Slimību profilakses un kontroles centra informācija par salmonelozes uzliesmojumu pirmsskolas izglītības iestādē «Sprīdītis» 05.12.2015

Pēc jūsu pieprasījuma par situāciju Talsu novada pirmsskolas izglītības iestādē «Sprīdītis» (turpmāk — iestāde) Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk — SPKC) sniedz šādu informāciju.
Laika posmā no 2015. gada 27. oktobra līdz 23. novembrim SPKC reģistrēti 58 salmonelozes gadījumi iestādes audzēkņiem un personālam. No tiem 47 gadījumos infekcija noritēja ar salmonelozes klīniskajiem simptomiem (Salmonella enteritidis izdalīta 19 gadījumos) un 11 gadījumos konstatēta bezsimptomu inficēšanās ar salmonellām (Salmonella enteritidis).
Salmonella enteritidis no klīniskajiem materiāliem izdalīta «BIOR» laboratorijā, kā arī E. Gulbja un Ziemeļkurzemes slimnīcas laboratorijā, kur pēc ģimenes ārstu norīkojumiem vecāki nodeva bērnu materiālus izmeklēšanai.
Iztriepes uz salmonelozi iestādē tika ņemtas ar sterilo aprīkojumu. Procedūra izslēdz pieskaršanos ar rokām izmeklējamās personas ķermeņa daļām, izmeklējamajam materiālam vai aprīkojumam, kas bija kontaktā ar izmeklējamo materiālu (tas tiek veikts, izmantojot vienreizējos sterilos tamponus uz gara kociņa). Līdz ar to krusteniskā kontaminācija (piesārņošana) procedūras laikā ir izslēgta.
Salmonelozes definīcija (saskaņā ar Eiropas Komisijas 2012. gada 8. augusta īstenošanas Lēmuma Nr. 2012/506/ES, ar kuru groza Lēmumu 2002/253/EĶ, ar ko nosaka gadījumu definīcijas ziņošanai par infekcijas slimībām Kopienas tīklā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2119/98/EĶ 2.36. apakšpunktu) ietver:
1) apstiprinātus salmonelozes gadījumus (jebkura persona, kas atbilst klīniskajiem un laboratorijas kritērijiem — salmonellas izolēšana);
2) varbūtējus salmonelozes gadījumus (jebkura persona, kas atbilst klīniskajiem kritērijiem un kam ir epidemioloģiskā saikne).
Salmonelozes gadījumā laboratoriskā apstiprināšana ir iespējama ne visos gadījumos, piemēram, salmonellu var neizdalīt, ja kopš saslimšanas ir pagājis ievērojams laiks un organisms ir atbrīvojies no salmonellām. Tāpēc minētā Eiropas Savienības gadījuma definīcija nosaka arī salmonelozes gadījumus (varbūtēji gadījumi), kad pacientiem salmonella nav izdalīta, bet pacientus vieno salmonelozes klīniskie simptomi un epidemioloģiskā saikne. Līdz ar to konkrētajā uzliesmojumā ārstējošo ārstu klīniski un epidemioloģiski noteiktas salmonelozes diagnozes bez salmonellas izolēšanas pilnībā atbilst Eiropas Komisijas Lēmuma Nr. 2012/506/ES salmonelozes gadījuma definīcijai un Eiropas Savienības valstīs pieņemtajai epidemioloģiskās uzraudzības un uzliesmojumu izmeklēšanas praksei.
Klīniskie simptomi pacientiem parādījās ilgā laika posmā — no 2015. gada 8. oktobra līdz 12. novembrim. Ņemot vērā īso salmonelozes inkubācijas periodu (periods no izraisītāja iekļūšanas organismā līdz pirmo simp­tomu parādīšanās) [6—72 stundas, parasti 12—36 stundas], 29. septembrī iestādē organizētajā Miķeļdienas tirdziņā tirgotie pārtikas produkti nevar būt par uzliesmojuma iemeslu, jo kopš minētā notikuma līdz pirmajam saslimšanas gadījumam bija pagājušas deviņas dienas, kas trīskārt pārsniedz salmonelozes inkubācijas periodu. Tāpat citi saslimšanas gadījumi notikuši vēl vēlāk visa mēneša garumā. Uzliesmojuma saistība ar Miķeļdienas tirdziņu būtu iespējama, ja minētie konditorejas izstrādājumi būtu ilgi uzglabāti iestādē un bērni tos būtu turpinājuši ēst nedēļām ilgi.
Saslimšanas datumi (no 8. oktobra līdz 12. novembrim) ilgāk par mēnesi (vairāku salmonelozes inkubācijas periodu laikā) un saslimšanas gadījumu konstatēšana daudzās grupiņās liecina par vairākkārtējo inficēšanos, kas visdrīzāk notikusi, lietojot uzturā iestādes virtuvē gatavotos ēdienus, kas tika piesārņoti ar salmonellām fragmentāri (piemēram, atsevišķas porcijas) un nelielā daudzumā. Relatīvi viegla salmonelozes klīniskā gaita daudziem bērniem un liels bezsimptomu formu gadījumu skaits (salmonellu izdalīšana bez slimības pazīmēm) liecina par inficēšanos ar nelielu salmonellu daudzumu. Fragmentāra ēdienu piesārņošana ir iespējama vairākos veidos, t.sk. krusteniskās kontaminācijas rezultātā, piemēram, ar piesārņotu virtuves inventāru. Uz šādu iespējamību norāda Pārtikas un veterinārā dienesta konstatētie būtiskie higiēnas režīma pārkāpumi iestādes virtuvē un grupu ēdienu sadales vietās. Atsevišķos gadījumos nav izslēgta arī tālākā infekcijas izplatīšanās kontakta ceļā grupiņās.
Saslimšanas gadījumu epidemioloģisko saikni ar iestādi apstiprina arī fakts, ka minētajā laika posmā, kad ar salmonelozi slimoja iestādes audzēkņi un personāls, citi ar šo iestādi nesaistīti salmonelozes saslimšanas gadījumi Talsu, Dundagas, Rojas un Mērsragu novadā, kā arī salmonelozes gadījumi inficēto bērnu ģimenēs netika konstatēti. Epidemioloģiskās izmeklēšanas laikā iegūtie fakti norāda iestādi kā vienīgo salmonelozes izplatīšanas vietu konkrētajā uzliesmojumā, un citi riski minēto teritoriju iedzīvotājiem nav konstatēti.
Salmonellu neesamība vides un pārtikas paraugos ir attiecināma tikai uz konkrētiem paraugiem, kas ņemti izmeklēšanai 2015. gada 6. novembrī. Šie rezultāti neizslēdz pārtikas produktu kontamināciju laika posmā, kad notika bērnu un personāla inficēšanās.
Lai pēc iespējas ātrāk uzsāktu uzliesmojumu epidemioloģisko izmeklēšanu un pretepidēmijas pasākumu organizēšanu, Ministru kabineta 05.01.1999. noteikumu Nr. 7 «Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība» 7.3 punkts nosaka šādas prasības: «Izglītības iestādes, sociālās aprūpes institūcijas vai citas iestādes vadītājs nodrošina informācijas sniegšanu telefoniski Slimību profilakses un kontroles centra attiecīgās reģionālās nodaļas epidemiologam, ja viņam radušās aizdomas par grupveida saslimšanu (iestādē ir divas (vai vairāk) personas ar šādām infekcijas slimības pazīmēm — caureja, vemšana, ādas, gļotādas vai acu ābolu dzelte, paaugstināta ķermeņa temperatūra, izsitumi vai citi ādas bojājumi)». Iestādes administrācija minēto noteikumu prasības nav ievērojusi, par grupveida saslimšanas gadījumu SPKC nav ziņojusi (SPKC saņēma informāciju daudz vēlāk — tikai no ģimenes ārstiem un laboratorijām). Aptaujājot slimo bērnu vecākus, noskaidrots, ka bērni ar akūtu zarnu infekcijas simptomiem (caureja, vemšana, slikta dūša, paaugstināta ķermeņa temperatūra) tika regulāri aizvesti mājās no grupiņām. Savukārt, saņemot informāciju no SPKC epidemiologiem par pirmajiem saslimšanas gadījumiem, iestādes medicīnas māsa un vadītājas pienākumu izpildītāja noliedza bērnu saslimšanu ar akūtu zarnu infekcijas pazīmēm iestādē.
2015. gada 1. oktobrī, kad tika reģistrēts adenovīrusu etioloģijas akūts zarnu infekcijas gadījums (pirms salmonelozes uzliesmojuma), SPKC nosūtīja iestādei «Ieteikumus pirmsskolas izglītības iestādēm, ja reģistrēts akūtas zarnu infekcijas gadījums». 5. novembrī ieteikumi bija nosūtīti atkārtoti, jo personālam (pasākumu izpildītājiem) dokuments nebija pieejams, un personāls ar ieteikumiem nebija iepazīstināts. Minētie ieteikumi vienmēr ir pieejami SPKC mājaslapā: http://www.spkc.gov.lv/ieteikumi-skolam-un-bemudarziem/.
Vēlamies uzsvērt, ka SPKC ir gatavs turpināt sniegt konsultatīvo un metodisko atbalstu epidemioloģiskās situācijas normalizēšanai iestādē.

I. Šmate,
SPKC direktore

Antra Grube pirms 1915 dienām (08.12.2015 10:03)

Tagad vajadzētu sekot arī "Sprīdīša" pārmetumam SPKC par goda aizskaršanu un prestiža graušanu.

Redakcijai jau par šo komentāru ir paziņots

Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Lai ielogotos sistēmā, izmanto kādu no sociālajām pasēm: