Sliktā situācija attīrīšanas iekārtās attiecināma uz SIA «Talsu ūdens» kopumā 05.11.2013
2002. gadā Talsu pilsēta realizēja attīrīšanas iekārtu un atdzelžošanas stacijas projektu, kas bija daļa no Talsu ūdenssaimniecības attīstības. Pastendē tika izbūvētas jaunas kanalizācijas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kas aprīkotas ar datorizētu programmu, un divas sūkņu stacijas. Savukārt nesenā Talsu pilsētas ūdenssaimniecības projekta laikā attīrīšanas iekārtu teritorijā uzlaboja pievadceļus, izbūvēja laukumu dūņu uzglabāšanai un jumtu virs dūņu baseina. Tomēr tagad, par spīti veiktajiem ieguldījumiem, no 2002. gada spožuma nekas pāri nav palicis.
Pastendē attīrīšanas iekārtu un atdzelžošanas stacijas teritorija nepiederošām personām nav pieejama — tā norobežota ar drāšu žogu un vārtiem, kas noslēgti. Teritorijā joprojām atrodas nenojauktas iepriekšējās ēkas, kas lēnām sāk līdzināties graustiem. Pie vairs nederīgo dūņu baseina novietots attīrīšanas iekārtās esošais traktors — sarūsējis un nolietots. Kopumā šeit strādā četri cilvēki, kas nodrošina 24 stundu procesa uzraudzību ik dienu. Lai arī, 2002. gada projektu realizējot, iekārtas tika aprīkotas ar programmu, kas dod iespēju procesu vadīt no datora, mainot iekārtu stāvokļus un regulācijas režīmus, patlaban šāda iespēja pastāv vien teorētiski, jo lielākā daļa no tā realitātē vairs nedarbojas.
Sākotnēji attīrīšanas iekārtas un atdzelžošanas stacija
bija Talsu pilsētas īpašums. To izbūvei Talsu pilsēta ņēma 400 000 latu kredītu un piesaistīja arī «Phare» programmas līdzekļus, kopumā darbus pabeidzot par aptuveni trīs miljoniem latu. Vēlāk pilsēta slēgusi līgumu ar SIA «Talsu Bio-Enerģija» par iekārtu apsaimniekošanu, 2008. gadā šis pienākums nonāca SIA «Talsu namu pārvalde» pārziņā, bet 2011. gadā pēc SIA «Talsu namu pārvalde» reorganizācijas — SIA «Talsu ūdens» pārraudzībā.
Bijušais uzņēmuma SIA «Talsu ūdens» valdes loceklis Uldis Rozenbergs, jautāts par pēdējo gadu šajā objektā veiktajiem ieguldījumiem, nosauc Talsu pilsētas ūdenssaimniecības projekta laikā veikto notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukciju. «Izbūvēti pievadceļi, nederīgo dūņu novietošanas laukums un jumts virs dūņu baseina, lai lietus ūdens tās nesamērcētu,» minēja U. Rozenbergs. Tagadējais valdes priekšsēdētājs Dāvis Kalmanis par paveiktajiem darbiem ir skeptisks, norādot, ka nav padomāts, ar kādu tehniku dūņas uz laukuma izstumt, jo esošā traktortehnika nav atbilstoša. «Nav koncepcijas,» bilst D. Kalmanis, paskaidrojot, ka līdz šim nav domāts, ko ilgtermiņā ar nevajadzīgajām dūņām iesākt. «Redzu, ka vecās attīrīšanas iekārtas vajadzētu nolīdzināt līdz ar zemi, tā būtu teritorija, kur veidot kādu tehnoloģisko procesu dūņu izmantošanai. Ikvienam ūdenssaimniecības uzņēmumam dūņas nav rentablas, tādēļ jāzina, ko ar tām iesākt. Šobrīd tās uzkrājas, daļa pārsūknēta uz veco attīrīšanas iekārtu baseinu, tomēr jāmeklē risinājums, kur tās izmantot,» skaidroja D. Kalmanis. Pēdējos divus gadus dūņas ar atbilstošu tehniku izvedis Ģibuļu pagastā esošais dāņu uzņēmējs, kurš tās izmantojis lauksaimniecības zemes mēslošanai. Līgums par to bijis noslēgts U. Rozenberga atbildības laikā, bet tagad, kā informēja D. Kalmanis, uzņēmējam tās vairs nav nepieciešamas, līdz ar to risinājuma atkal nav.
Iesākumā uzstādītā programma, kas bija paredzēta visa procesa vadīšanai no datora, darbojas tikai daļēji. Tā paredzēja vizualizācijas programmu, kas būtu ietaišu apkalpošanas operatora galvenais ikdienas darba instruments, nepārtrauktas informācijas saņemšanu par stāvokli sūknētavās, kā arī iespēju nodrošināt attālinātu sūkņu ieslēgšanu, izslēgšanu un pārslēgšanu. Tā kā datorizētā programma darbojas bez uzturēšanas un nav noslēgts līgums par šo darbu veikšanu ar kādu uzņēmumu, daudz funkciju vairs nedarbojas.
«Redzama ir mehāniskā, bet nestrādā pēdējā daļa, kur atrodas recirkulācijas sūkņi, siles, kas noņem netīrumus, un akas, kas savāc dūņas. Šajos punktos neredzam, kas notiek, piemēram, vai sile apstājusies, tādējādi visu laiku ļaujot tecēt ūdenim. Kamēr vienā vietā strādājam, nemanām, kas notiek citur. Ļoti bieži traucēta elektrības vienmērīga padeve, tādēļ nemitīgi jāmaina datoru monitori,» uzsvēra objekta darbinieks. Bieži nākas darīt manuāli to, ko būtībā paredzēts paveikt datorizēti, tādējādi pārkāpjot arī darba drošības noteikumus, jo cilvēka klātbūtne konkrētajā objekta daļā nav paredzēta.
To, ka nav bijusi noteikta naudas summa,
kas gadā atvēlēta attīrīšanas iekārtu uzturēšanai, norāda D. Kalmanis un apstiprina U. Rozenbergs. Arī SIA «Talsu ūdens» valdes loceklis Ģirts Kalnbirze uzsver, ka, lai arī objekts būvēts par Eiropas Savienības finansējumu, tā ekspluatēšanas izdevumi bija jānodrošina. Tas jāattiecina uz visu laika posmu, kad SIA «Talsu namu pārvalde» un SIA «Talsu ūdens» vadījuši vairāki cilvēki — Valdis Nemiers, Aldis Vilsons, Uldis Rozenbergs un Imants Svētiņš. «Ja viss no jauna uztaisīts, tas nenozīmē, ka pēc tam nekādi ieguldījumi nav nepieciešami. Ja nav mērķtiecīgas ekspluatācijas, pareizi veiktas apkopes, tad ilgtermiņā nepieciešami lieli finanšu ieguldījumi,» apstiprināja Ģ. Kalnbirze.
Līdz šim, kā apgalvo D. Kalmanis, SIA «Talsu ūdens» nav strādājis pēc noteikta budžeta, tādēļ arī konkrēta naudas summa attīrīšanas iekārtu un atdzelžošanas stacijas uzturēšanai nav paredzēta. Objektā strādājošie norāda, ka rosība notiek vien avārijas situāciju gadījumos. Turklāt nereti pašiem darbiniekiem radoši jāizdomā, lai radītu nepieciešamo detaļu. «Trešais baseins patlaban nefunkcionē, bet jauda šobrīd ir pietiekama ienākošo notekūdeņu attīrīšanai. Ja kaut kas nolūst no izmantojamā baseina, tad nepieciešamā detaļa tiek paņemta no tā, kuru ikdienā neizmanto. Kad jādzēš ugunsgrēks, tad kaut kas ātri jāizdomā. Lielā mērā jāsaka paldies darbiniekiem, kas šeit ir strādājuši, jo viss vairāk vai mazāk ir turējies, pateicoties viņu izdomai. Nav plānveidīgi domāts, kā šīs iekārtas uzturēt kārtībā nepārtraukti,» teica D. Kalmanis.
SIA «Talsu ūdens» ik mēnesi strādā ar aptuveni 9000 latu lieliem zaudējumiem;
ja rodas kādas vajadzības, nauda tiek ņemta no kopējiem ieņēmumiem. U. Rozenbergs norāda, ka iedzīvotāju maksātajā tarifā iekļauti attīrīšanas iekārtu uzturēšanai nepieciešamie izdevumi. Tagadējā valde iebilst, ka līdz šim neviens nav pat vērtējis, cik ilgi varēs iztikt ar ieņēmumiem, ņemot vērā, ka pašreizējais ūdenssaimniecības un kanalizācijas tarifs ir pārāk zems un nesedz visas izmaksas. «Ar zemu tarifu ne vienmēr viss ir atrisināts — tā šis jautājums ir politiski, bet ne saimnieciski atbildēts. Tagad veidojam uzņēmuma gada budžetu, jo līdz šim nevienā dokumentā nebija definētas vajadzības. Struktūrvienībām esam likuši izvērtēt, kuras ir steidzamas, kuras vidēja termiņa un kuras nākotnes plānotās vajadzības. Tās apkoposim un skatīsimies, cik liels finansējums nepieciešams. Šāda plānošana nepieciešama, lai mēs korektāk varētu izstrādāt tarifu. Arī ilgtermiņa līgumus varam iekļaut tarifā, tādējādi uzņēmumu un tā sniegtos pakalpojumus padarot rentablus. Līdztekus jāplāno, kā tas izskatīsies kopumā ar SIA «Siltumiņš» un SIA «Stendes nami» reorganizācijas procesu,» teica D. Kalmanis, atklājot, ka bēdīgo situāciju attīrīšanas iekārtās var attiecināt uz uzņēmumu kopumā.
Līdzīgi ir arī SIA «Siltumiņš» un SIA «Stendes nami» —
uzņēmumos, kas tiks pievienoti SIA «Talsu ūdens». Kā piemēru Ģ. Kalnbirze minēja faktu, ka SIA «Stendes nami» patlaban strādā bez traktortehnikas, to ņemot kā ārpakalpojumu, kas bieži vien ir dārgi un neefektīvi. Arī gada sākumā Talsu domes veiktais ieguldījums izlietots tikai ikdienas tēriņu vajadzībām, nedomājot, kā uzņēmumu padarīt rentablu. «Ja kaut kas tiek ieguldīts pamatkapitālā, nākotnē uz ieguldījumu rēķina nepieciešams attīstīt uzņēmumu, nevis vienkārši naudu iztērēt ikdienas vajadzībām. Tam nav jēgas,» viņš norādīja. Tā kā SIA «Stendes nami» nav bijusi stratēģija, kas uzņēmumu sagatavotu pievienošanai, šobrīd ir pamatotas aizdomas, ka pašvaldībai nāksies meklēt vēl papildu finansējumu, ko ieguldīt SIA «Stendes nami» un arī SIA «Siltumiņš» pamatkapitālā. Patlaban veiktās aplēses liecina, ka būs nepieciešami apmēram 300 000 latu no pašvaldības budžeta, lai plānotā reorganizācija varētu notikt.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: