Skaisti ieņemtam bērniņam jādod iespēja skaisti piedzimt 21.05.2014
Pirms diviem mēnešiem pasaulē nāca Aijas un Mareka Ignatu otrais dēliņš. Viņš nepiedzima kādas slimnīcas dzemdību nodaļā, kā tas lielākajā vairumā gadījumu ir ierasts, bet gan plānotās mājdzemdībās. Ignati ir gandarīti par izdarīto izvēli un ar prieku lūkojas uz vēl kāda bērna ienākšanu viņu ģimenē nākotnē.
«Jau pirms pirmajām dzemdībām
šķita — ja bērna ieņemšana ir tik skaists process, kāpēc dzemdības tādas nevarētu būt? Bet manas pirmās dzemdības it nemaz nebija skaists process. Izjutu to, ka slimnīcā dzemdībās par ātru iejaucas, kas izraisa negatīvu ķēdes reakciju. Vēl mums bija ļoti sarežģītas attiecības ar vecmāti, arī domstarpības par augļapvalka pārduršanu… Kad paliku stāvoklī otrreiz, redzēju sapņos, ka nespēju piedzemdēt bērnu. Analizējot iemeslu šādiem sapņiem, sapratu, ka iepriekšējās pieredzes dēļ man ir bail no dzemdībām. Pēc pirmajām dzemdībām bija ļoti daudz komplikāciju. Izlasot grāmatu «Gaidības un radības ar prieku», sapratu, ka šīs komplikācijas bija vecmātes iejaukšanās sekas, kādas dabiskās dzemdībās izpaliktu. Parunājos ar citām māmiņām, kurām bijušas mājdzemdības, un sapratu, ka arī es to ļoti, ļoti vēlos,» stāsta Aija. Ignati apliecina, ka pieņemt šādu lēmumu tomēr nav bijis viegli, pie tam viena no grūtākajām lietām bijusi — atklāt iecerēto vecākiem, kuri uzticas slimnīcai un tās personālam kā autoritātei.
«Es par mājdzemdībām biju aizdomājies, kad dzirdēju, ka, piemēram, baptistu draudžu savienības bīskapa Pētera Sproģa ģimenē visi bērni dzimuši mājās. Uztvēru to kā ekskluzīvu lietu, kā drosmīgu soli, bet mani pārliecināja arguments, ka ir nepareizi iejaukties dzemdību procesā. Kā dvēseļu kopējs (Mareks ir mācītājs — E. L.) saprotu, cik traumējoši cilvēkam ir tas, ja kaut kas tiek darīts pret viņa gribu. Iejaukšanās izraisa lielākas sāpes sievietei, fiziskas komplikācijas un emocionālas sekas, piedzīvojot tādu piespiedu dzemdēšanu ar stimulēšanu, un tā ir arī vardarbība pret bērnu! Tagad paši varam salīdzināt Timoteju un Natanaēlu. Kad Timotejs piedzima, viņa izturēšanās un emocionālais stāvoklis lika domāt, ka viņš vēl nav gatavs šai pasaulei. Ar Natanaēlu ir pilnīgi citādāk — viņš šajā pasaulē ir ienācis gatavs, priecīgs! Bet tādas dzemdību traumas taču atstāj iespaidu uz visu cilvēka dzīvi… Tas pret mazo cilvēciņu ir pirmais vardarbības akts no ārpasaules! Tomēr tāda ir sistēma. Tu vari slēgt līgumu ar vecmāti, bet viņa jau vienalga neies pret slimnīcas politiku. Ja mediķi šo padomju laika mantojumu medicīniski un zinātniski pārvērtētu, domāju, ka viņi nonāktu pie secinājumiem, kas liktu veidot jaunu sistēmu,» uzskata Mareks.
Pieņemot lēmumu par mājdzemdībām,
jāizvērtē ne vien ģimenes finansiālās iespējas, bet arī vieta, kur dzemdības varētu norisināties. Mājdzemdību vecmātes nav pārgalvīgas, tādēļ ir nosacījums, ka plānotu ārpusstacionāru dzemdību vieta nedrīkst būt tālāk kā 30 minūšu brauciena attālumā līdz tuvākajai slimnīcai ar dzemdību nodaļu. Tā kā Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Talsu filiālē tādas nodaļas vairs nav, nebija iespējas ļaut Natanaēlam nākt pasaulē ģimenes mājoklī. Situāciju atrisināja draugi, kuri, paši būdami mājdzemdību entuziasti, Ignatiem atvēlēja savu māju Baldonē. Apzinoties, ka otrās dzemdības var būt straujas, vecmāte sagatavoja Aiju arī situācijai, ja nāktos tomēr dzemdēt dzīvoklī tepat Talsos.
Izvēloties vecmāti Rudīti Brūveri, būtiskas bijušas gan draugu atsauksmes, gan apziņa par viņas lielo pieredzi dzemdniecībā. «Rudītes kompetence ir apbrīnojama. Vienkārši aptaustot manu vēderu, viņa konstatēja visu to pašu, ko nākamajā dienā man pateica ultrasonogrāfijas apskatē,» salīdzina Aija.
Mareks piedalījās arī pirmā dēla
dzemdībās un atzīst, ka iepriekšējās pieredzes dēļ pirms otrās reizes noskaņojies uz to, ka ir jāsaņemas un jāpieņem apziņa par priekšā stāvošo fizisko un emocionālo grūtumu. Tā vietā Natanaēla dzimšana bijusi viegla un mierīga. Mareks vērtē, ka padomju laiks skumjas pēdas atstājis arī sabiedrības uzskatos par vīrieša lomu dzemdībās, ilgstoši turot jaunos tēvus pa gabalu no lietām, kas saistītas ar jaundzimušā nākšanu pasaulē. «Pašiem vīriešiem arī ir iepotēts, ka būt klāt dzemdībās ir kaut kas riebīgs. Bet kas var būt vēl skaistāks kā sagaidīt kopā bērniņu! Tas taču ir tikai normāli. Vai tad arī pie ieņemšanas vīrietis varētu nebūt klāt? (Smejas.) Mēs savā gudrībā dažkārt kļūstam muļķi. Vīrieši mēdz būt arī ļoti inerti. Liela daļa pat nedomā, kā būtu, ja viņi piedalītos dzemdību procesā, jo vieglāk ir nepiedalīties. Man arī tam bija jāpārkāpj pāri. Labs pamudinājums bija tas, ka brālēns piedalījās dzemdībās, pārgrieza arī nabas saiti un pēc tam apliecināja — tas bijis ko vērts. Tagad saprotu arī, ka vīrietim, kurš piedalās dzemdībās, jābūt pietiekami kompetentam par notiekošo. Tad viņš var arī iestāties pret vecmātes rīcību, ja tā nešķiet pareiza,» spriež Mareks.
Aija vērtē, ka sievietei tik būtiskā notikumā vajadzīgs spēks un mīlestība, un tieši to vīrietis var sniegt — emocionāli atbalstīt, atkal un atkal apliecināt, ka sieviete spēj paveikt šo grūto misiju, iedrošināt, sniegt mīļumu. «To es arī no vīra sajutu abās reizēs. Kopā bērniņu rada, kopā pēc tam audzinās, kāpēc dzemdībās sievietei jābūt vienai?» viņa liek aizdomāties.
Katra sieviete atšķiras arī tajā,
kā dzemdē, un Aijas pieredze ļāvusi saprast — viņas īpatnība ir tā, ka dzemdību darbība it kā vērā ņemami sākas, bet pēc tam uz laiku iestājas atslābums. Kad tā notika Timoteja dzemdībās, tās tūlīt tika mākslīgi stimulētas. Mājdzemdībās bija citādi. Pēc kontrakciju sākšanās Aija un Mareks devās uz Baldoni. Kad kontrakcijas pierima, viņi izbaudīja skaistu dienu divatā lielajā mājā, devās romantiskā pastaigā, šo laiku tagad atceroties ar prieku. Kad ap pusnakti atsākās sāpes, Aija lika Marekam un vecmātei doties pie miera. «Tas bija tik skaisti — viņi guļ, bet es naktī staigāju pa māju un gaidu savu bērniņu! Tas taču ir skaistākais notikums, mīlestības pilns, kad ar katru sāpju vilni pieaug mīlestība pret dzimstošo bērniņu! To skaistumu vispār nevar aprakstīt!
Vecmāti un vīru modināju, kad sāpes bija tik lielas, ka bija jāsāk kliegt. Izstumšanas fāzē vecmāte pamācīja, ka var dzemdēt četrrāpus, salīdzināja mani ar dzemdējošu kaķenīti, iemācīja pareizi kliegt vibrējošā un atslābinošā tonī, kā rezultātā viss bija viegli un skaisti. Kā biju vēlējusies mīlestībā bērniņu dzemdēt, tā viņš arī piedzima. Tā ir tāda pieredze, ko vēl tagad reizēm naktīs atceros ar milzīgu prieku un baudu, lai gan pēc pirmajām dzemdībām likās, ka to nekad nespēšu. Bet patiesībā radības ir kaut kas ļoti skaists, kas sievietēm ir uzdāvināts,» vērtē Aija.
Gūtā pieredze
ļāvusi izdarīt dažus vērtīgus secinājumus, tostarp — dzemdībām ir jāgatavojas, arī pieņemot domu, ka sāpes ir vajadzīgas. «Sieviete parasti vēlas, lai tik mazāk sāpētu! Tā vietā jāiet ar pārliecību, ka sāpes ir būtiskas un katra kontrakcija tuvina brīdi, kad ieraudzīsi savu bērniņu. Otra lieta — sāpēs ir jāiemācās atslābināties. Jo vairāk spēj atslābināties, jo vieglāk bērniņam un pašai. Dzemdības ir emocionāls process, tādēļ ir ļoti svarīgi tikt galā ar visām bailēm. Man ļoti patika, ka «Talsu Vēstīs» bija raksts par dūlu, jo domāju, ka šāda atbalsta persona var palīdzēt sagatavoties dzemdībām. Arī pie mācītājiem var iet ar savām bailēm! Tas varbūt tā jocīgi izklausās, bet viņiem ir sievas, kuras ir dzemdējušas, un viņi zina, ko tas nozīmē. Bailes padara dzemdības sāpīgākas, jo izraisa sasprindzinājumu, tāpēc ir jāsaprot, no kurienes tās nāk. Es grūtniecības laikā atklāju, ka pati savai mammai dzimu smagās dzemdībās, tādēļ manī bija ierakstīts, ka dzemdības ir kaut kas briesmīgs! Kad Dievs tās bailes paņem prom, tad dzemdības ir daudz vieglākas, iestājas miers, un vari bērnu sagaidīt mīlestībā. Pat, ja neesi kristiete, aizej pie mācītāja un parunā par savām bailēm! Ir svarīgi pirmsdzemdību izjūtas neuztvert kā mazsvarīgas vai pašsaprotamas. Dzemdībās jau viss tikai sākas! Pēc tam bērnam tik daudz kas būs vajadzīgs, bet, ja mamma būs pārgurusi un izmisumā, pēc tam var būt pēcdzemdību depresija no vilšanās sevī, vīrā, personālā, tajā, ka nav sagaidīts cerētais… Ir svarīgi par to runāt,» iedrošina Aija.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: