Pilsētas galvenās artērijas — Lielās ielas stāsti 26.07.2017


Ne visas pilsētas var lepoties ar vecpilsētas bruģi, vēsturisku ēku stāstiem un noskaņu, ko nespēj raisīt neviena miljoniem vērta jaunceltne. Ielas nemelo — tās ir tādas, kādi esam mēs paši. Talsu Lielā iela stāsta skumjus stāstus par aizvērtām durvīm, par uzņēmīgu cilvēku veiksmēm un neveiksmēm, par jaunu sākumu un nerimstošu vēlmi būt dzīviem. Tur līdzās pastāv izdzīvošanas skarbums un trausla mīlestība.
LIELĀ IELA 8a
Ģimenes uzņēmumam «Balzamiko» ir trīs veikali — Liepājā, Kuldīgā
un kopš marta vidus arī Talsos. Veikalā nopērkama augstas
kvalitātes kafija, tējas un dažādi citi produkti, kas piemēroti
veģetāriešiem, vegāniem, garšu un veselīgu produktu cienītājiem.
Piemēram, konfektes bez mākslīgām krāsvielām, šokolāde bez
ķīmiskiem aromatizētājiem, bezglutēna produkti, garšvielas.
Kvalitāte maksā, tomēr pāris mēnešu laikā izveidojies jauns
pastāvīgo klientu loks.
«Balzamiko» līdzīpašniece, liepājniece Ramona Bhata atklāj, ka
pirms pusgada pirmoreiz viesojusies Talsos. Pilsētiņa iepatikusies,
un nācis spontāns lēmums — nākamreiz uz Talsiem doties ar mērķi
atrast veikalam telpas.
«Talsi ir mazi, apskatot centru, sapratām, ka Lielā iela ir galvenā
pilsētas iela. Tikai pēc veikala atvēršanas sākām apjaust pilsētas
kārtību, to, ka šeit ir lielā «Maxima», kur koncentrējas
tirdzniecība. Tomēr mūsu lēmumu par labu Lielajai ielai tas
nemainītu. Mums ir ļoti būtiski uzturēt personīgu kontaktu ar katru
klientu, arī apkārtnes aura,» teic R. Bhata.
Talsenieki, kuri regulāri apmeklējuši veikalu Kuldīgā, priecājas,
ka tagad produkti nopērkami tepat. Tomēr kopumā talseniekus
uzņēmēja uzskata par kautrīgiem. Daudzi paiet garām veikala durvīm,
nesadūšojoties tajā ieiet un apskatīt piedāvājumu. Talsus uzņēmēja
iepazīst pamazām un šeit notiekošo uztver ar tūrista acīm.
«Esam braukuši pa pilsētu un skatījušies, kur vērojama cilvēku
plūsma. Cilvēki šeit ir! Man šķiet, ka Lielajai ielai vajag ko
iedzīvotājus piesaistošu. Daudzi bāzējas tirdzniecības centrā, un
Lielajai ielai trūkst piedāvājuma, kura dēļ būtu vērts tur
iegriezties. Vērojama pārāk liela vienveidība — daudzi gaļas
veikali, lietotas preces. Tas ir mans, iebraucējas, skatījums.
Nepieciešami uzņēmēji, kas būtu gatavi attīstīt ko interesantu.
Lielā iela atdzīvotos ar saistošu piedāvājumu: interesantām
kafejnīcām, veikaliem.
Ja to nedara vietējie, tas jādara kādam citam. Ne vienmēr mazās
pilsētiņas ir uzņēmīgu cilvēku pārpilnas, tas gan izjūtams arī
Liepājā — lielie tīkli pārņem mazos un mazajiem ir grūti izsisties
un izpausties, tomēr ik palaikam atrodas kāds, kurš ir gatavs
cīnīties,» domās dalās uzņēmēja.
LIELĀ IELA 12
Apavu veikals «Otium» Lielajā ielā atrodas jau 17 gadus. Tā
īpašnieki — Igors Aņiskovecs un Antra Ezera. Pirms veikala
atvēršanas desmit gadus tirgojuši apavus Saldus, Talsu un Kuldīgas
tirgū, veikaliņa atvēršana bija loģisks turpinājums.
«Vieta ir laba, tāpat kā otrs Talsu centrs — «Jāņa centrs». Mums ir
daudz pastāvīgo klientu. Tomēr pieņemu, ka daļa jauno cilvēku
apavus dodas meklēt uz «Jāņa centru». Ja būtu jāatver jauns
veikals, izdevīgāk to būtu darīt tur,» neslēpj uzņēmējs.
Septiņpadsmit gados izveidots uzticīgs klientu loks, kas zina, ka
veikalā atradīs sev piemērotus apavus. I. Aņiskovecs pastāsta,
ka ir gan veikala saimnieks, gan preču gādātājs, gan pārdevējs.
Tiešs kontakts ar pircējiem dod izpratni, kādus apavus talsenieki
vēlas. Apgrozījuma sarukums liecina, ka iedzīvotāju skaits
samazinās, arī pirktspēja nav liela.
«Agrāk tirgojām apavus, kas maksāja 20 latus ar kaut ko, pēc
pārejas uz eiro, tie maksā vairāk nekā 30 eiro, un klienti meklē
kaut ko par 20 eiro. Mēģinām latiņu nenolaist. Nereti mazajos
veikaliņos pirktie apavi ātri saplīst, un klients tur otrreiz
neatgriežas. Laukos tā nevar izdzīvot. Mēs cenšamies atrast
piedāvājumu, lai cena un kvalitāte ietu roku rokā,» teic
I. Aņiskovecs.
Lielā iela piedzīvojusi dažādas pārmaiņas. Agrāk daudz brīvāk
bijusi iespēja novietot transportlīdzekļus, bet tagad to ierobežo
nepārtrauktās līnijas. «Cilvēki ir pieraduši ar automašīnu
piebraukt un paņemt preci; tikko nav vietas, kur piebraukt, tā
nebrauc,» nosaka uzņēmējs.
LIELĀ IELA 13
Mazā uzņēmējdarbība balansē uz robežas ar hobiju — tam piekrīt
arī veikaliņa «Kurzemes garša» saimnieki. Māris un Sandra Sakniņi
divus gadus nodarbojas ar gaļas kūpinājumu ražošanu. Produkcija
piedāvāta Jāņonkuļa tirgū, bet tirgošanās vietas nomas maksa bijusi
pārāk augsta. Aprīlī Sakniņi atvēra veikalu sev piederošās telpās
Lielajā ielā 13. Tajā nopērkami ne tikai kūpinājumi un svaiga
gaļa, bet arī dažādi citi pašmāju ražotāju produkti.
«Pirktspēja ir diezgan maza, ļoti izjūtam algu saņemšanu un mēneša
beigas, kas vienmēr ir klusākas. Klientus vilina lielveikali,
cilvēki diemžēl meklē nevis labāko, bet lētāko. Tomēr mums ir savi
pircēji, kas novērtē dabīgus produktus un var tos atļauties. Mēs
izmantojam vietējo gaļu un iztiekam bez ķīmijas, bez E621 (garšas
pastiprinātājs, kas nomāc bojātu produktu garšu
— P. K.),» stāsta Sandra Sakniņa.
Vasarai neraksturīgie laikapstākļi būtiski ietekmē tūristu skaitu.
Bija cerēts, ka vasaras sezonā palielināsies apgrozījums, bet
pašlaik tas nenotiek. «Kurzemes garšas» saimnieki akcentē, ka cer
uz lielāku vietējās pašvaldības atbalstu, lai novada uzņēmēji būtu
pirmie, kuri dažādos pasākumos tiek iesaistīti kā ēdinātāji. Līdz
šim šāda sadarbība nav izveidojusies, un uzņēmēji jūtas
nenovērtēti.
LIELĀ IELA 16
Kafejnīca «Talsu Šarlote» tikko vērusi durvis apmeklētājiem. Tās
saimniece, tukumniece Solvita Krīgerte līdz šim strādājusi ģimenes
uzņēmumā, kura darbība ir transporta pakalpojumi. «Kafejnīcas
atvēršana nav vienas dienas kaprīze, bet gan desmit gadu garumā
kārtīgi apdomāts plāns. Citas meitenes bērnībā sapņoja kļūt par
aktrisēm, es vēlējos mazu veikaliņu vai kafejnīcu. Sasniegusi
konkrētu vecumu, sapratu — vai nu mēģināšu sapni īstenot tagad, vai
arī nekad to neizdarīšu. Esmu ekonomiste, bet «Talsu Šarlotes»
atvēršana man ir jauna mācību stunda,» pastāsta
S. Krīgerte.
Meklējot kafejnīcai piemērotu vietu, izvērtēts divu uzņēmējai
tīkamu pilsētu — Kuldīgas un Talsu — piedāvājums. Talsus
izvēlējusies, jo līdz dzīvesvietai Tukumā ceļā jāpatērē mazāk
laika. Uzņēmēja atklāj, ka salīdzināt Kuldīgu un Talsus nevar.
Kuldīgā īres maksa ir lielāka, līdz ar to arī uzcenojums, bet
tūristu ir vairāk, savukārt Talsos telpu īres cena ir pieņemamāka,
taču tūristu ir daudz mazāk. Pozitīvus uzmundrinājumus un laba
vēlējumus atšķaida kritiķi, kuri biedē ar tukšā perioda — ziemas —
tuvošanos un faktu, ka uzņēmēji Lielajā ielā bieži mainās.
Kafejnīcas īpašniece prāto, ka diez vai, iestājoties vēsākam
laikam, talsenieki pēkšņi emigrē un atgriežas vien ar pirmajiem
gājputniem.
Uzņēmumā strādā četri cilvēki, un pirmās darbības dienas
pierādījušas, ka būs nepieciešami papildspēki. «Pašlaik tikai
ieskrienamies un piedāvājam konditorejas izstrādājumus, drīz būs
arī dažāda veida salāti un rudenī plānojam ēdienkartē ieviest
siltos ēdienus. Man ļoti patīk Vidusjūras virtuve, vēlos piedāvāt
ko atšķirīgu ierasto karbonāžu un frī kartupeļu vietā,» iecerēs
dalās S. Krīgerte.
Lielā iela nolūkota tai piemītošās vecpilsētas garšas dēļ. Bijis
svarīgi, lai kafejnīcas interjers sasauktos ar apkārtējo vidi. Tās
saimniece uzskata, ka plašā tirdzniecības centrā «Talsu Šarlote»
neiederētos. Telpu nomnieks bijis atsaucīgs un ļāvis izpausties to
pielāgošanā kafejnīcas vajadzībām. To bijis plānots atvērt jau
pirms pilsētas svētkiem, bet kavējusies virtuves tehnikas piegāde.
Uzņēmēja cer, ka kafejnīcu izdosies pārvērst par vietu, kurā
cilvēki labprāt pulcējas. Piemēram, uz meistardarbnīcām cepumu
cepšanā vai tematiskajiem vakariem.
«Ceru, ka ieguldīto kādreiz atpelnīšu. Tomēr es to daru sirdij, ar
domu, lai man sanāk samaksāt algas un rēķinus. Daudzi nesaprot, kā
šajos laikos var gribēt kaut ko darīt tikai sirds priekam. Varbūt
naivi skan, bet man nevajadzēs kapā līdzi maisiņu ar naudu, diez
vai tas noderēs!» atklāti saka «Talsu Šarlotes» saimniece.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: