Pazīstami un mazāk pazīstami portreti Dundagā 18.06.2014
Aktieri, mūziķi, svešinieki, kuru sejā rakstīts mūža gaitā pārdzīvotais, bērni, kas lepni rāda savus zīmējumus un daudz, daudz citu cilvēku kopš 10. jūnija sastopami Dundagas pilī. Viņi visi ir kinorežisora, kinooperatora un Latvijas Okupācijas muzeja audiovizuālo materiālu krātuves vadītāja Andreja Feldmaņa izstādes «Pazīstami, mazpazīstami, man pazīstami portreti» personāži.
Lai gan Andreju Edvīnu Feldmani labāk zinām
pēc darbiem dokumentālajā kino, viņa krājumā atrodams arī milzums fotogrāfiju. Daļa no tām apkopota izstādē. Kā norādīja autors, tai viņš izvēlējies kultūrvēsturiskus portretus. Izstādē iekļauts vairāk nekā 200 darbu. Kā liecina anotācijā pieejamā informācija — 229 no atlasītajām fotogrāfijām ir dokumentālas, kas radītas, kad fotogrāfs notiekošajā izslēdz savu klātbūtni, bet septiņām, kā skaidro meistars, dokumentālajā notikumā īpaši piemeklēta vide un pozēts, lai par konkrēto personu sniegtu papildu informāciju.
Izstādē aplūkojams A. Feldmaņa veikums 60 gadu garumā. Vecākā tajā iekļautā fotogrāfija ir viņa pirmais darbs, kas tapis 1954. gadā. Jaunākie attēli radīti vēl šogad. Kā pastāstīja autors — ar fotografēšanu viņš sācis nodarboties jau 1954. gadā. Toreiz tas bijis pašizteiksmes veids; savā ziņā maģija, jo televīzijas vēl nebija.
Tā kā lielākā daļa darbu tapuši pat pirms vairākiem desmitiem gadu, to radīšanā bija nepieciešama arī īpaša rūpība, jo atšķirībā no šobrīd plaši izmantotās digitālās tehnikas, kur tūdaļ pēc attēla uzņemšanas iespējams to aplūkot, agrāk kas tāds nebija iespējams. «Tas ir viens moments. Tad tas jānoķer, tad attīsti un skaties: oi, oi, oi — ir iznācis; oi, oi, oi — nekas nav iznācis,» klāstīja autors.
Katra izstādes fotogrāfija
lepojas ar vēstījumu gan par tās radīšanas laiku, gan noteiktu fona informāciju, ko papildina autora redzējums. Liela daļa no tām tapusi darba gaitā, citas — izvēlētajiem personāžiem pat nenojaušot. Iespējams, tieši tādēļ no izstādē aplūkojamajiem attēliem staro tik spilgti izjūtams īstums. Arī izglītība kinooperatora un kinorežisora amatā, kur atšķirībā no fotogrāfijas mākslas tiek mācīts cits uztveršanas veids, darījusi savu.
Autoram netrūka arī stāstu par darba mūžā pieredzēto. Piemēram, iegūt vairākas unikālas vēstures liecības padomju gados palīdzējusi darbam izsniegtā caurlaide, kas tolaik ļāva nonākt vietās, kur katru vis neielaida. Tā kļuvis par liecinieku piekrastes ciemos notiekošajam, diemžēl arī to bēdīgajam liktenim, izzūdot cilvēkiem.
Lai gan lielākoties izstādē iekļauti kultūrvēsturiski portreti, izstādē ir arī vairāki piemiņas veltījumi. Vairāki no tiem ar nosaukuma «Veltījums Latvijas brīvībai». Te iemūžināts «Baltijas ceļš», skats no A. Feldmaņa režisētās dokumentālās filmas «Pēdējā laiva» (vēstīts par rakstnieka Mārtiņa Zīverta došanos trimdā; viņš radījis arī lugu ar tādu pašu nosaukumu), kas ir veltījums bēgļiem, kuri 1944. gadā bija spiesti pamest dzimteni. Dziesmu un deju svētki. Vēl kādā fotogrāfijā sastingusi aina no nakts 1967. gadā, kad par spīti aizliegumiem, cilvēki aizdeguši svecītes pie pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes pieminekļa Meža kapos.
Darba gaitās A. Feldmanim laimējies sastapt un iemūžināt daudz cilvēku, kuru pagātne glabā teju vēstures grāmatas cienīgus notikumus. Vēl 1986. gadā iemūžināts vīrs vārdā Gustavs Purmalis — grāmatas «Ādama stāsts» varoņa dēls. Toreiz viņš A. Feldmanim uzticējis stāstu par radinieku, kurš revolūcijas laikā Soda ekspedīcijai nodevis cilvēku. Citā reizē, vēl padomju gados, veidojot filmu, viesojušies pie diriģenta Haralda Medņa, kurš pēc ilgiem gadiem filmēšanas grupai parādījis 1938. gada IX Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos kora iegūto balvu — Kārļa Ulmaņa pasniegto sudraba šķīvi. Okupācijas laikā tas gulēja noslēpts. Ticies arī ar H. Medņa vadītā kora solisti, ko sastapuši vecā kolhoza mājā sliktos sadzīviskos apstākļos. Kundzi liktenis nebija saudzējis, bet tieši viņa reiz bijusi viena no divām sievietēm, kas, pozējot tā laika presei, turēja rokās šo dārgumu.
Arī strādājot Latvijas Okupācijas muzejā un ierakstot represēto cilvēku liecības, izdevies iemūžināt dažādas personības.
Ir fotogrāfijas, kas darbojas pāros — iespējams skatīt arī katru atsevišķi, bet kopā tās veido veselu stāstu.
Ar izstādes fotogrāfiju palīdzību daudzi varēs atvedināt atmiņā sen piemirstus, bet mīļus kultūras pārstāvjus un notikumus. Raimonds Pauls, Uldis Stabulnieks, Kārlis Sebris, Mārtiņš Zīverts un daudz citu mūsu dižgaru un vienkārši labi pazīstamu seju. Te aplūkojami arī kadri no Teātra dienām, dziesmu svētkiem, Rīgas pilsētas svētkiem. Vai kāds atceras reiz slaveno humora raidījumu ciklu «Pie mums viesos Malēnijas TV»? Pa druskai redzams arī no tās. Savukārt Dundagas novada iedzīvotāji šeit atpazīs vairākus savējos. Tieši, kurus — lai paliek noslēpums.
Izstādē aplūkojamo fotogrāfiju vidū katrs var atrast ko sev tuvu. Pēc tās apmeklēšanas šķiet, ka pazīstamie un mazpazīstamie portreti nu pietuvojušies trešajam nosaukumā ietvertajam apzīmējumam — man pazīstami.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: