«Šis būs mūsu izturības un pārbaudījumu gads» 25.01.2017

Atskatoties uz aizvadīto gadu, Pārtikas un veterinārā
dienesta Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītājs Ivars Koloda teic, ka
pienākumu visvairāk bijis saistīti ar Āfrikas cūku mēri un
pasākumiem, kas jāveic tā atklāšanas gadījumā. Lai gan dienesta
darbinieki ir atvērti sarunām un vajadzības gadījumā sniedz
konsultācijas, salīdzinot ar 2015. gadu, pērn uzlikts arī vairāk
sodu un dažādu liegumu. Par to, kā veicies 2016. gadā, sarunā ar
dienesta Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītāju Ivaru
Kolodu.
— Kāds Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļkurzemes
pārvaldei bija aizvadītais gads?
— Tas bija interesants un notikumiem bagāts. Šķiet, ka visu
iecerēto izdevās realizēt. Pārsvarā mūsu darbs bija saistīts ar
Āfrikas cūku mēri un pasākumiem, kas jāveic tā iespējamā
uzliesmojuma gadījumā. Veicām pastiprinātas mājas cūku novietņu
pārbaudes, likām liegumus dzīvnieku pārvietošanai, ja neievēroja
vajadzīgos nosacījumus, uzlikti administratīvie sodi un izteikti
brīdinājumi par piespiedu naudas mehānisma piemērošanu. Līdz
apnikumam zemniekiem un medniekiem esam atgādinājuši par Āfrikas
cūku mēra draudiem un nepieciešamo biodrošības pasākumu ieviešanu
gan zemnieku saimniecībā, gan medību procesā. To atkārtoti
stāstīsim arī šajā gadā. Minētā slimība pagājušā gada nogalē
atklāta meža dzīvnieku populācijā mūsu novados. Svarīgi, lai mūsu
mājas cūku saimniecības noturas, lai nerastos tāda situācija, kā
nesen publiski izskanējušajā gadījumā, kur mājas cūku audzētavā
slimības dēļ bija jālikvidē tūkstošiem dzīvnieku. Taču piesardzības
un vajadzīgo prasību ievērošana nav atkarīga tikai no dienesta, bet
gan no katra paša atbildības un pieejas situācijas nopietnībai.
Piemēram, vai dienests katru dienu varēs dežūrēt blakus kādam
neapzinīgam Mangalicas cūku turētājam, kurš pēc mūsu apmeklējuma
tās izlaiž ārā, ko nedrīkst darīt? Vai dienests varēs katram
izstāvēt klāt, lai mājas cūku audzētājs neiedotu savam ruksim
zaļbarību vai zaļus kartupeļus no lauka? Par šīm lietām ir jādomā
katram pašam.
— Novembrī Āfrikas cūku mēri pirmo reizi atklāja
Ziemeļkurzemē, Dundagas novadā? Vai novadi slimības uzliesmojumam
ir gatavi?
— Stāstīts par Āfrikas cūku mēri pašvaldībām bija daudz. Teorētisks
slimības uzliesmojums un rīcība izspēlēta arī civilās aizsardzības
mācībās, ko rīkoju sadarbībā ar pašvaldībām. Pēc pirmajiem
konstatētajiem saslimšanas gadījumiem mūsu novados, iesaistītās
pašvaldības bijušas gana operatīvas un atsaucīgas. Tai pašā laikā
esmu norādījis, ka tie ir tikai pumpuriņi. Tagad roku rokā ar
dienestu būs jāsadarbojas visu laiku, ne tikai epizodiski, kad ir
kāda problēma. Pēc pirmā uzliesmojuma gadījuma pat dzirdēju sakāmo,
ka mēris mūsu pusē ir norimis, lai liekos mierā. Nekur tas
neapstāsies, un slimības skartās teritorijas noteikti
paplašināsies. Līdz ar to darbos būs jāiesaistās arvien vairāk
pagastu pārvaldēm, sniedzot palīdzību. Grūtības un problēmas
saredzu tieši šogad, kad mēris uzņems apgriezienus. Kritušās cūkas
atklāsies pavasarī. Iespējams, kādu brīnumu mežā uzies
mežizstrādātāji, sēņotāji un ogotāji. Labības laukus nopļaujot,
kombainiem būs jāpiestāj. To saku no kolēģu pieredzes, kāda ir
situācija otrpus Daugavai.
— Dienests ne tikai konsultē, bet arī skatās, kā
lauksaimnieki ievēro dažādu normatīvo aktu prasības. Kādi ir
pagājušajā gadā lielākie uzliktie sodi un kāds ir to
iemesls?
— Neesam represīvā iestāde, kā dažbrīd nākas dzirdēt. Jā,
konsultācijas no mūsu puses, atbalsts dažādu Lauku atbalsta
dienestu projektu izvērtēšanā, lai lauksaimnieki saņemtu
finansējumu un tiektos uz noteiktu mērķi, piemēram, biodrošības
pasākumu ieviešanā komerciālām mājas cūku saimniecībām. Prieks
Ziemassvētku laikā par izteikto «Paldies!» dienestam «Talsu
Vēstīs», ka cilvēki novērtē inspektoru attieksmi. Kas var būt vēl
labāk, ja mūsu darbu novērtē un nesaskata mūsos tikai soģus! Tomēr
arī sodu un liegumu 2016. gadā uzlikts vairāk nekā gadu iepriekš.
Pārtikas jomā 400 eiro sods uzlikts pieciem uzņēmumiem, bet 350
eiro — diviem uzņēmumiem, par iesaistīšanos pārtikas apritē bez
normatīvajos aktos noteiktās pārtikas uzņēmuma atzīšanas vai
reģistrācijas, vai paziņojuma nosūtīšanas par īslaicīgu pakalpojumu
veikšanu. Veterinārajā jomā 250 eiro liels sods uzlikts par
dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un dzīvnieku
apzīmēšanas noteikumu pārkāpšanu, kā arī informācijas nesniegšanu
normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par dzīvnieku dzimšanu,
pārvietošanu, nobeigšanos vai nokautajiem dzīvniekiem, bet 100 eiro
— par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas
prasību pārkāpšanu.
— Dienesta redzeslokā ir arī skolu un bērnudārzu ēdināšanas
bloki. Kāda situācija ir mūsu novados? Vai ir kādi īpaši gadījumi,
kur ēdienu skolā vai pirmskolas izglītības iestādes ēdināšanas
blokā sagatavo telpās, kas nav atbilstošas prasībām?
— Dienesta Ziemeļkurzemes pārvaldes valsts pārtikas inspektori
pagājušajā gadā ir daudz strādājuši, lai izglītības iestāžu
ēdināšanas blokos būtu nodrošināta laba situācija. Ir veiksmīga
sadarbība ar Ventspils un Talsu novada izglītības pārvaldi, novadu
pašvaldībām. Pašlaik nav tādu kliedzošu gadījumu, ko
pieminēt.
— No 1. janvāra ir spēkā noteikumi, kas nosaka, ka suņiem
ir jābūt čipotiem. Kā dienests pievērsīs uzmanību šīs normas
izpildei?
— Noteikumos pasacīts, ka sunim ir jābūt ievadītam čipam. Tas, ka
tāda prasība būs, bija zināms jau sen. Par to ir daudz diskutēts,
rakstīts plašsaziņas līdzekļos. Dienesta inspektori veiks čipa
atbilstības pārbaudes veterinārās uzraudzības objektos, dzīvnieku
patversmēs. Piemēram, aizbraucot uz lauksaimniecības dzīvnieku
novietnes pārbaudi, pie viena paskatīsim suņus. Tas pats attiecas
uz sūdzībām. Dienesta pārvaldes rīcībā ir čipu nolasītāji, tā ka
varam to pilnvērtīgi darīt. Pieļauju, ka lielu darbu šajā jomā
veiks arī novadu pašvaldības policijas pārstāvji, kas būs
ieinteresēti, lai šīs lietas sakārtotu, un klaiņojošu, noķertu suņu
gadījumā, cilvēku, dzīvnieku sakošanas gadījumos varētu atrast to
īpašniekus.
— Dienesta kompetencē ir izrakstīt eksporta sertifikātus?
Uz kurām valstīm mūsu ražotāji produkciju un dzīvniekus eksportē?
Ko pērn cilvēki ir ieveduši no citām valstīm?
— Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, krities izrakstīto sertifikātu
apjoms zivju produkcijai. Zivju konservi, saldētas zivis
eksportētas uz Ukrainu, Moldovu, Gruziju, Ķīnu, Mongoliju, Izraēlu,
Japānu, Serbiju un citām valstīm. Eksportēti zirgi uz Igauniju,
Somiju, suņi — uz Krieviju, Baltkrieviju, Moldovu, ASV, Ukrainu
(izbraukšana uz laiku vai patstāvīgo dzīvesvietu), liellopi uz
Lietuvu, Turciju un Poliju. Eksporta jomā pirmajā vietā ir
nobarojamo cūku eksports kaušanai uz Lietuvu un Poliju. Mūsu
uzraudzības zonā no ārvalstīm ievestas ūdeles.
— Pērn vasaras sākumā skaļāk nekā citus gadus Latvijā
uzvirmoja skandāls, ka tirgotāji ievestās zemenes uzdod par Latvijā
augušām. Kas pārbaudēs konstatēts mūsu pusē?
— Pagājušajā vasarā ierosinātas vairākas administratīvās lietas par
patiesas izcelsmes nenorādīšanu, tirgojot citu valstu izcelsmes
zemenes, ķiršus ielu tirdzniecības vietās Talsos. Dažos gadījumos
ievestās zemenes tika uzdotas par Laidzē audzētām, lai gan tā
nebija patiesība.
— Vai 2016. gadā bijuši kādi pārkāpumi, kas saistīti ar
lauksaimniecības dzīvnieku turēšanu novietnēs?
— Ir bijuši atsevišķi gadījumi, taču ar tiem esam tikuši veiksmīgi
galā. Vainīgie sodīti un dzīvniekiem ir nodrošināti labāki
apstākļi. Vēl joprojām inspektori konstatē daudz dzīvnieku
identifikācijas problēmu, kad, piemēram, liellopiem nav krotāliju
ausīs. Pieļauju, ka arī kaut kur ir mums nezināmas, nereģistrētas
mājas cūkas pašpatēriņam, taču tas šajā Āfrikas cūku mēra laikā nav
pieļaujams!
— Vai Ziemeļkurzemes pārvaldē ir pietiekams darbinieku
skaits veicamo uzdevumu izpildei?
— Pārtikas inspektori mums ir pietiekami, taču mana lielākā sāpe ir
par veterināro inspektoru nepietiekamu nodrošinājumu. Kāds ir
aizgājis pensijā, kāds tūlīt ies prom uz laiku, gaidot ģimenes
pieaugumu. Taču problēmas paliek tās pašas un ir jārisina,
klientiem jāpalīdz. Jauno cilvēku ar veterināro izglītību, kas
vēlētos strādāt dienestā, katastrofāli trūkst. Jaunie aiziet ārstēt
mazos dzīvniekus vai aizbrauc uz ārzemēm. Ir situācijas, ka man kā
pārvaldes vadītājam rīts darbā Talsos sākas uzvalkā, bet beidzas
gumijas zābakos Ventspilī. Līdz šim esam tikuši ar visu galā.
Centīsimies arī turpmāk, bet jūtu, ka šis būs mūsu izturības un
pārbaudījumu gads.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: