Sacensība pašam ar sevi — apmīļot katru uzrakstīto burtiņu 07.02.2018

Elīna Lāce
elina@talsuvestis.lv
63291188

Tweet

Laikā, kad dažādas tehnoloģijas turpina savu uzvaras gājienu, aktualitāti nezaudē jautājums par to, kā saglabāt pieaugušo rokrakstu un kā palīdzēt izveidot glītu rokrakstu bērniem. Pagājušajā nedēļā Talsu sākumskolā tika apbalvoti 25 glītākā rokraksta īpašnieki, noteikti skolēnu un skolotāju vērtējumā.
«Pagājušajā gadā, sākot strādāt Talsu sākumskolā, man jau bija tāds sapnis — mazliet sapurināt bērnus, lai viņi pavērtētu savu rokrakstu. Nevis sacensībā ar kādu, bet sacensībā katram pašam ar sevi, salīdzinot savu darbu iepriekš ar darbu vēlāk,» atklāja glītrakstīšanas konkursa rīkotāja, latviešu valodas un literatūras skolotāja Antra Puriņa. Pagājušajā mācību gadā viņa šo izaicinājumu divreiz gadā piedāvāja 5. un 6. klašu skolēniem, vērtējot rokrakstu gada sākumā un beigās.
Šajā mācību gadā A. Puriņa iedvesmojusi kolēģus iesaistīt glītrakstīšanas konkursā visu klašu skolēnus, piesaistot to Valodu nedēļas aktivitātēm. Skolēni veica glītrakstīšanas darbus, viņu veikums tika salīmēts uz lielām planšetēm «Es rakstu glīti!?» un izlikts skolas gaitenī vērtēšanai. «Tas bija liels pārsteigums gan skolotājiem, gan vecākiem, kuri uznāk augšā, — ka bērni spēj tik glīti un skaisti rakstīt! Mēs zinām, ka puiši varbūt raksta ne tik glīti, bet — kā viņi bija centušies! Skolotāji brīnījās: vai tiešām tas ir tā bērna rakstīts teksts?
Vērtēšana notika kodēti — pie rakstītā teksta nebija minēts skolēna vārds un uzvārds. «Par rakstīto balsoja paralēlklašu skolēni, kā arī skolotāji, tiešām skatoties, kurš darbs liekas labākais un acīm tīkamākais,» skaidroja A. Puriņa. Viņa priecājas, ka šis konkurss skolā nedēļu radījis tādu kā vispārēju sakustēšanos, jo gan glītrakstīšana raisījusi atbildīgu satraukumu, gan vērtēšanu skolēni ņēmuši ļoti nopietni — domājot un pārdomājot, secinot, ka cits darbiņš tomēr ir labāks. «Es skolēniem teicu: «Kad rakstiet, apmīļojiet katru burtiņu! Tad burtiņi būs brīnišķīgi, un kopumā rokraksts — skaists!»,» atzina skolotāja. Apskatot skolēnu rakstītos darbus, viņa secina — ja skolēni grib, tad viņi spēj rakstīt glīti. Citādi virsroku mēdz ņemt paviršība. Vispār jau esot vērts vairāk domāt par tādu glītu dzīvošanu — atbildīgus uzvedumus veikt atbilstošā apģērbā, skanot klasiskai mūzikai… «Kas ir klasisks, skaists un īsts, tas nezūd nevienā gadsimtā. Arī mēs sagatavojām vidi, lai tā palīdzētu skaisti rakstīt,» pastāstīja A. Puriņa.
«Nākamajā mācību gadā noteikti ceru iesākto turpināt, bet — darot tāpat kā pirmajā gadā, kad skolēni rakstīja divas reizes, lai var salīdzināt veikumu,» sacīja A. Puriņa. Viņai jau esot idejas, kā dažādot sarežģītības pakāpes katrai klasei.

Pievienotie attēli

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: