Rakstu arhīvs
 
Decembris 2012
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2013
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2013
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2013
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2013
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2013
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2013
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2013
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2013
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2014
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 1 2
Marts 2014
24 25 26 27 28 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Aprīlis 2014
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Maijs 2014
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Jūnijs 2014
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Jūlijs 2014
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Augusts 2014
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Septembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Oktobris 2014
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Novembris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Decembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Janvāris 2015
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Februāris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 1
Marts 2015
23 24 25 26 27 28 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2015
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2015
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2015
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2015
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2015
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2015
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2015
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Novembris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Decembris 2015
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Janvāris 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Februāris 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 1 2 3 4 5 6
Marts 2016
29 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Aprīlis 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Maijs 2016
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Jūnijs 2016
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Jūlijs 2016
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Augusts 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Septembris 2016
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Oktobris 2016
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Novembris 2016
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Decembris 2016
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Janvāris 2017
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Februāris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 1 2 3 4 5
Marts 2017
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Aprīlis 2017
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Maijs 2017
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Jūnijs 2017
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Jūlijs 2017
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Augusts 2017
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Septembris 2017
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Oktobris 2017
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Novembris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Decembris 2017
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Janvāris 2018
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Februāris 2018
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 1 2 3 4
Marts 2018
26 27 28 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Aprīlis 2018
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Maijs 2018
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Jūnijs 2018
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Jūlijs 2018
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Augusts 2018
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Septembris 2018
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Oktobris 2018
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Novembris 2018
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Decembris 2018
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2019
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2019
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2019
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2019
 
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Viedoklis

Vai gaidāt Latvijas simtgades svētku?



Lai balsotu, jāielogojas sistēmā!
Pēdējās galerijas
Biežākie atslēgvārdi

Pieredze, strādājot ar bēgļiem Dānijā un Vācijā 23.11.2015

Janita Veinberga
janita@talsuvestis.lv
63223336

Bēgļu jautājums Latvijā nerimst. Katru dienu parādās aizvien jauna informācija par valdības plāniem. Pašvaldības izsaka neapmierinātību, ka šo jautājumu lielā mērā novels uz to pleciem. Šobrīd viss vēl tikai ir jautājumi, minējumi un varbūtības. Kas būs šie cilvēki? Kādi viņi būs, kā uzvedīsies un ko darīs? Ar ko jārēķinās Latvijas iedzīvotājiem? Vai tās ainas, ko redzam televīzijas ziņu raidījumos, ir vienīgās patiesās? Kā ir realitātē? Kā ir tur, kur ar bēgļiem jau strādā?
Uz šiem jautājumiem atbildēt piekrita divas novadnieces, kuras nu jau ilgāku laiku dzīvo ārpus Latvijas — Dānijā un Vācijā.
Agnese par mītnes vietu izvēlējusies Dāniju, kurp viņu aizveda ģimenes saiknes. Viņa saka: «Latvija ir mana dzimtene, Dānija ir manas mājas.» Apguvusi dāņu valodu, viņa var strādāt atbilstoši savai izglītībai un profesionālajām spējām. Viņas darbs saistīts ar bēgļu jautājumiem Nodarbinātības centrā. Pienākumi — informēt par integrācijas līgumu, kādi ir šo cilvēku pienākumi, kas jāievēro, integrācijas plāna sagatavošana (dāņu valodas apguve, prakse uzņēmumos utt.), kuru ik pēc trim mēnešiem, tiekoties ar bēgļiem, atkārtoti no jauna papildina ar jaunāko informāciju.
Uz jautājumu — kāda šobrīd ir bēgļu plūsma Dānijā —
viņa atbild: «2015. gada sākumā tika paredzēts, ka Dānijā ieradīsies 12 000 bēgļu, kuri lūgs patvērumu. Jau septembrī tika runāts, ka šis skaits tiks pārsniegts saistībā ar lielo bēgļu plūsmu. Pašvaldībām jau katra gada sākumā tika noteikts skaits, cik bēgļu jāuzņem. Tāpat tiek dota iespēja izteikt vēlmes — kādu tautu bēgļus vēlas uzņemt, piemēram, konkrētas valstis, vientuļos cilvēkus vai ar ģimenēm, kā arī izglītības līmeni utt. Kvotu sistēma darbojas, lai bēgļus vienmērīgi izvietotu pa visu Dāniju un nodrošinātu šo cilvēku veiksmīgāku integrāciju sabiedrībā. Pašvaldībās, kā Kopenhāgenas pilsēta, kurā jau ir liels skaits bēgļu, jaunus vairs šogad uzņemt nav paredzēts. Pašvaldībā, kurā strādāju es (aptuveni 17 kilometrus no Kopenhāgenas centra, pašvaldība ietilpst galvaspilsētas reģionā), plānotais bēgļu skaits bija 97 personas. Skaits tiek noteikts šādi — divi bēgļi uz 1000 iedzīvotājiem.
Septembrī Dānijas plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka ļoti liels skaits bēgļu bija cauri valstij ceļojošie.»
Agnese stāsta, ka dāņiem pret šo jautājumu
nav vienādas attieksmes. «Vieni uzskata, ka mums jau ir par daudz iebraucēju, un nevēlas, ka to skaits palielinātos. Pastāv viedoklis, ka bēgļi Dānijā izraisa nekārtības un problēmas. Otra daļa sabiedrības vēlas palīdzēt bēgļiem, bet galvenokārt tiem, kuri tiešām ir bēgļu gaitās, jo nevar vairs uzturēties savā zemē, kur tiek apdraudēta viņu dzīvība. Tā saucamajiem «labklājības meklētājiem», kuri vienkārši vēlas nokļūt Dānijā, lai izmantotu valsts sociālās garantijas labākas dzīves nodrošināšanai, tiem, kuri tikai sagaida, bet pretī nevēlas neko dot, — tiem atbalsta nav. Ir vēl arī trešā, mazākā, grupa dāņu, kas uzskata — visi ir jāuzņem, lai arī kādu iemeslu dēļ viņi šeit būtu ieradušies.
Kopumā gan masu mediju, gan politisko partiju radītais iespaids par šiem cilvēkiem ir visai negatīvs. Bieži parādās raksti par kriminālās situācijas pasliktināšanos, par izvarošanām (kas nesen pavīdēja arī Latvijas medijos saistībā ar Zviedriju). Ļoti negatīvi pret imigrantiem ir noskaņota labējā Dāņu Tautas partija, kas mērķtiecīgi un metodiski ar likumdošanas palīdzību cenšas apgrūtināt uzturēšanās atļaujas iegūšanu Dānijā. Šī partija politiskajā kampaņā izmanto visu iespējamo negatīvo informāciju par imigrantiem un bēgļiem, tādējādi iegūstot arvien vairāk dāņu iedzīvotāju atbalstu,» skaidro Agnese.
Kāds ir viņu noskaņojums, ko viņi sagaida?
«Bēgļi un iebraucēji ir dažādi, gluži kā mēs,» atzīst Agnese. «Ir tādi, kas nav vēlējušies iet armijā un tādēļ ir devušies prom no savas valsts, un ir tādi, kuru stāvoklis psiholoģiski un emocionāli ir ļoti bēdīgs. Cilvēki pārdzīvojuši savu ģimenes locekļu nogalināšanu, uztraucas par mājās palikušajiem un bieži nezina, kur tuvinieki atrodas. Šiem bēgļiem vispirms ir nepieciešama palīdzība psiholoģisko traumu pārdzīvošanai. Ir arī tādi, kuru galvenais mērķis ir ātrāk iekārtoties šeit, atrast darbu vai izglītoties. Arī tas, ko viņi sagaida no dzīves šeit, ir atšķirīgs. Vieni ir pateicīgi par jebkādu palīdzību, kamēr citi sūdzas, ka pietrūkst šā vai tā. Aprīlī atkal uzviļņoja ziņas, ka bēgļi vienā balsī sūdzas par Dāniju un uzņemšanas centriem, kuros viņi tiek izmitināti. Iebilda gan par ēdienu, gan pret dāņu valodas mācīšanās nepieciešamību, gan par to, ka viņu dokumenti tiek pārāk lēni izskatīti. Īpaši skumīgi dzirdēt: bēgļi sūdzas, ka viņiem jāpērk lietots apģērbs. Nometnēs ir veikali, kuros iespējams iegādāties lietotas drēbes par niecīgu naudas summu. Piemēram, bikses par trīs dāņu kronām, kas būtu 0,40 eiro). Varētu vaicāt — kādēļ vispār jāmaksā? Princips ir vienkāršs — ja šīs mantas būs par velti, tām nebūs nekādas vērtības. Vairumam bēgļu ir viedtālruņi un neviens caurās drēbēs nestaigā…» viņa stāsta.
Kā norit darbs ar bēgļiem? Cilvēki ierodas — kas notiek tālāk?
«Bēgļi tiek izmitināti pagaidu mītnēs, centros, kur viņi uzturas tik ilgi, kamēr tiek apstiprināts viņu statuss. Šajā laikā viņiem ir pieejams viss nepieciešamais sadzīvei — ārsti, tulki utt. Kad uzturēšanās atļauja ir apstiprināta, viņus pārvieto uz attiecīgo pašvaldību, un tālāk par uzņemšanu un iekārtošanu rūpējas pašvaldība.
Cilvēkus iekārto mājokļos (reizēm īslaicīgos pagaidu dzīvokļos, bet vēlāk jau patstāvīgā uzturēšanās vietā). Ar viņiem jau pirmajā ierašanās dienā tiekas Sociālā centra darbinieki, kas izstāsta visu nepieciešamo par mājokli, veselības sistēmu, personas koda un personas kartes pasūtīšanu, par pabalstiem, bankas konta atvēršanu, digitālo pastu un citām svarīgām detaļām. Mēneša laikā arī Nodarbinātības centram, kurā strādāju es, ar bēgļiem jātiekas pirmo reizi. Cenšamies jau pirmajā nedēļā pēc viņu ierašanās organizēt pirmo tikšanos. Mūsu atbildība ir rūpēties par Integrācijas līguma izpildi. Katram iebraucējam tiek izstrādāts šāds līgums, kas ir saistošs pirmos trīs gadus. Tā mērķis — pēc iespējas ātrāk integrēties sabiedrībā, apgūt valodu un atrast darbu, tā sakot, kļūt patstāvīgam un nesaņemt pabalstu no valsts. Piedāvājam pilnu veselības pārbaudi pie ģimenes ārsta, no kā saņemam atbildi, vai ir nepieciešama kāda īpaša ārstēšana vai psihologa palīdzība. Šajā darbā papildus tiek piesaistīti mentori, kā arī brīvprātīgās organizācijas, kas palīdz gan informēt, gan praktiski risināt ikdienas situācijas — pieteikt vizītes pie ārsta, samaksāt rēķinus, iekārtot bērnus skolā, bērnudārzā.
«Kāds paziņa,
kurš pats bijis kareivis Afganistānā, reiz man par bēgļiem sacīja tā: «Ja jau cilvēki savā dzimtenē, savā zemē, kur dzimuši, auguši, kur ir ģimene un draugi, jūtas apdraudēti un to dzīvība ir briesmās, tad šķistu loģiski, ka svarīgākais būtu tikt pāri robežai vienalga kā, lai tikai būtu drošībā. Censties sākt jaunu dzīvi vienalga kurā vietā. Bet kādēļ tad ir tā, ka bēgļi mērķtiecīgi pārvietojas cauri neskaitāmām valstīm, lai nonāktu vienā konkrētā valstī?»» vērtē Agnese.
Nellijas dzīve nu jau vairākus
gadus rit Vācijā. Pirms atbildēt uz jautājumiem par bēgļu situāciju mītnes valstī, sieviete norāda, ka viņas viedoklis noteikti Latvijā nebūs populārs: «Varbūt daļēji tas izskaidrojams ar to, ka pati esmu migrante? Ja runājam par migrantiem — latviešiem —, no medijiem esam dzirdējuši dažus stāstus, ka latvieši neprot Īrijā un Anglijā uzvesties. Vai tad tiešām tikai bēgļi ir tie, kas taisa nepatikšanas?»
Viņa piemin faktu, ka ir arī pozitīvie piemēri, bet šie stāsti reti nonāk līdz Latvijas mediju telpai: «Tas, ko ikdienā redzu, bet ko ziņās nerāda, ir milzīga iedzīvotāju gatavība iesaistīties un brīvprātīgi palīdzēt. Organizācijas, kā «Caritas», «Verband und Diakonie» (katoļu un luterāņu iestādes, kas veic sociālo darbu), ir ļoti noslogotas tieši ar brīvprātīgo koordinēšanu. Gandrīz katrā ciemā vai mazpilsētā ir nodibinātas biedrības, kas koordinē iedzīvotāju darbu ar bēgļiem, palīdz saņemt apģērbu, māca vācu valodu, ved pie ārstiem vai uz iestādēm, palīdz atrast kādu nodarbošanos, kopā gatavo ēdienu un pieskata bērnus. Es ļoti priecājos to redzēt. Piemēram, Friesenheimā, kur kopā ar blakus ciemiem ir 12 000 iedzīvotāju, ir ļoti labi organizēta biedrība, kur ir vismaz 60 iedzīvotāju, kas dažādi aktīvi līdzdarbojas.»
Nellija strādā organizācijā «Jugendmigrationsdienst», ko varētu dēvēt par jauniešu migrācijas dienestu. Naudas devēja ir valsts, bet priekšniecība ir Diakonija. «Es konsultēju par tēmām, kas vien cilvēkam, kurš ieradies ārzemēs un sāk šeit dzīvot, var būt aktuālas. Skola, diploma atzīšana, CV rakstīšana, brīvā laika pavadīšanas iespējas, valodas mācīšanās (mums ir brīvprātīgie, kuri māca valodu). Visaptverošs sociālais darbs atkarībā no tā, kas konkrētajam cilvēkam ir vajadzīgs. Darbojos ar skolēniem, kuri skolā ir speciālā sagatavošanas klasē, kur intensīvi mācās vācu valodu. Daļa skolēnu ir no Krievijas, Bulgārijas, Rumānijas, daļa — no bēgļu plūsmas. Visiem te ir vienādi sapņi par nākotni. Mācību stundās šie bērni uz skolotāju nekliedz, kā vietējie to mēdz darīt, viņi ir motivēti ātri apgūt valodu un mācīties tālāk. Nezinu, kāpēc šādus stāstus neviens medijos nestāsta. Jā, patiesi, satieku normālus cilvēkus,» atklāj Nellija.
Pārrunājot vardarbību ģimenēs un sabiedrībā, Nellija stāsta, ka, par šo jautājumu interesējoties, uzzinājusi — vardarbība vācu ģimenēs ir tikpat bieži sastopama kā migrantu ģimenēs. Pat vairāk, tikai dažkārt tā ir ļoti labi slēpta: «Protams, ka ir arī bēgļu starpā vardarbīgi cilvēki, bet tādi ir arī starp vāciešiem, latviešiem, krieviem… Tie vācieši, kuriem ir problēmas ar citām nācijām, baidījās tikpat ļoti arī 90. gados, kad no Krievijas masveidā ienāca saucamie Russlanddeutche (cilvēki, kuru senči un kuri paši ir pēc tautības vācieši, dzimuši Krievijā un runā, protams, krieviski, kā arī uztur savas tradīcijas un parašas). Lielpilsētās, kur notiek protesti un nemieri bēgļu vidū, ir drusku citādāka situācija, jo tur ir pirmās uzņemšanas nometnes, kas haotiskās politikas un darba dēļ ir pārslogotas. Protams, ka tādās vietās ir saspīlēta situācija un nervu spriedze visiem. Bet arī mūsu bēgļu patversmes sociālā darbiniece teica — kautiņi un strīdi nav tik bieži, lai prasītu no policijas daudz vairāk darba nekā citur. Minhene lielo masu dēļ gan cieš visvairāk,» novērojusi Nellija. Gan viņas, gan kolēģu pārliecība: daudzreiz agresija ir tāpēc, ka šie cilvēki tiešām ir traumēti pēc pieredzētajiem notikumiem, garā pārgājiena un bēgļu gaitām.
Vācijā darbs notiek līdzīgi
kā Dānijā. Cilvēkiem ierodoties, viņi paši piesakās vai arī ar policijas palīdzību tiek nogādāti pirmajā patversmē, no kuras tālāk notiek sadale pa rajoniem un pilsētām. Šis posms esot visgrūtākais, jo bēgļu skaita dēļ darbs notiek lēni, tāpēc cilvēki kļūst nervozi. Seko ārsta pārbaude, došanās uz patversmi, pēc sadalījuma došanās uz attiecīgo rajonu vai pilsētu. Tad bēgļi gaida interviju, kurā viņiem ir jāpaskaidro, kāpēc pieprasa bēgļa statusu. «Daļai cilvēku (arī tiem brīvprātīgajiem, ko pieminēju) ir attieksme, ka sīrieši ir tie labie bēgļi, bet albāņi un kosovieši ir diedelnieki. Ir bijis pat kuriozs: cilvēks atnāk un grib palīdzēt bēgļiem vai arī piedāvāt izīrēt dzīvokli, bet tikai labajiem… tātad — no Sīrijas. Tad nav brīnums, ka daži, kuri arābiski runā, uzdodas par sīriešiem. Savukārt par bēgļiem no Balkānu valstīm ir skumji, jo daudziem liekas, ka viņi grib tikai mūsu naudu. Tieši šie cilvēki stāsta, ka bēg no bada. Interesanti: ko var pārmest cilvēkam, kas grib izdzīvot un meklē labāku dzīvi, lai nenomirtu badā?» retoriski jautā Nellija.
Afrikāņi esot dažādi. Piemēram — jaunieši no Eritrejas uzrāda vidusskolas diplomu angļu valodā un kautrīgi prasa, vai drīkstētu kaut kur mācīties. Viņi esot samērā bailīgi, sevišķi bailes radot cilvēki uniformās. «Divi puiši, kas nāca pie mana kolēģa, parādīja savas kājas, uz kurām bija skaidri redzamas spīdzināšanas pēdas… Caurdurts un šauts pa kājām, armijā un cietumā,» bilst Nellija. «Protams, ka masas ir masas. Bet, kad ikdienā iepazīsties ar cilvēkiem, uzklausi viņu stāstu, tad rodas cits skatupunkts. Ak jā, vai viņi melo? Bet, protams. Ir arī komiski stāsti. Vai viņi mūs izmanto? Arī tā to var traktēt. Arābu valstu cilvēki prot tirgoties, vai ne? Tāda ir viņu daba. Latvietim ar to droši vien ir grūti, jo mēs esam audzināti, ka palīdzību prasīt nevajag, tas ir pret mūsu godu. Bet arābi tirgojas! Ja viņam nepatiks ziedotie zābaki vai bērnu rati, viņš tā arī pateiks. Jātirgojas pretī. Jānosprauž robežas!»
Jautāta par Latvijas gatavību
darbam ar bēgļiem, Nellija ir atklāta: «Es laikam labāk neizteikšos. Negribu sev liekas negatīvas emocijas. Tas skaits, kas Latvijai draud, patiešām nav liels. Bēgļu sapņu zeme ir Zviedrija. Tāpēc nemaz tik ļoti viņi Latviju pliku un nabagu nepataisīs… Mani mazliet izbrīna kristiešu attieksme. Lasu Facebook un citos sociālajos tīklos savu mīļo novadnieku — kristiešu — tekstus un brīnos. Kāpēc ir tik ļoti lielas bailes, ka nu tūlīt iemaršēs islama kaujinieki un mūs visus padarīs par islāmistiem? Un visi ir aizmirsuši, ka jau Mozus grāmatā ir rakstīts — svešinieki jāuzņem ar viesmīlību. Un stāstu par žēlsirdīgo Samarieti arī esam piemirsuši…
Šis laiks ir sevišķi labs izaicinājums kristiešiem. Skatos, ka netiekam ar to galā. Tā vietā, lai meklētu padomu pie Dieva, kam ticam, nodarbojamies ar tiesāšanu un akmeņu mešanu bēgļu virzienā. Pie manis nāk puisis (no Sīrijas), kurš atnesa biezu mapi ar atzīmju izrakstiem no medicīnas akadēmijas. Sešus gadus studējis. Viņš stāstīja, kāds bija viņa ceļš no Sīrijas līdz Vācijai. Ja es tam izietu cauri, tad viss var gadīties, nezinu, kāda būtu mana izturēšanās. Un ne tāpēc, ka man nepatīk Vācija, bet gan tāpēc, ka nervi ir nospriegoti kā stīgas… Puiša māsa gāja bojā, jo lode rikošetā trāpīja viņai galvā…»

Pievienotie attēli
Atslēgvārdi
aktuāla tēma
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Lietotāja profils
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Twitter
----- Account: talsuvestis.lv -----