Piešķir 8500 eiro anestēzijas iekārtas iegādei 13.12.2016

1. decembra Talsu novada domes sēdē deputāti vienbalsīgi
nolēma piešķirt SIA «Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca» Talsu
filiālei 8500 eiro anestēzijas iekārtas iegādei. Rojas, Mērsraga un
Dundagas novada pašvaldība uzsver, ka tā ir valsts funkcija, tāpēc
finansējumu piešķirs nelielā apmērā vai nepiešķirs
nemaz.
21. novembra Talsu novada domes sociālo un veselības jautājumu
komitejas sēdē SIA «Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca» Talsu
filiāles virsārste Brigita Aišpure sniedza plašāku informāciju par
nepieciešamo iekārtu: «Anestēzijas iekārta nodrošina pacientiem
drošus apstākļus narkozes laikā. Jūs zināt, ka visi speciālisti
mums ir jauni. Tādi kā es esmu palikusi vienīgā, kura prot strādāt
arī kara lauka apstākļos. Jaunie ar nedrošu aparatūru kategoriski
atsakās strādāt. Esošā iekārta iegādāta pirms desmit gadiem, kas
nokalpojusi gan morāli, gan fiziski. Ne tikai tas — esam saņēmuši
no firmas dokumentus, ka viņi beiguši rezerves daļu ražošanu 2015.
gada 31. decembrī un neplāno to darīt arī turpmāk. Līdz ar to tikām
brīdināti, ka iekārtu salabot vairs nevarēs. Jau sākotnēji tā
iegādāta ar rūpnieciskiem defektiem, jo iekārta bez remontiem
nokalpoja tikai pirmo gadu, pēc tam sekoja regulāri remonti. Tajos
laikos bija noteikumi — jāpērk lētākais, nevis labākais. Tādi bija
laiki, tas jāsaprot. Pēdējos trīs gados iekārtu nākas remontēt trīs
reizes gadā, un pats trakākais ir tas, ka operācijas laikā tā
pēkšņi apstājas un vairs nestrādā. Tā tiešām ir. Ļoti laba
anestēzijas iekārta mums ir vienā zālē, bet, ievērojot sanitāri
higiēniskos noteikumus, kas stājušies spēkā šī gada 1. jūlijā,
narkozes iekārtas no vienas zāles uz otru pārvietot nedrīkstam.
Iekārta, ko plānojam iegādāties, ir visatzītākā visā pasaulē, un
otra ir tāda pati. Tas arī būs izdevīgāk, jo apkalpos viena firma.
Neprasījām arī augstākās klases iekārtu, jo tur nenotiek
noteicošākās operācijas, bet standarta prasībām atbilst
pilnībā.»
SIA «Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca» valdes locekle Kristīna
Bidzāne norādīja, ka slimnīca iekārtu iegādāsies, neskatoties uz
to, vai pārējās pašvaldības piešķirs finansējumu vai ne. Nākamgad
esot paredzēts iegādāties arī citas medicīnas iekārtas. «Būsim
pateicīgi par jebkādu summu, kas tiks piešķirta, jo tā domāta nevis
slimnīcai, bet pacientam,» 21. novembra komitejas sēdē sacīja
K. Bidzāne.
Iesniegums par finansējuma piešķiršanu aparatūras iegādei nosūtīts
arī Rojas, Dundagas un Mērsraga novada pašvaldībai.
Rojas novada nostāja
«Esam saņēmuši iesniegumu (atbildes termiņš ir šī gada 14.
decembris) no SIA «Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca» Talsu
filiāles ar lūgumu finansiāli atbalstīt anestēzijas iekārtas iegādi
par 34 000 eiro. Atbilstoši kapitāldaļām, Rojas pašvaldībai
būtu jāmaksā 80 eiro. Par šo iesniegumu diskutējām ar deputātiem
15. novembra domes sēdē. Mūsu kopējais viedoklis — varam atbilstoši
savām pašvaldības kapitāldaļām atbalstīt iekārtas iegādi, bet
veselības aprūpes pakalpojuma sniegšana nav pašvaldības funkcija,
un šajās ārstniecības iestādēs nestrādā tik daudz Rojas novadā
deklarēto personu, ka varam sniegt lielu finansiālu atbalstu, kas
ar nodokļiem atgrieztos pašvaldības budžetā. Tā ka ar summu, kas
atbilst Rojas pašvaldībai piederošajām kapitāldaļām, var
rēķināties. Šis atkal ir stāsts par naudu, bet tad, kad sākām
iezīmēt jaunā Eiropas Savienības struktūrfondu aprises, tad
valdības plānos bija, ka piekrastes pašvaldībām būs iespēja apgūt
28 miljonus eiro dažādiem infrastruktūras projektiem un nevarēs
piedalīties lielās pilsētas. Gala rezultāts ir tāds, ka solītā
summa tika samazināta gandrīz uz pusi un mazajām piekrastes
pašvaldībām piepulcēta Ventspils un vēl divas pilsētas, kas vēl
vairāk samazināja attīstības iespējas citām piekrastes
pašvaldībām.
Pieklājīgas summas no struktūrfondiem ir atvēlētas arī tā
saucamajiem reģionu un attīstības centriem, un rodas jautājums — ar
ko Rojas novada ļaudis ir sliktāki par pilsētu iedzīvotājiem un cik
loģiski ir aicināt piekrastes pašvaldību ļaudis dalīties ar jau tā
plāno riecienu?
Domāju, katram jādara tas, kas jādara — Veselības ministrija
piešķir ārstniecības iestādēm finansējumu, ārstniecību iestāžu
vadība izvirza prioritātes un plāno budžeta izlietojumu —, bet
parastais iedzīvotājs tikai maksā, maksā un maksā…» Rojas novada
domes deputātu viedokli pauž domes priekšsēdētāja Eva
Kārkliņa.
Mērsrags un Dundaga neatbalstīs
«Mēs neatbalstīsim divu iemeslu dēļ. Pirmkārt — neesam redzējuši
SIA «Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca» Talsu filiāles šī brīža
nākamā gada budžetu. Tas ir svarīgi, jo tas vien, ka esi iestāde,
nenozīmē, ka automātiski tai katru gadu kaut kas pienākas. Vispirms
vajag parādīt, kā saimnieciski strādāts, kāda ir ieņēmumu un
izdevumu pozīcija. Pašvaldībās faktiski vajadzētu griezties pēc
papildu finansējuma neatrisināmos gadījumos.
Otrkārt — tā joprojām ir valsts, nevis pašvaldības funkcija.
Maksājam pietiekami lielus nodokļus, un no janvāra maksās pilnīgi
visi, pat tie, kuriem nav naudas, lai uzturētu valsts funkcijas.
Nākas konstatēt, ka mums uz kakliem sēž pārāk lieli ierēdņu
aparāti. Piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrijā tieši un pastarpināti strādā aptuveni 500 darbinieku,
kuri saņem algas, sākot no 1000 eiro. Vajadzētu samazināt ierēdņu
skaitu, tad mēs atrisinātu ne tikai Talsu, bet veselu virkni
reģionālo slimnīcu īstermiņa jautājumus. Nevajag darīt tā, ka visas
problēmas, kuras nevēlas risināt, uzgrūž pašvaldībām un gaida, kad
mēs to visu nokārtosim. Tā tas nenotiks. Esmu jau vērsies Latvijas
Pašvaldību savienībā, jo tas ir jāizskata valstiskā mērogā,»
skaidro Mērsraga novada domes priekšsēdētājs Lauris Karlsons.
Lai arī Dundagas novada domes priekšsēdētājs viedokli izteica vēl
pirms komitejas sēdes, kur jautājums apspriests ar pārējiem
deputātiem, arī Dundagas novada pašvaldība, visticamāk, kopumā
būšot par finanšu neieguldīšanu slimnīcā.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: