Pirmie iespaidi Iespēju ragā 30.10.2018
Mērsragā, kas pieteikts kā Iespēju rags paša novada
mājaslapā, pirms diviem gadiem ir saskaitīti 1683 iedzīvotāji.
Mērsraga novads ietver sevī divus ciemus — Mērsragu un Upesgrīvu,
kā arī apdzīvotas vietas Alksnājciemu un Ķipatciemu, kas stiepjas
Latvijas ZR daļā mežainajā piejūras zemienē. Un Mērsragā
iedzīvotājiem ir, ko sacīt.
Iebraucot Mērsragā,
pie pagasta bibliotēkas pamanu statuju, kuru saucot par Oskaru, un
tam nav vienas rokas. Nemaz nezinot, ka tas pagastā tiek dēvēts
«Zvejnieka dēla» Oskara vārdā, prasu šoferītim, kāpēc šis te tāds
stāv, uz ko skan atbilde: «Tak zvejnieks tādā paskatā nevar tīklus
vilkt!» Tikai tad prāts tika apgaismots un atnāca saprašana, kas
tas par tēlu, un likās — diezgan interesants piegājiens uzmanības
piesaistīšanā.
Dodoties tālāk un satiekot pašus mērsradzniekus, tie šķiet
vienkārši cilvēki, kas savas domas izsaka vaļsirdīgi un atklāti.
Un kā jau ierasts — bieži vien viedokļi ir diametrāli pretēji. Uz
jautājumu, kāda ir dzīve Mērsragā, viens drūmi griež acis un
negribīgi smaida, otrs izsakās negatīvi, cits ir neitrāls, bet kāds
saka, ka labākas vietas nemaz nevar būt — gluži vai Pārpilnības
rags, kur medus tek un piena upes.
Mazliet dziļāk ieklausoties mērsradzniekos,
sajūtama ir vienprātība jautājumā par gados jauniem un ne tik
jauniem strādātspējīgiem cilvēkiem, kuriem Mērsragā nav darba, bet
ir jādzīvo gan pašiem, gan ģimenēm. Tagad jau nevis jādzīvo, bet
jāizdzīvo. Ir kāds, kas aizbraucis uz ārzemēm — kāds pat pamanījis,
ka vecāki īpaši aktīvi nepiedalās bērnu skolas dzīvē vai
ārpusskolas aktivitātēs, jo gluži vienkārši cīnās par
eksitenciāliem jautājumiem. Daudzus ir skāris uzņēmuma «IMS»
maksātnespējas pieteikums un tas, ka pavisam drīz bijušajiem
darbiniekiem beigsies arī bezdarbnieku pabalsti, kad situācija kļūs
vēl drūmāka. Arī pašvaldības vadītājs Roberts Šiliņš saka, ka
situācija ir diezgan bēdīga, bet, diemžēl, šādas lietas pašvaldība
nevar ietekmēt nekādā veidā, jo bizness un Krievijas tirgi nav
pašvaldības kompetence. Tāpat Mērsraga ostas pārvaldnieks Jānis
Budreika dalās pārdomās, ka izdarīts tika viss iespējamais, lai
darbs netiktu pārtraukts, taču ir lietas, ko ietekmēt nevar. Uz
jautājumu, vai ir kāda jauna iecere, R. Šiliņš atbild: «Mēs gaidām
piedāvājumus. Ir jānāk ar savām idejām, un mēs pēc savām iespējām
labprāt atbalstītu labas idejas. Bet pašvaldība, kā jau teicu, pati
ar biznesu nenodarbojas.»
Pretējās krāsās iezīmējas Mērsraga pensionāru dzīve,
kas šķiet neierasti, jo uz jautājumu, kā klājas, visbiežāk atbilde
viennozīmīgi bija pozitīva, un vienu brīdi pat atnāca utopiska
doma, ka mūsu Latvijas pensionāri Mērsragā ir tikpat apmierināti kā
bagātajā Vācijā, gan ne ar tik šiku grāciju, bet latviešu cilvēkam
piemītošo vienkāršību. Bet kopainu, protams, izvērtēt pēc viena
brauciena nav iespējams. Kāda vecāka kundze pat sadusmojās, kad
pateicu — katram cilvēkam viedoklis par dzīvi Mērsragā ir savādāks,
jo, viņasprāt, mēs nemaz nezinām, ko nozīmē slikti dzīvot un kā ir
tad, kad ir pilnīga bezcerība. Mērsragā esot ļoti labi, un slikta
runāšana jau tāpat neko neuzlabos, ja liekas, ka dzīve Mērsragā nav
diez ko cerīga. Bieži vien, meklējot utis citos, tās patiešām
piemetoties pašam, un tad visu laiku kasīšanās vien sanākot, bet
labuma nekāda.
Mērsradznieki paši saka, ka ciems aktīvās vasaras sezonas laikā ir
ļoti dzīvīgs un pilns ar cilvēkiem, jo Mērsrags ir iecienīta
nometņu un citu aktivitāšu vieta, kad veikalos ir rindas un liela
rosība. Tauta tad ir lielā skaitā. Bet rudenī un citos gadalaikos
ir mierīgi, un katrs dara to, kas jādara. Cilvēku ir samērā maz. Un
patiešām — nevar nepamanīt Mērsraga klusumu rudenī.
Turpinot apjautāt vietējos iedzīvotājus par dzīvi
Mērsragā,
no iedzīvotāju puses tiek minēts, ka šogad nav paaugstināta pakāpe
par vienu klasi (desmito klasi) Mērsraga vidusskolā, ja runājam par
brīvpusdienu nodrošināšanu līdz 12. klasei — pakāpeniski, ko
Roberts Šiliņš vēlāk telefonsarunā komentē: «Novada budžets uz doto
brīdi to neatļauj. Bija jāpaaugstina minimālā alga, un finansējums
šai vajadzībai diemžēl nepietika.»
Mazliet vairāk aplūkojot jaunā sasaukuma padarītos darbus, Jānis
Budreika zina teikt, ka Mērsragā lietas notiekot, ko 9. novembra
sapulcē vietējiem iedzīvotājiem apliecinās Mērsraga novada domes
deputāti, daloties ar informāciju par paveiktajiem darbiem pirmajā
gadā, un atceroties arī to, ka trīs vēl ir priekšā.
Dažādi iedzīvotāju viedokļi skar Jēgerlejas jautājumu —
kāds saka, ka tur nevar piekļūt un nekas netiek darīts, bet
pašvaldības vadītājs ar pilnu pārliecību iebilst, ka viss esot
kārtībā. Estrāde esot jau atjaunota un lietas tiekot darītas. Viņš
pats esot Mērsraga kultūras pasākumu apmeklētājs un dalībnieks,
tāpēc iebildumi un izskanējušais viedoklis, ka novada deputāti
nemaz pasākumus neapmeklējot, ir pārrunājams, bet tas pavisam
noteikti atklāj vienu būtisku aspektu, ko der atcerēties,— pagasta
iedzīvotāji vēro un ievēro, cits ar kritisku aci, lai meklētu
taisnību un godprātīgu attieksmi, bet kādam tas ir svarīgi tīri
cilvēciski, jo tas varbūt ir liels gods.
Tika sadzirdēts arī kluss pārmetums,
ka vairs nenotiekot regulāras tikšanās ar iedzīvotājiem, kā ticis
solīts, bet kāds cits pauž viedokli, ka īsti jau nemaz bezjēdzīgi
un formāli taisīt sapulces nevajag, bet tikai tad, kad ir kas
svarīgs sakāms vai vairumam iedzīvotāju radušies jautājumi, tāpēc
šī jaunā sasaukuma variants patīkot labāk. Esot lietas, kur
galvenais nav kaut darīt pēc nolikuma, bet gan svarīga ir spēja būt
pieejamam un ātri reaģēt uz kādu situāciju un darīt tā, lai
sadarbība būtu auglīga. «Tūlīt, 9. novembrī, būs tikšanās ar
vietējiem iedzīvotājiem, un būs arī atskaite par padarītajiem
darbiem gada laikā,» šo jautājumu komentē Roberts Šiliņš. «Mērsraga
novada domes durvis iedzīvotājiem ir atvērtas, tāpat ir iespēja
sazvanīties, un iedzīvotāji nav palikuši bez kontaktiem ar pagasta
vadību, tikai sapulces nav rīkotas tā, kā ierasts iepriekš. Nekad
neviens nav solījis rīkot konkrēta skaita tikšanos. Tas viss ir pēc
vajadzības.» Šiliņa kungs min, ka cilvēki zvana, nāk uzdot
interesējošos jautājumus klātienē — sadarbība patiešām notiekot.
Mērsraga iedzīvotāji tiekot uzklausīti, un tiem nav jābaidās nākt
ar saviem iebildumiem vai ieteikumiem.
Iepriekš sapulces ar iestāžu vadītājiem
tika rīkotas vismaz vienu reizi nedēļā, lai katra iestāde informētu
par savām veiksmēm, padarītajiem darbiem un arī, protams,
vajadzībām, lai visi kopā spētu meklēt risinājumus. Jaunajā
sasaukumā sapulces esot ne biežāk kā reizi vienā vai divos mēnešos
un pat trīs mēnešos — kā zina teikt kāds vērīgs mērsradznieks. Bet
to pašvaldības vadītājs neuzskata par problēmu, jo kontakts ar
iestāžu vadītājiem esot un sadarbība ritot veiksmīgi. Arī no
iestāžu vadītāju puses netiekot celti iebildumi, viss esot kārtībā.
Ja būtu kādi iebildumi, tos, protams, risinātu. Arī apjautātie
iestāžu vadītāji apliecina, ka ir apmierināti ar jauno tikšanās
kārtību.
Pagasta labiekārtošanas darbi norit —
tā apgalvo Šiliņa kungs. Un kādu pagasta iedzīvotāju viedoklis par
to, ka neierasti nelāgi esot izdekorēts ciemats gan Jūras svētkos,
gan novada svētkos augustā, jo no darba aizgājusi iepriekšējā ciema
dekorētāja un tās vietā bija pieņemta meitene, kas slodzi
neizturēja, parāda to, ka vienmēr pastāv iespēja kļūdīties dažādu
negaidītu notikumu dēļ un no visa varam mācīties. Bet vai tas ir
kaut kas ļoti traģisks? Tikpat spēcīgs ir citu iedzīvotāju
pretējais viedoklis — pārspīlētā dekorēšanās ciematam agrāk likusi
iemantot ironisku iesauku.
Tāpat kāds zina sacīt, ka apsolījums aicināt iedzīvotājus uz
Latvijas simtgadi atbalstīt Draudzīgā aicinājuma kustību, ko 1935.
gadā iesāka Kārlis Ulmanis, nemaz nav noticis, kaut nu tikai
nepilns mēnesis palicis līdz Latvijas svētkiem, uz ko Roberts
Šiliņš bilst, ka diemžēl šis jautājums palicis otrajā plānā un
svarīgāks šķiet, piemēram, Mērsraga Oskara rokas jautājums.
Aplūkojot situāciju Mērsragā,
kopumā radies labs iespaids. Iedzīvotāji ir manīgi, tie vēro un
pamana pat sīkumos dažādas nianses. Katram ir savs viedoklis, ko
pagasta vadība ir gatava uzklausīt, arī klātienē 9. novembra
sapulcē. Tāpat sazinoties gan ar Robertu Šiliņu, gan Jāni Budreiku,
iespaids radies visnotaļ cerīgs un pozitīvs, jo viņi kā deputāti
bija pieejami, atsaucīgi un atklāti, un ne brīdi nebija manāms
formāls lietišķums, izlocīšanās no neērtiem jautājumiem vai
nekompetence. Bet, dodoties uz sapulci 9. novembrī, aina noteikti
iezīmēsies skaidrāka, jo būs iespējas klātienē redzēt un uzklausīt
gan padarīto darbu atskaiti, gan abu pušu komunikāciju, par ko
noteikti uzrakstīšu.
Gribas novēlēt Oskaram tikt pie jaunās
rokas,
kā arī iedzīvotājiem savus iebildumus izteikt novada domes
deputātiem, jo veidu un variantu, kā to izdarīt, ir daudz. Arī
Mērsraga domes mājaslapā ir jautājumu un atbilžu sadaļa, kura
netiek īsti aktīvi lietota no pašu iedzīvotāju puses, kā atzīst
pašvaldības vadītājs, kas parāda, ka jautājumu laikam nav un
sadaļas aktualizācijas vai uzlabošanas darbi nemaz nav
nepieciešami. Esot bijis laiks, kad nav bijušas atbildes, bet tagad
ir otrādi — nav jautājumu.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: