«Sapratu, ka mana vieta ir skolā» 12.10.2017

Agrita Blumberga
agritablumberga@inbox.lv
63222048

Tweet

Nereti dzirdētais teiciens «Par skolotāju nekļūst, par skolotāju piedzimst!» attiecināms arī uz divām radošām talseniecēm, kuras iedvesmo ar nebeidzamo enerģiju un dzīvesprieku. Tās ir Talsu Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Ieva Zariņa un Talsu sākumskolas latviešu valodas skolotāja Antra Puriņa, kuras guvuša uzvaru Latvijas iniciatīvā «Iedvesmojošākais skolotājs». Sākumā devāmies iepazīties ar skolotāju Ievu Zariņu.
Iniciatīvai, ko jau otro gadu organizēja mobilo sakaru un interneta operators «Zelta Zivtiņa», tika iesūtīti aptuveni simts sirsnīgu un aizkustinošu stāstu. Starptautiskās skolotāju dienas ietvaros pēc visu saņemto pieteikumu izvērtēšanas tika paziņoti desmit laimīgie uzvarētāji. Kurzemes reģionā, kur starp konkurentēm izvērtās sīva cīņa, par uzvarētājām kļuva Ieva Zariņa un Antra Puriņa.
Pieteikumā audzēkņi Ievu Zariņu, kura pirms dažiem gadiem pati absolvēja Talsu Valsts ģimnāziju, raksturo kā mazo rūķīti — viņa vada pasākumus, māca skolēnus, audzina klasi, rūpējas par parlamentāriešiem un iesaistās arī citos ar skolu saistītos pasākumos.
Atrodot savu ceļu
Par skolotāju Ieva kļuva, pateicoties ģimenei un cilvēkiem, kurus šobrīd sauc par saviem kolēģiem. Tā kā viņas vecāki arī ir skolotāji, izvēle bijusi likumsakarīga. Īpaši lielu paldies viņa vēlas veltīt savai latviešu valodas un literatūras skolotājai Gitai Ernstsonei, kura jaunietei deva pārliecību, ka latviešu valoda un literatūra ir viņas ceļš. Vēlmi kļūt par skolotāju Ieva izjuta jau 12. klasē, taču tolaik dzīves līkloči viņu aizveda citā virzienā — jauniete vēlējās apgūt spāņu valodu, tāpēc iestājās Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē. Drīz vien viņa saprata, ka nevēlas ar to saistīt savu dzīvi un viņas vieta ir skolā. «Iesniedzu dokumentus Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē, un mani pārsteidza tas, cik augstu reitingā atrados. Tad sapratu, ka šī ir tā vieta, kur man jābūt,» atzīst Ieva.
Mērķi atgriezties dzimtajā vietā jauniete izvirzīja jau no paša sākuma. Talsi ir Ievas mājas, un viņa nespēj sevi iedomāties citur. Šobrīd jauniete dzīvo Stendē, taču jau no pirmās dienas, kopš ieradās šajā pasaulē, viņa uzskata sevi par īstenu talsenieci.
Ieva strādā ar vidusskolēniem, un viņai ir arī audzināmā klase, kurā mācās 27 skolēni. «Pozitīvais šajā darbā ir tas, ka tu esi cilvēkos, sabiedrībā un visu laiku izglītojies, jo mācās ne tikai bērni, bet arī skolotājs. Tāpat nekad neiestājas rutīna un katra diena ir citādāka. Protams, ir arī grūtas dienas, bet tieši šādās dienās ir iespējams izkāpt no savas komforta zonas. Reiz skolēni teica: «Mēs gribētu aizbraukt uz peintbolu.» Tajā brīdī likās — es labāk, skaisti sapucējusies, pasēdētu teātrī, taču tad vienā brīdī attopies uz laukuma ar ieroci rokās, viss ir pa īstam, un domā — ja nestrādātu skolā, droši vien šādā situācijā nekad nenonāktu,» smejas jauniete.
Visu caurvij radošums
Viņa uzsver, ka, strādājot ar vidusskolēniem, ir daudz vieglāk dibināt draudzīgas attiecības un motivēt audzēkņus. Pamatskolas vecumā skolēniem ir dažādi niķi un stiķi, ar kuriem skolotājam nākas tikt galā, savukārt vidusskolā bērni vēlas mācīties un ir vairāk motivēti — ja viņi grib veiksmīgi nokārtot eksāmenus, jāsāk strādāt jau 10. klasē.
Pašlaik rit trešais gads, kopš Ieva strādā skolā, un pirmo darba nedēļu viņa atceras kā vakardienu. Tā kā jau pirmajā gadā jaunietei bija ļoti daudz stundu, viņa katru dienu gulēja diendusu. Tolaik viņa strādāja arī Talsu sākumskolā, taču ar laiku saprata, ka šos pienākumus nespēj apvienot ar studijām. Zināmas grūtības sagādāja arī disciplīnas ieviešana un laika izjūta — nereti viņa mājās sagatavojās 40 minūšu garai nodarbībai, bet jaunieši visu izdarīja jau pirmo 20 minūšu laikā. Pagāja vairāki mēneši, līdz jaunā pedagoģe atrada un attīstīja savu darba stilu.
Šo trīs gadu laikā Ieva ir sapratusi arī to, ka skolotājam jāprot atpūsties un saplānot laiku tā, lai viņš būtu paēdis, padzēris, priecīgs, atpūties un izgulējies. Ja stundu skaits ir lielāks, Ieva tās cenšas saplānot tā, lai vismaz vienā nodarbībā jaunieši paši aktīvi darbotos. «Ja skolotājs vada stundu tā, lai viņam pašam būtu interesanti, arī skolēniem būs interesanti. Esmu nedaudz haotiska, bet reizēm tas ir pat labi — visam, ko daru, mēģinu pieiet radoši. Latviešu valodā viss ir strikti, bet literatūrā var palaist grožus nedaudz vaļīgāk — kādreiz taisām filmas vai iestudējam kādu ainu, un tajā brīdī gan man pašai, gan bērniem ir interesanti. Ne vienmēr stingrie kritēriji ir tie, kas nosaka, vai skolēns ir labāks vai sliktāks. Drīzāk cenšos novērtēt to, cik viņš ir bijis radošs,» atklāj Ieva. Viņa tic, ka literatūra ir mākslas priekšmets, kas palīdz apgūt dzīvē svarīgas prasmes. Tā māca sarunāties, izteikt viedokli, nebaidīties, komunicēt un uztvert dzīvi vieglāk, vienlaikus neaizmirstot par pienākumiem.
Spēks turpmākajam darba cēlienam
Par stingru skolotāju jauniete sevi neuzskata — viņa vēlas, lai audzēkņi viņu sauktu nevis par skolotāju Zariņu, bet gan Ievu. «Negribu būt stingrā, ļaunā skolotāja, no kuras visiem ir bail. Protams, jāprot neiekāpt arī otrā grāvī, taču jāatceras, ka skolotājs ir savējais. Viņš ne tikai mācās kopā ar skolēniem, bet arī atpūšas,» teic Ieva.
Konkursam «Iedvesmojošākais skolotājs» Ievu pieteica viņas audzināmā klase. Jauniete neslēpj, ka brīdī, kad to uzzināja, pār viņas vaigiem noritēja prieka asara. Ieva vienmēr ir uzskatījusi, ka motivāciju strādāt sniedz nevis summa, kas katru mēnesi tiek ieskaitīta kontā, bet gan emocijas, ko viņa saņem no skolēniem. Šajā gadījumā tas bija atbalsts ne tikai no bērniem, bet arī no vecākiem, kolēģiem, draugiem un pilsētas iedzīvotājiem. Par uzvaru jaunā pedagoģe vēlas teikt lielu paldies visiem, kas viņu atbalstīja un balsoja — savāktās balsis ir tās, kas viņu motivē un iedrošina turpināt. Spēku Ievai sniedz arī laiks, kas pavadīts kopā ar ģimeni, muzicēšana, slēpošana, atpūta pie dabas un rušināšanās mazdārziņā.

Pievienotie attēli

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: