«Pašlaik ir pats darba karstums, jo ābolu ražas laiks» 12.10.2016

Mārīte Raks-Lasmane
marite@talsuvestis.lv
63223336

Tweet

SIA «Kroņstrauts» ir ģimenes uzņēmums, kuru vada rīdzinieki Baiba un Aldis Circeņi. Viņi iemīlēja Sabiles pusi, te atrodot savas lauku mājas, kur virtuvē notika pirmie ģimenes eksperimenti ar āboliem. Nu jau vairākus gadus eksperimenti rezultējušies ar gardu ābolu sidru un zīmolu «Sabiles sidrs», kuru iecerēts pārdot pat Ķīnā.
Produkciju gatavo no Latvijā audzētiem āboliem, neizmantojot sulas vai koncentrātus.
Sidra tapšanas process
«Ābolus nomazgā, sašķiro, izspiež sulu, to sūknē uz tvertnēm un notiek maģisks process, kura rezultātā, vienkārši runājot, cukurs pārvēršas alkoholā, bet notiek vēl daudz citu pārvērtību, un tādējādi rodas īstā garša. Ap jauno gadu ir norūdzis vīnmateriāls, bet tas vēl nav gatavs un baudāms. Dzerams un garšīgs ir nākamajā sezonā — maijā, jūnijā. Process ir tāds pats kā vīna darīšanā. Arī vīnam visa gada partija tiek ielikta tad, kad augļi gatavi. Mums ir tāpat. Bieži ir jautājums par cenas atšķirību, un tāda ir paša ražošanas procesa dēļ.
Pavasarī, kad vīnmateriāls norūdzis, garšojam to, kas sanācis, un rīkojamies līdzīgi kā virtuvē — maisām kopā dažādus vīnmateriālus (no dažādām ābolu šķirnēm) un veidojam to pareizo garšas buķeti, pievienojam dabiskas piedevas dažādos veidos (piemēram, upenes, dzērvenes un citus), tad pildām pudelēs. Vīnmateriāls ir tik dažāds, cik dažādi ir āboli.
Pašlaik ir pats darba karstums, jo ābolu ražas laiks. Puse cisternu jau piepildītas, tikpat daudz vēl jāpaveic (kopā ražotnē sagatavo 30 tonnas vīnmateriāla — M. J.). Šogad ir ļoti laba ābolu raža. It sevišķi tiem, kuriem piemājas dārziņi. Ģimenē jau smējāmies, ka šoruden āboli parādījušies arī tiem kokiem, par kuriem nekad nebija aizdomas, ka tās ir ābeles. «Sabiles sidrā» izmantojam komerciālus ābolus, kas ir citādākas šķirnes, un arī augšanas process tiek uzraudzīts pavisam citādākā veidā, nekā ierasts. Šādos ābeļdārzos svārstības ir mērenākas, ne tā kā piemājas dārzā, kur vienu gadu ābolu ir daudz, citu gadu maz,» skaidro SIA «Kroņstrauts» īpašniece B. Circene.
Ar sidru esot līdzīgi kā ar baltvīnu — glabāt var, bet nebūtu vēlams pārāk ilgi. Pēc desmit gadiem tas nekļūšot labāks. Var uzglabāt istabas temperatūrā, bet vēlams tomēr vēsākā telpā.
Idejas pirmsākums
Par idejas rašanos un biznesa uzsākšanu īpašniece saka: «Tas vai nu rodas, vai nerodas pats no sevis. Arī ideja netop tikai vienā veidā. Ja iedvesma nāk no vairākām pusēm, tad kādā brīdī domas satiekas. Viena doma bija par āboliem un kādu vietējo produktu, ko radīt. Mani vienmēr interesējusi ražošana un tas, kā top lietas. Skolas laikā bija jādzied korī, un es vienmēr apskaudu tos bērnus, kuriem nebija jādzied, jo viņi tajā dienā, kad korim bija skates, brauca ekskursijās uz rūpnīcām. Bija tik ļoti žēl, ka es netieku!
Manai ģimenei netālu no Sabiles (Matkulē) ir lauku māja, kur aug ābeles. Kad ir gadi kā šis, kad nezina, kur likt ābolus, sāp sirds, jo tie jāved uz komposta kaudzi. Ģimene nevar apēst tādus daudzumus nekādā veidā. No otras puses, biju aizrāvusies ar kulināriju, kam pašlaik atliek ļoti maz laika. Vienmēr ir paticis piedomāt, kā ēdiens sader ar dzērienu. Kādā brīdī nonācām pie secinājuma, ka ir vesela rinda ēdienu, kam nevar piemeklēt vīnu. Reizēm der alus, bet ne visiem alus garšo un ne visur tas der. Kopējā diskusiju procesā ar vīru nonācām pie secinājuma, ka ir kaut kas jāpamēģina. Aptuveni 2010. gadā veicu pirmos eksperimentus savā virtuvē, un izrādījās, ka sanāk. Braucu mācīties, kā to dara Lielbritānijā. Sidrs nav gluži latviešu izgudrojums, lai arī mums ir ļoti piemēroti apstākļi ābolu audzēšanai. Mums tie izaug brīnišķīgi. Ja paskatās, ko ražo pasaulē, sidra lielvalstis ir Anglija un Francija. Abās ir ļoti senas sidra darīšanas tradīcijas praktisku apsvērumu dēļ, jo viduslaikos bērniem deva dzert sidru tāpēc, ka tas bija drošāk, nekā dzert ūdeni.
Pirmo eksperimentu litru bija ļoti daudz un dažādi, no kuriem varēja izsecināt, ko vajag un ko nevajag darīt. Viena otra partija bija tāda, par kurām pašiem bija prieks un lepnums. Anglijā kursos tie, kuri pirms tam bija kaut ko pamēģinājuši paši, bija aicināti paņemt līdzi un parādīt, kas sanācis. Paņēmu līdzi pāris pudeles un biju ārkārtīgi lepna, ka par manu raudzējumu pasniedzējs teica, ka viņam par to nav sakāms nekas slikts. Novērtēja kā ļoti labu un izdevušos. Pirmo «Sabiles sidra» pudeli pārdeva 2013. gada 1. jūnijā,» teic B. Circene.
Pirms sidra ražošanas darbs finanšu sfērā
«Mani uzjautrina jautājums par amatu un profesiju, jo vienmēr šķitis, ka cilvēkam ir jāzina ļoti daudz, lai varētu kaut ko darīt. Un ar vienu profesiju ir diezgan maz. Pirms tam strādāju finanšu sfērā, tajā skaitā ilgus gadus bankā, bet pirmā izglītība ir arhitektūrā. Noder ļoti daudz un dažādas zināšanas, arī tās, ko atceros no skolas, kaut vai no ķīmijas. Daudz arī no tā, kas mācīts arhitektūras studiju laikā,» norāda īpašniece.
Vaicāta, kāpēc rīdziniece izvēlējusies tieši Sabili, viņa atbild: «Kāpēc ne? Sabile ir skaista vieta, un tik skaisti skan! Ar senām tradīcijām no hercoga Jēkaba laikiem. Kad ir iespēja un brīvs brīdis, braucu uz šo pusi. Es jau sāku justies kā vietējā. Pati smejos, ka esmu kārk­lu sabilniece. Atradām savu vietiņu Matkulē un ļoti pieķērāmies šai pusei. Sabilei ir tāds īpašs šarms…»
«Sabiles sidrs» Ķīnā
No 3. līdz 8. septembrim uzņēmums viesojās Ķīnas galvaspilsētā Pekinā, kur norisinājās Latvijas dienas «Taste Latvia». Šajā laikā «Sabiles sidrs» iepazinās ar citādo kultūru, iepazīstināja vietējos ar savu produkciju un veidoja sadarbības iespējas ar potenciālajiem klientiem.
«Ķīnā veicās ļoti labi. Satikām vairākus ieinteresētus uzņēmējus. Kas bija pats galvenais — iepazīties ar Ķīnas biznesa vidi, jo tirgus ir ļoti sarežģīts un nevajag domāt, ka tur var aizbraukt uz trīs dienām un noslēgt līgumus. Tas tā nenotiek. Tagad mums ir diezgan daudz jaunu kontaktu, ar kuriem jāstrādā. Īsā laika posmā vērtēt un spriest par vienu braucienu nevar. To varēs novērtēt pēc krietni ilgāka laika. Tā mazā sēkliņa, kas iesēta, ir jālaista un jārušina. Pastāv lielas kultūras, komunikācijas un domu izteikšanas atšķirības. Jārēķinās ar to, ka Ķīnā nav tādas dzeršanas kultūras, kāda tā ir Eiropā. Patiesībā tā īsti nekur nevarēja redzēt, ka tiktu piedāvāti stiprie alkoholiskie dzērieni. Pārsvarā dzer alu. Viņiem ir atšķirīgas arī garšas sajūtas, tāpēc ir ne tikai jāklausās, ko viņi saka, bet arī jāvēro. Novērojums bija tas, ka viņiem patiesi garšoja. Viņiem arī patīk saldākas garšas nekā mums. Un tas ļauj secināt, ko viņiem vairāk piedāvāt,» stāsta B. Circene.
Šobrīd norit darbs, lai pamazām rastu iespējas un variantus preces eksportam arī uz citām valstīm. «Pirmajos gados mēs pat īpaši netiecāmies pēc eksporta, ņemot vērā, ka sākumā katrs bizness ir mazs. Lai varētu eksportēt, jābūt par sevi ļoti pārliecinātam. Jaunā jomā, ko iepriekš neesam darījuši, ir daudz iespēju kļūdīties. Gribējām pārliecināties, ka tas, ko darām, ir labi un pareizi. Sākumā vienmēr gadās kļūdas, kas ir neizbēgami,» saka B. Circene.
Skats nākotnē
«Dzīvē notiek tā, kā notiek. Apgrozījums katru gadu aug diezgan ievērojami. Turpināsim pie tā strādāt. Dažreiz pafantazējam, jo ir, uz ko paskatīties atpakaļ, kas šeit ir noticis pirms 20, 30 gadiem (savulaik «Sabiles sidra» telpās atradās Sabiles augļu un dārzeņu konservu rūpnīca — M. J.). Te strādāja vairāk nekā 200 darbinieku. Kad viesi ierodas skatīties ražotni, atklājas, ka ļoti daudzi no viņiem savā laikā te strādājuši — vai kāds no viņu ģimenes, vai draugu loka. Katram te bijusi sava pieredze. Tūristi ierodas pārsteidzoši bieži. Brīžiem smejamies, ka nezinām, kas esam, — ražotāji vai tūrisma firma. Katrā nedēļas nogalē ir tūristu grupas. Gan darba kolektīvi, gan ģimeņu salidojumi vai draugi. Bērniem atļaujam, ja viņi brauc kopā ar vecākiem, kuri uzņemas atbildību.
Tāpat kā sākotnēji, arī tagad uzņēmums saražo aptuveni 30 tonnas sidra. Darba vietas nodrošinātas pieciem cilvēkiem. «Katra diena ir izaicinājums, tie nāk viens pēc otra. Saražot nav viegli, bet pārdot ir vēl grūtāk. Jāņem vērā, ka mūsu nozare tiek regulēta no tik daudzām pusēm, ka ļoti daudz laika un līdzekļu patērējam, sadarbojoties ar kontrolējošajām institūcijām. Laikam jau viegli nav interesanti,» smejot teic B. Circene.
Runājot par sezonalitāti, pie tā ir piedomāts. Piemēram, ir dzirkstošais ziemas sidrs ar krustnagliņām, kas ļoti iecienīts arī kā dāvana svētkos. Tāpat ir karstais sidrs gan ar apelsīniem un ingveru, gan upenēm un kanēli. «Sabiles sidra» produkciju var iegādāties arī Talsos, piemēram, veikalā «Cenu klubs» un «Rimi».
«Mēs dodamies izbraukumos uz dažādiem pasākumiem. Viens mērķis ir pārdot, bet otrs — dzirdēt, ko cilvēki saka. Jāteic, ka pozitīvas atsauksmes ir vairums. Protams, var negaršot, jo gaumes ir dažādas, bet kopumā saņemam ļoti daudz pozitīvu atsauksmju un emociju,» saka B. Circene.

Pievienotie attēli

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: