Rojā salds gabaliņš Zviedrijas 22.02.2018


sabine.pruse@gmail.com
13. februārī Zviedrijas dienās Rojā viesojās delegācija
no Zviedrijas vēstniecības — tā tikās ar jauniešiem skolā,
viesojās uzņēmumos un atklāja īpašu fotogrāfiju izstādi Rojas
kultūras centrā.
Zviedrijas vēstniece Latvijā
Annika Jagandere atzina, ka diena bijusi darbīga. Ar skolēniem
Rojas vidusskolā pārrunātas studiju iespējas Zviedrijā un apskatīta
Zviedrijas dienai veltītā zīmējumu izstāde. Vēstniece pasniedza
balvas labākajiem māksliniekiem, kā arī pati saņēma dāvanā Evas
Kiršteines zīmējumu. «Jaunieši, šķiet, bija gatavojušies, jo
jautājumi bija interesanti un pārdomāti, piemēram, par šībrīža
lielākajiem draudiem videi Zviedrijā. Vēlāk apskatījām ostu un
tipogrāfiju «Rauda», uzzinājām par etiķešu tapšanas procesu —
tas bija īpaši interesanti, jo daļa etiķešu nonāk arī Zviedrijā,»
«Talsu Vēstīm» pastāstīja A. Jagandere.
Zviedrijā 13. februāris ir «Semla-dag»
jeb diena, kurā iedzīvotāji apēd vairākus miljonus īpašu zviedru
bulciņu «semla». Ar tām arī Rojā tika cienāti gan skolēni, gan
izstādes apmeklētāji. «Tā ir 500 gadu sena katoļu tradīcija.
Lai gan Zviedrija vairs nav izteikti reliģioza, šī tradīcija
joprojām ir cieņā. Semla ir salda bulciņa ar mandeļu pastu un
putukrējumu. Tās ēda pirms gavēņa, lai uzņemtu vairāk kaloriju un
varētu gavēni izturēt,» ieskatu zviedru tradīcijās sniedza
vēstniece.
Jautāta, cik ļoti Roja līdzinās tipiskam Zviedrijas piejūras
ciematam, vēstniece smejoties atzina: «Februārī pat ļoti!» Ziemā
daudzviet ikdiena norit mierīgāk, arī Zviedrijā piejūras pilsētās
un ciematos lielākais cilvēku pieplūdums ir vasarā. «Būtiska
problēma ir arī tā, ka cilvēki dzīvo šajos ciematos, bet
deklarējušies, piemēram, galvaspilsētā vai citā lielā pilsētā.
Tādējādi iedzīvotāju samaksātos nodokļus saņem ne viņu dzīvesvieta,
bet kāda lielā pilsēta. Mazām vietām tas ir liels zaudējums,» bilda
Annika Jagandere.
Nozīmīgs notikums
bija fotoizstādes «Pieejamība. Cieņpilna dzīve» atklāšana. Izstāde,
kurā ietvertas 14 fotogrāfijas un stāsti par cilvēkiem ar
dažādu invaliditāti, apceļojusi jau vismaz 20 valstis, bet
nekur nav bijusi tik plaša kā Latvijā. Zviedru portretiem
pievienoti 14 latviešu portreti ar stāstiem par ikdienu,
prieku, iedvesmu un katra cīņu par cieņpilnu dzīvi. Izstādes
kuratore Aija Freimane plašāk pastāstīja par vairākiem izstādes
varoņiem, piemēram, neredzīgo zviedrieti Sāru: «Viņa māca radošo
rakstīšanu un bija arī Liepājā uz pirmreizējo izstādes atklāšanu ar
savu suni — pavadoni. Te ir arī stāsts par mūsu
sabiedrību — suns šajā gadījumā ir darbā, bet Sāra diemžēl
netika ielaista kafejnīcā, jo viņai līdzi ir dzīvnieks.» Vēstniece
A. Jagandere vēlāk apstiprināja, ka šādi gadījumi mēdz būt arī
Zviedrijā, tāpēc svarīga cilvēku izglītošana, lai pārpratumu būtu
mazāk.
Izstādē stāstīts arī par teju 90 gadus veco Valdi, kurš par
spīti kājas trūkumam pielāgojis neskaitāmas ierīces viņam ērtākai
lietošanai. Neredzīgais Artūrs ir gids Liepājā — Aija slavē,
ka labāku ekskursiju neesot piedzīvojusi. Jaunietis Georgs, kura
smaids izgaismo izstādes plakātus, jāj ar zirgu, slēpo ar
ūdensslēpēm, studējis ASV, spēlē bungas un dejo. Pēc šāda apraksta
pat grūti iedomāties, ka puisis ir neredzīgs. Vairākus jauniešus
izstādē vieno neziņa par izglītības iegūšanu, jo bieži izvēlētā
izgītība viņiem ir liegta — augstskolas nav piemērotas
cilvēkiem ar invaliditāti.
«Arta man lūdza, vai varu pierunāt Latvijas Universitāti, lai
kursus no trešā stāva pārliktu uz pirmo, lai tētis viņu varētu
ienest augstskolā un viņa varētu tos apmeklēt. Diemžēl tas man
neizdevās,» par skaistu, jaunu meiteni ratiņkrēslā stāstīja
A. Freimane, piebilstot, ka tajā pašā laikā talantīgos
jauniešus ar atplestām rokām gaida skolas ASV.
Pēc izstādes
apmeklētāji vēroja kino mīlasstāstu «Nopietnā spēle» un dalījās
pārdomās par izstādes atklāšanā dzirdēto. Izstādi Rojas kultūras
centrā varēs apskatīt līdz 12. martam. Tā ir iespēja padomāt
par to, kas tiek darīts, lai ikvienam tiktu nodrošināta cieņpilna
dzīve Zviedrijā, Latvijā un jebkur citur pasaulē.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: