Plānots izveidot 29 sadarbības teritoriju apriņķus 30.11.2016


«Talsu Vēstis» jau rakstīja par agrāk izskanējušo
informāciju, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrija (VARAM) plāno izveidot sadarbības teritorijas Latvijas
pašvaldībām. 22. novembrī Talsos ieradās VARAM pārstāvji, lai
sniegtu plašāku informāciju un uzzinātu mūsu puses pašvaldību
pārstāvju viedokli.
«Sadarbības teritoriju izveide ir jautājums, pie kā ministrija
pašlaik strādā un valdības rīcības plānā un deklarācijā noteikts ar
konkrētu termiņu — līdz šī gada beigām veikt konsultācijas ar
pašvaldībām. Līdz nākamā gada beigām mums jāiesniedz konkrēti
priekšlikumi par to, kādu redzam sadarbības teritoriju karti.
Pašlaik tā izstrādāta, balstoties uz konkrētiem kritērijiem un
pamatojumu — pētījumu. Gribu uzsvērt, ka nevienā brīdī nerunājam
par reformu un nesakām, ka pašvaldībām ir obligāti jāapvienojas un
citu variantu vairs nebūs. Pašvaldības varēs apvienoties tajā
gadījumā, ja uzskatīs, ka tas viņām ir vajadzīgs. No mūsu puses ir
viena konkrēta prasība — lai pašvaldības konkrētajās teritorijās
sadarbojas noteiktu jomu funkciju izpildē. Lai mēs varētu pateikt
ne tikai pašvaldībām, bet arī ministriju iestādēm to, ka
teritorijās ir šis centrs, kur jāspēj nodrošināt attiecīgo
pakalpojumu. Apzināti izvairos no termina «valsts iestāde», jo arī
pašvaldība ir valsts institūcija, kas ir tuvāka iedzīvotājiem.
Tagad runājam par to, lai cilvēkiem būtu nodrošināts pēc iespējas
kvalitatīvāks pakalpojums. Ja esam pavisam godīgi, apzināmies, ka
tas, ko spēj Talsi, nespēj kāds cits mazāks novads. Un šī mazā
novada iedzīvotājs nedrīkst būt sodīts par to, ka viņš dzīvo citur,
kā arī nedrīkst būt sodīts par to, ja pašvaldība nespēj pietiekami
efektīvi izpildīt kādu funkciju. Reemigrācijas plāna ietvaros tika
veikta iedzīvotāju aptauja, kurā cilvēki teikuši, ka valsti
pametuši, pirmkārt, tādēļ, ka apkārtnē nav atrodama darba vieta,
otrkārt — lai saņemtu attiecīgos pakalpojumus, jāmēro tāls ceļš,
vismaz 40 kilometru vienā virzienā. Strādājam, lai varētu šo
situāciju pēc iespējas labāk atrisināt. Pašvaldībām ir jāsaglabā
iedzīvotāji. Aicinu uz konstruktīvu dialogu un neskatīties ar baiļu
vīziju par to, kas notiks, bet censties skatīties kā uz jaunām
iespējām koncentrēt resursus konkrētu mērķu sasniegšanai. Tā ir
iespēja attīstīt teritoriju kopā, padarot Latviju ne tikai par
zaļāko, bet arī labāko vietu pasaulē, kur varam dzīvot, attīstīties
un sasniegt savus mērķus,» sacīja VARAM parlamentārais sekretārs
Jānis Eglītis.
VARAM Pašvaldību departamenta direktora vietnieks Arnis Šults
skaidroja, kāpēc radusies šāda iecere: visi sapratuši — kaut kas
nav kārtībā ar 2008. gadā pieņemto likumu un noteikto jauno
administratīvi teritoriālo iedalījumu. «Līdz ar to radās jautājums
— vai esam sasnieguši tos mērķus, ko bijām iecerējuši reformas
procesā? Kopš 1998. gadā tika pieņemts administratīvi teritoriālais
likums, tas bijis vairākkārt skatīts, bet ne pie kādiem rezultātiem
neesam nonākuši. Esošie politikas plānošanas galvenie dokumenti
valstī neparedz apriņķu izveidi, kā arī diez vai mums atrastos
iespēja rast pietiekamu funkciju apjomu, lai šādas pašvaldības
izveidotu. Vienlaikus varu teikt, ka 11 Eiropas Savienības valstis
darbojas ar viena līmeņa pašvaldībām, proti, veido tās funkcionāli
spēcīgas. Tāda ir pieeja arī mūsu kaimiņiem Lietuvā, Igaunijā,
Somijā. 2013. gadā Ministru kabinets (MK) izvērtēja administratīvi
teritoriālo reformu, kur viens no priekšlikumiem nosaka — jāizskata
iespēja veidot lielus novadus ap reģionālās un nacionālās nozīmes
attīstības centriem,» skaidroja A. Šults.
Otrs uzdevums saistībā ar decentralizāciju — nepieciešamais pārejas
periods līdz atbilstošas pašvaldību sistēmas izveidei būtu
sadarbības teritoriju veidošana un sadarbības organizēšana. Šis
jautājums gan virzījies salīdzinoši smagnēji, jo iepriekšējā Saeima
attiecīgo likumprojektu izskatījusi vien divos lasījumos. Esošā
Saeima paudusi savu gribu šo likumprojektu skatīt tālāk, līdz ar to
viens no jautājumiem ir, kādi priekšlikumi varētu būt iesniegti
saistībā ar sadarbības teritoriju veidošanu.
«Koalīcijas darba grupas lēmumā, kas pieņemts pagājušā gada 1.
decembrī, tika izteikts atbalsts 29 sadarbības teritoriju izveidei.
Arī Māra Kučinska (Ministru prezidenta — A. N.) deklarācija
noteic, ka jāizveido šādas sadarbības teritorijas. Viens no
galvenajiem uzdevumiem ir saistīts ar šajā vasarā pieņemto jauno
Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldības likumu, kas stājās
spēkā 1. oktobrī, kurā MK uzdots noteikt sadarbības teritorijas
civilās aizsardzības jomā,» stāstīja A. Šults.
Paskaidrojot, kāpēc tieši 29 sadarbības teritorijas, tas esot
balstīts uz pētījumu, kas veikts 2013. gadā (Attīstības centru
ietekmes areālu noteikšana un analīze). Viens no galvenajiem
pamatojumiem — darba un pakalpojumu svārstmigrācijas. «Ir ļoti
labi, ka starp pašvaldībām ir sadarbība, bet slikti ir tas, ka par
šo sadarbību nav pieejama nekāda publiska informācija. Sanāk, ka
šie ietvari pēc savas būtības zināmi vien pašvaldībām. Ja sadarbība
attīstās dažādos vektoros, bet nekur nav noformulēta, pati valsts
sistēma nespēj tālāk attīstīties,» sacīja A. Šults. Viņš kā
piemērus minēja atskurbtuvju un pašvaldību organizētu sabiedriskā
transporta pakalpojumu izveidi — 29 apriņķos to izveidot esot
vieglāk nekā 119.
Daudz neskaidrību
Talsu novada domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus sacīja: «Skatoties
uz šo karti, godīgi sakot, nav līdz galam skaidrs, kurš atbild par
būvvaldi vai izglītības pārvaldi. Kā izlems, kura pašvaldība ko
vadīs? Eglīša kungs, jūs norādījāt, ka mazo pašvaldību iedzīvotāji
nedrīkstētu tikt sodīti. Mēs nevienu negrasāmies sodīt, bet, ja
runājam par to, ka ir plānotas izmaiņas Civilās aizsardzības un
katastrofas pārvaldīšanas likumā, te atkal parādās jautājums — kura
iestāde par ko būs atbildīga? Esmu jau vairākkārt pārliecinājies —
tur, kur vienā iestādē ir vairāki saimnieki un vadības, tur rodas
pilnīgs vadības trūkums. Rezultātā arī kvalitāte var būt pilnīgi
neatbilstoša. Uz papīra varbūt iespējams to pasniegt ļoti skaisti,
bet dzīvē tas varētu būt problemātiski. Pagaidīsim, kad beigsies
vēlēšanas, un tad sāksim domāt par šo jautājumu, jo ir pietiekami
daudz dažādu lietu, kuru nav iespējams realizēt.»
J. Eglītis atbildēja: «Tāpat kā jūs sadarbojaties civilās
aizsardzības jomā, tāpat to var darīt arī ar citiem jautājumiem.
Jūs taču kā pašvaldību vadītāji esat pietiekami spēcīgi un gudri,
lai varētu no sava vidus izvēlēties vadību, iecelt cilvēkus, kas
strādā. Ja to nevarat izdarīt, domāju, ka ministrijā atradīsies
pietiekami kompetenti cilvēki, kas varētu jums palīdzēt to izdarīt.
Tā, manuprāt, ir pseidoproblēma, jo neredzu, ka pašvaldības, kuras
nolēmušas sadarboties, ar šiem jautājumiem netiktu galā. Viss tiek
darīts un risināts.»
A. Lācarus gan norādīja, ka jautājums nav par attiecīgu
personu iecelšanu attiecīgos amatos, bet par atbildības uzņemšanos,
piemēram, gadījumā, ja vienas pašvaldības juristam jāpalīdz citai
pašvaldībai un rezultātā būs kāda problēma ar dokumentiem, visa
vaina būs jāuzņemas tai pašvaldībai, kurā jurists strādā
ikdienā.
Talsu novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks tehniskajos un
nekustamā īpašuma jautājumos Oskars Kļava VARAM pārstāvjus aicināja
konkrētāk un skaidrāk norādīt, kādi tad būs galvenie ieguvumi, jo
iepriekš minētie piemēri ar atskurbtuvju izveidi un pašvaldību
organizētu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu nenoturēs cilvēkus un
nesniegs viņiem jaunas darba vietas un nepabaros. Tika arī vaicāts,
vai valsts plānotajām izmaiņām piešķirs papildu finanšu līdzekļus,
lai spētu to realizēt. Kā atklājās, papildu finansējums nav
paredzēts. Uz jautājumu, kā plānotās izmaiņas noturēs iedzīvotājus
laukos, atbilde netika sagaidīta.
A. Šults uzsvēra, ka «valsts uzbūvē pamatakmeņi ir
pašvaldības», un vaicāja klātesošajiem, kāpēc cilvēki dodas prom,
ar saviem jautājumiem un teikto liekot saprast, ka pie tā
vainojamas pašvaldības.
Rojas, Dundagas un Mērsraga novads
«Laikam esmu īpašā novadā, jo mūsu iedzīvotāji nav izbraukuši
tāpēc, ka viņi nesaņem pakalpojumus. Izbrauc tāpēc, ka treknajos
gados neprātīgi paņēmuši kredītus. Tagad viņiem desmit gadus kaut
kur jānorokas, lai banku kontos neparādītos nauda, lai to nepaņemtu
prom. Kad pienāks lieguma beigas, viņi atgriezīsies Latvijā.
Runājot par sadarbības teritorijām — ja jums vajag, ka kartē
iekrāsojam mūsu bijušā Talsu rajona robežu rozā, zilā vai zaļā
krāsā, to varam izdarīt. Mums sadarbība jau tāpat ir dažādās jomās.
Nesaprotu šī visa jēgu — jums vajag vienkārši izkrāsot karti?»
vaicāja Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa.
Skeptisks bija arī Dundagas novada domes priekšsēdētājs Gunārs
Laicāns, uzsverot, ka tas ir politisks pasūtījums. «Cik govju
vieglāk ganīt: 119 vai 29? Te būtu jājautā — kad beidzot tiks
sakārtota valsts investīciju programma? Tas, kā pašlaik tiek
sadalīta nauda… Mums drīzāk būtu jārunā par to, kā deputāti izdala
naudu, tas vienkārši visu sakropļo! Par kādu attīstību mēs te varam
runāt? Mums viss ir kārtībā ar sadarbību savā starpā. Jūs (VARAM
pārstāvji — M. J.) tāpat nevarat atbildēt ne uz vienu no mūsu
jautājumiem,» apgalvoja G. Laicāns.
Lai arī Mērsraga novada domes priekšsēdētājs Lauris Karlsons uz
tikšanos nebija ieradies, viņš «Talsu Vēstīm» pēc tam skaidroja
savu nostāju: «Ja nav, ko darīt, lai sēž Rīgā un zīmē, ko vēlas, un
pēc tam braukā apkārt un prezentē. Es to visu neuztvertu ļoti
nopietni tāpēc, ka neatkarīgi no tā, ko daži sazīmē, dzīvē nekas
tāds nenotiek. Piemēram, mūsu pašvaldībai sadarbība ļoti svarīgos
jautājumos notiek ar Talsiem un Ventspili, tāpat arī Tukumu,
Kandavu un Enguri. Ilggadēja sadarbība ir arī ar Saldu un Liepāju.
Rodas jautājums — kā tad to ieskricelēs iekšā? Saprotu, kāds pirms
pāris gadiem centās uzzīmēt jaunu karti. Visticamāk, ka pētījumiem
tērēja lielu naudas summu. Tagad ir jāatrakstās, rādot šīs
sadarbības teritorijas. Pašvaldības jau sadarbojas, kā nu viņām tas
ir nepieciešams tajos jautājumos, kuros vajag. Viņi domā, ka ir
gudrāki par visiem pārējiem pasaulē. Viņu tur sen jau ir par daudz,
vajadzētu sākt kaut ko retināt. Īstās reformas, kur vajadzētu ņemt
zīmuļus un sākt zīmēt, — cik Saeimā vajadzētu samazināt deputātu,
cik ministrijās ierēdņu. Vienā VARAM pietiek ierēdņu, lai vadītu
25—30 novadus, kāds ir Mērsrags. Tiek tēlota demokrātija braucot un
runājot, bet galu galā viņi lems, kā gribēs. Tiek aizmirsts — ja
mūsu iedzīvotāji kopā vienā dienā aizies uz Rīgu, viņi varēs savākt
savas panckas un iet mājās. Cilvēki taču ir uzticējušies, bet ko
viņi dara? Nodarbojas ar niekiem tajā brīdī, kad nepieciešams
uzlabot valsts ekonomiku, palīdzēt mazajiem uzņēmējiem un risināt
citus jautājumus. Latvijā nekas nav mainījies. Ja kāds kungs ir
aizmirsis, atgādinu — iedzīvotāji izlemj to, kādu viņi nākotnē grib
redzēt savu valsti.»
Rezultātā visu tāpat izlems Saeima
Diskusijas bija ļoti garas un par dažādiem jautājumiem, tomēr
visbiežāk pašvaldību pārstāvji tā arī neieguva cerētās atbildes no
VARAM puses, savukārt ministrijas pārstāvji acīmredzot nesaprata,
ko viņiem jautā. A. Eglītis sacīja, ka šī tikšanās viņam asociējas
ar bērna uzdoto jautājumu, kāpēc žirafei ir tik garš kakls. Tēvs
atbild, bet bērns to nesaprot vai saprot citādāk.
Parlamentārais sekretārs noslēgumā sacīja, ka saprot: mūsu
pašvaldības nav ieinteresētas sadarbības teritoriju izveidē, tas
arī pieņemts zināšanai un tikšot nodots VARAM ministram. Tomēr
rezultātā par to lems MK un Saeima.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: