«Šis būs mūsu izturības un pārbaudījumu gads» 25.01.2017

Aiga Naudiņa
aiga.naudina@talsuvestis.lv
63223337

Tweet

Atskatoties uz aizvadīto gadu, Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītājs Ivars Koloda teic, ka pienākumu visvairāk bijis saistīti ar Āfrikas cūku mēri un pasākumiem, kas jāveic tā atklāšanas gadījumā. Lai gan dienesta darbinieki ir atvērti sarunām un vajadzības gadījumā sniedz konsultācijas, salīdzinot ar 2015. gadu, pērn uzlikts arī vairāk sodu un dažādu liegumu. Par to, kā veicies 2016. gadā, sarunā ar dienesta Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītāju Ivaru Kolodu.
— Kāds Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļkurzemes pārvaldei bija aizvadītais gads?
— Tas bija interesants un notikumiem bagāts. Šķiet, ka visu iecerēto izdevās realizēt. Pārsvarā mūsu darbs bija saistīts ar Āfrikas cūku mēri un pasākumiem, kas jāveic tā iespējamā uzliesmojuma gadījumā. Veicām pastiprinātas mājas cūku novietņu pārbaudes, likām liegumus dzīvnieku pārvietošanai, ja neievēroja vajadzīgos nosacījumus, uzlikti administratīvie sodi un izteikti brīdinājumi par piespiedu naudas mehānisma piemērošanu. Līdz apnikumam zemniekiem un medniekiem esam atgādinājuši par Āfrikas cūku mēra draudiem un nepieciešamo biodrošības pasākumu ieviešanu gan zemnieku saimniecībā, gan medību procesā. To atkārtoti stāstīsim arī šajā gadā. Minētā slimība pagājušā gada nogalē atklāta meža dzīvnieku populācijā mūsu novados. Svarīgi, lai mūsu mājas cūku saimniecības noturas, lai nerastos tāda situācija, kā nesen publiski izskanējušajā gadījumā, kur mājas cūku audzētavā slimības dēļ bija jālikvidē tūkstošiem dzīvnieku. Taču piesardzības un vajadzīgo prasību ievērošana nav atkarīga tikai no dienesta, bet gan no katra paša atbildības un pieejas situācijas nopietnībai. Piemēram, vai dienests katru dienu varēs dežūrēt blakus kādam neapzinīgam Mangalicas cūku turētājam, kurš pēc mūsu apmeklējuma tās izlaiž ārā, ko nedrīkst darīt? Vai dienests varēs katram izstāvēt klāt, lai mājas cūku audzētājs neiedotu savam ruksim zaļbarību vai zaļus kartupeļus no lauka? Par šīm lietām ir jādomā katram pašam.
— Novembrī Āfrikas cūku mēri pirmo reizi atklāja Ziemeļkurzemē, Dundagas novadā? Vai novadi slimības uzliesmojumam ir gatavi?
— Stāstīts par Āfrikas cūku mēri pašvaldībām bija daudz. Teorētisks slimības uzliesmojums un rīcība izspēlēta arī civilās aizsardzības mācībās, ko rīkoju sadarbībā ar pašvaldībām. Pēc pirmajiem konstatētajiem saslimšanas gadījumiem mūsu novados, iesaistītās pašvaldības bijušas gana operatīvas un atsaucīgas. Tai pašā laikā esmu norādījis, ka tie ir tikai pumpuriņi. Tagad roku rokā ar dienestu būs jāsadarbojas visu laiku, ne tikai epizodiski, kad ir kāda problēma. Pēc pirmā uzliesmojuma gadījuma pat dzirdēju sakāmo, ka mēris mūsu pusē ir norimis, lai liekos mierā. Nekur tas neapstāsies, un slimības skartās teritorijas noteikti paplašināsies. Līdz ar to darbos būs jāiesaistās arvien vairāk pagastu pārvaldēm, sniedzot palīdzību. Grūtības un problēmas saredzu tieši šogad, kad mēris uzņems apgriezienus. Kritušās cūkas atklāsies pavasarī. Iespējams, kādu brīnumu mežā uzies mežizstrādātāji, sēņotāji un ogotāji. Labības laukus nopļaujot, kombainiem būs jāpiestāj. To saku no kolēģu pieredzes, kāda ir situācija otrpus Daugavai.
— Dienests ne tikai konsultē, bet arī skatās, kā lauksaimnieki ievēro dažādu normatīvo aktu prasības. Kādi ir pagājušajā gadā lielākie uzliktie sodi un kāds ir to iemesls?
— Neesam represīvā iestāde, kā dažbrīd nākas dzirdēt. Jā, konsultācijas no mūsu puses, atbalsts dažādu Lauku atbalsta dienestu projektu izvērtēšanā, lai lauksaimnieki saņemtu finansējumu un tiektos uz noteiktu mērķi, piemēram, biodrošības pasākumu ieviešanā komerciālām mājas cūku saimniecībām. Prieks Ziemassvētku laikā par izteikto «Paldies!» dienestam «Talsu Vēstīs», ka cilvēki novērtē inspektoru attieksmi. Kas var būt vēl labāk, ja mūsu darbu novērtē un nesaskata mūsos tikai soģus! Tomēr arī sodu un liegumu 2016. gadā uzlikts vairāk nekā gadu iepriekš. Pārtikas jomā 400 eiro sods uzlikts pieciem uzņēmumiem, bet 350 eiro — diviem uzņēmumiem, par iesaistīšanos pārtikas apritē bez normatīvajos aktos noteiktās pārtikas uzņēmuma atzīšanas vai reģistrācijas, vai paziņojuma nosūtīšanas par īslaicīgu pakalpojumu veikšanu. Veterinārajā jomā 250 eiro liels sods uzlikts par dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un dzīvnieku apzīmēšanas noteikumu pārkāpšanu, kā arī informācijas nesniegšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par dzīvnieku dzimšanu, pārvietošanu, nobeigšanos vai nokautajiem dzīvniekiem, bet 100 eiro — par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšanu.
— Dienesta redzeslokā ir arī skolu un bērnudārzu ēdināšanas bloki. Kāda situācija ir mūsu novados? Vai ir kādi īpaši gadījumi, kur ēdienu skolā vai pirmskolas izglītības iestādes ēdināšanas blokā sagatavo telpās, kas nav atbilstošas prasībām?
— Dienesta Ziemeļkurzemes pārvaldes valsts pārtikas inspektori pagājušajā gadā ir daudz strādājuši, lai izglītības iestāžu ēdināšanas blokos būtu nodrošināta laba situācija. Ir veiksmīga sadarbība ar Ventspils un Talsu novada izglītības pārvaldi, novadu pašvaldībām. Pašlaik nav tādu kliedzošu gadījumu, ko pieminēt.
— No 1. janvāra ir spēkā noteikumi, kas nosaka, ka suņiem ir jābūt čipotiem. Kā dienests pievērsīs uzmanību šīs normas izpildei?
— Noteikumos pasacīts, ka sunim ir jābūt ievadītam čipam. Tas, ka tāda prasība būs, bija zināms jau sen. Par to ir daudz diskutēts, rakstīts plašsaziņas līdzekļos. Dienesta inspektori veiks čipa atbilstības pārbaudes veterinārās uzraudzības objektos, dzīvnieku patversmēs. Piemēram, aizbraucot uz lauksaimniecības dzīvnieku novietnes pārbaudi, pie viena paskatīsim suņus. Tas pats attiecas uz sūdzībām. Dienesta pārvaldes rīcībā ir čipu nolasītāji, tā ka varam to pilnvērtīgi darīt. Pieļauju, ka lielu darbu šajā jomā veiks arī novadu pašvaldības policijas pārstāvji, kas būs ieinteresēti, lai šīs lietas sakārtotu, un klaiņojošu, noķertu suņu gadījumā, cilvēku, dzīvnieku sakošanas gadījumos varētu atrast to īpašniekus.
— Dienesta kompetencē ir izrakstīt eksporta sertifikātus? Uz kurām valstīm mūsu ražotāji produkciju un dzīvniekus eksportē? Ko pērn cilvēki ir ieveduši no citām valstīm?
— Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, krities izrakstīto sertifikātu apjoms zivju produkcijai. Zivju konservi, saldētas zivis eksportētas uz Ukrainu, Moldovu, Gruziju, Ķīnu, Mongoliju, Izraēlu, Japānu, Serbiju un citām valstīm. Eksportēti zirgi uz Igauniju, Somiju, suņi — uz Krieviju, Baltkrieviju, Moldovu, ASV, Ukrainu (izbraukšana uz laiku vai patstāvīgo dzīvesvietu), liellopi uz Lietuvu, Turciju un Poliju. Eksporta jomā pirmajā vietā ir nobarojamo cūku eksports kaušanai uz Lietuvu un Poliju. Mūsu uzraudzības zonā no ārvalstīm ievestas ūdeles.
— Pērn vasaras sākumā skaļāk nekā citus gadus Latvijā uzvirmoja skandāls, ka tirgotāji ievestās zemenes uzdod par Latvijā augušām. Kas pārbaudēs konstatēts mūsu pusē?
— Pagājušajā vasarā ierosinātas vairākas administratīvās lietas par patiesas izcelsmes nenorādīšanu, tirgojot citu valstu izcelsmes zemenes, ķiršus ielu tirdzniecības vietās Talsos. Dažos gadījumos ievestās zemenes tika uzdotas par Laidzē audzētām, lai gan tā nebija patiesība.
— Vai 2016. gadā bijuši kādi pārkāpumi, kas saistīti ar lauksaimniecības dzīvnieku turēšanu novietnēs?
— Ir bijuši atsevišķi gadījumi, taču ar tiem esam tikuši veiksmīgi galā. Vainīgie sodīti un dzīvniekiem ir nodrošināti labāki apstākļi. Vēl joprojām inspektori konstatē daudz dzīvnieku identifikācijas problēmu, kad, piemēram, liellopiem nav krotāliju ausīs. Pieļauju, ka arī kaut kur ir mums nezināmas, nereģistrētas mājas cūkas pašpatēriņam, taču tas šajā Āfrikas cūku mēra laikā nav pieļaujams!
— Vai Ziemeļkurzemes pārvaldē ir pietiekams darbinieku skaits veicamo uzdevumu izpildei?
— Pārtikas inspektori mums ir pietiekami, taču mana lielākā sāpe ir par veterināro inspektoru nepietiekamu nodrošinājumu. Kāds ir aizgājis pensijā, kāds tūlīt ies prom uz laiku, gaidot ģimenes pieaugumu. Taču problēmas paliek tās pašas un ir jārisina, klientiem jāpalīdz. Jauno cilvēku ar veterināro izglītību, kas vēlētos strādāt dienestā, katastrofāli trūkst. Jaunie aiziet ārstēt mazos dzīvniekus vai aizbrauc uz ārzemēm. Ir situācijas, ka man kā pārvaldes vadītājam rīts darbā Talsos sākas uzvalkā, bet beidzas gumijas zābakos Ventspilī. Līdz šim esam tikuši ar visu galā. Centīsimies arī turpmāk, bet jūtu, ka šis būs mūsu izturības un pārbaudījumu gads.

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: