Rakstu arhīvs
 
Decembris 2012
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2013
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2013
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2013
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2013
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2013
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2013
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2013
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2013
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2014
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 1 2
Marts 2014
24 25 26 27 28 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Aprīlis 2014
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Maijs 2014
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Jūnijs 2014
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Jūlijs 2014
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Augusts 2014
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Septembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Oktobris 2014
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Novembris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Decembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Janvāris 2015
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Februāris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 1
Marts 2015
23 24 25 26 27 28 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2015
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2015
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2015
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2015
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2015
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2015
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2015
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Novembris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Decembris 2015
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Janvāris 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Februāris 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 1 2 3 4 5 6
Marts 2016
29 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Aprīlis 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Maijs 2016
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Jūnijs 2016
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Jūlijs 2016
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Augusts 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Septembris 2016
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Oktobris 2016
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Novembris 2016
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Decembris 2016
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Janvāris 2017
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Februāris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 1 2 3 4 5
Marts 2017
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Aprīlis 2017
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Maijs 2017
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Jūnijs 2017
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Jūlijs 2017
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Augusts 2017
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Septembris 2017
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Oktobris 2017
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Novembris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Decembris 2017
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Janvāris 2018
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Februāris 2018
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 1 2 3 4
Marts 2018
26 27 28 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Aprīlis 2018
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Maijs 2018
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Jūnijs 2018
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Jūlijs 2018
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Augusts 2018
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Septembris 2018
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Oktobris 2018
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Novembris 2018
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Decembris 2018
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2019
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2019
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2019
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2019
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2019
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2019
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2019
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2019
 
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Viedoklis

Vai gaidāt Latvijas simtgades svētku?



Lai balsotu, jāielogojas sistēmā!
Pēdējās galerijas
Biežākie atslēgvārdi

Pavārgrāmata — kultūras un sociālo parādību kopums, nevis gastronomijas dokuments 01.08.2016

Agrita Blumberga

Ceturtdien, 21. jūlijā, Talsu brīvajā mākslas telpā «Baložu pasts» ikvienam interesentam bija iespēja iepazīties ar pavārgrāmatu vēsturi, tajās ietverto vēstījumu dažādos laika posmos un neparastākajām receptēm. Lekciju «Manuskripti buljonā neslīkst. Ieskats latviešu valodā sarakstīto pavārgrāmatu vēsturē» lasīja Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa augstskolas (RISEBA) docente un mākslas zinātņu doktore Astra Spalvēna.
«Paldies par uzaicinājumu! Priecājos būt šeit un redzēt tik daudz cilvēku, kuriem interesē tā pati tēma, kas interesē mani,» sanākušos uzrunāja A. Spalvēna. Lekcijas sākumā viņa paskaidroja, kāpēc tad manuskripti var vai nevar slīkt buljonos. «Tas precedents, kas man ir galvā, domājot par slīkšanu buljonā, ir saistīts ar pirmo Francijā iespiesto pavārgrāmatu 15. gadsimtā. Lai to sagatavotu iespiešanai, bija jāizmanto trīs manuskripta ruļļi, bet neviens no tiem nebija oriģināls, jo manuskriptus pārrakstīja ar roku un katrs pārrakstītājs kaut ko pielika vai noņēma, līdz ar to ir grūti runāt par oriģinālu pavārgrāmatu. Visi šie trīs bija bibliotēku eksemplāri, tādēļ ka oriģinālie virtuvē lietotie eksemplāri, kā pētnieki mēdz teikt, ir «noslīkuši buljonā» jebšu biežas lietošanas dēļ ir saburzīti un sadriskāti. Tas par slīkšanu, bet kāpēc par neslīkšanu? Tāpēc, ka tā informācija, ko pavārgrāmatas glabā, nezūd,» lektore skaidroja.
A. Spalvēna uzsvēra, ka runās nevis par gastronomijas vēsturi un pavārgrāmatām kā ēdienu pagatavošanas pierakstiem, bet par kultūras vēstures materiāliem un sociālās vēstures tekstiem. Pavārgrāmatas ļauj uzzināt kaut ko vairāk par vēsturiskām, politiskām un sociālām izmaiņām, un tās satur vairākus aspektus, kuros atklājas kā plašāki kultūrvēsturiski teksti.
Viens no šādiem aspektiem
ir kultūru mijiedarbība. «Atverot jebkuru grāmatu, redzam nosaukumus, kas ir cēlušies no citām valodām, redzam produktus, kas nav ierasti noteiktajā reģionā. Tātad notiek kultūras apmaiņa. Viens no piemēriem ir amerikāņu pavāres un kulināres Džūlijas Čaildas grāmata par franču kulināriju. Tā ir izdota 1960. gados, un tās nolūks bija parādīt, ka franču gastronomiju, kas tika uzskatīta par elitāru, ir iespējams īstenot mājas apstākļos. Tās mērķis tātad ir virtuves demokratizācija, virtuves piemērošana noteiktiem nosacījumiem,» stāstīja A. Spalvēna. Arī Lielbritānijā izdotā Elizabetes Deividas pavārgrāmata, kas iznāca pēckara gados, deva uzmundrinošu, saules pielietu, garšu piesātinātu itāliešu virtuves atspoguļojumu, lai palīdzētu pārvarēt kara radīto nomāktību. Šīs pavārgrāmatas nerunā tikai par ēdienu gatavošanu, bet par to, kā kultūras mijiedarbojas un ko tās cita no citas iegūst.
Pavārgrāmatas atspoguļo arī dzimtes lomas dažādos laika periodos un šo lomu maiņas. «Vīriešu pavārgrāmatas bija paredzētas profesionāliem pavāriem, savukārt sieviešu — mājsaimniecēm. Ļoti zināmā Lielbritānijas mājsaimniecības grāmatā sievietes loma ģimenē tiek traktēta šādi: «Vīrieši tagad tik labi tiek apkalpoti ārpus mājas, klubos, augsta līmeņa tavernās, ēdienu namos, ka, lai sacenstos ar šo lietu pievilcību, mājas saimniecei labi jāpārzina ēdienu gatavošanas teorija un prakse, kā arī jābūt lietpratējai citās mākslās, kas saistītas ar mājokļa izveidošanu un ērtību uzturēšanu». Šeit mēs skaidri redzam, ka vīriešiem tiek iedalīta publiskā sfēra un sievietēm — privātā joma. Izsekojot šai tēmai, pavārgrāmatās ir iespējams saskatīt, kā šīs lomas mainās,» atzina A. Spalvēna.
Tāpat pavārgrāmatas var pastāstīt par sociālo mobilitāti jeb iespēju uzlabot savu sociālo statusu. Tas notiek brīžos, kad zināma iedzīvotāju daļa sasniedz finansiālu labklājību, bet tai pietrūkst zināšanu un spēju paaugstināt savu statusu sabiedrībā. Pavārgrāmatas kalpo kā instrukcija. Viens no piemēriem ir etiķete jeb galda un uzvedības kultūra. Viduslaikos uzvedības normas paredzēja, ka drīkst ēst ar pirkstiem un dzert no viena vīna kausa, bet ar laiku etiķete kļuva izsmalcinātāka, un to raksturoja ķermeņa attālināšanās no ēdiena, proti, jo tālāks ir ceļš no šķīvja līdz mutei, jo augstāks sociālais slānis. Aristokrātijas pārstāvji vēlējās norobežoties no citiem sociālajiem slāņiem, nošķirot tos, kuri prot attiecīgi uzvesties pie galda, no tiem, kuri neprot.
Pirmās pavārgrāmatas latviešu valodā
tapa gandrīz vienlaikus (1795. un 1796. gadā). Nepieciešamība pēc tām bija liela, un to auditorija bija muižu pavāri — latvieši, kuriem bija jāapgūst veids, kā kungu ēdienus gardi vārīt un sataisīt. Zemniekiem šāda literatūra bija samērā viegli pieejama, un daudz vieglāk bija orientēties pēc rakstīta materiāla, nekā paturēt visu prātā. «Šajā laikā pavārgrāmatas ietvēra svētku un sarežģīti pagatavojamus ēdienus, jo ikdienas ēdieni bija tajā repertuārā, ko katrs pavārs zināja. Tātad šīs pavārgrāmatas bija paredzētas profesionāļiem un netika lietotas mājsaimniecībās,» skaidroja A. Spalvēna.
Viena no lietām, ar ko cīnījās izdevēji jeb recepšu apkopojumu veidotāji, bija terminoloģija. Kungu ēdienos lietotie produkti un to apstrādes gaita latviešu pavāriem bija diezgan sveša. «18. gadsimta beigās nebija vārdu latviešu valodā, ar ko šīs receptes pierakstīt. Viens no tā laika receptes piemēriem skan šādi: «Teļa galva ar rīvētu maizi cepta. Kad tā galva ūdenī mirkusi, kad tās asinis izvilkušās un tie mati noplicināti, vāri to sālītā ūdenī gatavu un nogriez smukus gabalus no tā, tos dziedzerus, kā arīdzan to balto ādu mutē, ņem nost to mēli, kad tā arī novilkta, griez gabalos. Kad viss tas noticis, sakul četrus vai piecus pautus it labi, samaisi tos ar rīvētu baltu maizi, piparu, sāli un in­gveru. Iemērcē tos gabalus pautos un apmaisi viņus iekš tās rīvmaizes. Turi vienā raušu pannā kausētu sviestu gatavu uz uguns, liec tos gabalus, kad tie maizē apmaisīti, tūlīt iekšā, tā, lai uz abām pusēm gaiši brūni top. Viņi visi vienā reizē jācep, tad tie silti uz galda nāk. Tad būs ļoti gards rikts, jo tā galva trekna ir.» No šīs receptes mēs diez vai tā uzreiz varam saprast, ko un kādā secībā vajag darīt, bet tajā laikā pavāriem tas padevās,» viņa stāstīja.
Nākamais posms
pavārgrāmatu vēsturē ietver 19. gadsimtu, kad notika pāreja uz latviešu auditoriju un turīgākie latvieši tās sāka lietot mājsaimniecībās. Viena no grāmatu autorēm, par kuru ir zināms diezgan daudz, ir Hermīne Zālīte. «Viņa ir zināma saistībā ar ievērojamiem vīriem — brāli Kārli Balodi, kurš ir latviešu ekonomists un finansists, un vīru filozofu Pēteri Zālīti, kurš pēc viņas nāves sarakstīja grāmatu «Ko liela latviete mums stāsta». H. Zālīte ir ieguvusi labu izglītību, daudz ceļojusi, tādēļ viņas zināšanas palīdz rakstīt par tādām lietām, kas lielai daļai latviešu ir svešas. Viņi abi ar vīru uzskatīja mājturību par sieviešu un vīriešu emancipācijas jautājumu, kas paplašina sievietes tiesības. H. Zālītes grāmata ir pieskaitāma tā saucamajām lielajām mājturības grāmatām, kas ir lielas arī pēc apjoma. Tās ietver daudz informācijas, un, ja tiek runāts, piemēram, par vistu, tad recepte sākas ar vistas šķirnes izvēli, vistas turēšanas nosacījumiem, vistas nokaušanu, sadalīšanu, pagatavošanu, dekorēšanu un pasniegšanu. Tas demonstrē savam laikam ļoti raksturīgu erudīciju un interesi par dažādām jomām. Tāpat noris piemērošanās jaunam sociālajam statusam, ko nes līdzi turības un labklājības līmeņa paaugstināšanās latviešu vidū. H. Zālītes grāmatā atrodams šāds fragments: «No daiļuma stāvokļa nevar ieteikt putnus dekorēt ar visu galvu un spalvām. Daža laba rada pretību, kad ierauga putna vai lopiņa galvu. Tas tomēr atgādina mežonību. Šinī grāmatā arī tādi paraugi bija jāpasniedz, tāpēc, ka dažos smalkos namos to prasa, bet citādi jāievēro tikai tas, kas cēls.»
Lielākā daļa latviešu
dzīvoja pieticīgākos apstākļos. Arī šādai auditorijai bija pavārgrāmatas. Viena no adresātu grupām bija pilsētas strādnieki, otra — turīgie lauksaimnieki. Šajā laikā radās lielsaimniecības un tika ieviesti jauninājumi, piemēram, mājas vīna darināšana, plītis ar cepeškrāsni, leduspagrabi, sīpolu kapātājs ar nosaukumu «Neraudi!», attīstījās arī piensaimniecība un konservēšanas veidi.
Tam sekoja nacionālās virtuves veidošanās. 1930. gados par nacionālo virtuvi varēja runāt kā par valsts politikas sastāvdaļu. Liela nozīme tās nostiprināšanā bija mājturības izglītībai. 1920. gados tika izveidota mājturības skola. Absolventi lauku rajonos staigāja no mājas uz māju un stāstīja par jaunajām zināšanām. Šajā laikā iznākušās pavārgrāmatas parādīja, ka ir virkne autoru, kas ir ieguvuši labu, sistematizētu kulinārijas izglītību. Tās ir labi organizētas atšķirībā no iepriekšējiem periodiem — receptes ir izstāstītas precīzi, pirmo reizi tiek nošķirta sastāvdaļu daļa no receptes gaitas apraksta. Nostiprinās terminoloģija, un lielākajā daļā grāmatu ir arī kulinārijas terminu vārdnīca,» skaidroja A. Spalvēna.
Pavārgrāmatas atspoguļo arī uzturu krīzes apstākļos. Latvijā šis periods tika attiecināts uz Otro pasaules karu. «Grūti bija sagādāt taukvielas — tās tika iegūtas no žurkām, pelēm, kāmjiem, vārnām un pat prusakiem. Par ikdienas sastāvdaļu kļuva erzeckafija — saberztas valriekstu čaumalas, kam pievienota akmeņogļu darva,» atklāj kādā pavārgrāmatā sastopamais fragments. Erzecprodukti ir termins tā saucamajiem viltojumiem. Šīs grāmatas ir saistītas ar resursu taupīšanu un ietver tādu paradoksu — no vienas puses tās runā par to, kā taupīt resursus, kā pielāgoties apstākļiem, bet no otras puses — ēdienu nosaukumi, kas tika lietoti, rada iespaidu, ka tās palīdz saglabāt  sajūtu, ka nekas nav mainījies. Tās aicina turpināt cept kūkas pat tad,  ja tās jācep no pupiņām.
Savukārt trimdas latviešiem pavārgrāmatas kļuva par identitātes uzturēšanas mehānismu. Tajās ir daudz personīgu atmiņu, literatūras citātu, vēstures pārstāstu, kas tās padara par kaut ko vairāk nekā tikai pavārgrāmatas.
Latvija tajā laikā
bija okupēta un atradās Padomju Savienības sastāvā. «Attiecībā uz pavārgrāmatām šajā laika posmā es izvēlos lietot metaforu «Potjomkina sādža», proti, spoža āriene, ar kuras palīdzību tiek noslēpti trūkumi. Oficiālā ideoloģija uzsvēra vienlīdzību, kam vajadzētu nozīmēt, ka uzturlīdzekļi ir vienlīdzīgi sadalīti starp visiem valsts iedzīvotājiem. Bet tā nebūt nebija. Valstī valdīja deficīts un blats, bet pavārgrāmatas rādīja situāciju, kurā viss ir visiem pieejams. Grāmatu autori bieži bija teorētiķi, nevis pavāri,» uzsvēra A. Spalvēna.
Pēdējais periods pavārgrāmatu vēsturē Latvijā sākas ar 1990. gadu, kad mainījās veids, kā cilvēki uztver ēdienu. Par to vairāk runāja kā par baudu un izklaidi. Radās tādas profesijas kā restorānu kritiķis, vīnzinis, ēdienu fotogrāfs, arī kulinārais tūrisms kļuva par pilnvērtīgu vaļasprieku. Norisinājās jaunas identitātes meklējumi, un 1990. gados plaši tika izdotas pavārgrāmatas no 1920., 1930. gadiem. Tas bija mēģinājums atjaunot Latvijas gastronomiju tajā situācijā, kur to pārtrauca karš. Bieži pavārgrāmatas izdeva sabiedrībā zināmi cilvēki. Viena no šādām grāmatām bija Mārtiņa Rītiņa «Mielasts ar Mārtiņu», kas atspoguļoja ēdiena traktējuma maiņu, proti, ēdienu kā baudas avotu un tā gatavošanu kā radošu procesu. Mainījās arī pavāra loma — pavārs vairs nebija smaga darba darītājs, bet slavenība. Otra pavārgrāmata, kas iznāca vēlāk, ir «Sirmā Latvija», kuras autors Mārtiņš Sirmais popularizēja nevis receptes, bet gan dzīvesveidu.
«Manuprāt, pavārgrāmatas mums nestāsta par to, ko cilvēki ēda kādā laika posmā, tās mums stāsta par to, ko cilvēki gribēja ēst vai varēja ēst. Tas nav laikmeta gastronomijas dokuments, bet noteikti ir laikmeta kultūras un sociālo parādību dokuments,» ar šādiem vārdiem lekciju noslēdza A. Spalvēna. Viņasprāt, šobrīd nevar runāt par pavārgrāmatu izzušanu, bet mainās to funkcija. Cilvēki bieži receptes meklē internetā, taču pavārgrāmatas šobrīd vairāk pilda fotoalbuma un dzīvesveida reklamēšanas funkciju.

Pievienotie attēli
Atslēgvārdi
sabiedrība, kultūra
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Lietotāja profils
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Twitter
----- Account: talsuvestis.lv -----