Pašam uzšūt joprojām ir krietni izdevīgāk un interesantāk 13.06.2017

Elīna Lāce
elina@talsuvestis.lv
63291188

Tweet

Kā būtu, ja Talsos dzīvojošajiem būtu pašiem sava svētku apģērba kārta? Ne jau ikdienas drēbes kā tāda skolas forma, bet tērps, ko ar augsti paceltu galvu uzvilkt, piemēram, Talsu pilsētas svētku gājienā, cenšoties izrunāt ikdienā nelietoto frāzi «Es, tu, viš’ — mēs i’ tals’niek’»! Kam šāda doma patīk, tiem patiks arī uzzināt, ka Talsu novada bērnu un jauniešu centra šūšanas studijas Talsiem veltītā tērpu kolekcija «Pilsēta iedvesmo» atzīta par vienu no labākajām Latvijā.
Šūšanas studiju jau sesto gadu vada Kristīne Mihņēviča — Talsos ieprecējusies limbažniece, trīs bērnu mamma, kura ikdienā māca mājturību un šūšanu bērniem ar īpašām vajadzībām Stiklu internātpamatskolā, bet pāris vakaru nedēļā nelielā bērnu un jauniešu centra telpā pulcē ļoti dažāda vecuma meitenes, kurām labpaticis atvērt durvis uz īpašo šūšanas pasauli. Kristīni pašu šūšana aizraujot gluži vai visu dzīvi. «Man patīk gan šūt, gan strādāt ar bērniem — iemācīt, redzēt rezultātu, kad bērns aiziet mājās priecīgs!» viņa apliecina.
Tiekamies šīs sezonas pēdējā nodarbībā, un meitenes netērē laiku velti   viena no studijas dalībniecēm tobrīd šuj sev skaisti zaļu vidusskolas izlaiduma tērpu, otrai top tumšzila samta kleita, citas darbojas ap dažādu materiālu blūzītēm, un viņas spiež, ka šis izrādījies labs veids, kā aizpildīt brīvo laiku.
Sākas ar prieku par šķību vīli
Studijas apmeklētāju vecuma amplitūda patiesi ir plaša — no astoņiem līdz 25 gadiem, lai gan pamatā meitenes turpina šo nodarbi līdz 12. klases pabeigšanai. Kad studijā ierodas pirmklasniecīte ar lielu vēlmi šūt, studijas vadītāja vispirms liekot padarboties ar dažādiem rokdarbiņiem un, sajūtot, ka bērnam tiešām ir ķēriens, laiž pie šujmašīnas. «To brīdi jau mazie gaida! Tad ir visādi vingrinājumi un darbiņi. Bērnam ir svarīgi ātri redzēt rezultātu, jo nav jau vēl tādas pacietības. Ieraugot, ka jāiegulda liels darbs, kāda daļa pasijājas nost. Tiem, kas paliek, ir liels prieks par paveikto — pat, ja esmu teikusi, ka tādu šķību vīli mammai nevar rādīt, bērns ir priecīgs un pārliecināts, ka mammai patiks, jo to taču viņš pats ir paveicis!» pamanījusi Kristīne. Viņa arī uzslavē studijas mazās dalībnieces, kuras jau pirmajā gadā paguvušas uzšūt gana daudz. Tāpat kopīgiem spēkiem radīta apģērbu kolekcija vienotos sulīgi zaļos toņos, lai arī mazās meitenes varētu piedalīties skatēs.
Reklāma šūšanas studijai nav bijusi vajadzīga — par tās iespējām meitenes cita citai izstāsta pašas, un nu jau studija vienojot ap 30 bērnu trijās grupās. «Ja te sanāk desmit bērni, nav viegli, jo darbs ar katru ir diezgan individuāls. Nevaru stāvēt pie tāfeles un rādīt, kā jāšuj! Tā vietā pie katra ir jāpieiet. Rudenī, īpaši, kad maziņie pievienojas, nolemju, ka darīsim visi vienu, jo tā ir vieglāk, tomēr atšķiras tempi — cits mājās strādā, cits tikai te uz vietas, cits noslinko vai ir aizņemts ar ko citu… Rezultātā katrs tāpat dara to, ko grib,» pamanījusi Kristīne.
Nebūtu gan godīgi teikt, ka šī ir tikai meiteņu lieta — šo sešu gadu laikā studiju ar zināmiem pārtraukumiem apmeklējis arī viens puisis. Galu galā mazo meiteņu pārsvars tomēr kļuvis pārlieku mulsinošs, tomēr divu gadu laikā šis puisis paguvis uzšūt gan bikses, gan šortus, gan svārkus mammai! «Kad viņš atnāca un teica, ka šūs mammai svārkus, brīnījos — kā tad mēs bez mammas to varēsim? Par laimi, apmēram zināju, kādi viņai izmēri, tāpēc viņš, 3. klasē mācoties, tos svārkus uzšuva, un mamma bija priecīga! Viena meitene savukārt šuva svārkus skolotājai — klases audzinātājai,» priecājas Kristīne.
Tā, kā nevienam citam
Gana daudz laika prasot gatavošanās skatēm. Lielās meitenes rudens cēlienu veltījušas zilo tērpu šūdināšanai, tos modelējot uz manekena no viena auduma gabala, neizmantojot piegrieztnes, bet pēc gadumijas ķērušās pie tik interesantās kolekcijas «Pilsēta iedvesmo», kuras tērpos iestrādātas fotogrāfijas ar Talsu ainavām un kas tērpu kolekciju konkursā «Latvijas toņi un pustoņi» novērtēta ar I pakāpi.
«Mani jau sen urdīja tāda ideja, ka gribas izmēģināt veidot tērpus ar bildēm. Fotogrāfs Gints Gerhards iedeva veselu mapi ar ļoti skaistām Talsu bildēm, bija grūti izvēlēties, bet paliku pie jumtiem, ielām, namiem. Izdrukājām bildes, un pamazām turpinājās radošais process. Strādāju ar katru individuāli, jo katrs tērps ir citādāks. Meklējām audumus no tiem, kas sanesti no mājām, likām kopā idejas un iespējamās tērpu detaļas, mudināju staigāt pa pilsētu un skatīties uz mājām, jumtiem, fasādēm, ielām. Tapa skices. Bija jāatrod, kur tērpā būtu piemērotākā vieta bildēm — bija žēl tās sagriezt, bet nācās, lai liktu uz auguma, taupot katru milimetru,» atceras Kristīne. Dažā tērpā pilsētvide nepārprotami atspoguļota ne tikai ar bilžu palīdzību vien — piemēram, kāpēc gan svārki nevarētu būt formā un krāsās līdzīgi dakstiņu jumtam? Izrādās, ka tas izskatās tik īpaši! Arī žūrija, šīs kolekcijas tērpus vērtējot, izteikusi atzinību, ka tie nav darināti no standarta piegrieztnēm, bet gan ir pašu modelēti.
Patīkami ir skatēs redzēt, cik profesionāli studijas dalībnieces iemācījušās parādīt savus tērpus, ejot pa skatuves mēli. Arī tajā meitenes iegulda nopietnu darbu — Ingus Stauģis palīdz viņām sagatavot priekšnesumus defilē nodarbībās. Kristīne pamanījusi, ka studijas dalībniecēm ļoti patīk uzstāties. «Reizēm pat nevar saprast, kas patīk vairāk —   uzstāties vai šūt! Uzstāšanās ir tāds bonusiņš pēc šūšanā ieguldītā darba,» spriež studijas vadītāja.
Viens no iemesliem, kāpēc vērts pašam iemācīties šūt, esot iespēja uzšūt ko tādu, kā otram nebūs. Kā citādi vari būt drošs, ka izlaidumā vēl kāda meitene neatnāks tādā pašā vai ļoti līdzīgā kleitā! «Es neko nevaru veikalā nopirkt! Piekasos pie kvalitātes, pie modeļa, reizēm kāda detaļa kaitina… Žēl arī naudas, kas veikalā jāatstāj, zinot, ka pati varu uzšūt! Pašam uzšūt ir krietni izdevīgāk un interesantāk. Ja gribas ko oriģinālu, tad nāc un mācies šūt! Ir meitenes, kuru vecāki man ir teikuši, ka bērni nākot, jo patīk skolotāja. (Smejas.) Bet piekrītu, ka te ir brīva gaisotne, neviens nespiež uz rezultātu, nav kontroldarbu — katrs nāk, cik var, un dara, cik spēj! Viss atkarīgs no paša. Meitenes ir arī sadraudzējušās savā starpā, sanākušas šeit no dažādām skolām un novada vietām. Viņas vieno kopīgas intereses. Atnāk te, vāra tēju, paēd launadziņu,» atklāj Kristīne. Viņa spriež — ja pašlaik meitenēm tā lielā mērā vienkārši ir iespēja labi pavadīt laiku, tad var gadīties, ka pa īstam ieguvumus no tāda pulciņa un tā pavērtajām iespējām viņas aptvers tikai ar laiku.
Nu gan studijas dalībniecēm un vadītājai ir laiks baudīt vasaras brīvlaiku, bet talseniekiem — apdomāt, vai tiešām nebūtu jauki apliecināt savu piederību pilsētai ar kāda īpaša tērpa uzšūšanu. Starp citu, tērpu kolekciju «Pilsēta iedvesmo» uz lielās skatuves varēs apskatīt jau Talsu pilsētas svētkos!

Pievienotie attēli

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: