Pirmo reizi Spāres muižā pēc lielajām pārmaiņām 11.12.2012
Par katram cilvēkam doto kluso pārdomu laiku ceļā līdz Ziemassvētkiem runāja mācītājs Ainārs Kostanda. Spāres muižā 2. decembra novakarē tas bija īpašs svētbrīdis pirmajā Adventē, jo paliks vēsturē kā pirmais sarīkojums muižas pilī pēc tās kļūšanas par kultūras un sabiedriskās dzīves centru.
Velvētajās, senatnē sarkaniem ķieģeļiem izoderētajās pagrabtelpās, kur pamatskolas laikā bija izvietots vērtīgiem eksponātiem bagātais vēstures un novadpētniecības muzejs, kurējās kamīnkrāsns. Ne tikai dzīvā uguns izgaisināja agrāk te valdošo drēgnumu. Visiem sanākušajiem tik tikko krēsliem vietas pietika, jo daudzi gribēja būt klāt šajā notikumā, izstaigāt veco namu no lejasstāva līdz bēniņiem, telpu pēc telpas, lai savām acīm pārliecinātos, kā tas elpo tagad, vai nav panīcis, vai paši ko var līdzēt.
Mācītāja šim brīdim īpaši piemeklētie vārdi, kopības izjūta, pacelšanās domās pāri un ārpus ikdienišķajām rūpēm un ārdošajai steigai, sveču gaismas vienkāršais cēlums bija dāsna, ilgi atmiņā paliekoša dāvana ikvienam.
— Mēs vēlējāmies, lai vēl šogad izskanētu Spāres muižas vārds, un tam vispiemērotākais ir Adventa laiks, — sarunā ar «Talsu Vēstīm» stāstīja Tabita Kalniņa, Spāres tautas nama un jaunā centra vadītāja. — Sākums idejai par to bija šopavasar martā pie mums notikusī Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Liepājas diecēzes bīskapa Pāvila Brūvera vizīte.
Visu laiku domājam par to, lai ienestu jaunu dzīvību muižas, nu jau muižas! namā. Šāds sarīkojums tajā ļoti iederas un ir tam īsti atbilstošs. Pirmo sveci Adventa vainagā svētku telpā iededza Māra Mertena. Piecdesmit gadus spāreniece, rokdarbu pulciņa «Nāmetiņš» vadītāja. Viņai 2. decembris ir dzimšanas diena, šogad apaļa. Tikai vēlāk, jau saņemot apsveikumus un no sala rūpīgi nosargātas puķes, Māra atklāja, cik piedzīvotais mirklis, šis pagodinājums, viņai personiski bijis aizkustinošs un svarīgs.
Pils kambaros ir jaunumi — svētku stundās visos stāvos ciemiņi aizrautīgi vēra vienas durvis pēc nākamām, lai redzētu, izjautātu, pastāstītu saviem mājiniekiem un kaimiņiem.
— Viena es te iespētu visai maz, — uzsvēra Tabita, — bet ap mani ir izdarīgu un uzņēmīgu rūķīšu komanda — Aina Rozenberga ar pienākumu kaudzi no saimniecības pārzines līdz menedžerei un visu lietu kārtības atgādinātājai; nu jau muižā cieši ir pierakstīts pašiem savs instrumentālais ansamblis, ko vada Raimonds Pudulis un kurā spēlē arī viņa dēls Roberts; apkopējas, kurinātājas, dežurantes… Ik dienas, turot namu siltu un strādāšanai omulīgu, tajā sanes malku un izkurina divdesmit vienu krāsni!
Gribam atkal kā sensenā pagātnē muižā sarīkot Ziemassvētkus, uz kuriem kā uz brīnumu, ar gaidām un prieku nāktu mūsu iedzīvotāji. Lielajā zālē degs egle, un skaistajās vecu laiku kamanās, ko iegādājāmies kādās pagasta lauku mājās par atsaucīgu uzņēmēju ziedotiem līdzekļiem, būs…
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: