Rojas novadā apmierināti 01.02.2018

16. janvāra kārtējā Rojas novada domes sēdē ar septiņām
balsīm «par» un divām «pret» tika apstiprināts 2018. gada
budžets. Pamatbudžeta un speciālā budžeta kopējais apmērs ir
3 825 535 eiro, kas ir par 92 879 eiro
vairāk nekā pērn. Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa
budžetu raksturo kā labu. Tas ļaus ne tikai izdzīvot, bet arī
attīstīties.
Diskusijas, apstiprinot pamatbudžetu, nav bijušas. Domes priekšsēde
to skaidro ar praksi, ka komiteju sēdēs, kas attiecas uz budžetu,
bijuši aicināti piedalīties visi deputāti, un neskaidrību gadījumā
jautājumi iepriekš izdiskutēti. Divu deputātu balsojums «pret» Evu
Kārkliņu nav pārsteidzis, jo šāda pozīcija no deputātu —
Guntras Stockas un Jāņa Žoluda — puses esot ieturēta arī
iepriekš.
Izvērtētas prioritātes
Budžets ir lielāks nekā pērn, tomēr, domājot par šī gada mērķiem,
ir pozīcijas, kurās līdzekļu apjoms samazināts. «Esam samazinājuši
finansējumu iestāžu remontdarbiem. Piemēram, bruģēšanai pie Rojas
pirmsskolas izglītības iestādes «Zelta zivtiņa» nepieciešami
36 000 eiro, tomēr tas ir darbs, kas pašlaik var
pagaidīt. Tā vietā līdzekļi jāizmanto svarīgākām pozīcijām, kas
skar veselību un drošību. Tāpat esam atteikušies no kosmētiskajiem
remontiem telpām. Vairāk nekā 100 000 eiro nepieciešami
Rojas kultūras centram. Mums ir atzinums, ka skatuves mehānisms ir
nolietojies un bīstams, jau noslēdzies iepirkums. Tas būs viens no
lielākajiem šī gada darbiem. Daudz pakārtots arī estrādes
būvniecībai,» skaidro E. Kārkliņa.
Pašvaldības iestādes strādājot atbildīgi un piešķirtos līdzekļus
izmanto atbilstoši mērķiem. Veidojot budžetu, ņemtas vērā nodokļu
reformas, kas paredz minimālās algas celšanu. Izlemts saglabāt
atalgojuma «trepi». «Reformas rezultātā visstraujākais algas
pieaugums ir minimālās algas saņēmējiem. Vidēji par pieciem
procentiem atkarībā no veicamajiem pienākumiem algas esam
paaugstinājuši arī nākamajām amatu kategorijām. Budžetā esam
iestrādājuši arī atalgojumu, kas tiek maksāts par iestāžu un
struktūrvienībās strādājošo aizvietošanu, ir prēmiju fondi,»
skaidro domes priekšsēdētāja.
Kultūras centra budžetā iekļauti līdzekļi simtgades svinībām.
Notikumu grafiks sastādīts un novērots, ka simtgadē mākslinieku
atalgojums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pat trīskāršojies.
Nodomu protokolā paredzēts, ka šogad novadnieku godināšana
svinīgajā ceremonijā pirms valsts svētkiem notiks
16. novembrī, bet 18. novembrī, Latvijas valsts simtgades
svinībās, rojenieki pulcēsies pie āra skatuves, lai baudītu
koncertu un uguņošanu.
Domes priekšsēdētāja ir pārliecināta: «Virzība nav atkarīga no
naudas daudzuma, bet no tā, kā to tērē. Ja tērē ar saprātu un katru
centu pirms izdošanas trīsreiz apgroza, tad viss ir labi. Mums nav,
par ko sūdzēties!» Prieku sniedzot apziņa, ka samazinājies agrāk
budžetā lielu daļu aizņemošais atbalsts maznodrošinātajiem un
trūcīgajām personām. «Ir strādāts pie cilvēku motivēšanas rīkoties
pašiem, nevis sēdēt mājās un gausties, ka viņiem neko nedod,» saka
domes priekšsēdētāja.
No pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda
Taujājot, vai pieaudzis finansējums no pašvaldību finanšu
izlīdzināšanas fonda, domes priekšsēdētāja apstiprina, norādot, ka
pēc šī kritērija vērtēt pašvaldības izaugsmi vai gluži
pretēji — tuvošanos bankrotam nav pareizi. «Izlīdzināšanas
fonds neataino reālo situāciju. Ja no visas valsts tikai deviņas
pašvaldības fondā var iemaksāt līdzekļus, ko dara pārējās simts?
Kaut kas kritērijos nav pareizi. Nedomāju, ka pašvaldībām būtu
«jāiespringst», lai šo finansējumu nesaņemtu. Ja citi saņem, kādēļ
kādam stāvēt malā?» diskusiju rosina domes priekšsēdētāja.
Pašvaldības kredītsaistības pašlaik ir četri procenti no budžeta,
taču, lai piesaistītu Eiropas Savienības līdzekļus, kas prasa
pašvaldības līdzfinansējumu, kredītportfelis pieaugs līdz
11 procentiem. Pašvaldība saglabā principu — teritorijas
attīstībā maksimāli piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu
līdzekļus, Roja iesaistās arī pārrobežu projektos un Kurzemes
reģiona plānošanas projektos.
Lielākie budžeta ieņēmumi tradicionāli ir no nodokļiem —
2 128 167 eiro. Lielākie izdevumi —
1 827 334 eiro tiks tērēti izglītības iestāžu
funkciju nodrošināšanai.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: