Senlolots sapnis iegūlis 100 grāmatas lappusēs 23.11.2015

Elīna Lāce
elina@talsuvestis.lv
63291188

Tweet

Piektdien, 20. novembrī, Spāres muižas pagraba kamīnzālītē bija novadnieka, literāta un dzejnieka Friča Kristapsona (pseidonīms — Vīksna) grāmatas «Senlolots sapnis» atvēršanas svētki.
Grāmatas atvēršana notika ļoti sirsnīgi un personiski, kas šķiet apbrīnojami, ņemot vērā, ka F. Kristapsons gāja bojā 1944. gadā, kad tika iesaukts karadienestā latviešu leģionā, un neviens no klātesošajiem taču dzīvē nav viņu saticis. Tomēr tas neliedz pastendniekam, azartiskam novadpētniekam un šīs grāmatas sastādītājam Jurim Šironovam īsu mūžu nodzīvojušo literātu mīļi saukt par Fricīti. Lai gan — kāds tur brīnums, ja reiz Juris tik daudz ir vietējo cilvēku dzimtu līkločos iedziļinājies, ka, rādot senas fotogrāfijas, ikkatru zina nosaukt vārdā tā, it kā rokās turētu savu tuvinieku attēlu!
F. Kristapsons, dzimis 1918. gada 19. jūlijā «Plaiskās» mazu gabaliņu no Spāres, sācis rakstīt dzejoļus un zīmēt jau desmit gadu vecumā. «Fricītis bija ļoti apdāvināts un daudzpusīgs. Viņš ne vien zīmēja un rakstīja, bet arī palīdzēja valodniekam Kārlim Draviņam novadpētniecībā, daudz braukāja apkārt, piedalījās konkursos un saņēma balvas,» atklāja J. Šironovs. Grāmatā «Senlolots sapnis» atrodamajā atmiņu stāstā tieši K. Draviņš saka ne vien to, ka Fricis latviešu rakstniecības vēsturē nepaguva ierakstīt paliekamu vārdu, tomēr viņam garām nevarētu paiet neviens Ziemeļkursas pagātnes pētnieks, bet arī atzīst, ka ļoti gribētos redzēt reiz savāktus un apkopotus Friča darbus. Nu tas ir piepildījies, jo iepriekš tēlojumu, atmiņu, mazstāstiņu, latviešu sadzīves un Latvijas dabas aprakstu autora darbi grāmatās nekad nav publicēti.
Izdevums tapa Aleksandra Pelēča lasītavā, tās redaktors, korektors un maketētājs ir Zigurds Kalmanis, kurš ar F. Kristapsona dzīves gājumu iepazinies jau pirms 35 gadiem. Viņš nu priecājas, ka Jurim pietika uzņēmības un neatlaidības izšķirstīt daudzos periodikas izdevumus, lai būtu, ko savietot grāmatas simts lappusītēs.
«Ceru, ka šis izdevums noderēs arī tagadējiem novadniekiem, ģibuļniekiem. Pasaule jau ir maza, dzimta ar dzimtu ir rados, tāpēc gandrīz var teikt, ka jūs visi te esat kādā sakarā ar Frici Kristapsonu,» Zigurds vērtēja. Viņaprāt, šī autora rakstītajā jūtams sirds siltums, to veido dabiskas frāzes un bezgala daudz poēzijas, bet īpaši emocionāli, dzidri un novadu raksturojoši esot prozas darbi.
«Vācējs tu esi! Tas ir tavs tituls,» saņēmusi virkni dāvanu, J. Šironovam labsirdīgi sacīja Spāres kultūras dzīves vadītāja Tabita Kalniņa. «Mēs varam lepoties, ka tik daudz uzvārdu, pateicoties tev un arī Zigurdam, ir izskanējuši plašāk, un mēs esam tos saklausījuši. Mēs esam ne mazāk bagāti kā citi. Mēs esam pat vēl bagātāki! Senlolotais sapnis ir piepildījies! Grāmata ir piedzimusi,» viņa atgādināja svētku noslēgumā, dodot iespēju savas emocijas izteikt arī daudzajiem sveicējiem, kuri priecājas par grāmatas tapšanu.

Pievienotie attēli

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: