Pilsētas galvenās artērijas — Lielās ielas stāsti 26.07.2017

Paula Kārkluvalka
paulakarkluvalka@gmail.com
63223336

Tweet

Ne visas pilsētas var lepoties ar vecpilsētas bruģi, vēsturisku ēku stāstiem un noskaņu, ko nespēj raisīt neviena miljoniem vērta jaunceltne. Ielas nemelo — tās ir tādas, kādi esam mēs paši. Talsu Lielā iela stāsta skumjus stāstus par aizvērtām durvīm, par uzņēmīgu cilvēku veiksmēm un neveiksmēm, par jaunu sākumu un nerimstošu vēlmi būt dzīviem. Tur līdzās pastāv izdzīvošanas skarbums un trausla mīlestība.

LIELĀ IELA 8a

Ģimenes uzņēmumam «Balzamiko» ir trīs veikali — Liepājā, Kuldīgā un kopš marta vidus arī Talsos. Veikalā nopērkama augstas kvalitātes kafija, tējas un dažādi citi produkti, kas piemēroti veģetāriešiem, vegāniem, garšu un veselīgu produktu cienītājiem. Piemēram, konfektes bez mākslīgām krāsvielām, šokolāde bez ķīmiskiem aromatizētājiem, bezglutēna produkti, garšvielas. Kvalitāte maksā, tomēr pāris mēnešu laikā izveidojies jauns pastāvīgo klientu loks.
«Balzamiko» līdzīpašniece, liepājniece Ramona Bhata atklāj, ka pirms pusgada pirmoreiz viesojusies Talsos. Pilsētiņa iepatikusies, un nācis spontāns lēmums — nākamreiz uz Talsiem doties ar mērķi atrast veikalam telpas.
«Talsi ir mazi, apskatot centru, sapratām, ka Lielā iela ir galvenā pilsētas iela. Tikai pēc veikala atvēršanas sākām apjaust pilsētas kārtību, to, ka šeit ir lielā «Maxima», kur koncentrējas tirdzniecība. Tomēr mūsu lēmumu par labu Lielajai ielai tas nemainītu. Mums ir ļoti būtiski uzturēt personīgu kontaktu ar katru klientu, arī apkārtnes aura,» teic R. Bhata.
Talsenieki, kuri regulāri apmeklējuši veikalu Kuldīgā, priecājas, ka tagad produkti nopērkami tepat. Tomēr kopumā talseniekus uzņēmēja uzskata par kautrīgiem. Daudzi paiet garām veikala durvīm, nesadūšojoties tajā ieiet un apskatīt piedāvājumu. Talsus uzņēmēja iepazīst pamazām un šeit notiekošo uztver ar tūrista acīm.
«Esam braukuši pa pilsētu un skatījušies, kur vērojama cilvēku plūsma. Cilvēki šeit ir! Man šķiet, ka Lielajai ielai vajag ko iedzīvotājus piesaistošu. Daudzi bāzējas tirdzniecības centrā, un Lielajai ielai trūkst piedāvājuma, kura dēļ būtu vērts tur iegriezties. Vērojama pārāk liela vienveidība — daudzi gaļas veikali, lietotas preces. Tas ir mans, iebraucējas, skatījums. Nepieciešami uzņēmēji, kas būtu gatavi attīstīt ko interesantu. Lielā iela atdzīvotos ar saistošu piedāvājumu: interesantām kafejnīcām, veikaliem.
Ja to nedara vietējie, tas jādara kādam citam. Ne vienmēr mazās pilsētiņas ir uzņēmīgu cilvēku pārpilnas, tas gan izjūtams arī Liepājā — lielie tīkli pārņem mazos un mazajiem ir grūti izsisties un izpausties, tomēr ik palaikam atrodas kāds, kurš ir gatavs cīnīties,» domās dalās uzņēmēja.

LIELĀ IELA 12

Apavu veikals «Otium» Lielajā ielā atrodas jau 17 gadus. Tā īpašnieki — Igors Aņiskovecs un Antra Ezera. Pirms veikala atvēršanas desmit gadus tirgojuši apavus Saldus, Talsu un Kuldīgas tirgū, veikaliņa atvēršana bija loģisks turpinājums.
«Vieta ir laba, tāpat kā otrs Talsu centrs — «Jāņa centrs». Mums ir daudz pastāvīgo klientu. Tomēr pieņemu, ka daļa jauno cilvēku apavus dodas meklēt uz «Jāņa centru». Ja būtu jāatver jauns veikals, izdevīgāk to būtu darīt tur,» neslēpj uzņēmējs.
Septiņpadsmit gados izveidots uzticīgs klientu loks, kas zina, ka veikalā atradīs sev piemērotus apavus. I. Aņiskovecs pastāsta, ka ir gan veikala saimnieks, gan preču gādātājs, gan pārdevējs. Tiešs kontakts ar pircējiem dod izpratni, kādus apavus talsenieki vēlas. Apgrozījuma sarukums liecina, ka iedzīvotāju skaits samazinās, arī pirktspēja nav liela.
«Agrāk tirgojām apavus, kas maksāja 20 latus ar kaut ko, pēc pārejas uz eiro, tie maksā vairāk nekā 30 eiro, un klienti meklē kaut ko par 20 eiro. Mēģinām latiņu nenolaist. Nereti mazajos veikaliņos pirktie apavi ātri saplīst, un klients tur otrreiz neatgriežas. Laukos tā nevar izdzīvot. Mēs cenšamies atrast piedāvājumu, lai cena un kvalitāte ietu roku rokā,» teic I. Aņiskovecs.
Lielā iela piedzīvojusi dažādas pārmaiņas. Agrāk daudz brīvāk bijusi iespēja novietot transportlīdzekļus, bet tagad to ierobežo nepārtrauktās līnijas. «Cilvēki ir pieraduši ar automašīnu piebraukt un paņemt preci; tikko nav vietas, kur piebraukt, tā nebrauc,» nosaka uzņēmējs.

LIELĀ IELA 13

Mazā uzņēmējdarbība balansē uz robežas ar hobiju — tam piekrīt arī veikaliņa «Kurzemes garša» saimnieki. Māris un Sandra Sakniņi divus gadus nodarbojas ar gaļas kūpinājumu ražošanu. Produkcija piedāvāta Jāņonkuļa tirgū, bet tirgošanās vietas nomas maksa bijusi pārāk augsta. Aprīlī Sakniņi atvēra veikalu sev piederošās telpās Lielajā ielā 13. Tajā nopērkami ne tikai kūpinājumi un svaiga gaļa, bet arī dažādi citi pašmāju ražotāju produkti.
«Pirktspēja ir diezgan maza, ļoti izjūtam algu saņemšanu un mēneša beigas, kas vienmēr ir klusākas. Klientus vilina lielveikali, cilvēki diemžēl meklē nevis labāko, bet lētāko. Tomēr mums ir savi pircēji, kas novērtē dabīgus produktus un var tos atļauties. Mēs izmantojam vietējo gaļu un iztiekam bez ķīmijas, bez E621 (garšas pastiprinātājs, kas nomāc bojātu produktu garšu — P. K.),» stāsta Sandra Sakniņa.
Vasarai neraksturīgie laikapstākļi būtiski ietekmē tū­ristu skaitu. Bija cerēts, ka vasaras sezonā palielināsies apgrozījums, bet pašlaik tas nenotiek. «Kurzemes garšas» saimnieki akcentē, ka cer uz lielāku vietējās pašvaldības atbalstu, lai novada uzņēmēji būtu pirmie, kuri dažādos pasākumos tiek iesaistīti kā ēdinātāji. Līdz šim šāda sadarbība nav izveidojusies, un uzņēmēji jūtas nenovērtēti.

LIELĀ IELA 16

Kafejnīca «Talsu Šarlote» tikko vērusi durvis apmeklētājiem. Tās saimniece, tukumniece Solvita Krīgerte līdz šim strādājusi ģimenes uzņēmumā, kura darbība ir transporta pakalpojumi. «Kafejnīcas atvēršana nav vienas dienas kaprīze, bet gan desmit gadu garumā kārtīgi apdomāts plāns. Citas meitenes bērnībā sapņoja kļūt par aktrisēm, es vēlējos mazu veikaliņu vai kafejnīcu. Sasniegusi konkrētu vecumu, sapratu — vai nu mēģināšu sapni īstenot tagad, vai arī nekad to neizdarīšu. Esmu ekonomiste, bet «Talsu Šarlotes» atvēršana man ir jauna mācību stunda,» pastāsta S. Krīgerte.
Meklējot kafejnīcai piemērotu vietu, izvērtēts divu uzņēmējai tīkamu pilsētu — Kuldīgas un Talsu — piedāvājums. Talsus izvēlējusies, jo līdz dzīvesvietai Tukumā ceļā jāpatērē mazāk laika. Uzņēmēja atklāj, ka salīdzināt Kuldīgu un Talsus nevar. Kuldīgā īres maksa ir lielāka, līdz ar to arī uzcenojums, bet tūristu ir vairāk, savukārt Talsos telpu īres cena ir pieņemamāka, taču tūristu ir daudz mazāk. Pozitīvus uzmundrinājumus un laba vēlējumus atšķaida kritiķi, kuri biedē ar tukšā perioda — ziemas — tuvošanos un faktu, ka uzņēmēji Lielajā ielā bieži mainās. Kafejnīcas īpašniece prāto, ka diez vai, iestājoties vēsākam laikam, talsenieki pēkšņi emigrē un atgriežas vien ar pirmajiem gājputniem.
Uzņēmumā strādā četri cilvēki, un pirmās darbības dienas pierādījušas, ka būs nepieciešami papildspēki. «Pašlaik tikai ieskrienamies un piedāvājam konditorejas izstrādājumus, drīz būs arī dažāda veida salāti un rudenī plānojam ēdienkartē ieviest siltos ēdienus. Man ļoti patīk Vidusjūras virtuve, vēlos piedāvāt ko atšķirīgu ierasto karbonāžu un frī kartupeļu vietā,» iecerēs dalās S. Krīgerte.
Lielā iela nolūkota tai piemītošās vecpilsētas garšas dēļ. Bijis svarīgi, lai kafejnīcas interjers sasauktos ar apkārtējo vidi. Tās saimniece uzskata, ka plašā tirdzniecības centrā «Talsu Šarlote» neiederētos. Telpu nomnieks bijis atsaucīgs un ļāvis izpausties to pielāgošanā kafejnīcas vajadzībām. To bijis plānots atvērt jau pirms pilsētas svētkiem, bet kavējusies virtuves tehnikas piegāde. Uzņēmēja cer, ka kafejnīcu izdosies pārvērst par vietu, kurā cilvēki labprāt pulcējas. Piemēram, uz meistardarbnīcām cepumu cepšanā vai tematiskajiem vakariem.
«Ceru, ka ieguldīto kādreiz atpelnīšu. Tomēr es to daru sirdij, ar domu, lai man sanāk samaksāt algas un rēķinus. Daudzi nesaprot, kā šajos laikos var gribēt kaut ko darīt tikai sirds priekam. Varbūt naivi skan, bet man nevajadzēs kapā līdzi maisiņu ar naudu, diez vai tas noderēs!» atklāti saka «Talsu Šarlotes» saimniece.

Pievienotie attēli

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: