Projekts — sākums patstāvīgai rīcībai 01.09.2014
Ne reizi vien izskanējis, ka šodien visa dzīve balstās uz Eiropas Savienības un dažādu fondu finansētiem projektiem, bez kā paši nespējam spert ne soli, un, beidzoties vienam, jau tiek meklēta nākamā pieteikuma anketa. Tomēr Mērsraga invalīdu atbalsta centrs, kas nupat noslēdzis pirmo ceturksni Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstītajā projektā «Kusties vesels — Mērsragā!», ir apliecinājums tam, ka projekts var būt ne vien īslaicīgs vai vienreizējs uzlabojums, bet gan iedvesma un atspēriena punkts tālākai rīcībai.
Ar vērienu veicinot veselīgu dzīvesveidu
Projektā «Kusties vesels — Mērsragā!» piedāvātās lekcijas, nodarbības un citi uz veselīga un kustīga dzīvesveida veicināšanu vērsti pasākumi turpināsies līdz pat nākamā gada jūnijam. Līdz šim jebkuram interesentam bijusi iespēja apmeklēt septiņu lekciju ciklu, ko vadījusi ergoterapeite Kristīne Haberkorne, saņemt speciālistes individuālās konsultācijas, trīs reizes tikties ar fizioterapeitu Ansi Rodertu viņa vadītajās lekcijās un konsultācijās, divas reizes nedēļā apmeklēt nūjošanas nodarbības Irēnas Rožkalnes vadībā, savukārt invalīdu atbalsta centra biedri apciemojuši kolēģus Gulbenē, smeļoties vērtīgu pieredzi un idejas tālākai darbībai.
Jau šomēnes sāksies jauns nodarbību cikls: bezmaksas ārstnieciskā vingrošana notiks divās grupās — vienā vingrinājumus pielāgojot invalīdu vajadzībām, bet otrā aicinot izkustēties ikvienu interesentu. Plānots pieredzes apmaiņas brauciens uz Lielvārdi, kā arī lekcija par invalīdiem aktuālo likumdošanā un vēl, un vēl.
Mērsraga invalīdu atbalsta centra vadītāja Daiga Skvorcova skaidro, ka tiekot darīts tikai tas, par ko invalīdu centra biedri izrādījuši interesi. «Es izveidoju anketu, jautājot, ko cilvēki vēlētos darīt. Vislielākā interese bija par nūjošanu un ārstniecisko vingrošanu. Sākām meklēt iespējas piesaistīt līdzekļus un nonācām līdz Borisa un Ināras Teterevu fondam. No sākuma uzlikām uz papīra ideju, ko viņi atzina par labu, un tad piedalījāmies seminārā, lai saprastu, cik katra lieta un aktivitāte izmaksās un kā to visu uzrakstīt projekta formā. Kā brīvprātīgā projekta rakstīšanā palīdzēja Diāna Rubene, jo pašvaldībā nav cilvēka, kas to darītu; mums tas ļoti atvieglotu dzīvi. Tomēr par sadarbību ar pašvaldību varu teikt tikai labāko — gan attiecībā uz pašreizējo novada vadību, gan arī par laiku, ko pavadījām, darbojoties Rojas novadā,» viņa atklāj.
D. Rubene atzīst, ka projekta tapšanā ieguldītais darbs nav izmērāms stundās. «Uzmest skeletu ir viegli, bet tad sākas detaļas, saskaņošanas, jāspēj visu paredzēt. Cilvēki idejas labprāt izsaka, bet, ķeroties klāt projekta rakstīšanai, aktivitāte nedaudz noplok. Taču domāju, ka līdzīgi ir visur,» uzskata brīvprātīgā un atklāj, ka invalīdu atbalsta centrs jau iepriekš piedalījies projektu konkursā ar ideju par pērļošanas nodarbībām invalīdiem, taču lielo izmaksu dēļ tā tikusi noraidīta. Tagad par plintes nemešanu krūmos un mācīšanos no kļūdām esot liels gandarījums.
Lai mugura neatteiktos no darba pienākumiem
Projekta aktivitāšu vasaras sezonu ar lekciju par muguras veselību noslēdza viesis no Dundagas novada — fizioterapeits Ansis Roderts. Kaut arī invalīdu atbalsta centra mājīgās telpas klausītāju lokam bija pat nedaudz par šauru, D. Skvorcova atzīst, ka priecātos par lielāku iedzīvotāju interesi. «Vidēji esam ap 15 cilvēku, taču uz lekcijām mēdz ierasties arī vairāk. Domāju, ka atsaucība varētu būt lielāka, jo lekcijas paredzētas jebkuram interesentam,» viņa paskaidro.
Arī A. Roderta lekcija bija apliecinājums tam, ka centrā piedāvātās aktivitātes un informācija būt noderīga ikvienam neatkarīgi no vecuma, veselības stāvokļa un nodarbošanās. Fizioterapeits uzsvēra muguras veselības ciešo saistību ar dzīvesveidu kopumā, atgādinot it kā tik vienkāršo patiesību par kustību un pietiekama šķidruma daudzuma būtiskumu, kā arī liekot nedaudz nokaunēties par veselības problēmu novelšanu uz iedzimtību. «Var teikt, ka muguras problēmas ir pilnīgi pretējas sirds slimībām, kas attīstās, mums nezinot, un tās pirmā izpausme var būt pat infarkts, bet mugura par problēmām signalizē jau ļoti ātri. Taču cilvēks gadiem dzīvo, mokoties un dzerot pretsāpju tabletes, līdz notiek kaut kas nopietnāks. Par sirds veselību mēs neko nezinām, tāpēc par to nedomājam, savukārt par muguras veselību zinām visu. Bieži vien visa pamatā ir cilvēka slinkums,» uzskata fizioterapeits.
«Muguras veselību vistiešākā veidā ietekmē mūsu dzīvesveids, tostarp kaitīgie ieradumi — smēķēšana, alkohols —, kas bloķē organisma funkcijas. Savā praksē diezgan bieži esmu saskāries ar jauniem vīriešiem, kuriem ir muguras problēmas. It kā šķiet, ka viss ir kārtībā, cilvēks pat apmeklē sporta zāli, taču izrādās, ka viņam ir kaitīgi ieradumi. Ne vien smēķēšana un alkohola lietošana, bet arī neveselīga attieksme pret seksuālām attiecībām, piemēram, bieža partneru maiņa. Šāds dzīvesveids atslēdz muguru. Daudzas lietas, kas sabiedrībā jau kļuvušas pieņemamas un pašsaprotamas, mūsu organisms vienkārši neņem pretī, un ar to ir jārēķinās. Vīriešiem mugura brūk kopā izteikti bieži,» novērojis A. Roderts.
Vai iespējama dzīve pēc projekta?
Mērsraga invalīdu atbalsta centra biedri ir pārliecināti, ka, projektam noslēdzoties, iesāktais netiks aizmirsts. To apliecina arī nūjošanas nodarbības, kas pēc apmeklētajām apmācībām turpina notikt pēc brīvprātības principa. «Instruktore parādīja, kā viss pareizi darāms, interese radās gan pašai, gan citiem. Domāju, ka cilvēkiem ikdienā nepietiek fizisku aktivitāšu. Nodarbības pārsvarā apmeklē invalīdu biedrības dalībnieki — ejam, cik ātri varam, nekur nesteidzamies. Cilvēki izkustas, viņiem uzlabojas garastāvoklis. Kamēr man nav darba, esmu ar mieru darboties kā brīvprātīgā,» apņēmību pauž nodarbību vadītāja I. Rožkalne. Kā brīvprātīgā iesākto turpināt gatava arī ergoterapeite Kristīne Haberkorne, kuras vadītās, projektā iekļautās nodarbības jau noslēgušās.
Savukārt saņemtie speciālistu vērtējumi un ieteikumi raisa jaunas idejas centra darbības attīstīšanai un vides pilnveidošanai. Ergoterapeites slēdziens par centra telpu pieejamību un ērtību licis domāt par jaunu projektu izstrādi. «Centrā notiek arī citas lietas. Varbūt vasarā aktivitāte bija mazāka, taču nu jau viss atsāksies. Piemēram, rīkojam kopā nākšanas, kur katrs var atnest paša gatavotos ziemas krājumus, pacienāt citus un padalīties ar idejām. Mūsu vidū ir daudz rokdarbnieku, tāpēc ir bijušas, piemēram, pērļošanas izstādes. Ikdienā tiekamies reizi nedēļā un pārspriežam, ko vēlamies darīt turpmāk, kādus projektus īstenot,» pastāsta D. Skvorcova. Arī projekta vajadzībām iegādātais inventārs — vingrošanas paklāji, bumbas un citas aktīvam dzīvesveidam noderīgas lietas — nekur nepazudīs, ļaujot domāt, ka šis ir tikai sākums. Projekti nāk un iet, bet cilvēki un nenogurdināma vēlme darboties paliek.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: