Rojā salds gabaliņš Zviedrijas 22.02.2018

Sabīne Kleinhofa-Prūse
sabine.pruse@gmail.com

Tweet

13. februārī Zviedrijas dienās Rojā viesojās delegācija no Zviedrijas vēstniecības — tā tikās ar jauniešiem skolā, viesojās uzņēmumos un atklāja īpašu fotogrāfiju izstādi Rojas kultūras centrā.
Zviedrijas vēstniece Latvijā
Annika Jagandere atzina, ka diena bijusi darbīga. Ar skolēniem Rojas vidusskolā pārrunātas studiju iespējas Zviedrijā un apskatīta Zviedrijas dienai veltītā zīmējumu izstāde. Vēstniece pasniedza balvas labākajiem māksliniekiem, kā arī pati saņēma dāvanā Evas Kiršteines zīmējumu. «Jaunieši, šķiet, bija gatavojušies, jo jautājumi bija interesanti un pārdomāti, piemēram, par šībrīža lielākajiem draudiem videi Zviedrijā. Vēlāk apskatījām ostu un tipogrāfiju «Rauda», uzzinājām par etiķešu tapšanas procesu — tas bija īpaši interesanti, jo daļa etiķešu nonāk arī Zviedrijā,» «Talsu Vēstīm» pastāstīja A. Jagandere.
Zviedrijā 13. februāris ir «Semla-dag»
jeb diena, kurā iedzīvotāji apēd vairākus miljonus īpašu zviedru bulciņu «semla». Ar tām arī Rojā tika cienāti gan skolēni, gan izstādes apmeklētāji. «Tā ir 500 gadu sena katoļu tradīcija. Lai gan Zviedrija vairs nav izteikti reliģioza, šī tradīcija joprojām ir cieņā. Semla ir salda bulciņa ar mandeļu pastu un putukrējumu. Tās ēda pirms gavēņa, lai uzņemtu vairāk kaloriju un varētu gavēni izturēt,» ieskatu zviedru tradīcijās sniedza vēstniece.
Jautāta, cik ļoti Roja līdzinās tipiskam Zviedrijas piejūras ciematam, vēstniece smejoties atzina: «Februārī pat ļoti!» Ziemā daudzviet ikdiena norit mierīgāk, arī Zviedrijā piejūras pilsētās un ciematos lielākais cilvēku pieplūdums ir vasarā. «Būtiska problēma ir arī tā, ka cilvēki dzīvo šajos ciematos, bet deklarējušies, piemēram, galvaspilsētā vai citā lielā pilsētā. Tādējādi iedzīvotāju samaksātos nodokļus saņem ne viņu dzīvesvieta, bet kāda lielā pilsēta. Mazām vietām tas ir liels zaudējums,» bilda Annika Jagandere.
Nozīmīgs notikums
bija fotoizstādes «Pieejamība. Cieņpilna dzīve» atklāšana. Izstāde, kurā ietvertas 14 fotogrāfijas un stāsti par cilvēkiem ar dažādu invaliditāti, apceļojusi jau vismaz 20 valstis, bet nekur nav bijusi tik plaša kā Latvijā. Zviedru portretiem pievienoti 14 latviešu portreti ar stāstiem par ikdienu, prieku, iedvesmu un katra cīņu par cieņpilnu dzīvi. Izstādes kuratore Aija Freimane plašāk pastāstīja par vairākiem izstādes varoņiem, piemēram, neredzīgo zviedrieti Sāru: «Viņa māca radošo rakstīšanu un bija arī Liepājā uz pirmreizējo izstādes atklāšanu ar savu suni — pavadoni. Te ir arī stāsts par mūsu sabiedrību — suns šajā gadījumā ir darbā, bet Sāra diemžēl netika ielaista kafejnīcā, jo viņai līdzi ir dzīvnieks.» Vēstniece A. Jagandere vēlāk apstiprināja, ka šādi gadījumi mēdz būt arī Zviedrijā, tāpēc svarīga cilvēku izglītošana, lai pārpratumu būtu mazāk.
Izstādē stāstīts arī par teju 90 gadus veco Valdi, kurš par spīti kājas trūkumam pielāgojis neskaitāmas ierīces viņam ērtākai lietošanai. Neredzīgais Artūrs ir gids Liepājā — Aija slavē, ka labāku ekskursiju neesot piedzīvojusi. Jaunietis Georgs, kura smaids izgaismo izstādes plakātus, jāj ar zirgu, slēpo ar ūdensslēpēm, studējis ASV, spēlē bungas un dejo. Pēc šāda apraksta pat grūti iedomāties, ka puisis ir neredzīgs. Vairākus jauniešus izstādē vieno neziņa par izglītības iegūšanu, jo bieži izvēlētā izgītība viņiem ir liegta — augstskolas nav piemērotas cilvēkiem ar invaliditāti.
«Arta man lūdza, vai varu pierunāt Latvijas Universitāti, lai kursus no trešā stāva pārliktu uz pirmo, lai tētis viņu varētu ienest augstskolā un viņa varētu tos apmeklēt. Diemžēl tas man neizdevās,» par skaistu, jaunu meiteni ratiņkrēslā stāstīja A. Freimane, piebilstot, ka tajā pašā laikā talantīgos jauniešus ar atplestām rokām gaida skolas ASV.
Pēc izstādes
apmeklētāji vēroja kino mīlasstāstu «Nopietnā spēle» un dalījās pārdomās par izstādes atklāšanā dzirdēto. Izstādi Rojas kultūras centrā varēs apskatīt līdz 12. martam. Tā ir iespēja padomāt par to, kas tiek darīts, lai ikvienam tiktu nodrošināta cieņpilna dzīve Zviedrijā, Latvijā un jebkur citur pasaulē.

Pievienotie attēli

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: