Pašam uzšūt joprojām ir krietni izdevīgāk un interesantāk 13.06.2017


Kā būtu, ja Talsos dzīvojošajiem būtu pašiem sava svētku
apģērba kārta? Ne jau ikdienas drēbes kā tāda skolas forma, bet
tērps, ko ar augsti paceltu galvu uzvilkt, piemēram, Talsu pilsētas
svētku gājienā, cenšoties izrunāt ikdienā nelietoto frāzi «Es, tu,
viš’ — mēs i’ tals’niek’»! Kam šāda doma patīk, tiem patiks
arī uzzināt, ka Talsu novada bērnu un jauniešu centra šūšanas
studijas Talsiem veltītā tērpu kolekcija «Pilsēta iedvesmo» atzīta
par vienu no labākajām Latvijā.
Šūšanas studiju jau sesto gadu vada Kristīne Mihņēviča — Talsos
ieprecējusies limbažniece, trīs bērnu mamma, kura ikdienā māca
mājturību un šūšanu bērniem ar īpašām vajadzībām Stiklu
internātpamatskolā, bet pāris vakaru nedēļā nelielā bērnu un
jauniešu centra telpā pulcē ļoti dažāda vecuma meitenes, kurām
labpaticis atvērt durvis uz īpašo šūšanas pasauli. Kristīni pašu
šūšana aizraujot gluži vai visu dzīvi. «Man patīk gan šūt, gan
strādāt ar bērniem — iemācīt, redzēt rezultātu, kad bērns
aiziet mājās priecīgs!» viņa apliecina.
Tiekamies šīs sezonas pēdējā nodarbībā, un meitenes netērē laiku
velti viena no studijas dalībniecēm tobrīd šuj sev skaisti
zaļu vidusskolas izlaiduma tērpu, otrai top tumšzila samta kleita,
citas darbojas ap dažādu materiālu blūzītēm, un viņas spiež, ka šis
izrādījies labs veids, kā aizpildīt brīvo laiku.
Sākas ar prieku par šķību vīli
Studijas apmeklētāju vecuma amplitūda patiesi ir plaša — no
astoņiem līdz 25 gadiem, lai gan pamatā meitenes turpina šo
nodarbi līdz 12. klases pabeigšanai. Kad studijā ierodas
pirmklasniecīte ar lielu vēlmi šūt, studijas vadītāja vispirms
liekot padarboties ar dažādiem rokdarbiņiem un, sajūtot, ka bērnam
tiešām ir ķēriens, laiž pie šujmašīnas. «To brīdi jau mazie gaida!
Tad ir visādi vingrinājumi un darbiņi. Bērnam ir svarīgi ātri
redzēt rezultātu, jo nav jau vēl tādas pacietības. Ieraugot, ka
jāiegulda liels darbs, kāda daļa pasijājas nost. Tiem, kas paliek,
ir liels prieks par paveikto — pat, ja esmu teikusi, ka tādu
šķību vīli mammai nevar rādīt, bērns ir priecīgs un pārliecināts,
ka mammai patiks, jo to taču viņš pats ir paveicis!» pamanījusi
Kristīne. Viņa arī uzslavē studijas mazās dalībnieces, kuras jau
pirmajā gadā paguvušas uzšūt gana daudz. Tāpat kopīgiem spēkiem
radīta apģērbu kolekcija vienotos sulīgi zaļos toņos, lai arī mazās
meitenes varētu piedalīties skatēs.
Reklāma šūšanas studijai nav bijusi vajadzīga — par tās
iespējām meitenes cita citai izstāsta pašas, un nu jau studija
vienojot ap 30 bērnu trijās grupās. «Ja te sanāk desmit bērni,
nav viegli, jo darbs ar katru ir diezgan individuāls. Nevaru stāvēt
pie tāfeles un rādīt, kā jāšuj! Tā vietā pie katra ir jāpieiet.
Rudenī, īpaši, kad maziņie pievienojas, nolemju, ka darīsim visi
vienu, jo tā ir vieglāk, tomēr atšķiras tempi — cits mājās
strādā, cits tikai te uz vietas, cits noslinko vai ir aizņemts ar
ko citu… Rezultātā katrs tāpat dara to, ko grib,» pamanījusi
Kristīne.
Nebūtu gan godīgi teikt, ka šī ir tikai meiteņu lieta — šo
sešu gadu laikā studiju ar zināmiem pārtraukumiem apmeklējis arī
viens puisis. Galu galā mazo meiteņu pārsvars tomēr kļuvis pārlieku
mulsinošs, tomēr divu gadu laikā šis puisis paguvis uzšūt gan
bikses, gan šortus, gan svārkus mammai! «Kad viņš atnāca un teica,
ka šūs mammai svārkus, brīnījos — kā tad mēs bez mammas to
varēsim? Par laimi, apmēram zināju, kādi viņai izmēri, tāpēc viņš,
3. klasē mācoties, tos svārkus uzšuva, un mamma bija priecīga!
Viena meitene savukārt šuva svārkus skolotājai — klases
audzinātājai,» priecājas Kristīne.
Tā, kā nevienam citam
Gana daudz laika prasot gatavošanās skatēm. Lielās meitenes rudens
cēlienu veltījušas zilo tērpu šūdināšanai, tos modelējot uz
manekena no viena auduma gabala, neizmantojot piegrieztnes, bet pēc
gadumijas ķērušās pie tik interesantās kolekcijas «Pilsēta
iedvesmo», kuras tērpos iestrādātas fotogrāfijas ar Talsu ainavām
un kas tērpu kolekciju konkursā «Latvijas toņi un pustoņi»
novērtēta ar I pakāpi.
«Mani jau sen urdīja tāda ideja, ka gribas izmēģināt veidot tērpus
ar bildēm. Fotogrāfs Gints Gerhards iedeva veselu mapi ar ļoti
skaistām Talsu bildēm, bija grūti izvēlēties, bet paliku pie
jumtiem, ielām, namiem. Izdrukājām bildes, un pamazām turpinājās
radošais process. Strādāju ar katru individuāli, jo katrs tērps ir
citādāks. Meklējām audumus no tiem, kas sanesti no mājām, likām
kopā idejas un iespējamās tērpu detaļas, mudināju staigāt pa
pilsētu un skatīties uz mājām, jumtiem, fasādēm, ielām. Tapa
skices. Bija jāatrod, kur tērpā būtu piemērotākā vieta
bildēm — bija žēl tās sagriezt, bet nācās, lai liktu uz
auguma, taupot katru milimetru,» atceras Kristīne. Dažā tērpā
pilsētvide nepārprotami atspoguļota ne tikai ar bilžu palīdzību
vien — piemēram, kāpēc gan svārki nevarētu būt formā un krāsās
līdzīgi dakstiņu jumtam? Izrādās, ka tas izskatās tik īpaši! Arī
žūrija, šīs kolekcijas tērpus vērtējot, izteikusi atzinību, ka tie
nav darināti no standarta piegrieztnēm, bet gan ir pašu
modelēti.
Patīkami ir skatēs redzēt, cik profesionāli studijas dalībnieces
iemācījušās parādīt savus tērpus, ejot pa skatuves mēli. Arī tajā
meitenes iegulda nopietnu darbu — Ingus Stauģis palīdz viņām
sagatavot priekšnesumus defilē nodarbībās. Kristīne pamanījusi, ka
studijas dalībniecēm ļoti patīk uzstāties. «Reizēm pat nevar
saprast, kas patīk vairāk — uzstāties vai šūt! Uzstāšanās ir
tāds bonusiņš pēc šūšanā ieguldītā darba,» spriež studijas
vadītāja.
Viens no iemesliem, kāpēc vērts pašam iemācīties šūt, esot iespēja
uzšūt ko tādu, kā otram nebūs. Kā citādi vari būt drošs, ka
izlaidumā vēl kāda meitene neatnāks tādā pašā vai ļoti līdzīgā
kleitā! «Es neko nevaru veikalā nopirkt! Piekasos pie kvalitātes,
pie modeļa, reizēm kāda detaļa kaitina… Žēl arī naudas, kas veikalā
jāatstāj, zinot, ka pati varu uzšūt! Pašam uzšūt ir krietni
izdevīgāk un interesantāk. Ja gribas ko oriģinālu, tad nāc un
mācies šūt! Ir meitenes, kuru vecāki man ir teikuši, ka bērni
nākot, jo patīk skolotāja. (Smejas.) Bet piekrītu, ka te ir brīva
gaisotne, neviens nespiež uz rezultātu, nav kontroldarbu —
katrs nāk, cik var, un dara, cik spēj! Viss atkarīgs no paša.
Meitenes ir arī sadraudzējušās savā starpā, sanākušas šeit no
dažādām skolām un novada vietām. Viņas vieno kopīgas intereses.
Atnāk te, vāra tēju, paēd launadziņu,» atklāj Kristīne. Viņa
spriež — ja pašlaik meitenēm tā lielā mērā vienkārši ir
iespēja labi pavadīt laiku, tad var gadīties, ka pa īstam ieguvumus
no tāda pulciņa un tā pavērtajām iespējām viņas aptvers tikai ar
laiku.
Nu gan studijas dalībniecēm un vadītājai ir laiks baudīt vasaras
brīvlaiku, bet talseniekiem — apdomāt, vai tiešām nebūtu jauki
apliecināt savu piederību pilsētai ar kāda īpaša tērpa uzšūšanu.
Starp citu, tērpu kolekciju «Pilsēta iedvesmo» uz lielās skatuves
varēs apskatīt jau Talsu pilsētas svētkos!
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: