Sabiles vīna kalnā — izcilas ražas gads! 11.09.2013
Ja pagājušajā gadā vīnogu ražas vākšana sākās 15. septembrī, tad šogad pirmie vīnogu ķekari nolasīti jau 27. augustā, un ražu pilnībā novākt plānots jau šonedēļ. Šogad Vīna kalnu lutinājuši labi laikapstākļi, nav nācies cīnīties ar lapsenēm, arī miltrasa veiksmīgi apkarota, un putni, kuri varētu kārot saldās ogas, arī kalnu līdz šim brīdim nav atklājuši. Lielajos balonos jau tagad rūgst dažādi vīni, tiem drīz pievienosies vēl citi.
Vīna kalnā saimnieko dārzniece Smaida Dzērve ar palīdzi Jolantu Lāci, abas sievietes ar vīnogu audzēšanu nodarbojas jau septīto gadu. Sākotnējā neziņa par to, kā pareizāk, tagad pāraugusi zināšanās, kas balstās uz pieredzi. Vīnogu kalnā apčubināts katrs stādiņš, neskaitāmas reizes iziets process no ogu vākšanas līdz vīna darīšanai, un zināmas katras šķirnes īpatnības. Gaiši zaļās vīnogas prasot daudz lielāku uzmanību nekā tumši zilās. Tūlīt pēc to novākšanas tās jāatdala no ķekariem, jāizspiež sula un jāpilda vīna balonos, jo tās ātri vien oksidējas, turpretī tumšās vīnogas samīca, sajauc ar raugu un uz piecām dienām atstāj mucās, tikai pēc tam spiež sulu un pilda balonos.
Gadu laikā vīna kalnu kā savus piecus pirkstus iepazinuši arī vietējie, tādēļ bez sarga neiztikt. Vīnogu raža ik gadu ir robežās no 500 līdz 800 kilogramiem, bet, piemēram, pagājušajā gadā nolasīti vien trīssimts, jo katrs ekskursants norauj pa ķekaram un katrs nakts ciemiņš paņem savu daļu.
Kalnā 1,6 hektāru platībā aug 22 vīnogu šķirnes,
daudzas no tām — pa vienam, diviem vīnkokiem. Parasti vīnu gatavo, ja ir vismaz 20 ražojošu vienādas šķirnes stādiņu, tad iznāk pietiekams apjoms. No nesen iestādītajiem gan lielu ražu nevar gaidīt, tā šogad no dārznieces iecienītās ’Laumas’ sanākuši vien desmit litri vīna. «Uzreiz visu nenolasām, jo tajā pašā dienā ogas ir jānoknibina no ķekariem, tas prasa vismaz pāris stundu, tad jāsaspaida un jāliek mucās un balonos. Šogad raža ir tiešām laba. Visagrākās šķirnes ir ’Guna’ un ’Spulga’, tās ir arī vissaldākās, tādēļ citos gados ātri vien tiek notiesātas, bet šogad ’Gunu’ pat varēju ielikt vienā vīna balonā. Nav bijušas skolēnu ekskursijas, tās parasti sākas pēc 10. septembra, tad katrai mazajai rociņai arī nevar izsekot līdzi. Lielie tūristu autobusi bija augusta sākumā, tad ogas vēl nebija gatavas un noplūcot nācās vilties. Lai ogas būtu saldas, tām nepieciešamas vēsās septembra naktis,» stāsta dārzniece.
Pagājušajā gadā no Sabiles vīnogām izdarīti 100 litri vīna, 50 no tiem izlietoti Vīna svētkos, bet puse izmantota kā Sabiles reprezentatīvais materiāls, šim nolūkam izmanto arī svaigās vīnogas. Ar tām cienā arī vietējos dienestus, īpašs paldies esot jāsaka pašvaldības policijai, jo kalna apsekošana iekļauta dežūru grafikā.
Šogad vīnogu raža ir lielāka nekā pērn ne tikai tāpēc, ka nelūgto ciemiņu bijis mazāk, bet arī tādēļ, ka pagājušajā gadā ražu samazināja miltrasa, bet šogad, laikus nomiglojot, ar šo problēmu nav nācies saskarties. Galvas sāpes gan sagādā ūdensžurkas, kas mitinās netālu esošo avotu tuvumā un labprāt ēd pieneņu saknes, bet, lai līdz tām nonāktu, izrok tuneļus pa visu dārzu un līdzi parauj arī pa kādam jaunajam vīnogu stādam. It īpaši tās iecienījušas dārzā augošā valrieksta apkārtni, iespējams, tādēļ, ka ar tā augļiem našķojas ziemā. Dārznieces siltumnīcā aug jauni stādiņi un Smaidas kundze prāto, ka nākamajā pavasarī, kad vēl nebūs saplaukušas lapas, tie tiks dēstīti Vīna kalnā.
Drīz būšot jāiegādājas vīnam nepieciešamās sastāvdaļas,
S. Dzērve skaidro, ka jau daudzus gadus pērk no Lietuvas ievesto cukuru, ko pārdod «Dobeles dzirnavniekā», jo tā kvalitāte nav pievīlusi. Savukārt filtrus un vīna raugu Smaidas kundzei piegādā vīndaris Mārtiņš Vāgners, kurš pats vīnogas audzē Rendā. M. Vāgners labprāt padalās arī ar savām zināšanām vīnogu audzēšanā, tāpat sieviete atklāj, ka zinības var smelties arī no bijušo dārznieku pierakstiem. Tajos atrodami dažādi fakti: ja tagad vīna kalnā rosās Smaida un viņas meita, tad 60. gados dārzā pastāvīgi strādājuši četri cilvēki. Darba apjoms nav mazs, un, ja ar vīnogu novākšanu abas sievietes var tikt galā, tad smagākajos darbos gan izjūtams stipru vīriešu roku trūkums. «Kādreiz Vīna kalna terases, kurās slejas vīnogu rindas, atjaunotas regulāri, bet tagad dažās vietās zeme tik ļoti noslīdējusi, ka pat grūti iziet. Tad terases bijušas tik platas, ka pa vidu stādītas zemenes. Kalna zeme ir ļoti mālaina, akmeņaina un smaga, ar sieviešu spēku šeit nepietiek. Vajadzētu atjaunot arī žogu, arī koka mietiņi, kuri tur vīnogulājus, dažās vietās būtu jānomaina. Iespējams, tad, kad sargam beigsies sezona, viņš varēs palīdzēt terases pārrakt un atjaunot nepieciešamo platumu,» skaidro Smaida.
Bieži vīna kalna saimniecei tiek jautāts,
kādēļ vīns tiek darīts mazos apjomos, tomēr, apskatot vīna kalna teritoriju, skaidrs — šeit vairs nav kur izplesties, kalns atrodas privātīpašumu ielenkumā. Dārzniece stāsta, ka daudzi vēlas noskaidrot, kādēļ ražas sezonā vīnogas netiek tirgotas, arī uz šo jautājumu atbilde tālu nav jāmeklē — ja ogas iztirgotu, vīnam nekas pāri nepaliktu. Tūristiem gan netiek liegts nogaršot pa kādai ogai, un arī pēc ogu nolasīšanas dažas rindas paliek degustācijai. Pašlaik no tūrista par Vīna kalna apskati tiek prasīta simboliska samaksa, bet no nākamā gada biļetes cena ražas laikā, visticamāk, varētu sasniegt latu. Ne tādēļ, ka jūras krastā kāds vēlētos uzcelt lielu villu, bet tādēļ, ka ikviens apmeklētājs noplūc pa ķekaram un šī summa segtu zaudējumus, turklāt kalna uzturēšana prasa ieguldījumus.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: