Pieprasījums lielāks nekā piedāvājums 08.11.2018
Kopš aizvadītās nedēļas labi zināmais skaidu granulu
ražošanas uzņēmums Talsu novada Laucienes pagastā SIA «SBE Latvia»
nomainījis nosaukumu uz Zviedrijas mātes uzņēmuma «Scandbio»
nosaukumu. Kompānija nodrošina darbu 24 cilvēkiem un teic, ka
pieprasījums ir lielāks nekā piedāvājums, bet paplašināties nevar
izejmateriālu trūkuma dēļ.
Uzņēmums sevi pozicionē šādi: «Mūsu pamatvērtības, strādājot pie
granulu ražošanas un komunikācijā ar klientiem, ir uzticamība,
precizitāte un tiekšanās pēc kvalitātes. Neatņemama ikdienas
sastāvdaļa ir darbs pie mūsu vīzijas — kļūt par 100% ilgtspējīgu un
videi draudzīgu uzņēmumu.» Ne velti kompānija Talsu pusē strādā jau
21 gadu, būtisks rādītājs — ļoti minimāla darbinieku
rotācija.
SIA «Scandbio Latvia» kokskaidu granulas
ir biokurināmais, kas izgatavots no dabas — 100% tīras koksnes bez
jebkādām piedevām vai sasaistes vielām. Tiek ražotas divu veidu
granulas: augstākās un industriālās kvalitātes, kurām ir dažāds
tilpumsvars, pelnu saturs un siltumspēja. Izejmateriāls lielākoties
tiek iegūts no turpat netālu esošā SIA «Vika Wood», kā arī citiem.
Galvenokārt tiek iepirkta miza, skaida un šķelda. Lai saražotu
vienu tonnu granulu, nepieciešami apmēram seši kubikmetri skaidu.
«Mūsu uzņēmumā cilvēka resurss ir neatņemama sastāvdaļa, bet
galveno ražošanu nodrošina iekārtas. Piemēram, pagājušajā mēnesī
saražojām 7500 tonnas granulu, kas ir ļoti labs rādītājs,» teic
uzņēmuma ražošanas vadītājs Modris Jirgensons. Viņš atklāj, ka
šobrīd visā Eiropā un Skandināvijas valstīs ir deficīts pēc koksnes
izejmateriāliem. Tas galvenokārt saistīts ar pagājušā un šī gada
laikapstākļiem. Lielākā daļa produkcijas tiek eksportēta, ļoti
iekustējies Latvijas tirgus. «Izejmateriāla deficīts liek būtiski
pārdomāt uzņēmuma darbības stratēģiju. Mēs (un domāju, ka arī citi)
nespējam Latvijā šobrīd nodrošināt pieprasījumu pēc granulām. Ļoti
daudzi pārgājuši uz granulu apkures katliem, pieprasījums pēdējo
gadu laikā ir būtiski audzis. Ja agrāk granulām bija izteikta
sezonalitāte (vairāk iegādājās aukstajos gada mēnešos), tendence
mainās,» stāsta M. Jirgensons.
Meklējot uzņēmumam darbinieku,
bijis pārsteigums, ka nav saņemti ārkārtīgi daudz piedāvājumu.
«Protams, bija speciālisti ar attiecīgu izglītību un pieredzi, bet
saņēmām arī CV, kurā uzrakstīti burtiski daži teikumi, un viss.
Pirms konkursa izsludināšanas domājām, ka nevarēsim atkauties no
strādāt gribētājiem, bet tā nenotika. Latvijā trūkst cilvēku, jo
sevišķi jomas speciālistu,» secinājis ražošanas vadītājs.
Spriežot par to, kas nepieciešams, lai uzņēmums būtu dzīvotspējīgs,
speciālists domā, ka ir trīs būtiskas komponentes: laba vadība;
spēja motivēt darbiniekus; darbaspēka efektivitātes celšana,
sekojot līdzi un analizējot darba procesu. «Ja ikdienā darba
process norit pašplūsmā, nedēļas, mēneša un gada beigās tas
iespaidīgi summējas, radot zaudējumus,» vērtē
M. Jirgensons.
Kā uzņēmumam var palīdzēt valsts un pašvaldība?
Kā galvenais tiek minēts apkārtējās infrastruktūras sakārtošana.
SIA «Scandbio Latvia» darbinieki pauž — tā kā ir liels un stabils
uzņēmums, īpaša palīdzība no pašvaldības puses nav nepieciešama.
Tas, kā kompānijai varētu palīdzēt valsts, ir grants ceļa, kas caur
Ķūļciemu ved uz Mērsraga ostu, pārbūve. Lai arī valdībai attiecīgā
problēma ir zināma, tā jau gadiem netiek risināta. Nesakārtotais
ceļa posms rada galvassāpes arī citiem novada uzņēmumiem, kuriem
regulāri nākas doties uz ostu. «Šī iemesla dēļ nākas braukt ar
līkumu, pa asfaltu, kas mums rada papildu izmaksas, jo, loģiski,
neviens nevēlas bojāt savu transportu,» pauž uzņēmuma
pārstāvis.
Kā novadam piesaistīt jaunus iedzīvotājus un uzņēmējus?
«Ģeogrāfiski atrodamies izdevīgā vietā, jo netālu ir osta. Ja
skatāmies pašvaldības virzienā, viņi, protams, nevar izveidot
uzņēmumus un radīt darba vietas. Bet tas, ko viņi var, ir noturēt
cilvēkus vai piesaistīt jaunus iedzīvotājus, sakārtojot
infrastruktūru, apkārtējo vidi. Cilvēks vispirms domā par savas
attīstības un ģimenes iespējām attiecīgajā dzīvesvietā. Ja ir
cilvēks, arī ekonomika plaukst. Piemēram, ļoti ceru, ka Talsu
novadā būs sporta komplekss, kas būtu viens no veidiem, kā noturēt
šeit dzīvojošos vai piesaistīt viesus no citiem novadiem. Ir jāsāk
ar Talsu pilsētas tēla sakārtošanu. Kādi pilsētā ir maģistrālie
ceļi un posms gar Talsu ezeru, Koklētāju? Ja nebūs cilvēku, mēs
varam šeit izvietot neiedomājamas kosmosa tehnoloģijas, bet nebūs,
kas tās izmanto,» domā M. Jirgensons.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: