SIA «Talsu ūdens»: «Ir jāsamazina zaudējumi un jāpanāk, lai uzņēmums strādātu rentabli» 24.09.2013
Vēl tikai nesen Talsos noslēdzās pirmā ūdenssaimniecības projekta kārta. Lai arī tā realizācija gājusi kā pa celmiem, SIA «Talsu ūdens» jau gatavojas nākamajiem būvdarbiem — projekta otrās kārtas ieviešanai. Ko šāds solis nozīmē jau tā finansiāli smagā situācijā esošajam uzņēmumam un vai tiks īstenots arī ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu vienotais modelis novada teritorijā, «Talsu Vēstis» jautāja SIA «Talsu ūdens» valdes priekšsēdētājam Dāvim Kalmanim.
— Talsu pilsētas ūdenssaimniecības projekts ir noslēdzies. Kāds ūdenssaimniecības un kanalizācijas pakalpojumu tarifs gaida iedzīvotājus?
— Ūdenssaimniecības projekta pirmās kārtas tehniski ekonomiskajā pamatojumā kombinētais tarifs bija paredzēts aptuveni 1,80 latu apmērā par kubikmetru. Šādu tarifu, akceptējot visas projekta papildu izmaksas, arī aktualizēja un nemainīja, lai gan nekas nav darīts, lai pēc projekta realizēšanas iesāktu jaunā tarifa izstrādi. Tarifs nav mainījies arī patlaban. Tas pat ir samazinājies, jo šajā gadā tika pieņemts lēmums par fiksētās abonēšanas maksas iekasēšanas atcelšanu 0,72 latu (bez PVN) apmērā. 2010. gadā, kad tika likvidēti reģionālie regulatori un to saistības pārņēma Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, tika izstrādāta jauna tarifu veidošanas metodika. Tās 70. punkts nosaka, ka tarifs pašvaldībās, kur tas ir divpakāpju, divu gadu laikā ir jāpārstrādā, iesniedzot jaunu tarifa projektu. Šis laiks Talsos iztecēja 2012. gada 12. maijā. Patlaban reāls darbs jaunu tarifu izstrādē sācies tikai tagad.
— Vai iepriekš netika veiktas nekādas iestrādes?
— Galvenā iestrāde, kas notikusi, — vēlējuma formā pateikts izteikums, ka to vajadzētu darīt. SIA «Talsu ūdens» pietrūkst kapacitātes, lai atšķetinātu, kas ir paveikts ūdenssaimniecības projekta pirmajā kārtā, par kādu naudu un kāpēc tieši tas ir darīts. Talsu pilsētā veikto ūdenssaimniecības projektu ir pārbaudījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Esam saņēmuši informāciju, ka daži jautājumi radušies arī Finanšu ministrijai, tādēļ oktobrī gaidāma vēl viena ūdenssaimniecības projekta pirmās kārtas pārbaude. Savukārt mēs domāsim par iespēju ņemt ārpakalpojumu, lai paši saprastu, kas tad ir noticis pirmajā ūdenssaimniecības projekta kārtā. Gribam precīzas atbildes. Negribu spekulēt ar lieliem skaitļiem miljonos, sakot, kas ir pareizi un kas nepareizi darīts. Šādu projektu auditēšanai nepietiek tikai ar virspusēju iepazīšanos ar skaitļiem un dokumentiem, nepieciešama dziļāka pieeja, kas prasa aptuveni divus mēnešus laika.
— Ko šie rezultāti jums dos?
— Māja jāsāk būvēt no pamatiem. Ja gribam darīt ko tālāk, jāsaprot, kāda ir pašreizējā situācija. Realizētais ūdenssaimniecības projekts, nebaidīšos teikt, Latvijā ir pats trakākais darbu izpildītāju maiņas dēļ. Jau tagad cīnāmies ar sekām — viens būvdarbu veicējs uzskata, ka ir korekti visu darījis, norādot, ka iepriekšējais gan ne. Pie pirmās projekta kārtas pilnīgas jautājumu noskaidrošanas atgriezīsimies ne ātrāk kā pēc diviem mēnešiem.
— Strādājat pie jaunā tarifa — vai tas būs augstāks par sākotnēji paredzēto kombinēto tarifu 1,85 latu apmērā?
— Ūdenssaimniecības projekta otrās kārtas tehniski ekonomiskajā pamatojumā tas ir mazāks. Patlaban tas tiek plānots ap 1,50 latiem par kubikmetru. Otrā projekta kārta paredzēta, lai radītu vairāk pieslēgumu. Tas ir viens no argumentiem, kāpēc arī tiek plānots mazāks tarifs. Būs jauni pieslēgumi ielās, kas projekta pirmajā kārtā netika izbūvētas. Ūdenssaimniecības projekta otrajā kārtā plānojam izbūvēt 27 ielas, 20 no tām jau ir gatavi tehniskie projekti, ko nepieciešams tikai aktualizēt. Šīs ielas bija paredzēts izbūvēt jau pirmajā kārtā, bet tas nenotika.
— Cik jauno pieslēgumu ir pēc pirmās realizētās projekta kārtas?
— Pirmajā kārtā tika plānoti 594 ūdensvada un 739 kanalizācijas pieslēgumi. Patlaban pie kopējā ūdensvada pieslēgušās 453, bet pie kanalizācijas sistēmas — 259 mājsaimniecības. Pretendējot uz otro projekta kārtu, mums VARAM jāapgalvo, ka gaidāma 100% pieslēgšanās, lai gan mums pat nav reālu instrumentu, kā to paveikt. Neesam represīva iestāde. Projekta otro kārtu plānojām, lai samazinātu tarifu iedzīvotājiem. Ne vienmēr ieguldījumi nozīmē tikai un vienīgi izdevumus, tiem jānes atpakaļ nauda, tad tie ir mērķtiecīgi virzīti. Ņemt kredītu ir pamatoti, ja to tiešām ieguldām ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas sakārtošanā, vienkāršojot arī apkalpošanu. Jo tā ir vienkāršāka, jo to var paveikt precīzāk un lētāk. Turklāt, ja varam iegūt jaunus pieslēgumus, tad tie jau ir potenciālie ieņēmumi nākotnē.
Visu interviju lasiet 23. septembra laikrakstā!
Potenciālos ieņēmumus nākotnē varētu virzīt tarifa samazināšanas projektam :)
Redakcijai jau par šo komentāru ir paziņotsLai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: