Sačabējusi skārda kaudze pārdzims mākslas darbā 05.06.2015
Tēlnieks Ojārs Feldbergs, pateicoties uzņēmumam «Zemes tehnika» un citiem lieljaudas transporta īpašniekiem, savāca un aizveda uz Pedvāles brīvdabas mākslas muzeju lūžņu kaudzi. Tā bija 2005. gada naktī no 8. uz 9. janvāri vētrā norautā baznīcas metāla jumta lielākā daļa. Dabas stihija bija spējusi metāla loksnes viegli norullēt no pamatnes un smagākās nomest ēkas tuvumā, bet vieglākās aiznest tālu klajā laukā.
Skārda mudžeklis laika gaitā, novietots ārpus baznīcas kapsētas mūra, bija jau sācis apaugt ar gādīgu roku iestādītajām vīnstīgām. Tagad no nevērtīgas, apkārtni nerotājošas kaudzes tas pārtaps vides mākslas objektā «Mākonis» un būs apmeklētājiem apskatāms muzeja āra telpā.
No malas vērojot notiekošo, varēja vien pabrīnīties, cik viegli un vienkārši tagad iespējams paveikt šādus apjomīgus darbus — tehnika skārda kaudzi, kura svēra 1,8 tonnas, kā pūciņu izcēla no laukmalas un novietoja uz automašīnas platformas.
Lai netraucētu ceļu satiksmei, plānās loksnes gan mehāniski, gan vīri ar rokām saspieda ciešāk aptuveni par pāris metriem. Nelielā ātrumā tēlnieks ar ieguvumu devās uz Pedvāli pa lauku apvedceļiem, nevis šoseju. Viņa mašīna brauca pirmā un signalizēja ar bākuguni, kopumā kolonna izskatījās iespaidīgi.
Vienīgais, kas palika turpat, tuvējā krūmājā apjucis un bažīgs, bija vēl nepieaudzis zaķēns — viņu tehnikas troksnis un cilvēku skaļās balsis izbaidīja no skārda lokšņu kaudzes apakšas, līdz tam drošā patvēruma.
Izziņai:
Ārlavas dievnams ir lielākā lauku baznīca Kurzemē ar 450 sēdvietām. Baznīcā atrodas vairāki kultūrvēsturiski pieminekļi. To skaitā arī ērģeļmeistara Augusta Martina roku darbs — ērģeles, ļoti nozīmīgs instruments Latvijas ērģeļbūves vēsturē, atjaunotas par Kultūrkapitāla fonda līdzekļiem. Pēc vēsturiskām ziņām, baznīca Ārlavā atradusies jau 14. gadsimtā, un tagadējā mūra ēka celta 1793. gadā.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: