Rojā 16. reizi pasniedz Pastariņa prēmijas 17.05.2013
15. maijā Rojā jau sešpadsmito reizi tika pasniegta joprojām nozīmīgākā balva bērnu literatūrā — Pastariņa prēmija. Šoreiz to saņēma rakstnieks Ēriks Kūlis un māksliniece Agija Staka.
Tradīciju pirms 31 gada iedibināja
zvejnieku kolhoza «Banga» priekšsēdētājs Miķelis Lisments un dzejnieks Imants Ziedonis — laika gaitā rojenieki apbalvojumu pasnieguši 19 rakstniekiem un deviņiem grāmatu ilustratoriem.
Trešdien Rojas kultūras centra lielo zāli piepildīja 1.—6. klases skolēni, vispirms uzmanīgi sekojot līdzi savu skolasbiedru, skolotājas Andas Sebres vadītā teātra pulciņa dalībnieku uzvedumam. Rojas bibliotēkas bērnu nodaļas vadītāja Iluta Graudiņa atklāja, ka no 30 grāmatām balvas īpašniekus izvēlēties nebija viegli — talkā nāca arī Rojas vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Mārīte Maurmane, skolas bibliotēkas vadītāja Antra Ozollapa, vecāku žūrijas pārstāve Laila Olekte, Latvijas Rakstnieku savienības pārstāvis Valdis Rūmnieks, māksliniece Anita Paegle, dzejnieks Uldis Auseklis un Nacionālās bibliotēkas bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova. Rakstnieks Ēriks Kūlis Pastariņa prēmiju saņēma par grāmatām «Vilku vilka slepenais plāns» (kopdarbs ar mākslinieci Agiju Staku) un «5 mēs un Minhauzens», bet māksliniece Agija Staka — par ilustrācijām R. Blaumaņa grāmatai «Velniņi», G. Pitkevicas «Lielā Ziemassvētku grāmata ģimenei» un V. Rūmnieka «Atnācēju noslēpumi».
Valdis Rūmnieks atgādināja, ka retas Latvijā ir vietas, kur šādas tradīcijas saglabājušās tik ilglaicīgi. «Tas liecina tikai par to, ka laikiem un iekārtas maiņām nav varas pār labām kultūras izpausmēm,» viņš uzsvēra. Silvija Tretjakova neslēpa prieku par brašo lasītāju piepildīto zāli, bilstot, ka labu grāmatu raksturo gan laba bilde, gan interesants teksts. To, ka rojenieki ir čakli grāmatu lasītāji, apliecināja teju puses klātesošo augšup pastieptās rokas, apliecinot savu darbošanos «Bērnu žūrijā». Nelielu ieskatu Pastariņa muzeja ikdienā sniedza tā vadītāja Sanita Ratniece.
Rakstnieks Ēriks Kūlis uzsvēra,
ka Rojas pašvaldība viņam saistās ne tikai ar tās apkaimē savulaik uzbūvētajiem 342 buriniekiem — autoru patīkami pārsteidzis arī lielais lasītāju skaits zālē. Atzīstot, ka nav liels runātājs, rakstnieks atklāja, ka beidzot iemācījies darboties ar datoru — pēdējās pasaciņas bērniem tapušas ar tā palīdzību. Uz kāda lasītāja jautājumu, kā ienācis prātā rakstīt par rūķiem, autors atklāja, ka tie tādi paši cilvēki vien ir, varbūt — tikai mazliet labāki.
Viņš ir pārliecināts, ka latviešu valoda ir ļoti pateicīgs materiāls rakstnieka jaunradei — daudzi vārdi kopā iegūst pavisam citu nozīmi. Ar pasaku rakstīšanu Kūļa kungam veicas visādi — ja to raksta rīta pusē, darbs uzrakstās dažu stundu laikā, gadījies arī, ka dažreiz īstenība kļūst par pasaku, un otrādi. Tēva apgalvojumu, ka prātā vieglos bites nesakož, rakstnieks pārbaudījis praksē, pielienot pie bišu stropa. Nesakoda! Bet kādu savu varoni, vecmāmiņu kokā, autors saista ar Kurzemes šiverīgāko tautu — vecmāmiņām. Ja ilgus gadus rakstnieks saviem darbiem par ilustratori izvēlējies novadnieci, mākslinieci Dzintru Vīriņu, tad ar Agiju Staku kopā savedis pavisam nejaušs gadījums — konkurss. Piedevām, realitātē autors savas nominētās grāmatas mākslinieci ieraudzījis tikai Pastariņa prēmijas pasniegšanas pasākumā Rojā! «Taču es uzticos māksliniekiem, tostarp — sievietēm, nekas slikts līdz šim vēl nav noticis,» jokoja autors.
Māksliniece Agija Staka ne tikai ilustrē grāmatas,
bet arī pastkartes — šajā jomā viņa strādā jau divdesmit septiņus gadus. Kā notiek sadarbība ar rakstniekiem? «Ir autori, kuriem zīmējumu skices jāsūta pa pastu, ir, kuri visu nosaka pēc striktiem noteikumiem, un ir, ar kuriem iepazīstos Pastariņa prēmijas pasniegšanas laikā,» smaida māksliniece. Lai izpētītu autoru aprakstītos grāmatu varoņus, ilustratorei nereti jāveic gana nežēlīgs pētnieka darbs — lielais irsis smalki izpētīts, kad dēls ar spaini to speciāli noķēris dārzā.
Šo gadu laikā Agija ilustrējusi ap 100 grāmatām un vismaz 1000 pastkaršu. Zīmējumi top uz paša lētākā papīra, ar vienkāršām krāsām. Vai māksliniece strādā katru dienu no astoņiem līdz pieciem? «Nē! Tie, kuriem nepatīk matemātika, fizika un ķīmija, droši var izvēlēties mākslinieka amatu — tam ir daudzi bonusi,» atklāja māksliniece. Šobrīd viņas darbu izstāde apskatāma Valmierā, taču uz rudens pusi, iespējams, to redzēs arī rojenieki.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: