Pēc vairāku mēnešu darba tikai tagad kolcenieki saņem normālu dzeramo ūdeni 28.09.2016

Aiga Naudiņa
aiga.naudina@talsuvestis.lv
63223337

Tweet

Šogad «Talsu Vēstīs» vairākkārt rakstīts par SIA «Kolkas ūdens» problēmām un iespējām iedzīvotājiem saņemt atbilstošas kvalitātes ūdeni. Par to, kas līdz šim izdarīts un kas vēl jāpaveic, sarunājos ar uzņēmuma valdes locekli Juri Apsi.
— Kāds pašlaik ir dzeramais ūdens Kolkā, ko saņem ciema iedzīvotāji?
— Kolkā iegūtais ūdens ir specifisks, tāpēc to attīra citādāk, nekā ierasts. Šeit dzeramā ūdens attīrīšanas stacija nodota ekspluatācijā 2010. gada beigās. Līdz tam neviens par tādu ūdens attīrīšanu nezināja. Dzēra tādu ūdeni, kāds bija. Veselības inspekcijas prasības dzeramā ūdens kvalitātei tomēr ir stingras, un ūdens kvalitātei ir jāatbilst normām. Šogad bija jānomaina membrāna, kas bija nokalpojusi piecus gadus. Ūdens kvalitāte ar katru brīdi pasliktinājās, un pavasarī, kad uzņēmums «Karme filtrs» ņēma analīzes, ūdens nebija atbilstošs dzeramā ūdens kvalitātes normām. Iepriekšējais valdes loceklis Aigars Kehers bija plānojis membrānu nomainīt, taču konkursa rezultātā «Kolkas ūdenī» darbu šogad uzsāka Gints Muskars. Viņš nomainīja arī ūdens attīrīšanas iekārtas apkalpotāju, kas nepārzināja Kolkas specifiku. Tā bija lielākā kļūda, ka nenotika konsultācijas ar «Karme filtru», kas šo iekārtu pielāgoja Kolkas vajadzībām. Sākās eksperiments. Jaunie apkalpotāji, domādami, ka ūdens attīrīšanas iekārtu saslēdz pareizi, izdarīja kļūdu. Rezultātā visus ūdens mīkstināšanas un attīrīšanas filtrus izveda no darba kārtības, tos piesārņojot. Praktiski ūdens attīrīšanas stacija bija sabojāta. Kad maijā darbu uzsāku, atjaunoju sadarbību ar uzņēmumu «Karme filtrs». Bija jāiegulda milzīgs darbs, lai atjaunotu kārtību, kāda tā bija līdz šim, un to uzlabotu. Tagad ir nomainīta membrāna un sakārtotas atdzelžošanas iekārtas, kas bija papildu izdevumi un tika iekļauti domes piešķirtajā finansējumā gandrīz 29 tūkstošu eiro apmērā stacijas atjaunošanai. Praktiski tikai augusta beigās beidzot dabūjām Kolkā normālu ūdeni, kas atbilst kvalitātes prasībām.
— Sakāt, ka ūdens tagad atbilst kvalitātei. Kādu to cilvēki saņem savā dzīvesvietā? Tas joprojām ir brūnganīgs?
— Nē, caurspīdīgs. Pagaidām neviens nav sūdzējies. Maģistrālie cauruļvadi ir ar pietiekami lielu diametru. Ja nerausta sistēmu, piesārņojums nomierinās un ūdens ir tīrs un nepiesārņojas no lielajiem cauruļvadiem. Taču ūdens piesārņojumu var radīt mazie atzari, pa kuriem ūdens nonāk līdz mājām. Tie ir ļoti piesārņoti. Manuprāt, lielos cauruļvadus nevajadzētu aiztikt un mainīt, bet, ja parādās līdzekļi, tos izskalot.
— Pavasarī no Dundagas novada domes izskanēja: lai cauruļvadu, pa kuriem padod ūdeni iedzīvotājiem un kas ir sliktā stāvoklī, nomaiņai piesaistītu Eiropas Savienības vai valsts finansējumu, nepieciešams tehniski ekonomiskais pamatojums, kādi darbi veicami un cik tas izmaksās? Bez šī dokumenta nekāda virzība uz priekšu finansējuma piesaistē nevarot notikt. Vai šāds pamatojums ir tapis?
— Neuzskatu, ka tagad maģistrālie cauruļvadi būtu jāmaina. Tās ir no padomju laikiem — azbesta caurules ar pietiekami lielu diametru. Ja nerausta sistēmu, tur nekas slikts nenotiek, ja par atzariem — kāds tur ekonomiskais pamatojums? Ja ir nauda, var sākt to maiņu. Nezinu, kurš cits var iedot naudu, jo neesam struktūrfondu plānos. Tehniski ekonomiskais pamatojums vairāk būtu nepieciešams jauna urbuma jeb dziļurbumu izveidei, lai no 120 līdz 300 metru dziļuma iegūtu mineralizētu ūdeni. Tad būtu lētāka arī ūdens attīrīšana, jo šobrīd tā ir dārga. Pašlaik dome šo ūdens attīrīšanu dotē, lai iedzīvotājiem nav jāmaksā augsts tarifs par patērēto ūdeni. Ar ģeologiem esam pētījuši, ka Kolkā ir mineralizētais ūdens 130 līdz 300 metru dziļumā. Taču ir arī nelīdzens relfejfs un garozas lūzumi. Ja urbuma laikā uztrāpām uz lūzuma vietu, tiek iztērēta nauda, bet ūdens nav. Urbuma ierīkošanai vajadzīga lielāka izpēte. Lai to veiktu, nepieciešams finansējums. Tad tas viss kopā varētu būt tehniski ekonomiskais pamatojums — jāveic izpēte, ko tas dos, kā tas atsauksies pēc tam uz ūdens pašizmaksu un cik ūdens maksās iedzīvotājiem, paturot prātā, ka minētie atzari tad arī ir jānomaina. Šogad pats galvenais uzdevums bija sakārtot staciju. Kritiskā stāvoklī bija arī attīrīšanas iekārtas, ko izmanto uzņēmums «Līcis 93». Pateicoties uzņēmuma tehniskajiem darbiniekiem, šīs iekārtas ir sakārtotas.
— Kam šie aprēķini būtu jāveic?
— Es nezinu. Es, piemēram, šeit būšu tikai līdz jaunajam gadam. Uzskats, ka ir jāpasūta speciālists vai firma, kas to var izdarīt. SIA «Kolkas ūdens» īpašnieks ir pašvaldība, un tai jāpieņem lēmums, ko tā grib darīt. Tad tiek pasūtīts speciālists, kurš izstrādās tehniski ekonomisko pamatojumu. Ne jau to darīs darbinieki. Līdz šim par šo lietu no pašvaldības nekāda interese nav bijusi, un, cik noprotu, arī iepriekš ne. Domāju, ka līdz vēlēšanām nevienam tās arī neradīsies. Deputāti priecīgi, ka ūdens padeves un kvalitātes jautājums ir kaut cik sakārtots un atbilst normatīviem. Jācer, ka vēlēšanās iedzīvotāji ievēlēs pārstāvjus, kuri būs progresīvi domājoši un vēlēsies lietas mainīt.
Iedzīvotāji, kuri nāk maksāt par ūdeni, teic, ka kvalitāte ir uzlabojusies. Mums bija viena avārija, un nomainījām cauruļvada posmu. Uzņēmumā ir viens gabals no tā. Redzams, ka vieta, pa kuru plūst ūdens caurulē, ir pildspalvas resnumā. Viss pārējais ir aizaudzis. Tādi šie atzari uz mājām ir.
Kad bija pieejama Eiropas Savienības nauda šo darbu veikšanai, iespēja kaut ko nomainīt tika palaista garām. Ja nebūtu Eiropas naudas, neviens nevarētu sakārtot ūdenssaimniecību. Šobrīd SIA «Kolkas ūdens» ir maza pašvaldības kapitālsabiedrība. Ir 350 klienti un viens uzņēmums, kas izmanto ūdeni. Tāds, kāds uzņēmums ir pašlaik, tas pastāvēt un kaut ko izdarīt nevar. Tas nav uz attīstību vērsts. Labi, ka ir pieturēta nauda un darbiniekiem varam samaksāt algas.
— Šogad tapa arī abu Dundagas novada kapitālsabiedrību «Ziemeļkurzeme» un «Kolkas ūdens» funkcionālais audits, ko pasūtīja pašvaldība. Viens no tā mērķiem bija skatīt iespēju par abu uzņēmumu apvienošanu?
— Publiski izskanēja, ka varētu šo kapitālsabiedrību apvienot ar «Ziemeļkurzemi», tad uzņēmums būtu vismaz kaut kas. Ja pašvaldība SIA «Kolkas ūdens» negrib apvienot ar «Ziemeļkurzemi», kas nodrošina ūdens apgādi Dundagā, otra iespēja ir ūdens saimniecību un kanalizāciju nodot Kolkas pagasta saimnieciskajam dienestam. Šobrīd ūdens jautājums ir kaut cik sakārtots, attīrīšanas iekārtas arī. Tad pagasta pārvaldes saimnieciskais dienests šos jautājumus arī risinātu. Līdz ar apvienošanu nav vairs jāmaksā liela alga valdes loceklim, kuram jābūt ar augstāko izglītību un pieredzi. Ieguvums no tā ir, ka pašvaldības saimnieciskais dienests ir saimnieks visam Kolkas pagastam. Pašlaik SIA «Kolkas ūdens» apkalpo tikai Kolkas ciemu. Taču Kolkas pagasts ir daudz lielāks, piemēram, arī Mazirbe, kur ir problēmas ar ūdeni. Kas tās risina? Neviens. Kāpēc šāda ideja ir laba? Pakonsultējos ar Valdemārpils saimniecisko dienestu, kura pārziņā vēl ir ūdens un kanalizācijas lietas. Viņi uz vietas visu redz un vajadzības gadījumā operatīvi var problēmas novērst, pārzina sistēmas vājās un stiprās puses.
Lai pašvaldības kapitālsabiedrība spētu strādāt, tai ir jāaug un vajadzīgi lielāki apgrozāmie līdzekļi, lai arī darbus var darīt lielākus. Tāds mazs, neefektīvs SIA neko nevar izdarīt. Talsu novadā dome stiprina savas kapitālsabiedrības, ļaujot viņiem palikt lieliem un spēcīgiem. Spēcīgs SIA ir labs atbalsts arī pašvaldībai, risinot jautājumus ar iedzīvotājiem. Dundagā ir otrādi — nīkuļojošs SIA «Ziemeļkurzeme», kuram Dundagā ir ūdens apgāde un kanalizācija, un klāt vēl mazliet tagad nākusi māju apsaimniekošanas jautājumi, un mazs SIA «Kolkas ūdens», kam ir ūdensapgāde un kanalizācija un nekādu resursu, kas liek pie pašvaldības staigāt ar pastieptu roku. Pašvaldībā par iespēju ūdensapgādi un kanalizācijas jautājumus nodot Kolkas saimnieciskajam dienestam domas dalās. Nevar būt tā, ka saimnieciskais dienests un SIA katrs dzīvo savu dzīvi un kuļas, kā māk. Ja ir pašvaldībai kapitālsabiedrība, tad jādomā, kā to stiprināt, deleģējot arī saimnieciskos darbus, īpašumu apsaimniekošanu, vai domāt, kā darbus organizēt citādāk.
— Minējāt, ka strādāsiet līdz gada beigām?
— Ceru, ka ūdens apgādi un kanalizāciju pašvaldība nodos Kolkas pagasta pārvaldes saimnieciskajam dienestam. Ja tomēr pašvaldība to nenodos, lai sludina jaunu konkursu un meklē cilvēku, kurš šeit būtu gatavs nākt un strādāt. Mani vairāk interesē sakropeļu ieguve, ko esmu pētījis vairākus gadus, un šajā jomā redzu arī savu turpmāko darbu. Uz šo amatu nācu, cerēdams, ka apvienos abus ūdens apgādes uzņēmums Dundagas novadā. Tad būtu iespēja attīstīt stipru SIA, kas nodarbotos ne tikai ar ūdens un kanalizācijas jautājumiem, bet sāktu apsaimniekot arī daudzdzīvokļu mājas. Tad rosinātu deputātiem pārņemt arī visus saimnieciskos darbus, piemēram, kā tas notiek Rojas novadā. Taču, ja nav pamata bāzes, tur nekas nevar sanākt. Pašlaik kā valdes loceklis «Kolkas ūdenī» es saņemtu pārāk lielu algu. Tāpēc no oktobra atsakos no pus algas, lai ekonomētu šeit līdzekļus. Neredzu saņemtajam atalgojumam pretī tik daudz darāmā. Kapitālsabiedrība ir maza, nav līdzekļu, tāpēc šeit neko nevar izdarīt.
— No 1. marta Kolkā spēkā stājās jauns ūdens apgādes un kanalizācijas tarifs. Toreiz pašvaldības izpilddirektora pienākumu izpildītāja Baiba Dūda teica, ka pašvaldība segs iedzīvotājiem membrānas filtra, ar ko tiek attīrīts iegūtais ūdens, izmantošanas izmaksas. Zinot, ka situācija nav mainījusies, kas ar ūdens tarifiem notiks nākamgad? Pašvaldībai atkal nāksies dotēt ūdens attīrīšanu, tādējādi naudu atņemot citām vajadzībām?
— Protams, kamēr nekas nemainīsies. Jā, šobrīd attīrīšanas stacija izmaksā dārgi. Ir nepieciešami dažādi līdzekļi, lai ūdeni attīrītu, ir apkopes un uzturēšana. Lai šīs izmaksas neuzkrautu iedzīvotāju pleciem, pašvaldība tās dotē. Ir nomainīta membrāna, un ūdens atbilst kvalitātes rādītājiem. Pašlaik nevaram eksperimentēt, pārbūvējot staciju, un veikt urbumu. Tagad ir trīs gadu laiks izpētīt, kur varētu taisīt urbumu, gatavot tehniski ekonomisko pamatojumu, un šīs lietas sākt beidzot sakārtot.

Pievienotie attēli

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: