Pastendē ar tautas deju rakstīja labāku Latviju 27.02.2016
Sestdien, 20. februārī, Pastendes kultūras namā kā daudzpusīgs
un enerģijas pārpilns acumirklis paskrēja deju koncerts «Pastendes
Raksti», kur savus rakstus uz vienas skatuves dēļiem veidoja
vairāku paaudžu dejotāji no astoņiem deju kolektīviem.
Koncerta sākumā visu kolektīvu dalībnieki apstaigāja un sadotajās
rokās ietvēra zāles vidū sēdošos skatītājus. Roku pinums gan uz
brīdi pārtrūka — vēl jāpatrenējas, bet ir jau arī mazliet laika,
ņemot vērā, ka Pastendes dejotāji šim līdzīgos pasākumos
mērķtiecīgi lūkojas Latvijas simtgades virzienā.
«Pastendē dejot — tas ir kā maizi ēst,» kādā sarunā sacīja
Pastendes kultūras nama vadītāja Jolanta Ozola. Izrādās, tautas
dejas stiprina un bagātina Ģibuļu pagasta ļaudis jau kopš 1948.
gada, kad Spārē radās jauniešu deju kolektīvs. Kopš tā laika
dejošana gājusi plašumā un šobrīd aizrauj gan lielos, gan mazos,
gan pavisam mazos pagasta iedzīvotājus. Sestdienas vakara koncertā
bija dejotāji ar vairāk nekā 30 gadu stāžu, tai pašā laikā citi
uzstājās pirmoreiz, tomēr katrs bija piemērots, lai veidotu krāšņus
«Pastendes Rakstus».
Pirmos tautas deju soļus bērni apgūst Pastendes pirmsskolas
izglītības iestādē «Ķipars». Pirmsskolas bērnu tautas deju
kolektīvs Pastendē bijis jau 1977. gadā, bet 1982. gadā tas ieguva
«Circenīšu» vārdu. Arī tovakar mazie circenīši, tik mīļi un dažādi,
ar savu uzstāšanos iepriecināja ne vien lepnos vecākus, bet arī
pārējos skatītājus.
Pastendes pamatskolas deju kolektīva «Jumalēni» pirmsākumi
meklējami 1981. gadā, bet vārds tam dots 1999. gadā. Koncertā uz
skatuves kāpa visu četru vecuma grupu dejotāji, braši tautas deju
tradīcijas turpinātāji.
Jauniešu deju kolektīvs «Austris» pie vārda ticis 1997. gadā, bet
tā vēsture, kā jau minēju, stiepjas septītajā gadu desmitā.
«Austra» dalībnieku sniegums allaž ietver krietnu humora devu un
dažbrīd liek mainīt priekšstatu par tautas dejām.
Vidējās paaudzes tautas deju kolektīvs «Spriganis» darbību sācis
1983. gadā, bet nosaukumu ieguvis 1998. gadā. Cik reižu «Sprigaņa»
dalībnieku sniegumu sanācis redzēt, tik reižu bijis prieks par viņu
pašapzinīgumu un pamatīgumu.
Visnesenākā vēsture ir tautas deju kolektīvam «Dzalksti», kas
darbību sāka 2014. gadā, bet nosaukumu ieguva vien pagājušā gada
maijā, uzklausot valodnieces Janīnas Kursītes ieteikumu. «Lai
vienmēr dzalkstī prieks, lai rokas dzalkstī darbā un kājas vienmēr
dzalkstī jautrā dejā!» koncertā, pārliecinot par nosaukuma
piemērotību, vēlēja J. Ozola.
Viņa esot pamanījusi, ka ļoti daudz pastendnieku piekopj veselīgu
dzīvesveidu — staigā, brauc ar velosipēdiem, nūjo un pat skaita
dienā nostaigātos soļus. Tautas deju kolektīva «Austris» dalībnieki
Līva un Jānis, kuri palīdzēja uz lielā ekrāna radīt katra kolektīva
īpašo rakstu zīmi, zināja teikt, ka mēģinājumos solīti pie solīša
tiekot izdejoti pieci līdz deviņi kilometri! Tātad, ja visu
dalībnieku soļus sasummē, vienā mēģinājumā būtībā sanāk aizdejot
līdz pat Rīgai!
Pusotru stundu garajā koncertā varēja vien priecāties par tautas
deju ārkārtīgo dažādību, tāpēc nepārsteidza, ka tautiskais raksts,
kas noslēgumā uz lielā ekrāna bija redzams kā visu deju kolektīvu
veikuma summa, bija oriģināls, ne ar ko citu nesalīdzināms.
«Kādreizējie «Circenīši» dejo «Jumalēnos», «Jumalēni» — «Austrī»,
«Austra» dalībnieki pavisam lēnām pāriet uz «Sprigani», un tā mēs
visi riņķojam vienā skaistā, krāšņā deju dārziņā.
Deja ir brīnišķīga. Tā ir pasaule, kurā ieejot mainās attieksme
pret dzīvi, mainās attieksme pret savām vēlmēm un kaislībām. Dejā
nav iespējams melot. Dejā mēs dauzāmies un domājam, dejā mēs lūdzam
un piedodam,» atgādināja kultūras nama, tautas deju kolektīva
«Dzalksti» un pirmsskolas dejotāju vadītāja Jolanta Ozola.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: