Siltumnīcās plaukst puķes un drīz būs pirmo gurķu raža 02.04.2014
Divdesmit gadus sabilnieki Ēriks un Rasma Šterni nodarbojas ar puķu, gurķu, tomātu un vēl citu stādu audzēšanu ģimenei piederošajās siltumnīcās. Saimnieki atklāj, ka Ziemassvētkos sākusies lociņu raža, kas teju beigusies, savukārt tagad, ritot lielajiem stādīšanas darbiem, tiek gaidīti pirmie gurķīši.
Uz Lieldienām gurķi būs ne tikai pašiem, bet arī citiem. Jau tagad liela daļa no tiem sastādīti siltumnīcās un starp zaļajām lapām vietām redzami dzelteni ziedi, kas liecina — līdz jaunajai ražai atlicis vien pāris nedēļu. Pusgaro gurķu šķirnes ’Passandra’ un ’Nile’ ir ļoti ražīgas, tādēļ ir vienas no saimnieku iecienītākajām. Vēlāk siltumnīcās, kurās nav apkures, tikšot stādīti kārpainie gurķi, no tiem vislabākie esot «melodiskie» — ’Duets’ un ’Melody’. Tiklīdz gurķus varēs stādīt uz lauka, visticamāk, jūlija sākumā, siltumnīcās gurķu vietā nāks tomāti — ’Rallijs’, ’Delfine’, kā arī citas pircēju iecienītās šķirnes. Siltumnīcās pašlaik ir aptuveni 1000 gurķu stādu un tikpat daudz arī tomātu. Saimnieki atzīst, ka, strādājot divatā, rokas ir par īsu — katru gadu apjoms tiek palielināts, bet pāri nekas nepaliek, jo visu izpērk. Lociņi lielākoties tiek vesti uz Rīgas tirgiem, bet aptuveni 90 procentus no gurķiem izķer uz vietas saimniecībā. Šeit iegriežas ne tikai vietējie, bet arī kandavnieki, talsenieki un arī rīdzinieki, kuri nedēļas nogalēs, braucot atpūsties, iegādājas svaigus dārzeņus brīvdienu galdam. Uz vasaras otru pusi ar gurķiem un tomātiem Šternus var satikt Sabiles, Pūres, Kandavas un citos tirgos. Brīžiem viņu produkciju piedāvājot arī citi: izrādās, ka vairākkārt viltnieki tirgos centušies ievestus tomātus uzdot par vietējiem, apgalvojot, ka tie nākot no Šternu saimniecības Sabilē. No mutes mutē ziņa nonākusi arī līdz Šterniem, kuri bijuši pārsteigti, jo saimniecībā tomāti vēl bijuši pavisam zaļi. Šādos gadījumos nākoties vien pasmieties!
Saimniecībā netiek izmantota ķīmija, tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ izaudzētajiem gurķiem un tomātiem ir pavisam citādāka garša, nekā tiem, ko ziemas vidū varam nopirkt lielveikalos. «Cilvēkiem patīk, ka visu audzējam dabīgi, jo tāpat kā vistas nevar ieslodzīt mazos sprostos un cerēt uz garšīgām olām, arī gurķiem nepieciešama pienācīga vide. Ceru uz Eiropas naudām, lai varētu uzlabot laistīšanas sistēmu, tad varētu stādīt jebko, un viss būs garšīgs,» stāsta saimnieks.
Lai gurķiem būtu silti, zem siltumnīcas zemes pabiezā kārtā izklāti salmi, tie tāpat kā mēsli mēslošanai vesti no vietējām saimniecībām, savstarpēji citam citu atbalstot. Šterni sadarbojas arī ar pilsētas pārvaldi, un ik gadu Sabili izdaiļo saimniecībā audzētie ziedi, kuri ir sievas Rasmas lielā aizraušanās. Viņa atklāj, ka nekas nevar būt patīkamāk, kā agri no rīta piecelties un doties uz siltumnīcu apčubināt puķes, laikā, kad ārā vēl pavisam pelēks.
Ģimene var lepoties, ka viss darīts un izveidots pašu spēkiem: siltumnīcas uzceltas no pašu mežā izaugušiem kokiem, savukārt apkures sistēmai nepieciešamās caurules iegādātas no bijušās Stendes dārzniecības, pēc tās izputēšanas. Tikai četras no 14 siltumnīcām nav apsildāmas. Ēriks Šterns atklāj, ka vienmēr patur prātā kāda drauga teikto — nekas nevar būt labāks, kā atmosties no rīta ar mierīgu sirdi un secināt, ka nav neviena kredīta, kas liktu vergot, arī Šterni par sevi var teikt to pašu. «Man nav liels bizness, tomēr varu reizi gadā aizbraukt uz Ameriku pie meitas, bērni var atbraukt pie mums, arī māja ir. Bagāts es neesmu un nabags arī nē,» saka stādaudzētājs, turpinot iesāktos darbus.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: