Senlolots sapnis iegūlis 100 grāmatas lappusēs 23.11.2015


Piektdien, 20. novembrī, Spāres muižas pagraba kamīnzālītē bija
novadnieka, literāta un dzejnieka Friča Kristapsona (pseidonīms —
Vīksna) grāmatas «Senlolots sapnis» atvēršanas svētki.
Grāmatas atvēršana notika ļoti sirsnīgi un personiski, kas šķiet
apbrīnojami, ņemot vērā, ka F. Kristapsons gāja bojā 1944.
gadā, kad tika iesaukts karadienestā latviešu leģionā, un neviens
no klātesošajiem taču dzīvē nav viņu saticis. Tomēr tas neliedz
pastendniekam, azartiskam novadpētniekam un šīs grāmatas
sastādītājam Jurim Šironovam īsu mūžu nodzīvojušo literātu mīļi
saukt par Fricīti. Lai gan — kāds tur brīnums, ja reiz Juris tik
daudz ir vietējo cilvēku dzimtu līkločos iedziļinājies, ka, rādot
senas fotogrāfijas, ikkatru zina nosaukt vārdā tā, it kā rokās
turētu savu tuvinieku attēlu!
F. Kristapsons, dzimis 1918. gada 19. jūlijā «Plaiskās» mazu
gabaliņu no Spāres, sācis rakstīt dzejoļus un zīmēt jau desmit gadu
vecumā. «Fricītis bija ļoti apdāvināts un daudzpusīgs. Viņš ne vien
zīmēja un rakstīja, bet arī palīdzēja valodniekam Kārlim Draviņam
novadpētniecībā, daudz braukāja apkārt, piedalījās konkursos un
saņēma balvas,» atklāja J. Šironovs. Grāmatā «Senlolots
sapnis» atrodamajā atmiņu stāstā tieši K. Draviņš saka ne vien
to, ka Fricis latviešu rakstniecības vēsturē nepaguva ierakstīt
paliekamu vārdu, tomēr viņam garām nevarētu paiet neviens
Ziemeļkursas pagātnes pētnieks, bet arī atzīst, ka ļoti gribētos
redzēt reiz savāktus un apkopotus Friča darbus. Nu tas ir
piepildījies, jo iepriekš tēlojumu, atmiņu, mazstāstiņu, latviešu
sadzīves un Latvijas dabas aprakstu autora darbi grāmatās nekad nav
publicēti.
Izdevums tapa Aleksandra Pelēča lasītavā, tās redaktors, korektors
un maketētājs ir Zigurds Kalmanis, kurš ar F. Kristapsona
dzīves gājumu iepazinies jau pirms 35 gadiem. Viņš nu priecājas, ka
Jurim pietika uzņēmības un neatlaidības izšķirstīt daudzos
periodikas izdevumus, lai būtu, ko savietot grāmatas simts
lappusītēs.
«Ceru, ka šis izdevums noderēs arī tagadējiem novadniekiem,
ģibuļniekiem. Pasaule jau ir maza, dzimta ar dzimtu ir rados, tāpēc
gandrīz var teikt, ka jūs visi te esat kādā sakarā ar Frici
Kristapsonu,» Zigurds vērtēja. Viņaprāt, šī autora rakstītajā
jūtams sirds siltums, to veido dabiskas frāzes un bezgala daudz
poēzijas, bet īpaši emocionāli, dzidri un novadu raksturojoši esot
prozas darbi.
«Vācējs tu esi! Tas ir tavs tituls,» saņēmusi virkni dāvanu,
J. Šironovam labsirdīgi sacīja Spāres kultūras dzīves vadītāja
Tabita Kalniņa. «Mēs varam lepoties, ka tik daudz uzvārdu,
pateicoties tev un arī Zigurdam, ir izskanējuši plašāk, un mēs esam
tos saklausījuši. Mēs esam ne mazāk bagāti kā citi. Mēs esam pat
vēl bagātāki! Senlolotais sapnis ir piepildījies! Grāmata ir
piedzimusi,» viņa atgādināja svētku noslēgumā, dodot iespēju savas
emocijas izteikt arī daudzajiem sveicējiem, kuri priecājas par
grāmatas tapšanu.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: