Plāno attīstīt pašlaik vienīgo novada industriālo centru — Celtnieku ielu 11.07.2017
Vēl pagājušā gada oktobrī intervijā nra.lv toreizējais
domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus par vienu no trim galvenajām
2017. gada prioritātēm minēja Stendes industriālā parka izveidi.
Tomēr uz šo ieceri uzņēmēji lūkojās piesardzīgi, jau tobrīd
norādot, ka novadam ir industriālais parks un tas atrodas Talsos,
bijušās «Lauktehnikas» teritorijā. Tagad ideja par Stendes
industriālā parka būvniecību noņemta no trases un tās vietā plānota
Celtnieku ielas infrastruktūras uzlabošana. Plānu atbalsta vairāk
nekā 40 bijušās «Lauktehnikas» teritorijas uzņēmēju.
Talsu novada pašvaldības tautsaimniecības komitejas sēdes
informatīvajā daļā attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Jolanta
Skujeniece komisijas locekļus informēja par grozījumiem Investīciju
plānā, kas veikti, pamatojoties uz 2016. gadā izdarīto un
izvērtējot, ko no iepriekš plānotā būs iesējams paveikt tuvākā
pusotra gada laikā. «Esam izņēmuši daudzas utopiskas lietas,
atstātas tās, kuras varētu īstenot. Plānu būtu nepieciešams padarīt
vēl kompaktāku un apvienot līdzīgās lietas. Jūs, kā deputātus,
aicinu pārlasīt un izvērtēt to!» sēdē deputātus uzrunāja
J. Skujeniece. Viens no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ šobrīd
vajadzīgas izmaiņas Investīciju plānā, ir nepieciešamība aktualizēt
projektus, kuri varētu pretendēt uz Eiropas Savienības (ES)
specifiska atbalsta mērķu pasākumiem. «Viena no šīm idejām, kas
būtu turpmāk jāiekļauj plānā — Stendes industriālā parka vietā,
Celtnieku ielas pagarinājuma attīstība,» uzsvēra attīstības
plānošanas nodaļas vadītāja.
Deputāts Aivars Lācarus intervijā atklāja, ka rudenī notika
pārrunas ar atsevišķiem uzņēmējiem, par to, vai viņi būtu
ieinteresēti Stendes industriālā parka izveidē un vai būtu gatavi
tajā izvietot savas ražotnes un investēt. Tāpat Stendes industriālā
parka plāns nosūtīts iespējamiem ārzemju investoriem. Negūstot
atsaucību, pavasarī izlemts, ka prioritātes jāmaina, jo projektu
pieteikšanai vairs nav atlicis daudz laika. «Visi šie projekti ir
riskanti, arī Celtnieku ielas. Tikai šeit šis risks ir mazāks, jo
tajā jau darbojas uzņēmēju grupa, kas ir ieinteresēta projekta
īstenošanā un var izpildīt nepieciešamos nosacījumus: radīt jaunas
darba vietas, veikt savos uzņēmumos papildu investīcijas. Līdz ar
to mēs varētu pievienot attaisnojošus dokumentus, kas pamato naudas
novirzīšanu. Stendē mēs neko tādu panākt nespējam. Laika grafiks
mūs «spiež», un ir jāizlemj, ko ar šo novadam piesaistīto, zināmā
mērā fiksēto naudu darīt,» vērtēja A. Lācarus.
Tautsaimniecības komitejas sēdē vīziju par ielas pagarinājumu
pamatoja no Celtnieku ielas uzņēmēju vidus izvirzīts pārstāvis,
viens no SIA «Krauzers» īpašniekiem Kaspars Eihe: «Celtnieku ielu
ieskauj aptuveni 15 hektāru liela industriālā teritorija, kas
apvieno lielu daļu Talsu uzņēmēju. Pašlaik kopīgam mērķim esam
apvienojuši 40 uzņēmējus, taču, ja paskatītos vēl dziļāk, šī
teritorija ir nozīmīga ap 60 uzņēmējiem. Teritorijā tiek
pārstāvētas tādas nozares kā celtniecība, metālapstrāde,
kokrūpniecība, mēbeļu ražošana, pārtikas nozare, un tā ir būtiska
vairākiem tirgotājiem.»
Celtnieku ielas pagarinājums tagad pieder
pašvaldībai
Īpašumu privatizācijas laikā likums nenoteica nepieciešamību ielu
izdalīt un nodot pašvaldības īpašumā, tādēļ Celtnieku ielas 900
metru pagarinājums teju 20 gadus bija vairāku cilvēku kopīpašums,
un tas liedza iespēju piesaistīt ES atbalstu ielas infrastruktūras
atjaunošanai. Ieguldot 12 000 eiro no uzņēmēju līdzekļiem,
sakārtota dokumentācija, un tagad ielas pagarinājums izdalīts no
privātīpašumiem un nodots pašvaldībai. Iela atbilst prasībām, lai
tās sakārtošanai piesaistītu ES finansējumu, kas paredzēts
degradētām teritorijām. Šo pašu finansējumu bija plānots izmantot
Stendes industriālā parka izveidē.
«Uzņēmēji ir tie, kuri cīnās, lai radītu darba vietas, maksā
nodokļus. Nav labāka ieguldījuma, kā būvēt vai atjaunot
infrastruktūru. Ļoti labi, ka, pateicoties Eiropas projektiem,
sakārtotas pilsētas ielas un infrastruktūra. Tagad ir iespēja par
Eiropas Savienības projektu naudu izbūvēt infrastruktūru Raiņa,
Celtnieku un Laukmuižas ielā. Tas būtu liels atbalsts uzņēmējiem.
Šīs ielas atbilst visiem kritērijiem, lai piesaistītu finansējumu
degradētu teritoriju atjaunošanai!» intervijā norāda
K. Eihe.
Lai saprotamāk pamatotu Celtnieku ielas pagarinājuma sakārtošanas
nepieciešamību, uzņēmēju pārstāvis iepazīstināja ar 14 Celtnieku
ielas pagarinājumā strādājošo komersantu ieguldījumu novada budžetā
un attīstībā. Jāpiemin, ka šie uzņēmēji iesaistījās ielas
pagarinājuma izdalīšanā un nodošanā pašvaldībai. Prezentācijas
materiāls vēsta, ka ražošanā komersanti nodarbina 164 cilvēkus, ar
ražošanu nesaistīti tiek nodarbināti 786 cilvēki un tuvāko piecu
gadu laikā plānots palielināt darbinieku skaitu par 131 cilvēku.
«14 lielākie uzņēmēji valstij nodokļos par 2016. gadu samaksājuši
3,7 miljonus eiro. Iedzīvotāju ienākuma nodoklī esam samaksājuši
600 011 eiro, nekustamā īpašuma nodoklī — 28 000 eiro.
Finanšu ieguvums pašvaldībai no 40 darba vietu palielinājuma 15
gadu laikā iedzīvotāju ienākuma nodoklī veido 1,5 miljonus eiro,»
stāstīja uzņēmēju pārstāvis. Viņš piebilda, ka par ieguvumiem var
uzskatīt arī nefinansiālus lielumus: sakoptu darba un dzīves vidi
un uzņēmēju motivāciju nākotnes investīcijām.
Celtnieku ielas pagarinājums, kas kartē iezīmēts kā kvadrāts,
sadalīts trīs prioritātēs; ja netiks piesaistīts ES finansējums,
ielu varētu atjaunot pa posmiem pēc to nozīmīguma un noslodzes. SIA
«LAC serviss» izpilddirektors Uģis Lauzējs atklāja, ka ielas
pagarinājuma sakārtošanas iespēju meklējumos jau pirms desmit
gadiem notikušas sarunas ar pašvaldību, bet tolaik kopīgu valodu
nav izdevies atrast. «Tagad tik tālu esam tikuši, pateicoties
Kaspara neatlaidībai,» koleģiāli uzslavēja U. Lauzējs.
Uzņēmēji cer, ka ar pašvaldības atbalstu tiks piesaistīts ES
finansējums ražošanas teritorijas infrastruktūras uzlabošanai, kas
ietver ne tikai ielas seguma atjaunošanu, bet arī ūdensvada,
kanalizācijas, lietusūdeņu savākšanas izbūvei un citiem uzņēmējiem
nozīmīgiem uzlabojumiem, kas ļautu palielināt uzņēmumu darba jaudu.
Degradētu teritoriju atjaunošanas projektā, kas paredzēts
uzņēmējdarbības veicināšanai, pašvaldība var pieteikties līdz 25.
septembrim, un par to, vai tas notiks, vēl tiks lemts domes
sēdē.
Iezīmē vēl vienu aktuālu jautājumu
«SIA «Krauzers» pašlaik attīsta kokmateriālu kaltes un katlumājas
būvi. Ūdensvads atrodas 90 metru no mūsu teritorijas; lai varētu
sākt ražošanu, jebkuram procesam vajag ūdens padevi un atbilstošu
hidrantu ugunsdrošībai.
Līdzīga problēma ir mūsu kaimiņiem — SIA «Talsu Tehnika», kas
nodarbojas ar metāla apstrādi. Ūdens padeve ir slikta, ūdensvads —
novecojis. Esam veikuši aprēķinus, ka jauna ūdensvada ierīkošana
mums izmaksātu 8000 eiro, bet pēc tā izbūves mums tas būtu jānodod
SIA «Talsu ūdens» īpašumā. Daudzās pilsētās, piemēram, Tukumā,
Cēsīs, Ventspilī, pašvaldības sedz 50 procentus izmaksu, ja darbi
nepieciešami ražošanas nodrošināšanai. Esam griezušies pašvaldībā
ar iesniegumu, lūdzot izskatīt iespēju sniegt šādu atbalstu Talsu
novada uzņēmējiem,» pastāstīja K. Eihe.
Uzņēmēju redzējums Raiņa ielas projektā
Viens piemērs, kā pašvaldība līdz šim veiksmīgi sadarbojusies ar
uzņēmējiem, ir Raiņa ielas projekts, kas ietver divu (Raiņa un
Celtnieku) ielu atjaunošanu un Laukmuižas ielas pārbūvi. Raiņa
ielas posmā no Rīgas ielas līdz pilsētas robežai ir intensīva
transporta kustība, un tā arī savieno Talsu pilsētas centru ar
pilsētas teritoriju, kurā izvietoti daudzi ražošanas un pakalpojumu
sniegšanas uzņēmumi. Sākotnēji projektā bija plānots atjaunot tikai
Raiņa ielu, bet, iesaistoties uzņēmējiem, projektā iekļauti ne
mazāk nozīmīgi posmi — daļa Celtnieku ielas un Laukmuižas iela.
Februārī pašvaldība noslēdza līgumu ar projektētājiem par
būvprojekta izstrādi un autoruzraudzības veikšanu. Projekta
kopējās izmaksas plānotas 1 543 136 eiro apmērā.
Pieejamais ES finansējums Talsu novadam šī projekta apguvē ir
417 055 eiro, bet no pašvaldības budžeta nepieciešamais
ieguldījums paredzēts aptuveni 1 070 679 eiro apjomā,
12 266 eiro plānots saņemt atbalstā no valsts.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: