Pastendē pirmo reizi Latvijā izmēģina siltumu iegūt, kurinot gan ar šķeldu, gan kūdru 01.04.2014
Pirms gada uzstādītais Pastendes katlumājas apkures katls līdz šim kurināts tikai ar šķeldu, bet tas paredzēts arī siltuma iegūšanai no kūdras. Trešdien, 26. martā, katlumājā tikās Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas, apkures katlu ražotāju a/s «Komforts» un SIA «Talsu namsaimnieks» pārstāvji, lai pārspriestu Latvijā līdz šim šādi neizmantotā resursa — kūdras — priekšrocības.
Līdz ar Krievijas gāzes izmantošanu apkurē,
pagājušā gada 80. gados praktiski apsīka enerģētiskās kūdras izmantošana un arī tās ieguve. Tomēr ar Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas iniciatīvu arvien plašāk tiek diskutēts par šī atjaunojamā resursa izmantošanu apkurē, mudinot izvērtēt, kādi ir ieguvumi, izmantojot ne tikai šķeldu. Asociācijas ekonomists Alvis Līdums atklāj, ka daudzos laukos ir noņemta lauksaimniecībā izmantojamā kūdra, bet divu un trīs metru biezumā ir atstāta enerģētiskā jeb kurināmā kūdra. Galvenā kūdras atšķirība ir tā, ka lauksaimniecībā izmatojamā kūdra ir mazāk sadalījusies, ir gaišā krāsā un atrodas purvu virsslānī, savukārt enerģētiskā kūdra atrodas apakšslāņos un ir tumši brūna vai pat melna. Kūdras ieguvei Latvijā izmanto tikai gandrīz četrus procentus no kopējās purvu teritorijas jeb ap 25 000 hektāru no kopējiem gandrīz 650 000 hektāru. «Latvijā tieši enerģētiskā kūdra ir aptuveni 1,1 miljards tonnu, ko pašlaik praktiski neiegūst. Salīdzinājumam — pagājušajā gadā kopējā kūdras ieguve Latvijā bija ap miljons tonnu,» bilst ekonomists.
Dienu pirms tikšanās Pastendes katlumājā kopā ar siltuma katlu ražotājiem ieradās arī Rīgas Tehniskās universitātes speciālisti, lai veiktu mērījumus, kādu ietekmi kūdras dedzināšana atstāj uz apkārtējo vidi un cik efektīvi tā sadeg. A/s «Komforts» valdes loceklis Ivars Liepiņš skaidro, ka, salīdzinot kūdru ar šķeldu, tā sadeg tikpat efektīvi, tāpat pēc dedzināšanas, pārbaudot izmešus, secināts, ka visi rādītāji atbilst normām un ne apkārtējai videi, ne iedzīvotājiem apdraudējums netiek radīts. Uzņēmums apkures katlus piedāvā ne tikai Latvijas tirgum, bet arī citās valstīs, no kurām četras kūdru apkurē izmanto intensīvi — Lietuva, Igaunija, Somija un Krievija. «Pēdējos trīs gados ražotos un jaunās paaudzes katlus var izmantot gan šķeldas, gan kūdras dedzināšanai. Vecākiem katliem ir nepieciešama neliela modifikācija, skatot katru gadījumu atsevišķi. Tas nodrošina uzņēmējiem, kas rūpējas par siltumu, plašāku izvēli — ne tikai pirkt šķeldu, bet arī kūdru. Jo vairāk iespējamo resursu, jo lielāka konkurence un zemākas cenas iepirkumiem, kas nodrošina lētākus siltuma tarifus patērētājiem.
Vislielākā pieredze
kūdras izmantošanai apkurē ir somiem. Viņi apgalvo, ka siltuma tarifs ir no desmit līdz 15 procentiem lētāks tajās katlumājās, kur izmanto šo kurināmo. Daudzos reģionos izmanto gāzi, bet mēs varam izmantot arī vietējo resursu — atbalstīt vietējo ražotāju un tādējādi radīt jaunas darba vietas,» skaidro I. Liepiņš.
Speciālisti veikuši arī kūdras mitruma mērījumus, vienā no tiem mitrums bijis 36,7, otrā — 36,8 procenti. «Kūdra visu ziemu ir ārā, tādēļ praktiski nemainīgi ir mitruma parametri — kāds oktobrī, tāds arī martā un aprīlī. Ja gan šķeldai, gan kūdrai mitrums ir 40 procenti, tik un tā kūdrai ir lielāka siltumatdeve,» skaidro Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas pārstāvis. Aivars Līdums neslēpj, ka ar gāzes apkuri strādāt ir daudz ērtāk, jo uzraugam nav jāvalkā ne speciāls tērps, ne jāliekšķerē šķelda vai kūdra, tomēr runa ir ne tikai par vietējo resursu lietderīgu izmantošanu, bet nepārprotami arī par neatkarību no Krievijas gāzes.
Izmēģinājumi kurināt kopā šķeldu un kūdru proporcijā 70:30 turpināsies līdz aprīlim. Jau nākamajā nedēļā speciālisti dosies uz katlumāju Ludzā. Paralēli notiek sarunas arī ar citu pilsētu siltuma nodrošinātājiem. Nākamajā mēnesī apkopos kurināšanas efektivitātes pētījuma rezultātus un varēs sākties diskusijas par enerģētiskās kūdras cenām.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: