Sacensība pašam ar sevi — apmīļot katru uzrakstīto burtiņu 07.02.2018


Laikā, kad dažādas tehnoloģijas turpina savu uzvaras
gājienu, aktualitāti nezaudē jautājums par to, kā saglabāt
pieaugušo rokrakstu un kā palīdzēt izveidot glītu rokrakstu
bērniem. Pagājušajā nedēļā Talsu sākumskolā tika apbalvoti 25
glītākā rokraksta īpašnieki, noteikti skolēnu un skolotāju
vērtējumā.
«Pagājušajā gadā, sākot strādāt Talsu sākumskolā, man jau bija tāds
sapnis — mazliet sapurināt bērnus, lai viņi pavērtētu savu
rokrakstu. Nevis sacensībā ar kādu, bet sacensībā katram pašam ar
sevi, salīdzinot savu darbu iepriekš ar darbu vēlāk,» atklāja
glītrakstīšanas konkursa rīkotāja, latviešu valodas un literatūras
skolotāja Antra Puriņa. Pagājušajā mācību gadā viņa šo izaicinājumu
divreiz gadā piedāvāja 5. un 6. klašu skolēniem, vērtējot rokrakstu
gada sākumā un beigās.
Šajā mācību gadā A. Puriņa iedvesmojusi kolēģus iesaistīt
glītrakstīšanas konkursā visu klašu skolēnus, piesaistot to Valodu
nedēļas aktivitātēm. Skolēni veica glītrakstīšanas darbus, viņu
veikums tika salīmēts uz lielām planšetēm «Es rakstu glīti!?» un
izlikts skolas gaitenī vērtēšanai. «Tas bija liels pārsteigums gan
skolotājiem, gan vecākiem, kuri uznāk augšā, — ka bērni spēj tik
glīti un skaisti rakstīt! Mēs zinām, ka puiši varbūt raksta ne tik
glīti, bet — kā viņi bija centušies! Skolotāji brīnījās: vai tiešām
tas ir tā bērna rakstīts teksts?
Vērtēšana notika kodēti — pie rakstītā teksta nebija minēts skolēna
vārds un uzvārds. «Par rakstīto balsoja paralēlklašu skolēni, kā
arī skolotāji, tiešām skatoties, kurš darbs liekas labākais un acīm
tīkamākais,» skaidroja A. Puriņa. Viņa priecājas, ka šis konkurss
skolā nedēļu radījis tādu kā vispārēju sakustēšanos, jo gan
glītrakstīšana raisījusi atbildīgu satraukumu, gan vērtēšanu
skolēni ņēmuši ļoti nopietni — domājot un pārdomājot, secinot, ka
cits darbiņš tomēr ir labāks. «Es skolēniem teicu: «Kad rakstiet,
apmīļojiet katru burtiņu! Tad burtiņi būs brīnišķīgi, un kopumā
rokraksts — skaists!»,» atzina skolotāja. Apskatot skolēnu
rakstītos darbus, viņa secina — ja skolēni grib, tad viņi spēj
rakstīt glīti. Citādi virsroku mēdz ņemt paviršība. Vispār jau esot
vērts vairāk domāt par tādu glītu dzīvošanu — atbildīgus uzvedumus
veikt atbilstošā apģērbā, skanot klasiskai mūzikai… «Kas ir
klasisks, skaists un īsts, tas nezūd nevienā gadsimtā. Arī mēs
sagatavojām vidi, lai tā palīdzētu skaisti rakstīt,» pastāstīja A.
Puriņa.
«Nākamajā mācību gadā noteikti ceru iesākto turpināt, bet — darot
tāpat kā pirmajā gadā, kad skolēni rakstīja divas reizes, lai var
salīdzināt veikumu,» sacīja A. Puriņa. Viņai jau esot idejas, kā
dažādot sarežģītības pakāpes katrai klasei.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: