Pēc vairāku mēnešu darba tikai tagad kolcenieki saņem normālu dzeramo ūdeni 28.09.2016


Šogad «Talsu Vēstīs» vairākkārt rakstīts par SIA «Kolkas
ūdens» problēmām un iespējām iedzīvotājiem saņemt atbilstošas
kvalitātes ūdeni. Par to, kas līdz šim izdarīts un kas vēl
jāpaveic, sarunājos ar uzņēmuma valdes locekli Juri
Apsi.
— Kāds pašlaik ir dzeramais ūdens Kolkā, ko saņem ciema
iedzīvotāji?
— Kolkā iegūtais ūdens ir specifisks, tāpēc to attīra citādāk, nekā
ierasts. Šeit dzeramā ūdens attīrīšanas stacija nodota
ekspluatācijā 2010. gada beigās. Līdz tam neviens par tādu ūdens
attīrīšanu nezināja. Dzēra tādu ūdeni, kāds bija. Veselības
inspekcijas prasības dzeramā ūdens kvalitātei tomēr ir stingras, un
ūdens kvalitātei ir jāatbilst normām. Šogad bija jānomaina
membrāna, kas bija nokalpojusi piecus gadus. Ūdens kvalitāte ar
katru brīdi pasliktinājās, un pavasarī, kad uzņēmums «Karme filtrs»
ņēma analīzes, ūdens nebija atbilstošs dzeramā ūdens kvalitātes
normām. Iepriekšējais valdes loceklis Aigars Kehers bija plānojis
membrānu nomainīt, taču konkursa rezultātā «Kolkas ūdenī» darbu
šogad uzsāka Gints Muskars. Viņš nomainīja arī ūdens attīrīšanas
iekārtas apkalpotāju, kas nepārzināja Kolkas specifiku. Tā bija
lielākā kļūda, ka nenotika konsultācijas ar «Karme filtru», kas šo
iekārtu pielāgoja Kolkas vajadzībām. Sākās eksperiments. Jaunie
apkalpotāji, domādami, ka ūdens attīrīšanas iekārtu saslēdz
pareizi, izdarīja kļūdu. Rezultātā visus ūdens mīkstināšanas un
attīrīšanas filtrus izveda no darba kārtības, tos piesārņojot.
Praktiski ūdens attīrīšanas stacija bija sabojāta. Kad maijā darbu
uzsāku, atjaunoju sadarbību ar uzņēmumu «Karme filtrs». Bija
jāiegulda milzīgs darbs, lai atjaunotu kārtību, kāda tā bija līdz
šim, un to uzlabotu. Tagad ir nomainīta membrāna un sakārtotas
atdzelžošanas iekārtas, kas bija papildu izdevumi un tika iekļauti
domes piešķirtajā finansējumā gandrīz 29 tūkstošu eiro apmērā
stacijas atjaunošanai. Praktiski tikai augusta beigās beidzot
dabūjām Kolkā normālu ūdeni, kas atbilst kvalitātes prasībām.
— Sakāt, ka ūdens tagad atbilst kvalitātei. Kādu to cilvēki
saņem savā dzīvesvietā? Tas joprojām ir brūnganīgs?
— Nē, caurspīdīgs. Pagaidām neviens nav sūdzējies. Maģistrālie
cauruļvadi ir ar pietiekami lielu diametru. Ja nerausta sistēmu,
piesārņojums nomierinās un ūdens ir tīrs un nepiesārņojas no
lielajiem cauruļvadiem. Taču ūdens piesārņojumu var radīt mazie
atzari, pa kuriem ūdens nonāk līdz mājām. Tie ir ļoti piesārņoti.
Manuprāt, lielos cauruļvadus nevajadzētu aiztikt un mainīt, bet, ja
parādās līdzekļi, tos izskalot.
— Pavasarī no Dundagas novada domes izskanēja: lai
cauruļvadu, pa kuriem padod ūdeni iedzīvotājiem un kas ir sliktā
stāvoklī, nomaiņai piesaistītu Eiropas Savienības vai valsts
finansējumu, nepieciešams tehniski ekonomiskais pamatojums, kādi
darbi veicami un cik tas izmaksās? Bez šī dokumenta nekāda virzība
uz priekšu finansējuma piesaistē nevarot notikt. Vai šāds
pamatojums ir tapis?
— Neuzskatu, ka tagad maģistrālie cauruļvadi būtu jāmaina. Tās ir
no padomju laikiem — azbesta caurules ar pietiekami lielu diametru.
Ja nerausta sistēmu, tur nekas slikts nenotiek, ja par atzariem —
kāds tur ekonomiskais pamatojums? Ja ir nauda, var sākt to maiņu.
Nezinu, kurš cits var iedot naudu, jo neesam struktūrfondu plānos.
Tehniski ekonomiskais pamatojums vairāk būtu nepieciešams jauna
urbuma jeb dziļurbumu izveidei, lai no 120 līdz 300 metru dziļuma
iegūtu mineralizētu ūdeni. Tad būtu lētāka arī ūdens attīrīšana, jo
šobrīd tā ir dārga. Pašlaik dome šo ūdens attīrīšanu dotē, lai
iedzīvotājiem nav jāmaksā augsts tarifs par patērēto ūdeni. Ar
ģeologiem esam pētījuši, ka Kolkā ir mineralizētais ūdens 130 līdz
300 metru dziļumā. Taču ir arī nelīdzens relfejfs un garozas
lūzumi. Ja urbuma laikā uztrāpām uz lūzuma vietu, tiek iztērēta
nauda, bet ūdens nav. Urbuma ierīkošanai vajadzīga lielāka izpēte.
Lai to veiktu, nepieciešams finansējums. Tad tas viss kopā varētu
būt tehniski ekonomiskais pamatojums — jāveic izpēte, ko tas dos,
kā tas atsauksies pēc tam uz ūdens pašizmaksu un cik ūdens maksās
iedzīvotājiem, paturot prātā, ka minētie atzari tad arī ir
jānomaina. Šogad pats galvenais uzdevums bija sakārtot staciju.
Kritiskā stāvoklī bija arī attīrīšanas iekārtas, ko izmanto
uzņēmums «Līcis 93». Pateicoties uzņēmuma tehniskajiem
darbiniekiem, šīs iekārtas ir sakārtotas.
— Kam šie aprēķini būtu jāveic?
— Es nezinu. Es, piemēram, šeit būšu tikai līdz jaunajam gadam.
Uzskats, ka ir jāpasūta speciālists vai firma, kas to var izdarīt.
SIA «Kolkas ūdens» īpašnieks ir pašvaldība, un tai jāpieņem lēmums,
ko tā grib darīt. Tad tiek pasūtīts speciālists, kurš izstrādās
tehniski ekonomisko pamatojumu. Ne jau to darīs darbinieki. Līdz
šim par šo lietu no pašvaldības nekāda interese nav bijusi, un, cik
noprotu, arī iepriekš ne. Domāju, ka līdz vēlēšanām nevienam tās
arī neradīsies. Deputāti priecīgi, ka ūdens padeves un kvalitātes
jautājums ir kaut cik sakārtots un atbilst normatīviem. Jācer, ka
vēlēšanās iedzīvotāji ievēlēs pārstāvjus, kuri būs progresīvi
domājoši un vēlēsies lietas mainīt.
Iedzīvotāji, kuri nāk maksāt par ūdeni, teic, ka kvalitāte ir
uzlabojusies. Mums bija viena avārija, un nomainījām cauruļvada
posmu. Uzņēmumā ir viens gabals no tā. Redzams, ka vieta, pa kuru
plūst ūdens caurulē, ir pildspalvas resnumā. Viss pārējais ir
aizaudzis. Tādi šie atzari uz mājām ir.
Kad bija pieejama Eiropas Savienības nauda šo darbu veikšanai,
iespēja kaut ko nomainīt tika palaista garām. Ja nebūtu Eiropas
naudas, neviens nevarētu sakārtot ūdenssaimniecību. Šobrīd SIA
«Kolkas ūdens» ir maza pašvaldības kapitālsabiedrība. Ir 350
klienti un viens uzņēmums, kas izmanto ūdeni. Tāds, kāds uzņēmums
ir pašlaik, tas pastāvēt un kaut ko izdarīt nevar. Tas nav uz
attīstību vērsts. Labi, ka ir pieturēta nauda un darbiniekiem varam
samaksāt algas.
— Šogad tapa arī abu Dundagas novada kapitālsabiedrību
«Ziemeļkurzeme» un «Kolkas ūdens» funkcionālais audits, ko pasūtīja
pašvaldība. Viens no tā mērķiem bija skatīt iespēju par abu
uzņēmumu apvienošanu?
— Publiski izskanēja, ka varētu šo kapitālsabiedrību apvienot ar
«Ziemeļkurzemi», tad uzņēmums būtu vismaz kaut kas. Ja pašvaldība
SIA «Kolkas ūdens» negrib apvienot ar «Ziemeļkurzemi», kas
nodrošina ūdens apgādi Dundagā, otra iespēja ir ūdens saimniecību
un kanalizāciju nodot Kolkas pagasta saimnieciskajam dienestam.
Šobrīd ūdens jautājums ir kaut cik sakārtots, attīrīšanas iekārtas
arī. Tad pagasta pārvaldes saimnieciskais dienests šos jautājumus
arī risinātu. Līdz ar apvienošanu nav vairs jāmaksā liela alga
valdes loceklim, kuram jābūt ar augstāko izglītību un pieredzi.
Ieguvums no tā ir, ka pašvaldības saimnieciskais dienests ir
saimnieks visam Kolkas pagastam. Pašlaik SIA «Kolkas ūdens» apkalpo
tikai Kolkas ciemu. Taču Kolkas pagasts ir daudz lielāks, piemēram,
arī Mazirbe, kur ir problēmas ar ūdeni. Kas tās risina? Neviens.
Kāpēc šāda ideja ir laba? Pakonsultējos ar Valdemārpils
saimniecisko dienestu, kura pārziņā vēl ir ūdens un kanalizācijas
lietas. Viņi uz vietas visu redz un vajadzības gadījumā operatīvi
var problēmas novērst, pārzina sistēmas vājās un stiprās
puses.
Lai pašvaldības kapitālsabiedrība spētu strādāt, tai ir jāaug un
vajadzīgi lielāki apgrozāmie līdzekļi, lai arī darbus var darīt
lielākus. Tāds mazs, neefektīvs SIA neko nevar izdarīt. Talsu
novadā dome stiprina savas kapitālsabiedrības, ļaujot viņiem palikt
lieliem un spēcīgiem. Spēcīgs SIA ir labs atbalsts arī pašvaldībai,
risinot jautājumus ar iedzīvotājiem. Dundagā ir otrādi — nīkuļojošs
SIA «Ziemeļkurzeme», kuram Dundagā ir ūdens apgāde un kanalizācija,
un klāt vēl mazliet tagad nākusi māju apsaimniekošanas jautājumi,
un mazs SIA «Kolkas ūdens», kam ir ūdensapgāde un kanalizācija un
nekādu resursu, kas liek pie pašvaldības staigāt ar pastieptu roku.
Pašvaldībā par iespēju ūdensapgādi un kanalizācijas jautājumus
nodot Kolkas saimnieciskajam dienestam domas dalās. Nevar būt tā,
ka saimnieciskais dienests un SIA katrs dzīvo savu dzīvi un kuļas,
kā māk. Ja ir pašvaldībai kapitālsabiedrība, tad jādomā, kā to
stiprināt, deleģējot arī saimnieciskos darbus, īpašumu
apsaimniekošanu, vai domāt, kā darbus organizēt citādāk.
— Minējāt, ka strādāsiet līdz gada beigām?
— Ceru, ka ūdens apgādi un kanalizāciju pašvaldība nodos Kolkas
pagasta pārvaldes saimnieciskajam dienestam. Ja tomēr pašvaldība to
nenodos, lai sludina jaunu konkursu un meklē cilvēku, kurš šeit
būtu gatavs nākt un strādāt. Mani vairāk interesē sakropeļu ieguve,
ko esmu pētījis vairākus gadus, un šajā jomā redzu arī savu
turpmāko darbu. Uz šo amatu nācu, cerēdams, ka apvienos abus ūdens
apgādes uzņēmums Dundagas novadā. Tad būtu iespēja attīstīt stipru
SIA, kas nodarbotos ne tikai ar ūdens un kanalizācijas jautājumiem,
bet sāktu apsaimniekot arī daudzdzīvokļu mājas. Tad rosinātu
deputātiem pārņemt arī visus saimnieciskos darbus, piemēram, kā tas
notiek Rojas novadā. Taču, ja nav pamata bāzes, tur nekas nevar
sanākt. Pašlaik kā valdes loceklis «Kolkas ūdenī» es saņemtu pārāk
lielu algu. Tāpēc no oktobra atsakos no pus algas, lai ekonomētu
šeit līdzekļus. Neredzu saņemtajam atalgojumam pretī tik daudz
darāmā. Kapitālsabiedrība ir maza, nav līdzekļu, tāpēc šeit neko
nevar izdarīt.
— No 1. marta Kolkā spēkā stājās jauns ūdens apgādes un
kanalizācijas tarifs. Toreiz pašvaldības izpilddirektora pienākumu
izpildītāja Baiba Dūda teica, ka pašvaldība segs iedzīvotājiem
membrānas filtra, ar ko tiek attīrīts iegūtais ūdens, izmantošanas
izmaksas. Zinot, ka situācija nav mainījusies, kas ar ūdens
tarifiem notiks nākamgad? Pašvaldībai atkal nāksies dotēt ūdens
attīrīšanu, tādējādi naudu atņemot citām vajadzībām?
— Protams, kamēr nekas nemainīsies. Jā, šobrīd attīrīšanas stacija
izmaksā dārgi. Ir nepieciešami dažādi līdzekļi, lai ūdeni attīrītu,
ir apkopes un uzturēšana. Lai šīs izmaksas neuzkrautu iedzīvotāju
pleciem, pašvaldība tās dotē. Ir nomainīta membrāna, un ūdens
atbilst kvalitātes rādītājiem. Pašlaik nevaram eksperimentēt,
pārbūvējot staciju, un veikt urbumu. Tagad ir trīs gadu laiks
izpētīt, kur varētu taisīt urbumu, gatavot tehniski ekonomisko
pamatojumu, un šīs lietas sākt beidzot sakārtot.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: