Rakstu arhīvs
 
Decembris 2012
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2013
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2013
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2013
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2013
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2013
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2013
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2013
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2013
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2014
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 1 2
Marts 2014
24 25 26 27 28 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Aprīlis 2014
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Maijs 2014
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Jūnijs 2014
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Jūlijs 2014
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Augusts 2014
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Septembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Oktobris 2014
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Novembris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Decembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Janvāris 2015
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Februāris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 1
Marts 2015
23 24 25 26 27 28 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2015
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2015
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2015
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2015
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2015
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2015
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2015
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Novembris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Decembris 2015
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Janvāris 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Februāris 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 1 2 3 4 5 6
Marts 2016
29 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Aprīlis 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Maijs 2016
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Jūnijs 2016
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Jūlijs 2016
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Augusts 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Septembris 2016
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Oktobris 2016
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Novembris 2016
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Decembris 2016
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Janvāris 2017
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Februāris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 1 2 3 4 5
Marts 2017
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Aprīlis 2017
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Maijs 2017
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Jūnijs 2017
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Jūlijs 2017
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Augusts 2017
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Septembris 2017
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Oktobris 2017
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Novembris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Decembris 2017
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Janvāris 2018
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Februāris 2018
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 1 2 3 4
Marts 2018
26 27 28 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Aprīlis 2018
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Maijs 2018
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Jūnijs 2018
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Jūlijs 2018
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Augusts 2018
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Septembris 2018
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Oktobris 2018
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Novembris 2018
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Decembris 2018
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2019
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2019
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2019
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2019
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2019
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2019
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2019
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2019
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2019
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2019
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2019
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2019
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2020
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2020
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 1
Marts 2020
24 25 26 27 28 29 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2020
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2020
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2020
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2020
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2020
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2020
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2020
 
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Viedoklis

Vai gaidāt Latvijas simtgades svētku?



Lai balsotu, jāielogojas sistēmā!
Pēdējās galerijas
Biežākie atslēgvārdi

«Patriotiskais un nacionālais jautājums vienmēr ir jātur augstāk par visu» 25.03.2014

Laima Landmane
laima@talsuvestis.lv
63223336

Par saviem laimīgajiem dzīves cipariem Vilis Ieviņš sauc visus, kas beidzas ar sešinieku. 16. martā, savā 66. dzimšanas dienā, virbenieks, tāpat kā citus gadus, devās uz Rīgu, lai noliktu ziedus pie Brīvības pieminekļa. «Patriotiskais un nacionālais jautājums vienmēr ir jātur augstāk par visu,» ir pārliecināts Talsu novada politiski represēto apvienības vadītājs. 1949. gada 25. marta rīts tāpat kā daudziem latviešiem, arī Ieviņu ģimenei atnāca kā ļauns un baiss sapnis, no kura bija tik grūti pamosties… Mazajam Vilim tolaik bija apritējis tikai gadiņš un dažas dienas.

— Kāds jūsu atmiņā palicis šis laiks?

— Apzinātās atmiņas varētu būt no kādu četru gadu vecuma. 1949. gada 25. marta rītā es biju tas, kas ap pieciem ar savu raudāšanu pamodināju pārējos ģimenes locekļus. Mamma mani pabaroja, un, nejauši pieiedama pie loga, pamanīja pagalma miglā kaut ko neierastu. «Ernest, nāc skaties!» viņa modināja manu tēvu. Kad tētis piegāja pie loga, kļuva skaidrs, ka atnākuši mums pakaļ…Tolaik, jau padomju iekārtā, kad bijām jau okupēti, tēvs strādāja Virbu kopsaimniecībā par galveno agronomu stērķeļfabrikā. Par direktoru tur tolaik strādāja Kincis, pēc izcelsmes latgalietis, taču viņa sirdslieta bija dārzkopība — liela daļa veco dārzu Virbos ir pēc viņa iniciatīvas stādīti. Pamanot, ka tēvs dažas dienas nav ieradies darbā, direktors jautājis, kur Ernests — kad atklājies, ka mūsu ģimene ir izvesto vidū, bijis ļoti izbrīnīts. Direktors uz izvešanas laiku bija darba pienākumos aizsūtīts uz kādu citu vietu — komandējumā. Tagad jau zināms, ka izsūtīšana bija plānots pasākums, vienīgi LPSR Iekšlietu ministrijas operācija «Banga», pateicoties Īles partizāņu grupējumam, bija nedaudz iekavējusies… Izvešanas operāciju sākotnēji bija plānots veikt ap 15., 18. martu, pēdējā man zināmā informācija liecina, ka pēdējais ešelons ar deportētajiem Latvijas pierobežu, «Indras» staciju, šķērsoja 1949. gada 31. martā…

— Par ko tika izsūtīta Ieviņu ģimene?

— «Čāpuļu» saimniecība, kurā pašlaik dzīvoju, juridiski tolaik piederēja manai vecaimātei no tēva puses, Annai Ieviņai. Viņas vīrs, mans vectēvs, bija Ernests, Friča dēls. Mans tēvs, Ernests Ernesta dēls, dzima 1912. gadā, bet Aizsaulē aizgāja 1990. gada 1. martā. Savukārt mammas, jelgavnieces Elzas Pinteres, tēvs savulaik bija virsnieks, apbalvots ar daudziem kara laika apbalvojumiem. Mammas mamma Emīlija mūsu valsts pirmajā neatkarības laikā strādāja pie kāda uzņēmēja, Jelgavas stacijas kioskā tirgoja šokolādes, cigaretes, žurnālus un laikrakstus. Tā kā mana vecāmāte dzimusi 1885. gadā, var teikt, ka izsūtīšanas laikā viņa bija jau pensijas vecumā — tas nozīmē, ka izveda arī pensionārus. Izsūtīšanas mērķis, pirmkārt, bija atbrīvoties no izglītotiem cilvēkiem — mans tēvs Latvijas Universitātes Agronomijas fakultāti savulaik beidza ar izcilību, savā pirmajā darbavietā, Talsu novadā, pildīja konsultanta pienākumus. Otrā darbavieta pēc studijām viņam bija Virbos. Vecāmāte līdz 1949. gadam bija mājsaimniece — māju savulaik, ap 1937. gadu, iegādājās mani vecvecāki. Tolaik Latvijai bija ziedu gadi ekonomikā — lauksaimniecības produktu ražošanā Eiropas saimniecību mērogā Latvija bija pirmajā piecniekā. Iespējams, mājas rentniecei piešķirtais Ļeņina ordenis vēlāk, 60. gadu sākumā, izglāba manu tēvu no atkārtotas deportācijas.

— Kurus jūsu ģimenes locekļus un uz kurieni izsūtīja?

— Kopumā sešus cilvēkus: abus vecvecākus no tēva puses, tēvu Ernestu, mammu Elzu, četrus gadus par mani vecāko brāli Jāni un mani. Aizsūtīja uz Omsku, Krivošeinas rajona Gurevkas sādžu, kas atradās 18 kilometru attālumā no Obas upes. Tēvs strādāja vietējā MTS, bet mamma, Kaucmindes institūta absolvente, — kolhozā. Diemžēl vecmāmiņa lopu vagonā pa ceļam uz Omsku nomira, viņas kapa vieta nav zināma. Vecaistēvs kādu brīdi kolhozā strādāja par bitenieku — šis darbs gan bija bīstams, jo medus garšoja arī lāčiem. Reiz vectēvu bites pamatīgi sakoda — atceros sarunu, kurā tēvs viņam ieteica meklēt kādu citu darbu. Visiem, kuri vien varēja pārkāpt mājas slieksnim, vajadzēja iet darbā.

— Ko vēl atceraties no izsūtījuma laika?

— No vecāku stāstiem atceros, ka 1949. gadā bijis ļoti agrs pavasaris, tāpēc no Obas ledus vēl nebija izgājis — divas nedēļas mums nācās nīkt, gaidot šo brīdi. Pateicoties ukraiņu karavīram, kas piedalījās izvešanas operācijā, vecākiem bija līdzi arī siltākas drēbes. Turpretim kāds latvietis centās iestāstīt, lai neko līdzi neņemam — paspēris mantas vēl zem gultas, lai pats varētu atnākt un savākt. Viņš arī aizliedzis mammai iet izslaukt govi, lai paņemtu līdzi ceļā pienu — kad viņa nav klausījusi, sekojis sitiens ar karabīnes laidni pa plecu. Tā kā mammai reizēm vajadzēja strādāt arī linu plūkšanā, mēs, bērni, nereti devāmies viņai līdzi — strādājām atspērušies, jo darbs nebija viegls.

Atceros epizodi, kad mēs, bērni, sadaloties pa grupām, pulcējāmies, lai taisītu vaļā vārtus automašīnām, kas devās cauri ciemam — par darbu mūs apbalvoja, izmetot pa kapeikai. Vislielākā laime reiz bija, kad no kādas pobedas mūs uzcienāja ar četriem milzīgiem baltmaizes kukuļiem — sadalījām to savā starpā, vienu no kukuļiem zibenīgi notiesājām turpat uz vietas. Savējo daļu aiznesu uz mājām mammai. Vēl šodien mēģinu saprast — kāpēc ne tēvam? Strādājot par teļu kopēju, mamma šad un tad atnesa uz mājām pudelē pienu — tajā izvārīta kartupeļu biezputra garšoja pavisam citādāk! Kad tēvs to pamanīja, sekoja jautājums: «Elza, kur tu dabūji pienu?» Mammai bija asaras acīs, uzsākot taisnoties, ka atnesusi to bērniem. «Vai mēs vēl par maz esam dabūjuši — tu gribi, lai mūs ar laivu pa upi palaiž vēl zemāk, tuvāk ziemeļiem?» tēvs stingri noteica. Taču māte attapīgi atrisināja šo problēmu — ņēma pārmaiņus mūs ar brāli līdzi uz darbu. Cēlāmies piecos no rīta, lai dabūtu krūzīti piena… Kad lielais tirāns Staļins nomira, fermas pārzinis, arī izsūtītais, taču krievu tautības cilvēks, atļāva bērniem pienu dot, cik vien vajag.

Rītā, kad nomira Staļins, ciemā vispirms satikām vietējo skolotāju, kura noraudājusies paziņoja, ka oķec umer*. Mamma, neko nezinādama, izteica viņai līdzjūtību. «Ņet, ņet, ņe moi oķec, a naš boļšoi oķec — Josif Visarionovič Staļin,»** viņa ņēmās skaidrot. Mamma nospļāvās, ar ovācijām un lielu prieku mums skaļā balsī paziņojot: «Mēs tiksim mājās!» Tā arī bija.

Pirms došanās uz Latviju visu iedzīvi, desmit vienpadsmit vistas, mamma izvārīja lielā čuguna katlā, kas bija mūsu azaids visa ceļojuma garumā. Novosibirskā vilciens bija noslogots, jo no Kazahijas atgriezās kombainieri. Tā kā vecākiem bija iedalītas tikai divas sēdvietas, mums, bērniem, laimīgi atradās vietas uz augšējiem plauktiem. Ceļā pavadījām vairāk nekā nedēļu — ceļabiedri bija omulīgi, un, tā kā naudu bija sapelnījuši daudz, stacijās atļāvās pirkt ābolus. Tos samainījām pret savām izšmorētajām vistām. Maskavā biļetes iznāca gaidīt vairākas diennaktis, tur izbaudījām arī pirmo sniegu. Latvija atgriezāmies 1956. gadā. Tolaik vēl kursēja mazais bānītis — Stendē pārsēdāmies, bet izkāpām Talsu dzelzceļa stacijā, kas atradās tagadējās autoostas vietā. Tur mūs gaidīja vecāsmātes māsa, Līziņtante, un tēta māsas bērni. Man tolaik bija seši gadi. Izkāpjot no mazā bānīša, Līziņtante man jautāja: «Kas tu esi — Jānis vai Vilis?» Es, vēl samiegojies būdams, esot noņurdējis, ka neesmu nekāds Jānis, bet gan — Vilis. «Nu, tad tik nāc pie mums,» smaidījusi Līziņtante.

— Kā jūs uzņēma Latvijā?

— Vispirms jau radās problēmas ar pierakstu, bet, tā kā vecmāmiņas dzimtas mājas bija Talsos, pierakstu tomēr dabūjām. Mamma kā kaucmindiete bija iecerējusi dabūt darbu Talsu septiņgadīgajā skolā Gaismas ielā, lai mācītu bērniem rokdarbus, taču no izglītības nodaļas saņēma atteikumu. «Kā jūs piesakāties tādā darbā, nezinot, kas esat?!» pārsteigumu neslēpis tās vadītājs. Šajā skolā mācījos tikai otro ceturksni, līdz gada beigām. Latviešu valoda man burtiski bija jāmācās no nulles, kaut izsūtījumā ģimenē visu laiku runājām tikai latviešu valodā. Brālis četrus gadus tur bija apmeklējis vietējās sādžas krievu skolu. Tēvs, vienmēr pieradis strādāt, iesākumā palīdzēja Līziņtantei sakopt saimniecību, bet vēlāk, pēc sešdesmit pirmā gada, dabūja agronoma darbu Pūrē.

— Vai turpmākajā dzīvē jutāt attieksmi kā pret tautas ienaidniekiem?

— Jā, un tas viss izlīdzinājās tikai pēc 90. gada, kad Latvija atguva neatkarību… 1. klasi pabeidzu Pūrē — ar valodu, diktātiem gāja grūti. Grūti veicās arī manam brālim, taču skolotāji bija saprotoši — viņš apmeklēja krievu plūsmas skolu. Kad piecpadsmit sešpadsmit gadu vecumā man partijas sekretārs piedāvāja noklausīties un atstāstīt, ko runā vietējie vīri darbnīcās, pretim piedāvājot gan veiksmīgu iestāšanos augstskolā, gan turpmāko karjeru un volgu, pēc sarunas apstulbis gāju pa līdzenu asfaltu kā pa kartupeļu lauka vagām…

— Piekritāt?

— Nē. Arī pēc jau sagatavotās garantijas vēstules neierados. Tā kā vasarās strādāju pie zirgiem un labi pelnīju, reiz pie mājas pamanīju piebraucam sekretāra volgu. Iemuku istabā, un māte viesim teica, ka neesmu mājās. Uzmanīgi atverot atnesto vēstuli, tur pavēlošā tonī Kandavas sovhoztehnikuma direktoram bija norādīts uzņemt mani skolā. Lai nevajadzētu kādam būt par kalpu, pieņēmu lēmumu uz šo tehnikumu neiet — pēdējā brīdī iesniedzu dokumentus Ogres Meža mehanizācijas skolā. Praksi strādāju Tukuma MRS — var teikt, ka man, jaunam puisim, jau tolaik tehniku uzticēja. Darbs veicās viegli, kādu brīdi strādāju arī uz autokrāna. Pēdējo gadu Pūrē nostrādāju atbildīgā darbā — biju Pūres dārzkopības izmēģinājuma stacijas autoparka priekšnieks. Uz Virbiem aizgāju atpakaļ 1992. gadā, kad, pateicoties privatizācijai, atguvām «Čāpuļus». Redzējām gan, ka viegli tur nebūs. Brālis Aizsaulē devās pagājušajā gadā, pirms tam strādāja uzņēmējdarbībā Tukuma novadā.

Valsts dārziņā varētu mest akmeni par pašreizējo lielo bezdarbu — gigantisko lauksaimniecībā izmantojamo platību apmērus uzskatu par utopiju. Tā kā man pieder platība 50 hektāru apmērā, uzskatu, ka ģimenei ar to pilnīgi pietiek. Pēdējā laikā vairāk gan sāku nodarboties ar lopkopību. Manuprāt, nekur tālāk šajos neatkarības gados neesam tikuši, tāpēc ka nedzīvojam pēc Satversmes. Jo Satversme ir ābece latviešu valodā — ja izlaižam kādu punktu, tad… Manuprāt, daudz kas ir izlaists. Un, pirmkārt, jau — šī gigantomānija! Jo mūsu valsts nav tik liela — lauksaimniecība ir tā nozare, kas dod jaunajām ģimenēm darba vietas un maizi. Otrkārt, mūsdienu bērni un jaunieši netiek radināti pie darba jau no mazotnes — atbrauc pie manis talkā augstskolas absolvents un neprot dakšu noturēt rokā. Mūsu pēcteču paaudze nav darbam sagatavota.

— No kura laika esat Talsu novada politiski represēto apvienības vadītājs?

— Oficiāli šajā amatā skaitos gadu — mani ievēlēja un apstiprināja pagājušā gada 25. martā. Šobrīd apvienībā ir vairāk nekā sešdesmit biedru, taču viņu skaits noteikti ir lielāks. Pašlaik cīnos par to, lai politiski represētā statuss tiktu piešķirts arī cilvēkiem, kuri piedzima izsūtījumā Sibīrijā — Satversme mums dod šīs tiesības, bet Ministru kabineta tagadējā likumdošana — ne. Piedaloties kādā no koordinācijas padomes sēdēm Latviešu biedrības namā, bija jautājums par to, ka Krievija nelaiž apmeklēt izsūtījumā mirušo bērnu kapus — arī mēs Sibīrijā apglabājām tur dzimušo brālīti. Ja nav dzimšanas apliecības, vīzu nevar dabūt — tā ir aktuālākā lieta.

— Vai jums ir ģimene?

— Esmu šķīries, ir divas meitas un trīs mazbērni. Vecākā meita Liene ar ģimeni dzīvo Latvijā, viņas dēls Dāvis studē bibliotekāros, bet meita Beate mācās vidusskolā. Jaunākā meita Ilze, mediķe, savulaik devās uz Angliju, kur nodibināja savu firmu un ģimeni, viņi šobrīd dzīvo Austrijā un plāno atgriezties Latvijā. Jo gan viņai, gan manam znotam latviešu gēnu ir vairāk nekā citiem! Kad mazdēls Aleksandrs, atbraucot uz šejieni, vienu vārdu runāja franciski, otru — latviski, vecākā meita pasmējās. Apsaucu viņu un aizstāvēju puisi — sarunvalodā viņš pārvalda franču valodu, prot itāļu, angļu, poļu un latviešu valodu. Mazdēls šobrīd mācās 2. klasē un spēlē futbolu. Esmu meitai iedevis līdzi vairākas vēsturiskās grāmatas par izsūtīšanas laiku.

— Nevar nepamanīt Austrijas un Latvijas karoga līdzību.

— Jā, intuitīvi gaidīju šo jautājumu! (Smejas.) Taču — Latvijas karogs ir skaistāks! Vecmāmiņa ap sešdesmit otro, trešo gadu man parādīja Latvijas karogu — saglabāt to viņai bija izdevies, ieliekot maisiņā un iešujot spilvenā. Nožēloju, ka šo karogu nedabūju pārķert — labi būtu, ja šobrīd tas atrastos pie kāda cilvēka, bet sliktāk — ja spilvenu kāds būtu uzmetis ugunskuram. «Vilīt, tu esi diezgan liels, tāpēc varu tev parādīt īsto Latvijas karogu! Es tev uzticos,» man toreiz teica vecmamma. Par šo notikumu citiem atļāvos stāstīt tikai pēc 1990. gada. Viņa toreiz gan vienaudžiem atļāva stāstīt to, ka mans vectēvs kopā ar Jukumu Vācieti cara laikā kopā beidza kara skolu un abi Zemgales pulkā devās atbrīvot Latviju no lieliniekiem. Kad izgāju no mūsu toreizējā Pūres dzīvokļa, domāju pie sevis: «Nē, nē, vecomāt, tev kaut kas riktīgi nav ar galvu!» Jo Vācieti nez kāpēc saistīju nevis ar uzvārdu, bet tautību.

— Katru gadu pienāk gan 16., gan — 25. marts… Kādas ir jūsu izjūtas šajā laikā?

— Ja kāzinieki slēdz atslēgu tilta margās, tad es 16. martā cenšos nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa. Pirms tam savā dzimšanas dienā Domā noklausos dievkalpojumu, jo tiku kristīts agrā vecumā, vēl pirms izsūtīšanas. Vēsturi nevar paslēpt — mūsu lielās kaimiņvalsts, Krievijas, vislielākā nelaime ir tā, ka tā nevar atklāt arhīvu materiālus. 25. marta piemiņas pasākumā mums būs gan ikgadējais svinīgais pasākums pie «Koklētāja», gan kopīga pasēdēšana restorānā «Kursa». Ar absolūtu sēru noti šim pasākumam gan nepieejam — pa vidu atmiņu stāstiem gan padziedam, gan paspēlējam un pat uzdejojam. Galvenais jau ir satikties — satikšanās daudziem dod enerģijas devu un cerību, lai kāda arī būtu izveidojusies dzīve. Tiem, kuriem 1949. gadā bija sešpadsmit, septiņpadsmit gadu, bija ļoti smagi, jo bija jāiet smagā kolhoza darbā, viņi nebija ne paēduši, ne apģērbti, līdz ar to šo cilvēku veselība ir ļoti sadragāta. Un pensijas diemžēl šiem cilvēkiem ir niecīgas. Pirms gadiem četriem panācu to, ka politiski represētajiem gan pensija tika palielināta, gan iespēja priekšlaikus pensionēties.

— Ar kādām domām skatāties nākotnē?

— Tā kā nodarbojos gan ar laukkopību, gan lopkopību, uzskatu, ka mūsu nākotne būs zirgos — elektroenerģijas cenu kāpuma dēļ būsim spiesti atgriezties atpakaļ pie zirgiem. Nākotnē skatos optimistiski. Nožēlojami ir tas, ka daudzi jaunieši un darba spējīgi cilvēki negrib strādāt, tāpēc gribu teikt, lai nāk pie manis!

— Bet, ja to dakšu jaunietis tomēr nemācēs pareizi noturēt rokās?

— Esmu ar mieru viņu mācīt — darbs iemācīs darbu darīt.

— Esat ar mieru viņiem maksāt arī pieklājīgu algu?

— Iespēju robežās. Ja šobrīd ir iespēja, vienmēr cilvēkam palīdzu. Ja es būtu miljonārs, ar kāda fonda palīdzību censtos materiāli atbalstīt talantīgus cilvēkus, jo īpaši — jauniešus, bērnus. Cik man atļauj solis, to daru arī šobrīd.

 

* oķec umer — tēvs nomiris (krievu val.)

** «Ņet, ņet, ņe moi oķec, a naš boļšoi oķec» — Josif Visarionovič Staļin,» — «Nē, nē, ne mans tēvs, bet mūsu lielais tēvs — Josifs Visarionovičs Staļins» (krievu val.)

Pievienotie attēli
Atslēgvārdi
Vilis Ieviņš
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Lietotāja profils
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Twitter
----- Account: talsuvestis.lv -----