 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2015
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2015
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2015
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2015
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2015
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2015
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2015
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Novembris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Decembris 2015
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Janvāris 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Februāris 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 1 2 3 4 5 6
Marts 2016
29 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Aprīlis 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Maijs 2016
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Jūnijs 2016
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Jūlijs 2016
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Augusts 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Septembris 2016
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Oktobris 2016
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Novembris 2016
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Decembris 2016
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Janvāris 2017
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Februāris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 1 2 3 4 5
Marts 2017
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Aprīlis 2017
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Maijs 2017
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Jūnijs 2017
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Jūlijs 2017
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Augusts 2017
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Septembris 2017
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Oktobris 2017
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Novembris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Decembris 2017
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Janvāris 2018
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Februāris 2018
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 1 2 3 4
Marts 2018
26 27 28 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Aprīlis 2018
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Maijs 2018
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Jūnijs 2018
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Jūlijs 2018
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Augusts 2018
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Septembris 2018
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Oktobris 2018
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Novembris 2018
 
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Viedoklis

Vai gaidāt Latvijas simtgades svētku?



Lai balsotu, jāielogojas sistēmā!
Pēdējās galerijas
Biežākie atslēgvārdi

Par iekšējās pārliecības mudinājumu pirms 30 gadiem 28.08.2018

Guntars Tenne

Šogad mēs atzīmēsim Latvijas Tautas frontes 30 gadu jubileju. Latvijas Tautas fronte bija vislielākā, visietekmīgākā sabiedriski politiskā kustība Trešās Atmodas laikā, kurā iesaistījās Latvijas tauta, kurai bija izšķirošā nozīme Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanā. Latvijas Tautas fronte noformējās dibināšanas kongresā Rīgā 1988. gada 8. un 9. oktobrī, bet pirms tam visā Latvijā notika organizācijas veidošanās. Kā šie procesi risinājās bijušajā Talsu rajonā, «Talsu Vēstis» iztaujāja tā laika Tautas frontes aktīvistus — vēlāko Augstākās Padomes deputātu Pēteri Simsonu (P. S.) un novadpētnieku Zigurdu Kalmani (Z. K.), kuri iesaistījās organizācijas izveidē tās pirmsākumā. Pirmā, lielākā mūspuses tautfrontiešu organizēšanās notika 1988. gada 25. augustā pensionētās notāres Martas Matules dzīvoklī. Abus Trešās Atmodas laikabiedrus iztaujāja Guntars Tenne un Eduards Juhņevičs, un mūsu saruna raisījās arī par šodienu. Vēl jāpiebilst, ka pirms trīsdesmit gadiem pirmā lielākā publikācija par Tautas frontes veidošanos mūsu pusē bija tieši ar lībadznieku Zigurdu Kalmani un valdemārpilnieku Pēteri Simsonu. Tolaik viņus izvaicāja žurnāliste Gundega Blumberga, un publikācija «Iekšējās pārliecības mudināti» laikrakstā «Padomju Karogs» parādījās 1988. gada 13. septembrī.

— Kā viss toreiz sākās? Vai pirms Tautas frontes nodaļas izveides Talsos notika kādas sabiedriskas aktivitātes?
Z.K.: — Manuprāt, viss sākās no Vides kluba, kur aktīvi darbojās Jānis Matulis. Talsu Sporta namā tolaik bija noorganizēta plašāka sanāksme — t.s. «brīvais mikrofons», kur sapulcējās daudz cilvēku. Atceros, ka tur bija ieradies arī tagadējais mācītājs Māris Ludviks ar draugiem, tērpušies tumšos putekļmēteļos. Viņi acīmredzot bija no kaut kurienes atbraukuši.
P.S.: — Man liekas, ka to sanāk­smi bija organizējuši komjaunieši.
Z.K.: — Tur piedalījās arī Elita Veidemane un Pēteris Blūms. Šajā sanāksmē es pirmoreiz dzirdēju Pēteri, kurš runāja ļoti loģiski un labi argumentēja lietas. Arī es laikam kaut ko teicu, bet īsti vairs neatceros, ko. Neilgi pēc šīs sapulces man piezvanīja Marta Matule. Viņa mani pazina, jo kopā bijām uzfilmējuši vairākas kinofilmas. Tolaik jau šur tur sāka organizēties Tautas frontes atbalsta grupas, un es jautāju Martai, vai varam pie viņas ierasties vairāki cilvēki. Teicu, ka piezvanīšu vēl dažiem, kurus pats pazīstu. Piezvanīju Jānim Vasiļevskim, Fricim Makstniekam un Jānim Metuzālam, no kura uzzināju Pētera numuru. Tā mēs, pieci cilvēki, ieradāmies pie Martas. Tur priekšā jau atradās Mārtiņš Valters, Jānis, pati Marta un jauniņā Astra Lucāne.
P.S.: — Vēl bija Agris Bērziņš un Andris Vītols. Bet to, ka tu man piezvanīji, vairs neatceros.
Z.K.: — Pēc tam sapulces notika RCP (Remonta celtniecības pārvaldes — red.) kluba lielajā zālē, kur jau runājām par pirmo Tautas frontes kongresu.
P.S.: — Es atceros, ka toreiz mēs vairs nevarējām satilpt dzīvoklī un mums vajadzēja plašāku telpu. Iepriekš bija notikušas sapulces pie ugunsdzēsējiem, sadzīves pakalpojumu kombinātā un citur. Bet bija jāievēro noteikumi par publisku pasākumu rīkošanu. Mums šīs saiešanas vajadzēja legāli noformēt.
Z.K.: — Es tolaik vairāk darbojos pagasta mājā, bet šad un tad pieskrēju, kad bija nepieciešams.
P.S.: — Pēc pasākuma Sporta namā, aicināja pierakstīties tos, kuri būtu gatavi līdzdarboties Tautas frontes veidošanā. Mūsu koordinātes nosūtīja uz Rīgu un tad no Koordinācijas centra mūs uzmeklēja. Tā es tur nokļuvu. 25. augustā mēs izveidojām savu Tautas frontes atbalsta grupu, bet, kāpēc mani iecēla par tās vadītāju, to tiešām nezinu. Toreiz es dzīvoju Valdemārpilī, bet vairums tautfrontiešu bija talsenieki.
Z.K.: — Acīmredzot bija radies respekts. Citi varbūt gribēja palikt savos amatos.
P.S.: — Es nemaz uz to nerāvos. Atšķirībā no Mārtiņa, kurš bija gatavs iet cauri ugunij un ūdenim, man šādas tieksmes nebija. Bet paldies par uzticību! Vēlāk šādas atbalsta grupas izveidojās arī pagastos.
Z.K.: — Viena no tādām darbojās Dižstendē. Es piedalījos tikai vietējās pašaizsardzības organizēšanā. Man no tā laika vēl saglabājusies lente.
P.S.: — Bet kāpēc mums Talsu rajonā neizdevās izveidot vienu, bet bija divas? Lielā fronte Rīgā par to smīkņāja — redz, talseniekiem tagad ir divi pārstāvji.
Z.K.: — Kā jau vienmēr, kur piedalās vairāki latvieši.
P.S.: — Man liekas, ka Talsu nodaļā ietilpa arī daži piepilsētas pagasti. Visi rajona nodaļā neiestājās.
Z.K.: — Uz pirmo Tautas frontes kongresu es neaizbraucu, bet uz otro gan biju.
— Tolaik tika organizētas arī vairākas publiskas akcijas. Paši arī tajās piedalījāties?
P.S.: — Viena no pirmajām bija Kamparkalna akcija, kad mēs gājām uz grantsbedrēm. Tai bija jāsameklē attiecīgi simboli un plakāti, un es darbā atradu ceļazīmi — ķieģeli, uz kuras kaut ko uzzīmēju. Vairs īsti neatceros, ko — tanku vai uzrakstu «iebraukt aizliegts.» Mūsu protests bija vērsts pret grants masveida norakšanu, kurai bija izstrādāts apjomīgs projekts.
Z.K.: — To veda uz Pēterburgu pa jauno dzelzceļu no Jaunpagasta. Pats esmu šos vilcienu sastāvus redzējis. Varbūt tas neturpinājās pārāk ilgi, jo sākās protesti. Tomēr granti un šķembas veda. Atceros, ka Lībagu pagastnamā bija organizēta sanāksme, kur arī mūsu rajonam solīja atmest kādu grants kravu. Es jautāju Sarkanam (rajona partijas komitejas pirmajam sekretāram — red.) — vai to nevar dēvēt par uzpirkšanu? Viņš uz mani par to stipri apvainojās.
P.S.: — Lato Lapsas publicētajā grāmatā «Čekisti un komunisti» redzams, ka Talsu rajona vadībā, vienīgajā republikā, nav bijis neviena krieva. Gan izpildkomitejā, gan partijas sistēmā darbojās tikai latvieši.
Z.K.: — Armijas daļa un krievu skola gan pastāvēja. Labi, ka to savlaicīgi paguva slēgt.
— 1988. gada 8. oktobrī Rīgā notika Tautas frontes dibināšanas kongress.
P.S.: — Pēc 25. augusta, kad Talsos nodibinājām Tautas frontes atbalsta grupu, mēs līdzdarbojāmies visās tā aktivitātēs. Mūsu pārstāvji brauca uz Lielo fronti, arī kongresa sagatavošanas periodā notika sapulces. Tad, atkarībā no kvotu lieluma, noteica, cik delegātu var piedalīties kongresā. Arī interisti bija sapratuši, ka «briest ziepes,» un lielajos kolektīvos sāka organizēt Tautas frontes atbalsta grupas. Viņi aktīvi darbojās, lai iegūtu pārstāvniecību kongresā. Tautas frontes vadībai bija steidzami jārīkojas, lai tas nenotiktu. Kongresa laikā zāles ejās bija pieejami brīvie mikrofoni. Lai gan es nebiju nekāds aktīvists un nerāvos tribīnē, ne arī citur, bija viens gadījums, kad tomēr izlēcu pie brīvā mikrofona. Tas bija tobrīd, kad veidoja Tautas frontes domi, un viens no tās kandidātiem bija profesors Edgars Meļķisis, tagad diemžēl jau nelaiķis. Viņš bija viens no redzamākajiem Tautas frontes dibinātājiem un aktīvi darbojās juridisko dokumentu sagatavošanā. Tolaik no viņa universitātes kolēģiem bija atnākusi protesta vēstule, ka viņu, tādu un šitādu, nekādā ziņā nevar pielaist pie frontes vadības. Tomēr vairākums Tautas frontes organizētāju bija uzskatos mēreni, un kāds no tiem izteicās, ka par katru var sarakstīt visu ko, bet kurš var skaidri apliecināt, ka tā ir taisnība? Tad es pielecu kājās un teicu: jā, es to varu, jo profesors Meļķisis bija viens no tiem, kura dēļ mani izmeta no universitātes. Tā bija mana vienīgā aktivitāte Tautas frontes dibināšanas kongresā.
— Bet vai bija vērts iesaistīties Tautas frontē? Vai mēs esam sasnieguši to, ko gribējām?
— Z.K.: — Bez šaubām bija vērts. Vai tad kāds no jums par to šaubās?
P.S.: — Es apzinājos, ka tā ir mana vienīgā iespēja sasniegt savu jaunības mērķi — nogāzt šo varu. Pie varas nāca Gorbačovs, un es atkārtoti iestājos universitātē, kur man ļāva atgriezties bez eksāmeniem. Es sapratu, ka citas iespējas nebūs un tā ir jāizmanto. Un vēl kas. Tautas frontei nereti pārmeta, ka tur darbojas vecie komunisti un čekisti, bet tad rodas jautājums — kāpēc tautas masas nepieslējās tām organizācijām, kuras nodibināja pirms Tautas frontes? Piemēram, Nacionālās Neatkarības kustībai, «Helsinki 86» u.c., bet iestājās Tautas frontē, kur bija 250  000 — 270  000 dalībnieku? Acīmredzot cilvēki saprata, ka tā ir pietiekami nopietna organizācija un nav svarīgi, cik radikāli vadoņi atrodas priekšgalā. Galvenais, ka visi kopā mēs varam ko paveikt.
Z.K.: — To lielo grūdienu Tautas frontes izveidei tomēr deva Radošo savienību plēnums. Mēs tagad varam par to runāt, bet rezultāti un kļūdas ir bijušas visu laiku. Katra jauna valdība izdara citas, un tagad pat nevar pateikt, kura no tām bijusi pareizākā, jo tādu, manuprāt, nemaz nav. Tāpēc es uzskatu, ka mēs neesam kļūdījušies.
P.S.: — 1988. gadā nodibinājās LTF, un 1991. gada augustā mums jau bija juridiski korekti atjaunota un starptautiski atzīta valsts. Trīs gadu laikā mēs atguvām savu valsti. Ko tauta ar to vēlāk izdara, tā jau ir viņas darīšana. 5. Saeimas vēlēšanās piedalījās 23 saraksti. Dariet ar to, ko vēlaties!
— Bet vai zivs nepūst no galvas?
P.S.: — Vadību izveido masas. Komunistu laikā pastāvēja noteikti kritēriji, pēc kādiem iecēla amatos, un tad tajos varēja pūt vai stagnēt, neviens par to nebija atbildīgs. Demokrātijā, parlamentārā sistēmā neviens nenonāk augstākā amatā bez 100 000 iegūtām balsīm.
— Vēlētāji dāvā politiķiem uzticību, jo tie daudz sasola. Bet vai tie, kas nonāk pie varas, ir 100% izpildījuši solīto? Vai varat nosaukt partiju, kura to ir izdarījusi?
P.S.: — Einars Repše, ja mēs būtu viņam iedevuši 51 vietu, būtu solīto izpildījis. Termins «solīt» nav pareizs.
— Bet Repše pats atkāpās…
P.S.: — Tāpēc, ka viņam nācās veidot koalīciju.
— Tātad par visām mūsu nebūšanām ir atbildīgs Latvijas pilsonis?
P.S.: — Jā, parlamentārā iekārtā par visu ir atbildīgs pilsonis. Un tava muļķība vai alkatība nav attaisnojums tam, ja ir iznācis tā, kā iznācis.
Z.K.: — Pēterim ir pareizs viedoklis, jo tamdēļ ir domāts parlaments. Tam ir no kaut kā jāveidojas, un mēs Latvijā varam sadrumstaloties 30, 40 vai 50 partijās, bet tur nav vainīga valdība.
— Runa ir par vēlētāju…
P.S.: — Bet ja vēlētājs neatšķir, ka Saeima ir likumdošanas iestāde? Var noorganizēt aptauju un ierindas cilvēkiem pajautāt — ko viņi zina par Saeimas darbu? Pirms kāda laika lielajā presē vai televīzijā teica: ko tad viņi tur — sešas stundas vienu dienu nedēļā nosēž un saņem lielu algu!
— Kurš tad pie nebūšanām ir vainojams — politiķi vai tauta?
— Z.K.: Nebūšanas būs vienmēr. Esmu papētījis tās struktūras, kuras pastāvēja pirmskara Latvijas brīvvalstī. Un jāteic, ka tur nemaz nebija citādi. Nebūšanas pastāvēja gan parlamentā, gan ražojošajās struktūrās, bet tas nedevalvē demokrātijas principu. Es domāju, ka tas būtu jāapgūst jau bērnudārzā. Tikai tad šis bērns, kad būs kļuvis pieaudzis, atšķirs, kuram var uzticēt tiesības balsot partijā, kurā viņš atrodas. Ja cilvēks līdz tam nav izaudzis, no viņa neko nevar prasīt.
P.S.: — Viena lieta ir vaina, bet otra — atbildība. Vēlētājs nav vainīgs, ka viņš ir nejēga un neko nesaprot no demokrātijas, ka viņam nav priekšstata par dažādiem demokrātijas variantiem, ka viņš nezin partiju programmas. Viņš balso atbilstoši savai izpratnei. Bet par savu izvēli viņš ir atbildīgs, nevis vainīgs.
Z.K.: — Bet viņam tam nav laika, jo jāpelna maizīte pieciem bērniem.
P.S.: — Talsos pie ezera pirms iepriekšējām vēlēšanām bija atbraucis Repše ar lielu fūri. Esmu piemirsis, kas tā bija par partiju, no kuras viņš pēdējoreiz startēja…
— Liekas, ka «Latvijas Attīstībai».
P.S.: — Jā, un šīs fūres iekšpusē atradās interesanta ekspozīcija par pirmskara Latvijas tautsaimniecību ar tekstiem un attēliem. Viņam līdzi bija ieradies pazīstamais ekonomists Uldis Osis, Rihards Pīks no Eiropas parlamenta, varbūt vēl kāds. Tikšanās notika Tautas nama mazajā būcenītī. Kā jūs domājat — cik cilvēku uz to bija ieradušies?
Z.K.: — Varbūt kādi desmit?
P.S.: — Nē, biju ieradies es, nelaiķis Līdaka un vēl kāda talseniece. Tātad tikai trim Talsu iedzīvotājiem interesēja Repšes partijas programma, politiķa un ekonomista atbildes uz jautājumiem.

— Tāpēc, ka Repše bija caurkritis politiķis. Viņš savulaik pamatīgi izgāzās. Atcerieties viņa slaveno teicienu — «kā varēja nesolīt!» Cilvēki, iespējams, viņam vienkārši vairs neticēja. Kad Repše pirms ievēlēšanas Saeimā ieradās Talsos, viņš teica — mēs visi zinām, kas zog, un mēs viņus visus saliksim tur, kur nākas. Bet es viņam pajautāju — vai jums ir pierādījumi, ka viņi zog? No žurnālistu viedokļa Repšes runāšana bija vistīrākais populisms. Tieši tāds pats, kādu tagad piekopj populisti. Repše bija viens no pirmajiem populistiem. Kas, jūsuprāt, ir politiķu politiskā atbildība?
P.S.: — Tas ir tad, ja vēlētājs aiziet pie sava deputāta un saka — es par tevi balsoju! Kāpēc tu tagad taisi mēslus? Kā tu esi nobalsojis? Kāpēc neesi pildījis solīto? Ja viņš par to saņēmis kādu labumu vai amatu, tad viņa politiskā atbildība ir netikt ievēlētam. Bet cik talsenieku ir griezušies pie saviem deputātiem ar jautājumiem un pārmetumiem?
Z.K.: — Arī man agrāk ir bijusi darīšana ar saviem vēlētājiem pagastnamā. Šo to, protams, man var pārmest, bet reālas pretenzijas es neesmu dzirdējis. Kad lasīs šo publikāciju, varbūt kāds kaut ko atcerēsies un piezvanīs. Bet visādā ziņā atbildībai ir jābūt. Pret cilvēkiem ir jāizturas kā līdzīgam pret līdzīgiem. Tu nevari būt politiķis, ja nespēj sarunāties ar sētnieku, santehniķi vai inženieri. Bez tā nevar, jo tad rodas priekšstats, kas ir atbildība.
— Šis ir Latvijas simtgades gads, rit jau 28. gads kopš neatkarības atjaunošanas. Ko varat pateikt par šodienas Latviju?
Z.K.: — Simtgadi atzīmē visi, tikai katrs pa savam. Ikviens politiķis cenšas uzsvērt, ka tieši viņš ir viens no tiem, kas to atzīmē. Bet Latvijas simtgade ir arī ģimenes svētki, un tāpēc nav jāstāda ozols, lai to atzīmētu. Vienkārši būt ar šo lietu tādās attiecībās kā pilsonim, ģimenes loceklim un cilvēkam. Taču šīs mākslīgi izspēlētās izrādes mani mulsina un pat kaitina. Protams, šīm pieminekļu atklāšanām un karogu pacelšanām ir sava vieta, taču taisīt ap tām ažiotāžu man liekas muļķīgi. Tās notiek ar lielu pompu, no kā labi redzams, ka tas nav dēļ simtgades, bet procesa, kuru kāds iniciējis. Tas, manuprāt, nodara vairāk ļaunuma Latvijas simtgadei nekā vienkārša dzīvošana ar šo ideju un Latvijas mīlestību.
P.S.: — Man nav nekāda sakara ar Latvijas simtgadi. Savu darbu es paveicu toreiz, kad aktīvi darbojos. Tagad kā indivīds esmu ar esošo apmierināts, taču kā pilsonis ne, jo mans priekšstats par Latvijas valsti un to, ko varējām izveidot, ir citāds. Kad mēs to atjaunojām, es domāju, ka visi tagad vēlas brīvību, savu valsti un demokrātiju, bet šobrīd man liekas, ka lielai daļai būtu pieticis ar garāku ķēdi un pilnāku maku, jo brīvība uzliek atbildību un pienākumu. Ja uz valsts dibināšanas brīdi latvieši jau bija izveidojušies kā nācija, pateicoties jaunlatviešu pūlēm un izglītošanas darbam, tad 50 gadus mēs tikām audzināti par padomju tautu. Rezultātā mūsu apziņa tagad ir pūļa līmenī. Izlasiet Gustava Lebona «Pūļa psiholoģiju», un jūs tur atradīsiet līdzības un izskaidrojumus parādībām, kas notiek šobrīd. Izrādās, ka lielai daļai sava valsts nav vērtība pati par sevi, ja tā negarantē labklājību jau rīt uz brokastu laiku, vienalga, kādiem līdzekļiem. Šodien mums atkal priekšā ir vēlēšanas. Iesniegti kādi padsmit saraksti, ir brīva izvēle plašā spektrā.

Pievienotie attēli
Atslēgvārdi
vēsture
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Lietotāja profils
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Twitter
----- Account: talsuvestis.lv -----