Pārvaldniekam sava teritorija jāpārzina no A līdz Z 15.01.2015
Pirmdienas rītā tiekoties ar «Talsu Vēstīm», Stendes pilsētas pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītājs Zigmunds Brunavs atviegloti uzelpoja, ka vētra «Fēlikss» pilsētai pagājusi garām. Sarunā iezīmējās aizvadītā gada aktualitātes, Stendes spēks un īpatnības, pievērošoties arī pārvaldnieka lomai katrā novada pašvaldības daļā.
Kalnus gāzt nevarēja
Z. Brunavs ir Stendes pilsētas pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītājs kopš pagājušā gada 6. jūnija. Viņš stāsta: «Pērn nekādus kalnus negāzām, dzīvojām tā, lai līdz gada beigām ar budžetu tiktu cauri sausām kājām. Bija arī problēmas, īpaši saistībā ar ielu sakārtošanu, ko paveikt neļāva diezgan bēdīgais finanšu stāvoklis. Tomēr gada beigās vēl greiderējām, aizlīdzinājām kritiskākās bedres uz asfaltētajām ielām. Parasti cilvēki izbrauc Stendei cauri pa galveno ielu trīs kilometru garumā, bet neiedomājas, ka pilsēta turpinās arī ceļam abās pusēs un patiesībā ir visai paliela!
Nozīmīgs pagājušā gada veikums — Stendes pirmsskolas izglītības iestādes «Saulīte» energoefektivitātes projekta īstenošana jeb, tautas valodā runājot, veiktā siltināšana. Papildu tam gada beigās bērnudārzā uzstādījām siltummezglu, jo katlumāja tam ir ļoti tuvu, tāpēc, nodrošinot ar siltumu pārējos iedzīvotājus, bērnudārzā bija ļoti silti. Saremontējām arī skursteni, kas bija avārijas stāvoklī. Tika sakārtots ielu apgaismojums, izmantojot situāciju, kad «Latvenergo» maina elektrības stabus.
Iedzīvotājiem jāsaprot, ka nevaru visu laiku būt šeit, jo pamatdarba (Z. Brunavs ir Sabiles pilsētas un Abavas pagasta pārvaldes vadītājs — E. L.) apjoms ir daudz lielāks. Tomēr, arī braucot no Sabiles uz Talsiem, izbraucu pa Stendes ielām, apskatos, kas kur notiek. Tai pašā laikā gadās, ka iedzīvotājs atnāk un pavēsta, ka jau nedēļu nedeg kāda laterna. To nevaru zināt, jo pa naktīm gan te nebraukāju. Bet šo jautājumu sakārtojām, noslēdzot līgumu ar uzņēmēju, kas uzturēs ielu apgaismojumu kārtībā.
Gribu nomierināt cilvēkus — par to, ka esmu Stendes pilsētas pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītājs, man nepiemaksā. Izskan dažādas spekulācijas, ka saņemu dubultu algu, bet ar tīru sirdsapziņu varu apgalvot, ka veicu šo darbu par Sabiles pilsētas un Abavas pagasta pārvaldnieka algu.»
Ar cilvēkiem ir jārunā
Z. Brunavam Stende nav sveša — te viņš pavadījis bērnību, bet vēl nesen gandrīz desmit gadu šai pilsētā arī strādājis. «Tas ir labi — zini, kur kas ir, pazīsti cilvēkus. Domāju gan, ka ar manu pieredzi nebūtu problēmu arī iejusties citā vidē, jo katrā vietā ir stabilās pamatlietas, kas iedzīvotājiem jānodrošina. Nākamais solis ir, kad iedzīvotāji nāk ar savām vēlmēm, idejām, sūdzībām. Viss ir runājams, risināms. Ar cilvēku ir jārunā! Bieži vien viņam sava problēma liekas šausmīga, bet pēc sarunas izrādās, ka to gandrīz uzreiz var atrisināt! Domu lidojumi gan mēdz būt dažādi… Ir arī cilvēki, kuri ņem ļaunā, ja nākas pieņemt viņiem nelabvēlīgus lēmumus, pat ja tie pieņemti tāpēc, ka citādāk nevari un nedrīksti. Tomēr cilvēki ir labi, vajag tikai runāt, piedalīties, būt pasākumos,» uzskata Z. Brunavs. Pārvaldot divas pilsētas, pasākumu gan reizēm ir visai daudz. «Pirmajā septembrī, šķiet, biju vienīgais no pārvalžu vadītājiem, kas valsts himnu dziedāja četras reizes. Man bija jābūt Sabiles vidusskolā, tad Stendes pamatskolā, tad Upesgrīvas speciālās internātpamatskolas struktūrvienībā Valgalē un visbeidzot — Sabiles mūzikas un mākslas skolā!» smejas pārvaldnieks.
Kas uzcelts, tas jāizmanto
Pagājušajā gadā Stendes sporta un brīvā laika pavadīšanas centrs ticis pie jauna vadītāja. «Nu cilvēki ir sagaidījuši to, ko gribējuši — lai šajā amatā ir pašu cilvēks, vietējais. Tā bija zināmas iedzīvotāju daļas vēlme,» atklāj Z. Brunavs. Viņš uzskata, ka nevar korekti izvērtēt, vai šāds centrs Stendē ir dārgs prieks, bet neslēpj, ka ar apstiprinātajiem pakalpojumu tarifiem budžeta ieņēmumu daļas izpilde nesokas viegli. «Jāsaprot, ka šis centrs ir normāla skolas sporta zāle. Lai varētu rīkot lielākas sacensības, te nav skatītāju vietu. Varam celt nezin ko, bet, ja nebūs cilvēku, kas tur gribēs iet, tam nav jēgas. Ja cilvēkiem ir interese, tad bieži vien nevajag neko pārmodernu un grandiozu. Kas grib darboties, iztiks arī ar mazumiņu. Tas, ka uzceļam grandiozu sporta halli, nenozīmē, ka visi tūdaļ kļūs par sportistiem! Viens grib to, otrs to, katram nevari nodrošināt treneri, tomēr zāle ir, tā ir pieejama, tur var darboties, un cilvēki to arī dara.
Protams, redzam nepilnības — pie katlumājas, kas ar granulām apkurina arī skolu, tā īsti nevar piebraukt! Nav arī vietas, kur uzglabāt kurināmo. Vasarās sporta centrā nav pieejams karstais ūdens. Protams, ir jautājums, cik tas vasaras laikā ir vajadzīgs. Ir dažādas nianses, bet tie ir risināmi jautājumi. Savas funkcijas sporta centrs veic. Ja reiz tādu cēla, tātad varēja atļauties. Ja ir uzcelts, tad jānodrošina, lai tas varētu darboties, tiktu izmantots, nestāvētu tukšs. Ne vienmēr visu var vērtēt naudas izteiksmē. Ir dota iespēja darboties. Kas grib, to izmanto,» spriež pārvaldnieks.
Spēks un nespēks — cilvēki
Par Stendes stiprumu viņš uzskata uzņēmējdarbību. Ne velti arī viena no pilsētas prioritātēm ir industriālās zonas izveidošana nostāk no blīvās apbūves. «Jo vairāk nodokļu, jo labāk dzīvosim, bet galvenais — cilvēkiem būs darbs. Kaut gan… Nākas saskarties arī ar problēmu, ka darbaspēka pietrūkst. Kas grib strādāt, tie lielākoties jau strādā. Vēl ir cilvēki, kuri nonākuši īslaicīgās grūtībās, un ir kategorija, kurai pietiek ar pabalstiem, un nekas vairāk nav vajadzīgs… Bet mūsdienās jau cilvēki ir mobili, braukā no vienas vietas uz citu. No rītiem redzu — ceļš no Sabiles uz Talsiem ir automašīnu pilns, cilvēki brauc strādāt. Mēs varbūt vēl esam pieraduši domāt šauri. Kādam joprojām brauciens uz Talsiem liekas nedēļas notikums, kamēr cits trīsreiz dienā izbraukā uz Rīgu. Atceros no bērnības — pēc mēneša būs jābrauc uz Rīgu, tāpēc gatavoja mašīnu, pumpēja riepas, meklēja rezerves riteņus, rezerves daļas, lēja benzīnu kannās! Tagad — ā, uz Rīgu jāaizskrien, un prom esi! Brauc atpakaļ, izrādās, ka ir vēl kāda vajadzība, un brauc vēlreiz! Nekas nav neiespējams, viss mainās, bet pieturos pie domas, ka viss notiek uz labu. Stende attīstīsies, un viss būs labi,» uzskata Z. Brunavs.
Kā tas ir visur, arī daudzi Stendes iedzīvotāji devušies uz ārzemēm. «Piekrītu viedoklim, ka lielākā daļa aizbraucēju Latvijā neatgriezīsies. Protams, iedzīvotāju izbraukšana atstāj iespaidu arī uz izglītības iestādēm. Bērnu skaits Stendes pamatskolā varētu būt lielāks… Skola nav slikta! Un atkal — varam taisīt nezin kādus eiroremontus un ierīkot nezin kādu klašu aprīkojumu, bet, ja nebūs bērnu, kas skolu apmeklē, no tā visa nebūs nekādas jēgas. Galvenais ir mācību process un tā kvalitāte. Bet pilsētā skolai jābūt! Visiem spēkiem jācenšas to saglabāt. Ja jūtam, ka viss nenotiek, kā nākas, iespējams, pārmaiņām jābūt krasām. Kaut arī izglītības iestādes nav tiešā pārvaldnieka pakļautībā, tomēr viņa pārraudzībā tās ir, tāpēc sekojam līdzi,» atzīst pārvaldnieks. Vēl viena problēma — kultūras iestāžu izvērtēšanā pērn par nepietiekami radošu un aktīvu tikusi atzīta Stendes tautas nama vadītāja darbība.
Būt vietējam vai par tādu kļūt
Iespējams, jau šomēnes Stendes pilsētas pārvalde tiks pie pastāvīga vadītāja. «Gaidām jauno pārvaldnieku! Stendenieki ir pelnījuši cilvēku, kurš domātu par šo teritoriju. Pārvaldniekam jābūt savas teritorijas saimniekam, tajā viss jāzina no A līdz Z jeb, kā es saku, no dzimšanas līdz kapam. Ja cilvēks atnāk uz pārvaldi, viņam jāpalīdz problēmas atrisināt, pat ja to risināšana nav tiešā pārvaldes kompetencē. Tad jāpalīdz atrast kontaktpersonu, norādīt pareizo virzienu. Tāpēc mēs esam! Nevajag iedomāties, ka pārvaldnieks te ir tas kungs un barons! Mēs te esam iedzīvotāju dēļ. Jāstrādā tā, lai cilvēki uzticas pārvaldei, zina, ka te nav nekādu bubuļu, bet šurp var nākt, lai runātu par sasāpējušiem jautājumiem, kurus te palīdzēs risināt, nevis aizvērs durvis un pateiks: «Tas uz mums neattiecas.» Iedzīvotāji varbūt bez mums labi iztiktu — cilvēks pie visa kā pierod. Bet mums šie cilvēki ir vajadzīgi! Nevajag sēdēt kabinetā, bet būt pie cilvēkiem, lai redzētu, kas notiek, varētu parunāties. Pārvaldes vadītājam jāļauj iedzīvotājiem zināt, ka viņš aizstāvēs viņu intereses un iestāsies par konkrēto teritoriju,» uzskata Z. Brunavs.
Zinot, ka stendenieki sporta un brīvā laika pavadīšanas centrā par vadītāju vēlējušies vietējo, radās jautājums, vai tādas pašas cerības netiek saistītas arī ar pārvaldes vadītāja amatu. Pašreizējam pārvaldniekam par to ir viedoklis: «Ja cilvēks pierādīs sevi ar darbiem, līdzdzīvošanu, tad viņš kļūs par savējo. Bieži vien darbā iznāk pavadīt lielāko daļu dzīves. Ja tā, tad, galu galā, vai nav vienalga, kurā ciemā cilvēks nakti pārguļ? Un vispār — kurš ir savējais un kurš nav? Gluži kā skolotājs Benito Grošus — lai viņam vieglas smiltis! — mums savulaik filozofijā jautāja: vai cilvēks ar trim matiem ir plikpauris? Vai trīs graudi ir kaudze? Pierādi savu atbildi! Tāpat var jautāt — vai cilvēks, kas pusgadu vai gadu nodzīvojis konkrētā vietā, ir vietējais?»
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: