Rakstu arhīvs
 
Decembris 2012
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Janvāris 2013
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Februāris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 1 2 3
Marts 2013
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Maijs 2013
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Jūnijs 2013
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Jūlijs 2013
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Augusts 2013
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Septembris 2013
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Oktobris 2013
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Novembris 2013
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Decembris 2013
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Janvāris 2014
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Februāris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 1 2
Marts 2014
24 25 26 27 28 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Aprīlis 2014
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Maijs 2014
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Jūnijs 2014
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Jūlijs 2014
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Augusts 2014
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Septembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Oktobris 2014
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Novembris 2014
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Decembris 2014
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Janvāris 2015
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Februāris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 1
Marts 2015
23 24 25 26 27 28 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Aprīlis 2015
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Maijs 2015
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Jūnijs 2015
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5
Jūlijs 2015
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Augusts 2015
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Septembris 2015
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Oktobris 2015
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Novembris 2015
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Decembris 2015
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Janvāris 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Februāris 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 1 2 3 4 5 6
Marts 2016
29 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Aprīlis 2016
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Maijs 2016
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Jūnijs 2016
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Jūlijs 2016
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Augusts 2016
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Septembris 2016
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Oktobris 2016
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Novembris 2016
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 1 2 3 4
Decembris 2016
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Janvāris 2017
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Februāris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 1 2 3 4 5
Marts 2017
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Aprīlis 2017
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Maijs 2017
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Jūnijs 2017
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Jūlijs 2017
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Augusts 2017
31 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Septembris 2017
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Oktobris 2017
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Novembris 2017
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3
Decembris 2017
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31
Janvāris 2018
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Februāris 2018
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 1 2 3 4
Marts 2018
26 27 28 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1
Aprīlis 2018
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6
Maijs 2018
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3
Jūnijs 2018
28 29 30 31 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 1
Jūlijs 2018
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5
Augusts 2018
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2
Septembris 2018
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
Oktobris 2018
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4
Novembris 2018
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2
Decembris 2018
 
26 27 28 29 30 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6
Viedoklis

Vai gaidāt Latvijas simtgades svētku?



Lai balsotu, jāielogojas sistēmā!
Pēdējās galerijas
Biežākie atslēgvārdi

«Savulaik uzcēlu sevi no jauna!» 21.12.2017

Agrita Blumberga
agritablumberga@inbox.lv
63222048

Talsu Galvenās bibliotēkas vadītāja Vija Nagle atzina, ka parasti decembra vidū bibliotēkā pasākumi vairs nenotiek, taču, lai noorganizētu tikšanos ar S. Kalnieti, pagāja divi gadi, tāpēc šoreiz pieļauts izņēmums. «Kā saka latvietis — cepuri nost un kāju virsū! Tas ir apbrīnojami, kā visā šajā trakajā dzīves virpulī, kurā Kalnietes kundze ir atradusies, viņa ir paspējusi uzrakstīt tik lielas, apjomīgas un nopietnas grāmatas,» izbrīnu pauda V. Nagle.
Tā kā bērnībā Sandra Kalniete
daudz laika pavadīja bibliotēkās, vēlāk strādāja Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un ir ne tikai politiķe, bet arī rakstniece, šoreiz sarunas temats tika veltīts grāmatām.
Par lietām, kas viņu iedvesmo, rakstniece sauc ēdienu receptes un apģērbu — savu jaunību viņa aizvadīja kā augstas klases šuvēja un vēl šodien mēdz šūt ekskluzīvus apģērbus. Pati pirmā grāmata, ko viņai izdevās uzrakstīt, ir «Latvju tekstilmāksla». Tolaik viņa strādāja izdevniecībā «Liesma», kur bija mākslas izdevumu redakcijas vadītāja. Blakus atradās izdevniecība, kas skatu albumus iespieda demokrātiskajā Vācijā — to kvalitāte bija ievērojami labāka, un drīz vien S. Kalniete apņēmās panākt, lai arī mākslas albumus iespiestu demokrātiskajā Vācijā. Visgrūtākais bija saprast, kā līdz tam nonākt. Aizbraucot uz Maskavu, viņa saņēma atteikumu, taču nepadevās un nākamreiz līdzi aizveda smalki izšūtas blūzes. Rezultātā atteikums pārtapa par apstiprinājumu.
«Grāmatā «Latvju tekstilmāksla», «Latvijas glezniecības meistardarbi» un vēl vairākās grāmatās, kas tika izdotas līdz laikam, kad Latvija atjaunoja savu neatkarību, esmu ieguldījusi lielu darbu — šodien to droši vien sauktu par korupciju, bet toreiz nekas cits ceļu nevarēja pavērt. Es ļoti priecājos, ka šīs grāmatas iznāca, jo mana jaunības pirmā lielā mīlestība bija tekstilmāksla,» teic S. Kalniete. Viņa bija iecerējusi uzrakstīt grāmatu arī par tekstilmākslinieku un keramiķi Rūdolfu Heimrātu, taču, sākoties Atmodai, nokļuva milzīgā notikumu virpulī un saprata, ka to nevarēs izdarīt. Toreiz rakstniece domāja, ka vēl atgriezīsies pie mākslas, bet tas diemžēl nenotika.
Tā vietā viņa uzrakstīja
grāmatu «Es lauzu, tu lauzi, mēs lauzām, viņi lūza» — stāstu par trešo Atmodu un cilvēkiem, kas to vadīja. Grāmatu S. Kalniete sāka rakstīt tāpēc, ka LKP CK partijas vēstures institūta direktores sastādītā grāmata par Atmodu viņu aizskāra un saniknoja — tā bija ļoti pavirša un neprecīza. Viņa nolēma uzrakstīt savu grāmatu un ar lielām bažām gaidīja, ko teiks līdzcilvēki, bet viņi S. Kalnietes veikumu novērtēja atzinīgi.
Diplomāti ieteica pārtulkot grāmatu, bet rakstniece to nevēlējās darīt — cilvēkiem, kuri nebija piedzīvojuši Atmodu, daudzas lietas likās svešas un nesaprotamas. «Tad, kad mani ievēlēja Eiropas Parlamentā, piedalījos solidaritātes notikumu piemiņas pasākumā, kur tika uzsvērta Polijas un Ungārijas lielā nozīme. Baltijas valstis netika pieminētas, lai gan tas, kas notika Baltijas valstīs, lielā mērā pavēra iespēju Austrum­eiropai aiziet. Gorbačovam bija jāizšķiras, ko viņš var noturēt — Baltijas valstis vai Austrumeiropu. Aizgāju uz bibliotēku un sāku skatīties, kas angļu vai franču valodā ir pieejams par Baltijas revolūciju. Sapratu, ka mēs paši vien esam vainīgi, un nolēmu, ka man grāmata ir jāpārtulko un jāpārstrādā,» atklāj S. Kalniete.
Pēc grāmatas uzrakstīšanas viņa izjuta atvieglojumu. «Domāju — tas ir vienreizēji, beidzot man priekšā ir vasara, un katrs vakars, brīvs brīdis un nedēļas nogale nav jāvelta rakstīšanai, taču pagāja pāris mēneši, un jutu, ka man tā visa pietrūkst. Tas bija brīdī, kad Latvija gatavojās kļūt par kandidātvalsti un pēc tam par Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalsti. Kādā jūlija vakarā piesēdos pie datora un uzrakstīju ko tādu, kas manī bija sēdējis jau sen,» skaidro S. Kalniete.
Viņa saprata, ka ir gatava
uzrakstīt sev pašai vissvarīgāko grāmatu «Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos». Franču valodā tā iznāca 2003. gadā, un 2004. gadā Latvija iestājās ES. Intereses vilnis par jaunajām dalībvalstīm bija ļoti liels — grāmata ir tulkota 14 valodās. «Vissatricinošāko brīdi piedzīvoju Parīzē — franču grāmatas vāks ir pavisam citādāks — tur esmu es raibā katūna kleitiņā ar lelli. Grāmatas atvēršana notika Ārlietu ministrijas salonā — man pienāca klāt kāda sieviete un no rokassomas izvilka saburzītu fotogrāfiju — tajā bija attēlota viņa kopā ar mammu, un viņām abām mugurā bija kleitiņas no tāda paša auduma. Sapratu, ka viņa arī ir Sibīrijas meitene. Mēs abas piedzimām ar kustības brīvības liegumu un pēkšņi satikāmies Parīzē, Ārlietu ministrijas salonā. Tas pierāda, ka likteņa ceļi ir neizdibināmi,» viņa prāto.
Pēc grāmatas uzrakstīšanas S. Kalnietes dzīve mainījās — viņa vairs nevarēja strādāt diplomātiskajā dienestā un iesaistījās politikā. Starp divām iespējām — akadēmisko ceļu un politiku — viņa izvēlējās otro. Šo brīdi S. Kalniete atceras kā ļoti sāpīgu, taču nu dzīve viņu aizvedusi atpakaļ — darbs Eiropas Parlamentā ir saistīts ar starptautiskām sarunām par likumprojektiem, un, tā kā viņa ir parlamenta lielākās frakcijas priekšsēdētāja vietniece, deputāte atbild par tiešajām ārlietām, attīstības politiku, starptautisko tirdzniecību un drošību.
Sandra Kalniete atzīst,
ka būt par Saeimas deputāti ir ļoti grūti — no cilvēka paša maz kas ir atkarīgs. Pozīcijas izkliegšana neko nemaina — to nevar pārvērst par reālu likumprojektu. Viss ir atkarīgs no tā, kurā pusē ir vairākums. Cilvēki deputātus nicina, un tas ir ārkārtīgi nomācoši.
Šajā laikā S. Kalniete bija iesākusi rakstīt grāmatu, bet nespēja to pabeigt — tā tas turpinājās līdz 2010. gadam, kad Ziemassvētku brīvdienās viņa pēkšņi sāka rakstīt grāmatu «Prjaņiks. Debesmannā. Tiramisū», kas tika izpārdota pāris mēnešos. «Man pēkšņi ienāca prātā ideja, ka es varētu izstāstīt savu dzīvi ar ēdiena starpniecību. Prjaņiks ataino Sibīrijā pavadīto laiku — tēvs man katru svētdienu nopirka vienu prjaņiku. Tad mēs atgriezāmies Latvijā, un mana mamma sāka gatavot saldos ēdienus, ko Sibīrijā nebija iespējams pagatavot. Tā sadaļa saucas debesmannā. Tad nāca nākamais satricinājums — neatkarības atjaunošana, kad iepazinām Rietumu virtuvi. Pirmos gadus pēc neatkarības atjaunošanas atceros ar šķebīgu garšu mutē, jo latviešu virtuves pamatvērtības pēkšņi pazuda, tāpēc man ir liels gandarījums, ka šodien mūsu labākie pavāri atgriežas pie mums raksturīgajiem produktiem,» atklāj S. Kalniete.
Viņas jaunākais darbs ir grāmata «Cinītis», kas lasītājus aizved netālā pagātnē — pagājušā gadsimta 90. gados, kad kā fēnikss no pelniem atdzima Latvijas ārlietu dienests. S. Kalniete vēlējās parādīt, ka realitāte atšķiras no filmās redzētā, kur diplomāti garlaikoti sēž ar šampanieša glāzi rokā. Tas ir smags darbs, kas prasa lielus ieguldījumus. Šo grāmatu viņa velta Latvijas ārpolitiskajam dienestam, kas 20. gadsimtā ir divreiz piedzimis. Paralēles starp to, kas notika pēc 1990. gada 4. maija un no 1918. gada 18. novembra līdz Latvijas starptautiskajai atzīšanai, ir ļoti līdzīgas. Grāmatā dzīvi un aizrautīgi aprakstīti gan pirmie neveiklie soļi starptautiskā protokola apgūšanā, gan Latvijai vēsturiski nozīmīgu lēmumu pieņemšana līdz pat mūsdienām.
«Tā kā daudz laika
pavadu lidostās, grāmatu rakstīju caur «iPad». Savā tehnoloģiskajā analfabētismā nekur citur to nebiju noglabājusi, un viss pazuda. Tas bija grūts brīdis, un pagāja vairāki gadi, kamēr tam tiku pāri. 2016. gada vasarā sāku rakstīt grāmatu no jauna, un beidzot tā ir iznākusi,» prieku pauž rakstniece. Piefiksējot atmiņas, viņai nācās izdarīt izvēli par to, cik lielā mērā atklāt nepatīkamo. Dzīve nav tikai rožu dārzs — tajā ir gan ērkšķi, gan mēslojums. It īpaši politikā, kur valda liela konkurence, un starptautiskajās attiecībās, kur saduras valstu intereses. Galu galā viņa izlēma runāt tikai par tām lietām un cilvēkiem, par kuriem var teikt labu.
«Es augstu vērtēju savus Ārlietu ministrijas kolēģus, jo zinu, cik šis darbs ir psiholoģiski smags. Grāmata to nedaudz atspoguļo. No vienas puses lielu uzmanību veltīju kultūras projektiem, kurus ar lielu gandarījumu īstenoju — pirmajā desmitgadē bija ārkārtīgi svarīgi Latviju padarīt pazīstamu. Eiropiešu garīgajā kartē mūsu vairs nebija. Vienīgais veids, kā Latvija varēja kļūt pazīstama, ir ar savu augstā līmeņa kultūru. Otra daļa šajā grāmatā ir sausi profesionāla. Tajā stāstīts par veidu, kādā ANO cilvēktiesību komisijas laikā notika lobijs. Diplomāta darbs nav tikai par to, kas papīrā vai deklarācijā tiek ierakstīts, diplomāta darbs lielākoties ir par to, ko izdodas novērst,» uzsver S. Kalniete.
Tolaik Eiropā pastāvēja
tikai viens ļaunums, un tas bija nacisms, taču drīz vien Eiropā ienāca tautas un valstis, kas bija atradušās aiz dzelzs priekškara, un apgalvoja, ka komunisms ir tikpat noziedzīgs režīms. Vesela nodaļa grāmatā veltīta tam, kā soli pa solim vismaz politiskā līmenī šo nostādni izdevies mainīt. Par to jāpateicas Austrumeiropas un Baltijas valstu politiķiem un diplomātiem.
«Grāmata stāsta par mūsu atjaunotās valsts grūtībām un to, kādā veidā savam ārpolitiskajam dienestam radījām materiālo bāzi. Kad pirmo reizi devos uz Ženēvu, man uz vēdera bija piešūti 6000 dolāru — Šveicē nebija tādas bankas, kas pieņemtu pārskaitījumu no Latvijas. Tad iedomājaties, kam mums, pirmajiem diplomātiem, bija jāiet cauri!» smejas rakstniece.
Pirms diviem gadiem Sandra Kalniete piedzīvoja vēl kādu satraucošu notikumu. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs viņai lūdza aizbraukt uz Borisa Ņemcova bērēm Krievijā, bet, ielidojot Maskavā, lidostas robežpunktā viņu aizturēja karavīrs. «Neviens man neko nepaskaidroja. Pirms tam kāda deputāte bija piedzīvojusi līdzīgu situāciju — man bija aizdomas, ka arī es būšu melnajā sarakstā un nedrīkstēšu iebraukt Krievijā. Gāju pie priekšniecības un teicu, ka vēlos lidot atpakaļ uz Latviju. Mani ieveda neitrālajā teritorijā — aizgāju uz viesnīcu, taču pēc laika atkal devos uz robežpunktu, kur parakstīju dokumentus — pēc tāda un tāda Krievijas kriminālkodeksa panta man uz pieciem gadiem tika liegta iebraukšana valstī. Tiku uzskatīta par draudu Krievijas valstij. Tā izjūta, ka man nav identitātes dokumentu, bija drausmīga. Zināju, ka Krievijā regulāri aiztur cilvēkus, lielākoties no Ukrainas, un tad tiesā par spiegošanu. Šobrīd tādu ir 72. Protams, man par to bija jādomā. Pienāca rīts, kad bija jādodas uz lidostu, bet neviens nenāca. Es ar šausmām domāju, ka viņi var arī neatnākt, taču viss beidzās veiksmīgi. Tikai tad, kad spēru kāju Briselē, man no pleciem nokrita šis slogs,» stāsta S. Kalniete.
Par lielāko pagrieziena
punktu dzīvē viņa sauc laiku pēc Atmodas. Tas bija ļoti iztukšojošs posms — viņa strādāja no rīta līdz vakaram, piedzīvoja nodevību un vēlreiz piecēlās. Uzsākot darbu Ārlietu ministrijā, Sandrai Kalnietei daudz ko nācās mācīties no jauna un izkļūt no bedres, kurā bija iestrēgusi. Iznākot no tās, viņa kļuva daudz spēcīgāka. Ja nebūtu šī laika, viņa nebūtu tā, kas ir šodien, un ar lepnumu nevarētu teikt: «Es sevi uzcēlu no jauna!»

Pievienotie attēli
Atslēgvārdi
kultūra
Komentāri
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Lietotāja profils
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm:
draugiem.lv twitter.com facebook.com
Twitter
----- Account: talsuvestis.lv -----