«Skolas lielākā jēga ir palīdzēt skolēniem kļūt viņu dzīvē laimīgiem» 06.11.2018
26. oktobrī Talsu Valsts ģimnāzijā notika Talsu,
Dundagas, Mērsraga un Rojas novadu pedagogu konference «Skolotājs,
kurš iedvesmo». Nerunājot nemaz par iespēju pēc izvēles divās no
desmit darbnīcām uzklausīt profesionāļus, lai mērķtiecīgi apzinātu
savus resursus, vispirms visi konferences dalībnieki izsmējās,
baudot žurnālista Haralda Burkovska lekciju «Laimes
dimensijas».
«Labrīt, cienījamās dāmas un — es izskaitīju! — klātesošie pieci
kungi. Vīriešu trūkums organismā ir briesmīgs, un skola ir tāds
organisms, kurā ir vīriešu trūkums, ko vajadzētu kaut kādā veidā
kompensēt,» vispirms konstatēja lektors.
«Man šķiet, ka būt laimīgam, iespējams, ir visjēdzīgākā lieta, ar
ko cilvēkiem savā dzīvē vajadzētu nodarboties,» sprieda H.
Burkovskis. Laime gan ir pietiekami neviennozīmīga, kā liecināja ne
viens vien viņa minētais paradokss. «Esmu pārliecināts, ka mani
vecvecāki manai mammai un tētim stāstīja par to, ka vispirms ir
labi jāmācās. Ja tu labi mācīsies, būs labi akadēmiskie sasniegumi.
Ja būs labi akadēmiskie sasniegumi, dabūsi labu darbu. Ja būs labs
darbs, būs daudz naudas. Ja būs daudz naudas, varēsi iegādāties
savu pirmo, otro vai pēdējo automašīnu un dzīvot privātmājā. Ja tev
būs ļoti labi sasniegumi, tad tev būs ļoti daudz naudas un tu
varēsi lidot ar privāto lidmašīnu, sēdēt palmu ēnā, dzert kokteiļus
un baudīt to visu, ko latvieši izsaka teicienā: «Lai tev viss būtu,
bet par to nekas nebūtu!» Visa šī ķēde nozīmē, ka pēc savas laimes
un emocionālās labsajūtas mēs visu laiku dzenamies pakaļ tā, it kā
mums šodien kaut kas būtu jāizdara, tad rīt būs labāk, bet parīt
mēs būsim laimīgi un gandarīti. Mana dzīves pieredze liecina, ka
tas tā diemžēl nenotiek. Zināt, Īrijā slavenākais alus krogs ir
tāds, kur jau divus gadsimtus logā ir uzraksts «Rīt šajā krogā alus
būs par velti». Jūs tikai visu laiku nākat šodien! Tajā ir iekodēts
kaut kas no tā, ko es jums mēģinu pastāstīt,» salīdzināja
lektors.
Zinot, ka pedagogu konferences tēma ir «Skolotājs, kurš iedvesmo»,
viņš atzina: «Es gribētu, lai manus bērnus māca skolotājs, kurš ir
iekšēji apmierināts un laimīgs cilvēks. Man šķiet, ka skolas
lielākā jēga ir palīdzēt skolēniem kļūt viņu dzīvē laimīgiem. Bet
mēs varam dalīties tikai ar to, kas mums pašiem ir! Ar emocionālo
labsajūtu, iedvesmu vai laimi nav iespējams dalīties, ja mums
pašiem tās nav. Tas ir gluži tāpat, kā ar naudu — nav iespējams
citam aizdot vai dalīties ar naudu, ja tev pašam tās nav,» sprieda
H. Burkovskis.
Viens no zināmākajiem laimes
mērījumiem ir Apvienoto Nāciju Organizācijas veidotais pasaules
laimes indekss. Pirms gadiem četriem pēc šī indeksa pirmajā vietā
bija Šveice, bet Latvija ieņēma 89. vietu. Pagājušajā gadā Latvija
bija jau 54. vietā. «Vai savā ikdienas dzīvē jutāt, ka trīs gadu
laikā 35 valstīm esam ielikuši kloķi? Milzīgs izrāviens! Bet tas ir
tikai zinātnieku veikts mērījums, ar ko nebūt nepietiek,» pauda H.
Burkovskis.
Pusi no cilvēka laimes nosakot viņa ģenētiskais materiāls, 10
procentus — apstākļi, bet 40 procentus — prāts, attieksme, izvēle,
rīcība. «Laimīgi cilvēki ir pateicīgāki, nekā citi. Viņi ir
pateicīgi saviem bērniem, vecākiem, Dievam, Providencei, Talsiem,
sievai. Viņi ir priecīgi par to, ka viņiem ir tieši tāds
dzīvesbiedrs un tieši tāds suns, kurš čurā kurpēs. Viņi nezūdās par
to, pie tam pateicību pauž verbāli un publiski, vārdus «es tevi
mīlu» netaupot līdz Valentīndienai un pasakot paldies cilvēkiem arī
par mazām lietām.
Laimīgi cilvēki uztur attiecības. Kurš jūsu draugu vai paziņu lokā
ir tas, pie kura visbiežāk notiek ballītes? Ticiet man, šis cilvēks
ir caurmērā laimīgāks par visiem pārējiem! Ja tas esat jūs — vēl jo
labāk! Laimīgi cilvēki ir gatavi citus aicināt ciemos. Viņiem ir
miljons iemeslu, kāpēc ar citiem satikties. Gribat dažus? Padziedāt
vecās Paula dziesmas, paskatīties fotogrāfijas, iedzert jaunu vīnu,
sarīkot anekdošu vakaru vai mazos Dziesmu svētkus… Un tad ir tā
foršā sajūta, tāds vieglums dzīvot,» atgādināja H.
Burkovskis.
Laimīgi cilvēki esot optimisma
kultivatori, ar kuriem pat vienas parastas dienas laikā notiek
vairāk interesantu lietu, nekā ar citiem gada laikā. Laimīgi
cilvēki dzīvojot «šeit un tagad», viņi izvairoties no
salīdzināšanas. «Esot feisbukā, mani nez kāpēc pārņēma sajūta, ka
citu cilvēku ieraksti ir literāri spēcīgāki, nekā manējie; ceļojumu
fotogrāfijas — labāk uzņemtas; viņi ceļo divreiz biežāk un uz
divreiz tālākām vietām, nekā es… Viņiem suņi ir lielāki! Nonāc
situācijā, kad uzdod sev jautājumu: kāpēc ar manu dzīvi kaut kas
nav kārtībā? Bet laimīgi cilvēki citu cilvēku dzīvi un panākumus uz
sevi neattiecina. Viņi priecājas, ja kaimiņos dzīvo desmit reizes
bagātāks cilvēks, un tāpēc nemēģina nopirkt lielāku suni vai vismaz
tādu pašu,» uzsver H. Burkovskis.
Laimīgi cilvēki izbaudot dzīvi, protot, piemēram, piecelties agrāk
par citiem un atlicinot laiku sev pirms kņadas sākšanās, viņi
praktizē laipnību, nododas mērķim («Ir ļoti viegli nenodoties
mērķim…» atgādināja lektors), viņi patiesi piedod, prot aizmirsties
grāmatas lasīšanā, dziedāšanā, dejošanā, adīšanā vai citā nodarbē,
rūpējas par savu ķermeni. «Laimīgi cilvēki piecelsies no
datorkrēsla tāpēc, ka dibens sāp, nevis tāpēc, ka instrukcija to
liek. Mums šajos platuma grādos raksturīgi domāt: «Vispirms
pabeigsim darbiņu, un tad…» Citiem vārdiem — rīt alus būs par
brīvu,» pie iepriekšējās līdzības atgriezās H. Burkovskis.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: