Piešķir 8500 eiro anestēzijas iekārtas iegādei 13.12.2016

Mārīte Raks-Lasmane
marite@talsuvestis.lv
63223336

Tweet

1. decembra Talsu novada domes sēdē deputāti vienbalsīgi nolēma piešķirt SIA «Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca» Talsu filiālei 8500 eiro anestēzijas iekārtas iegādei. Rojas, Mērsraga un Dundagas novada pašvaldība uzsver, ka tā ir valsts funkcija, tāpēc finansējumu piešķirs nelielā apmērā vai nepiešķirs nemaz.
21. novembra Talsu novada domes sociālo un veselības jautājumu komitejas sēdē SIA «Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca» Talsu filiāles virsārste Brigita Aišpure sniedza plašāku informāciju par nepieciešamo iekārtu: «Anestēzijas iekārta nodrošina pacientiem drošus apstākļus narkozes laikā. Jūs zināt, ka visi speciālisti mums ir jauni. Tādi kā es esmu palikusi vienīgā, kura prot strādāt arī kara lauka apstākļos. Jaunie ar nedrošu aparatūru kategoriski atsakās strādāt. Esošā iekārta iegādāta pirms desmit gadiem, kas nokalpojusi gan morāli, gan fiziski. Ne tikai tas — esam saņēmuši no firmas dokumentus, ka viņi beiguši rezerves daļu ražošanu 2015. gada 31. decembrī un neplāno to darīt arī turpmāk. Līdz ar to tikām brīdināti, ka iekārtu salabot vairs nevarēs. Jau sākotnēji tā iegādāta ar rūpnieciskiem defektiem, jo iekārta bez remontiem nokalpoja tikai pirmo gadu, pēc tam sekoja regulāri remonti. Tajos laikos bija noteikumi — jāpērk lētākais, nevis labākais. Tādi bija laiki, tas jāsaprot. Pēdējos trīs gados iekārtu nākas remontēt trīs reizes gadā, un pats trakākais ir tas, ka operācijas laikā tā pēkšņi apstājas un vairs nestrādā. Tā tiešām ir. Ļoti laba anestēzijas iekārta mums ir vienā zālē, bet, ievērojot sanitāri higiēniskos noteikumus, kas stājušies spēkā šī gada 1. jūlijā, narkozes iekārtas no vienas zāles uz otru pārvietot nedrīkstam. Iekārta, ko plānojam iegādāties, ir visatzītākā visā pasaulē, un otra ir tāda pati. Tas arī būs izdevīgāk, jo apkalpos viena firma. Neprasījām arī augstākās klases iekārtu, jo tur nenotiek noteicošākās operācijas, bet standarta prasībām atbilst pilnībā.»
SIA «Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca» valdes locekle Kristīna Bidzāne norādīja, ka slimnīca iekārtu iegādāsies, neskatoties uz to, vai pārējās pašvaldības piešķirs finansējumu vai ne. Nākamgad esot paredzēts iegādāties arī citas medicīnas iekārtas. «Būsim pateicīgi par jebkādu summu, kas tiks piešķirta, jo tā domāta nevis slimnīcai, bet pacientam,» 21. novembra komitejas sēdē sacīja K. Bidzāne.
Iesniegums par finansējuma piešķiršanu aparatūras iegādei nosūtīts arī Rojas, Dundagas un Mērsraga novada pašvaldībai.
Rojas novada nostāja
«Esam saņēmuši iesniegumu (atbildes termiņš ir šī gada 14. decembris) no SIA «Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca» Talsu filiāles ar lūgumu finansiāli atbalstīt anestēzijas iekārtas iegādi par 34 000 eiro. Atbilstoši kapitāldaļām, Rojas pašvaldībai būtu jāmaksā 80 eiro. Par šo iesniegumu diskutējām ar deputātiem 15. novembra domes sēdē. Mūsu kopējais viedoklis — varam atbilstoši savām pašvaldības kapitāldaļām atbalstīt iekārtas iegādi, bet veselības aprūpes pakalpojuma sniegšana nav pašvaldības funkcija, un šajās ārstniecības iestādēs nestrādā tik daudz Rojas novadā deklarēto personu, ka varam sniegt lielu finansiālu atbalstu, kas ar nodokļiem atgrieztos pašvaldības budžetā. Tā ka ar summu, kas atbilst Rojas pašvaldībai piederošajām kapitāldaļām, var rēķināties. Šis atkal ir stāsts par naudu, bet tad, kad sākām iezīmēt jaunā Eiropas Savienības struktūrfondu aprises, tad valdības plānos bija, ka piekrastes pašvaldībām būs iespēja apgūt 28 miljonus eiro dažādiem infrastruktūras projektiem un nevarēs piedalīties lielās pilsētas. Gala rezultāts ir tāds, ka solītā summa tika samazināta gandrīz uz pusi un mazajām piekrastes pašvaldībām piepulcēta Ventspils un vēl divas pilsētas, kas vēl vairāk samazināja attīstības iespējas citām piekrastes pašvaldībām.
Pieklājīgas summas no struktūrfondiem ir atvēlētas arī tā saucamajiem reģionu un attīstības centriem, un rodas jautājums — ar ko Rojas novada ļaudis ir sliktāki par pilsētu iedzīvotājiem un cik loģiski ir aicināt piekrastes pašvaldību ļaudis dalīties ar jau tā plāno riecienu?
Domāju, katram jādara tas, kas jādara — Veselības ministrija piešķir ārstniecības iestādēm finansējumu, ārstniecību iestāžu vadība izvirza prioritātes un plāno budžeta izlietojumu —, bet parastais iedzīvotājs tikai maksā, maksā un maksā…» Rojas novada domes deputātu viedokli pauž domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa.
Mērsrags un Dundaga neatbalstīs
«Mēs neatbalstīsim divu iemeslu dēļ. Pirmkārt — neesam redzējuši SIA «Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca» Talsu filiāles šī brīža nākamā gada budžetu. Tas ir svarīgi, jo tas vien, ka esi iestāde, nenozīmē, ka automātiski tai katru gadu kaut kas pienākas. Vispirms vajag parādīt, kā saimnieciski strādāts, kāda ir ieņēmumu un izdevumu pozīcija. Pašvaldībās faktiski vajadzētu griezties pēc papildu finansējuma neatrisināmos gadījumos.
Otrkārt — tā joprojām ir valsts, nevis pašvaldības funkcija. Maksājam pietiekami lielus nodokļus, un no janvāra maksās pilnīgi visi, pat tie, kuriem nav naudas, lai uzturētu valsts funkcijas. Nākas konstatēt, ka mums uz kakliem sēž pārāk lieli ierēdņu aparāti. Piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā tieši un pastarpināti strādā aptuveni 500 darbinieku, kuri saņem algas, sākot no 1000 eiro. Vajadzētu samazināt ierēdņu skaitu, tad mēs atrisinātu ne tikai Talsu, bet veselu virkni reģionālo slimnīcu īstermiņa jautājumus. Nevajag darīt tā, ka visas problēmas, kuras nevēlas risināt, uzgrūž pašvaldībām un gaida, kad mēs to visu nokārtosim. Tā tas nenotiks. Esmu jau vērsies Latvijas Pašvaldību savienībā, jo tas ir jāizskata valstiskā mērogā,» skaidro Mērsraga novada domes priekšsēdētājs Lauris Karlsons.
Lai arī Dundagas novada domes priekšsēdētājs viedokli izteica vēl pirms komitejas sēdes, kur jautājums apspriests ar pārējiem deputātiem, arī Dundagas novada pašvaldība, visticamāk, kopumā būšot par finanšu neieguldīšanu slimnīcā.

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: