Portreti un ainavas ārpus laika 12.03.2016

Janita Veinberga
janita@talsuvestis.lv
63223336

Tweet

9. martā Talsu novada muzejā atklāja fotoizstādi «Cilvēks un daba Latvijā». Talsi, Dundaga, Mazirbe, Kuldīga, Saldus — vietas un cilvēki ir fotogrāfa Lukas Berti darbu pamatā.
Pie izstāžu zāles sienas rindojas melnbaltas fotogrāfijas, kurās redzami stipri, lepni cilvēki un poēzijas pilnas Latvijas ainavas. Miglā tīts lauks, pamesta lauku viensēta, zēns pie aplupušas ēkas fasādes — darbos jaušams skaistums, kuru ikdienā nepamanām. Tās ir lietas, kuras prasās pēc atjaunošanas, sakārtošanas. Lietas, vietas un cilvēki, kurus iemūžinot fotomākslinieks paver citādu skatu uz pierasto un ikdienišķo, atklājot īpašu skaistumu un noskaņu tajā, kam ikdienā pasteidzamies garām.
Izstādes atklāšanā ieradusies arī mazā Marta —
viena no Lukas Berti fotomodelēm. Viņa gan nezina, kā pie šāda goda tikusi, bet, atklāj, ka pats bildēšanās process esot bijis krietni grūtāks nekā gaidīts. «Man bija ilgi jāstāv, un man neļāva smaidīt. Laikam visa diena pagāja, kamēr izdarīju visu, kā nākas,» viņa stāsta un sirsnīgi smaida bez apstājas — nu jau drīkst. Meitenīte atzīst, ka bilde pašai patīk, lai arī šķiet, ka tajā viņa izskatās dusmīga. Lepnums par to, ka tieši viņas portrets atrodams izstādē, arī ir liels. «Viņš jau daudz cilvēku fotografē, visi te nemaz nav redzami,» prāto Marta.
Dažas no izstādes apmeklētājām, nejaušot laikraksta korespondenta tuvumu, savā starpā apsprieda — vai tad nu tiešām latvieši ir tik nopietni un dusmīgi, kā foto portretos izskatās? Vai tad vairs nav par ko pasmaidīt? Ar šo jautājumu «Talsu Vēstis» arī vērsās pie portretu autora, lūdzot īsumā aprakstīt darbu ar fotogrāfijās redzamajiem cilvēkiem.
Smejoties Luka Berti atzīstas —
jā, cilvēkiem, kuru portretus viņš uzņem, smaidīt nav atļauts. Kāpēc? Tāpēc, ka smaidot cilvēki sāk pozēt. Viņi zaudē unikalitāti, savu nevainīgumu. Tieši lepnums un skaidrība skatienā ir tas, kas viņu uzrunā Latvijas cilvēkos. «Zināt, lepnums un pašpārliecinātība ir tas, kas mani aizrauj un saista šais vienkāršajos lauku cilvēkos,» stāsta mākslinieks. Viņš atzīst, ka nemeklē kādus sevišķus modeļus. «Daudz pārvietojos kājām un, ja cilvēks, kuru ieraugu, šķiet interesants — uzrunāju,» stāsta mākslinieks. Jā, viņš apstiprina — lauku apvidos ir problēma sazināties, jo cilvēki ne angļu, ne itāļu valodu nesaprot, tādēļ šādās ekspedīcijās fotomākslinieks nedodas viens, bet viņu pavada kāds latviešu valodas zinātājs. «Es cilvēkos nemeklēju skaisto šī vārda vispārpieņemtajā izpratnē.
Mani uzrunā neparastais un unikālais, tāds, kas stāv pāri laikam, ārpus tā,» atzīst fotogrāfs. Viņš pievērš manu uzmanību portretam «Zēns ar divriteni». Tajā labi saprotams, ko mākslinieks domā ar frāzi «ārpus laika». Zēna seja ir no nenosakāma laikmeta. «Tas varētu būt zēns, kurš dzīvojis pirms 100 gadiem, pirms 50 gadiem vai šodien. Šajā portretā nav saskatāmas laikmeta iezīmes,» paskaidro portreta autors.
Īss dosjē —
Florencē dzimušais slavenas baņķieru dzimtas pēctecis par savām mājām pašlaik uzskata Kopenhāgenu. Šobrīd mākslinieks aizrautīgi meklē un atrod klasiskas skaistuma izpausmes skarbajās ziemeļu zemēs, tādās kā Dānija, Latvija un Norvēģija. Bijis arī Kurzemē — Talsos, Dundagā un Kolkā. Izstādes apmeklējumā, pievēršot uzmanību, var pamanīt arī Berti dzimtas ģerboni ar divām lauvām, kas iespiests katra darba baltajā fonā. Tas kalpo arī kā mākslinieka paraksts.
Izstāde Talsu novada muzejā apskatāma no 10. marta līdz 12. aprīlim.

Pievienotie attēli

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: